Atvērti viedokļu apmaiņai

Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības sēdē

Septembris ir mēnesis, kad savu darbu ar pilnu jaudu sāk gan Saeima, gan pedagogu plašā saime. No pirmo lēmumiem būs atkarīgs tas, cik cerīgs vai nemierīgs šis gads izvērtīsies otrajiem. Protams, pedagogi darbu turpinās arī tad, ja solītais desmit latu algas paaugstinājums oktobrī aizkavēsies vai izrādīsies — kādam darba samaksa kļuvusi pat mazāka nekā līdz šim, jo atņemtas stundas vai mainīta interešu izglītības apmaksas kārtība. Bet vilšanās sajūta un rūgtums tad neizbēgami saglabāsies visu gadu. Jau šobrīd daudzi izglītības darbinieki nav mierā ar šā gada 22. augustā veiktajiem precizējumiem pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā, kas nākamo algas paaugstināšanas soli paredz spert tikai 2001. gada 1. septembrī, nevis 1. janvārī, kā bija plānots iepriekš.

Lai diskutētu par aktuālām izglītības un zinātnes nozares problēmām, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uz savu padomes sēdi vakar, 13. septembrī, bija aicinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbiniekus.

LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča uzskata, ka arodbiedrībai ir tiesības protestēt pret pedagogu darba samaksas grafika maiņu, jo tā vieš nedrošību par to, ka nākamajā budžeta gadā, sastopoties ar jaunām finansiālajām grūtībām, grafiku mainīs atkal. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns šīs bažas atspēkoja, teikdams, ka valdība skolotāju algu paaugstināšanu veic un veiks plānveidīgi un mērķtiecīgi. Tā kā plānotās reformas, kas ekonomētu līdzekļus izglītības sistēmā, īstenotas netika — no iekšējām rezervēm tika atrasti 590 tūkstoši latu, kas skolotāju algu ļautu paaugstināt tikai par diviem latiem —, valstij bija jāmeklē papildu līdzekļi. Tas tika izdarīts, un ar šā gada 1. septembri valsts atvēlējusi skolotāju algu paaugstināšanai divus miljonus deviņsimt četrdesmit tūkstošus latu. Nākamā gada 1. septembrī, kad darba samaksu par vienu likmi paredzēts paaugstināt par 13 latiem, šī summa pārsniegs 8 miljonus latu. 1. janvāra algu paaugstinājums prasītu 19 miljonus latu, bet tik lielu summu atvēlēt nav iespējams. Otrs iemesls, kādēļ tika mainīts grafiks, ir proporcionāla algu paaugstinājuma nodrošinājums arī skolu vadītājiem un viņu vietniekiem.

Ja Saeima neiebildīs pret nākamā gada budžeta projektu, tad IZM plānotais darba samaksas paaugstinājums tiks īstenots.

Tomēr, kā uzsvēra A. Harbaceviča, problēma līdz ar to vēl nav atrisināta, jo pirmsskolas iestāžu pedagogi un augstskolu mācībspēki, kā arī interešu izglītības pedagogi no izredzēto loka ir izslēgti — viņiem darba samaksas paaugstinājums nav paredzēts.

LIZDA vadība pauda neapmierinātību arī ar IZM sagatavotajiem un Ministru kabinetā iesniegtajiem likumprojektiem "Grozījumi Izglītības likumā" un "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā", kas paredz izslēgt no likumiem tos punktus, kuros minēta sasaiste ar minimālo mēnešalgu. Pedagogu darba samaksas atsaiste no minimālās darba algas valstī gan ir ierosināta, bet netiek piedāvāti citi kritēriji, kam piesaistīt šo izmaksu apmērus. A. Harbaceviča uzskata, ka sasaistei jābūt vai nu ar tautsaimniecībā strādājošo darba samaksu valstī,vai arī ar darba apjomā un atbildības pakāpē līdzvērtīga ierēdņa vai cita budžeta iestādē strādājošā darba samaksu. Tomēr optimālākais šī jautājuma risinājums būtu pedagogu darba samaksas nosacījumu iestrādāšana Vienotajā darba samaksas kārtībā.

LIZDA padomes sēdē tika pārspriests koncepcijas projekts "Par valsts atbalstu augstākās izglītības finansēšanā". IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Jānis Čakste uzskata, ka visiem studentiem būtu jāpiedalās savu studiju izmaksu segšanā, gadā samaksājot studiju dalības maksu 130 latu, jo, ja nesamazināsies budžeta studentu skaits, tad summa, kas jāmaksā maksas studentiem, var pieaugt līdz tūkstoš latiem gadā. Taču Ministru kabinets šādu ierosinājumu nav atbalstījis. Izskatīšanai ir iesniegts risinājuma variants, kas piedāvā nodrošināt optimālu finansējumu, katru gadu palielinot valsts budžeta dotāciju Augstākās izglītības padomes noteiktajam studiju vietu skaitam pilna laika pamatstudiju programmās, bet nenosakot studiju dalības maksu. Tas prasīs ievērojamus papildu līdzekļus no valsts budžeta dotācijas.

Izglītības un zinātnes ministrs atgādināja — oficiāli statistikas dati liecina par to, ka izglītības nozarei 1999. gadā atvēlētie līdzekļi sasniedza 7,2 procentus no iekšzemes kopprodukta. Nekad agrāk valdība nav ieguldījusi tik daudz līdzekļu izglītības bāzes sakārtošanā. Kopā 2000. gadā valsts izglītības nozarē ieguldījusi 4,5 miljonus latu. Tā ir liela summa, un tā apliecina valdības lielo ieinteresētību šajā jomā. Tomēr ministrs uzskata, ka izglītības nozare ir pārlieku sadrumstalota tajā aspektā, ka četras ministrijas ir atbildīgas par arodapmācību, septiņas — par augstāko izglītību. Valsts budžeta projektu veidojot, katra ministrija mēģina aizstāvēt tās pakļautībā esošo mācību iestāžu finansiālās intereses, kaut gan nauda jāņem no kopējā maka — valsts budžeta. Tādējādi lietderīgi būtu panākt to, ka visas mācību iestādes ir vienas ministrijas pakļautībā.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore