— tiekoties ar Somijas jauno vēstnieci

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 13.septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Somijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Kirsti Eskelinenu-Liukonenu, kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.

Tikšanas laikā pārrunātas Latvijas un Somijas divpusējas attiecības, tostarp sadarbība parlamentu un valdību līmenī, kā arī ekonomikā.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka abu valstu attiecības ir ļoti dinamiskas un notiek aktīvs politisks dialogs Eiropas Savienības (ES) integrācijas kontekstā. Saeimas priekšsēdētājs akcentēja Latvijas un Somijas parlamentu regulāro sadarbību un aicināja šos kontaktus vēl vairāk padziļināt, īpaši starp struktūrām, kas nodarbojas ar ES paplašināšanās jautājumiem. J.Straume pauda uzskatu, ka būtu lietderīgi attīstīt sadarbību arī starp abu valstu parlamentos pārstāvētajām radniecīgajām partijām.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Latvijas un Somijas sadarbību ES 3.pīlāra ietvaros. J.Straume pauda gandarījumu par Somijas valdības sniegto palīdzību Latvijas austrumu robežas nostiprināšanā. K.Eskelinena-Liukonena pastāstīja, ka Somija gatavojas palielināt palīdzību robežkontroles jautājumos, jo nākotnē Latvijas austrumu robeža kļūs arī par ES ārējo robežu. Vēstniece uzsvēra kontaktu nozīmīgumu organizētās noziedzības un narkotiku izplatības apkarošanā.

Tikšanas gaitā tika spriests arī par ekonomiskās sadarbības virzieniem un prioritātēm. Saeimas priekšsēdētājs informēja vēstnieci, ka Somija ir to piecu valstu vidū, kuras ieguldījušas nozīmīgas investīcijas Latvijā. K.Eskelinena-Liukonena atzina, ka abu valstu ekonomiskās sadarbības potenciāls vēl nav izsmelts, par ko liecina investīciju un tirdznieciskās apmaiņas pieaugums šā gada sešos mēnešos.

Sarunas noslēgumā abas puses pauda pārliecību, ka septembra beigās gaidāmā Somijas parlamenta spīkeres R.Uosukainenas vizīte Latvijā vēl vairāk padziļinās Latvijas un Somijas divpusējas attiecības.

— tiekoties ar Zviedrijas jauno vēstnieku

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume vakar tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Bertelmanu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās sadarbības padziļināšanu un Latvijas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas starp mūsu valsti un Zviedriju izveidojusies laba sadarbība. Par to liecina veiksmīgā parlamentu sadarbība, labie ekonomiskie kontakti, Zviedrijas sniegtais atbalsts sabiedrības integrācijas un vides aizsardzības projektu īstenošanā. J.Straume sacīja, ka nozīmīgi bijuši pasākumi Baltijas valstu gada ietvaros, jo šī Zviedrijas valdības iniciatīva devusi iespēju Latvijai un reģionam kopumā prezentēties Eiropas Savienības dienvidu reģiona valstīs un Latvijas sabiedrībai gūt plašāku ieskatu ES dalībvalstīm aktuālos jautājumos.

Zviedrijas vēstnieks augstu novērtēja Latvijas panākto progresu politikā, ekonomikā un kultūrā un pauda cerību, ka arī turpmāk kontakti starp abām valstīm būs cieši un daudzpusīgi. Aizvien plašāk izvēršas sadarbība reģionālā līmenī, tāpēc sagaidāms, ka rudenī plānotās Zviedrijas dienas Cēsīs, Jelgavā un Daugavpilī dos nozīmīgu ieguldījumu attiecību veicināšanā starp abu valstu pašvaldībām.

Runājot par Latvijas virzību uz integrāciju Eiropas Savienībā, Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka veiksmīgi noris sadarbība starp Latvijas un Zviedrijas parlamentu Ārlietu, Eiropas lietu un Aizsardzības un iekšlietu komisijām. Latvijas Saeimas oficiālās vizītes laikā Zviedrijā šogad runāts arī par 3.pīlāra jautājumiem, kas mūsu valstij ir īpaši nozīmīgi, jo saistīti ar Latvijas vēlmi līdz 2003.gada sākumam pabeigt visas sarunu sadaļas par iestāšanos ES. Latvija ar cerībām raugās uz nākamā gada pirmo pusi, kad Zviedrija kļūs par ES prezidējošo valsti. J.Straume uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē Skandināvijas valstu, tostarp Zviedrijas, aktīvo atbalstu Latvijas integrācijas procesam ES.

T.Bertelmans informēja, ka Zviedrija savas prezidentūras laikā ES noteikusi trīs galvenos virzienus - paplašināšanās process, nodarbinātība un vides aizsardzības jautājumu risināšana. Vēstnieks uzsvēra, ka galvenais akcents tiks likts tieši uz paplašināšanās norises gaitu. "Tuvākajā laikā liela slodze būs jūsu parlamentam, jo nāksies intensīvi darboties, lai nacionālo likumdošanu saskaņotu ar ES normām," sacīja vēstnieks.

Tikšanās nobeigumā puses pauda pārliecību, ka Latvijas un Zviedrijas attiecības attīstīsies dinamiski un sadarbība starp abām valstīm paplašināsies.

— tiekoties ar Nīderlandes jauno vēstnieku

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās arī ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nikolasu Bētsu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistās ar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES) un NATO, kā arī Latvijas iekšpolitisko situāciju.

Saeimas priekšsēdētājs Latvijas un Nīderlandes savstarpējās attiecības novērtēja kā labas. Nīderlande sniegusi mūsu valstij ievērojamu palīdzību, it īpaši labklājības nozarē un sabiedrības integrācijā ANO Attīstības programmas projektu ietvaros. Tiešā sadarbībā ar saviem partneriem Nīderlandē iesaistījušās mūsu valsts valdības institūcijas, pašvaldības, universitātes un nevalstiskās organizācijas. Joprojām ievērojams attiecību tālākās attīstības potenciāls ir ekonomikā, sevišķi tirdzniecības jomā. Padziļinās kontakti arī abu valstu parlamentu starpā, tāpēc nozīmīga varētu būt plānotā Nīderlandes parlamenta delegācijas vizīte Latvijā.

Arī Nīderlandes vēstnieks akcentēja veiksmīgo sadarbību starp abām valstīm — gan valstu, gan reģionu un pilsētu līmenī — un atzina, ka to attīstībā vērojama pozitīva dinamika.

J.Straume sacīja, ka Latvija dara visu iespējamo, lai tuvinātos savu ārpolitisko mērķu — integrācijai ES un NATO — īstenošanai. Latvija ir apņēmusies slēgt sarunu sadaļas par iestāšanos Eiropas Savienībā līdz 2003.gada sākumam, tomēr sekmīgs procesa noslēgums atkarīgs ne vien no mūsu vēlmēm un iespējām, bet arī no ES dalībvalstu interesēm. Tāpēc ir svarīgi, kā un cik ātri norisināsies institucionālās reformas pašā ES. Kas attiecas uz Latviju, tad ES integrācijas process noris, sadarbojoties parlamentam un valdībai un stingri ievērojot iepriekšizstrādāto grafiku. "Izvērtējot parlamenta paveikto pavasara sesijā, esmu secinājis, ka neesam pieņēmuši tikai vienu likumu, kas bija paredzēts grafikā, — likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulatoru. Bet tas tiks izdarīts jau šī gada oktobrī," sacīja J.Straume.

Runājot par NATO paplašināšanu un Latvijas vēlmi iestāties Ziemeļatlantijas aliansē, tika uzsvērts, ka pirms gada uzsāktajā MAP procesā, ņemot vērā NATO dalībvalstu, tostarp Nīderlandes, atbalstu, visas trīs Baltijas valstis sasniegušas nozīmīgu progresu. Tā kā galīgais lēmums par jaunu dalībvalstu uzaicināšanu NATO būs politisks, svarīga būs Nīderlandes nostāja šajā jautājumā un iespējamais atbalsts Baltijas valstu dalībai NATO jau nākamajā paplašināšanās kārtā.

T.Bētss interesējās par sabiedrības integrācijas norisi Latvijā. Saeimas priekšsēdētājs informēja, ka process noris sekmīgi un to veicinājusi Valsts valodas likuma un noteikumu pieņemšana, kā arī tautas nobalsošanā akceptētie grozījumi Pilsonības likumā, kas uzskatāmi par ļoti liberāliem, un Izglītības likums. Visus šos normatīvos aktus kā atbilstošus novērtējuši arī ES eksperti un vairākas Eiropas institūcijas.

Saeimas preses dienests