Lai Zemessardze atgūtu tautas uzticību

Juris Bezzubovs, Zemessardzes komandieris, pulkvežleitnants, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Zemessardzes pulkvežleitnants Juris Bezzubovs tikšanās laikā ar ASV Mičiganas štata Nacionālās gvardes komandieri ģenerālleitnantu Tomasu Katleru un ASV Mičiganas štata Nacionālās gvardes armijas komandieri brigādes ģenerāli Robertu Teiloru

– Ne mazums šķēpu lauzts par Zemessardzes (ZS) lomu un vietu atjaunotajos bruņotajos spēkos. Kā pakļautībā ZS atrodas pašlaik, un kāda ir tās nākotne?

– Saskaņā ar jauno Nacionālo bruņoto spēku ( NBS) struktūru Zemessardze (ZS) vairs nav Sauszemes spēku (SZS) sastāvdaļa. ZS ir atsevišķs formējums NBS sastāvā, kā tas bija deviņdesmito gadu sākumā. Tas nozīmē, ka ZS komandieris ir pakļauts NBS komandierim, nevis SZS komandierim, kā tas bija iepriekš. Tā ir lielākā atšķirība un juridiskais pamatojums pārmaiņām.
Pārmaiņas nenotiek vienā dienā, tāpēc Sauszemes spēku un ZS komandiera amats būs apvienots līdz 2006.gada beigām. Šo apvienoto amatu es arī pašlaik pildu. Vēlākais līdz 2007.gada janvārim Sauszemes spēku vadību pārņems Sauszemes spēku brigādes komandieris. Lai aktivizētu šo pāreju, Sauszemes spēku un Zemessardzes štābā ir izveidota atsevišķa struktūrvienība – SZS pārvalde, kurā strādā četrpadsmit virsnieku un instruktoru. Viņu galvenais uzdevums – profesionālo vienību apmācība, vadība un sadarbība. ZS štābs strādā tikai ar Zemessardzes vienību karavīriem un zemessargiem.

– Vai saskaņā ar NATO militārās savietojamības principiem ZS tika izvirzīti kādi īpaši uzdevumi?

– Pēc iestāšanās NATO ZS vienībām tika uzdots veikt vienību specializāciju. Atsevišķi bataljoni (BN) tika pārveidoti, piemēram, 54.BN – par Inženiertehnisko BN, kura sastāvā ir divas profesionālo karavīru rotas. Viena no tām – Nesprāgušo ieroču iznīcināšanas rota – pašlaik atrodas misijā Afganistānā. Šajā bataljonā apmācīs zemessargus tādās tehniskās specialitātēs kā konstrukciju inženieri, kaujas inženieri, spridzinātāji utt. ZS 34.BN Daugavpilī ir Artilērijas bataljons. Tajā apmācīs un veidos profesionālo artilērijas bateriju, kas iespējamās kaujas apstākļos varētu sniegt atbalstu SZS brigādes vienībām. Tas ir “viscietākais rieksts” mūsu uzdevumos, jo BN jānodrošina ar pietiekami moderniem artilērijas ieročiem, bet tie nav lēti. Pagaidām izmantosim 120 mm mīnmetējus.
Nosauktie un arī citi bataljoni ir tieši saistīti ar Sauszemes spēku kājnieku brigādes attīstības projektu kā kaujas grupas atbalsta spēki, kuri jāsagatavo līdz nākamā gada beigām. Sagatavotības pakāpei jābūt tādā līmenī, lai atbalsta spēki varētu doties līdzi kaujas grupai, ja tā dosies kādā ārvalstu misijā.

– Vai Zemessardzes uzdevumos ietilpst arī iedzīvotāju aizsardzība teroristu, citu masveida uzbrukumu vai dabas stihiju gadījumos?

– Mēs esam NATO sastāvdaļa. No vienas puses, mums ir jānodrošina piedalīšanās starptautiskajās miera uzturēšanas misijās un operācijās, no otras – jāgarantē drošība savas valsts teritorijā. ZS 31.BN tiek specializēts aizsardzībai pret masu iznīcināšanas līdzekļiem. BN sastāvā ir Ķīmiskā saindējuma izlūkošanas nodaļa un citi speciālisti, kuru uzdevums ir organizēt un nodrošināt aizsardzību pret masu iznīcināšanas līdzekļiem.
Piemēram, ZS 17.Pretgaisa aizsardzības BN. Šis bataljons pārņēma no Gaisa spēkiem zviedru pretgaisa aizsardzības lielgabalus un tiek gatavots svarīgu valsts objektu aizsardzībai.

– Vai profesionālajos bruņotajos spēkos atradīsies vieta arī vēl spēkpilnajam lauku vīram, kas ar pārliecību drosmīgi stājās ZS kā savas mājas un valsts aizstāvis, kad Latvijā vēl saimniekoja okupantu armija?

– ZS ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums NBS sastāvā. Ar ieguvumiem spēkpilnajiem lauku vīriem būs tāpat kā ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Tūdaļ ieguvumu nav, bet perspektīvā būs, jo budžetā apstiprinātie finanšu līdzekļi tiks izmantoti ZS attīstībai. Jaunajos specializētajos bataljonos tiks iekļauti un apmācīti dažāda profila speciālisti gan profesionālam, gan ārrindas dienestam. Tajā pašā laikā neviens zemessargs netiks sūtīts starptautiskās misijās, neievērojot brīvprātības principu, jo viņiem ir ģimenes, darbs un mēs pagaidām nevaram nodrošināt darba vietas saglabāšanu pēc atgriešanās no misijas. Tie, kas tuvākajā laikā dosies misijā uz Kosovu, ir panākuši vienošanos ar savu darba devēju.

– ZS pārdzīvojusi arī grūtus nesapratnes laikus par vairākkārtējām pārmaiņām tajā, arī par ieroču glabāšanas reglamenta prasībām. Vai beidzot esam uz skaidras attīstības takas?

– Mēs esam nonākuši pie reorganizācijas pirmā gala mērķa – mēs vairs neesam profesionālās armijas izpalīgi, par kādiem nesen mūs uzskatīja. Esam karavīri un zemessargi. Tomēr ZS vairs nevar būt tāda, kāda tā bija 1991.gadā, jo mums ir uzdoti konkrēti, izteikti militāri darbi un uzdevumi.

– Vai ZS arī tiks apbruņota ar modernākiem kājnieku ieročiem?

– Pirmkārt, tas skars profesionālās vienības, kas piedalās operācijās Irākā, Afganistānā un citur, bet pēc tam arī zemessargus. Mūsu rīcībā ir smags, neērts ierocis ar 7,62 mm kalibra patronām. Patrona ir liela un smaga, aptveres ietilpība ir tikai 20 patronas. Karavīrs var līdzi nest aptuveni astoņas aptveres, kurās būs ievērojamāki mazāk ložu nekā kaujiniekam, kuram ir mazāka kalibra ierocis. Ieroču jaudā nav lielas atšķirības, bet mūsu puišiem ir smags, garš, neērts ierocis, ar kuru grūti operēt, piemēram, Irākas operācijās, kad jāatšaudās no autotransporta. Ne uz visiem šiem ieročiem var uzlikt nakts optiku, zemstobra granātmetēju, pat parasto optiku. Beidzot ir pieņemts lēmums par modernāka modeļa ieroču iegādāšanos.
ZS ieroču glabāšanu nosaka gan likums “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, gan Ieroču aprites likums, gan Militārā dienesta likums. Likumu ir daudz. Kopā ar SZS/ZS štāba juristiem strādājam, lai veiktu grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Tas nav viegli, bet mūsu uzdevums ir panākt, lai ieroči kalpotu tikai ZS uzdevumiem, lai tie nenonāktu nevēlamās rokās. Vissarežģītāk ir ar ieročiem, kas iegādāti par personīgiem līdzekļiem. Droši vien esam vienīgie pasaulē, kas reģistrē savā militarizētā formējumā personīgos ieročus. Pat medību ieroči Latvijā ir reģistrēti policijā. Es kā militārpersona neesmu tiesīgs turēt mājās dienesta ieroci. Ja man ir personīgais ierocis, tad atbilstoši Ieroču aprites likumam tas jāreģistrē Valsts policijā. Zemessardze paralēli Valsts policijai reģistrē un garantē dienesta vajadzībām par personīgajiem līdzekļiem iegādāto zemessargu ieroču pareizu lietošanu. Bet zemessargs dienestā kā militārpersona ir tikai desmit dienas gadā. Vai tas ir pareizi? Argumentu par un pret šādu kārtību ir daudz. Te ir daudz pretrunu un viedokļu, bet mans uzdevums ir to sakārtot.

– Vai Zemessardze joprojām ir tikpat tuvu tautai un tai vajadzīga kā tās pirmsākumos?

– Mūsu darba virziens – sniegt atbalstu profesionālajām vienībām – ir tikai pakārtots, jo ar to strādā četri ZS BN, bet visi pārējie sadarbojas un veic sabiedrībai nepieciešamos uzdevumus. Mēs esam tajā posmā, kad ZS ir jāatjaunojas. ZS ir jāpieceļas kājās, es nevaru sacīt – lai mēs būtu tādi, kādi mēs bijām kādreiz, jo tas nav atkārtojams, bet jāpanāk, lai Zemessardzei būtu tāds pats prestižs kā toreiz. To var panākt, strādājot visiem kopā – gan veterāniem, gan jaunajiem. Gribu novēlēt visiem zemessargiem un karavīriem izturību un veselību!

Materiālus sagatavojis
Andris Kļaviņš