Būt vajadzīgiem tautai un valstij

Viens no pirmajiem likumiem, ko pieņēma Latvijas Republikas Augstākā padome 1991.gadā, bija – “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Zemessardzes vadības galvenais uzdevums bija izveidot darboties spējīgu aizsardzības spēku struktūru visas valsts teritorijā, uzsākt mācību procesu, sakārtot apgādi, apbruņot brīvprātīgos.

Situācija valstī bija sarežģīta, jo te vēl atradās Krievijas karaspēks, kura augstākā vadība Latvijas valstiskumu un tās likumus neuzskatīja par saistošiem. Apstākļos, kad praktiskās pieredzes līdzīgu militāru formējumu izveidē Latvijā gandrīz nebija, jo kādreizējo aizsargu augstākie vadītāji sen kā bija pametuši šīs zemes kauju laukus, lieti noderēja palīdzība no tautiešiem ārzemēs. ASV, ne jau bez tautiešu ierosmes, bija pieņemts lēmums atbalstīt un praktiski palīdzēt Baltijas valstīm neatkarības centienos. Tas ietvēra arī pirmo militāro formējumu atbalstīšanu. Ilinoisas štats sadarbojās ar lietuviešiem, bet Mičiganas – ar Latviju. 1992.gadā ASV pulkvežleitnants Ilmārs Herberts Dambergs kopā ar Mičiganas Nacionālās gvardes trīszvaigžņu ģenerāli lidoja uz Rīgu, lai sāktu pirmās sadarbības sarunas.
I.H.Dambergs ar smaidu atceras dažus kuriozus no šā brauciena, jo mūsu valsts jaunie vadītāji joprojām īsti nezināja, kā uzvesties augsta ASV ģenerāļa klātbūtnē, kad tepat aiz stūra vēl krievu tanki. Tomēr tas nekavēja turpmākajos gados ZS nodibināt ciešu sadarbību ar Mičiganas Nacionālās gvardes karavīriem. Kā stāsta ZS komandieris pulkvežleitnants Juris Bezzubovs, sākumā mēs bijām studenti mičiganieši – pasniedzēji. Šogad jau esam līdzīgās lomās. Zemessargi katru gadu brauc uz Mičiganu, bet amerikāņi – uz Latviju. Mēs apmaināmies ne tikai ar jaunām idejām, jaunām militārās apmācības metodēm, bet rodam arvien ciešākas saites cilvēku savstarpējā sapratnē un draudzībā.
Pērn Midlandē notika konference par karavīru ģimeņu izglītošanu, uzsverot arī atbalstu sociālajos jautājumos. Katrs mācību brauciens tiek plānots tā, lai ietvertu arī ceļojumu pa valsti. Pērn no sadraudzības štata kopā ar militāro vadību atbrauca arī uzņēmēji. Tātad saikne no militārās sadarbības sāk pārtapt par valstisku sadarbību starp Latviju un ASV Mičiganas štatu. Tiek plānota Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Mičiganas štata gubernatori.
ZS turpinās attīstīt un pilnveidot savus militārās sadarbības projektus. Jūlijā notiks kopējas mācības Latvijā Summer Shield 2005, mūsējie savukārt brauks uz Guardex 2005 mācībām Mičiganā. Līdz šim galvenokārt kopā mācījāmies poligonā, bet šogad uz Mičiganas Nacionālās gvardes instruktoru skolu dosies ZS ārrindas instruktori. Tas jau ir nākamais pakāpiens. Sakarā ar ZS jaunajiem uzdevumiem nāksies izskatīt jaunas sadarbības iespējas zemessardzes speciālo bataljonu karavīru apmācībā.
ZS turpinās arī iesāktās sadarbības programmas ar Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju, kurās galvenokārt mācās bataljonu komandieri. 54. IT bataljons saņem palīdzību no Vācijas inženieru sagatavošanā. 31. AMII bataljona ķīmisko ieroču aizsardzības speciālistiem sāk veidoties sadarbība ar Čehiju, jo tās armija ir labi sagatavota aizsardzībai no masu iznīcināšanas ieročiem. Arī Bundesvēra akadēmijā ir labi šīs jomas speciālisti.
Neraugoties uz dažādiem teritoriālās aizsardzības modeļiem, ZS turpina tradicionālās sadarbības aktivitātes starp Baltijas valstīm. Igaunijas Kaitseliit ir pakļauta tieši prezidentam un lielāko uzmanību pievērš rezervistu sagatavošanai, lietuvieši savukārt pakļauti bruņoto spēku komandierim un praktiski veido skaitā nelielu, labi apmācītu rezerves armiju.
Komandieris topošo ZS modeli uzskata par optimālāko risinājumu, kas atbilst mūsdienu apstākļiem. Specializēto bataljonu uzdevumi vairāk saistīti ar militārajiem mērķiem, bet pārējie kājnieku bataljoni, kas veido ZS lielāko daļu, vairāk domāti sabiedrībai nepieciešamajam atbalstam dažādu krīžu un kataklizmu gadījumos (šim nolūkam ZS pašos sākumos arī tika izveidota).
ZS pēc brīvprātības principiem profesionālajā dienestā rekrutēti 77 ārrindas zemessargi, kas rotas sastāvā trenējas un gatavojas doties starptautiskajā misijā uz Kosovu. Juris Bezzubovs neizslēdz iespēju, ka daļa no viņiem pēc atgriešanās no Kosovas izteiks vēlmi turpināt savu profesionālā karavīra karjeru Sauszemes spēku 1. vai 2. profesionālajā kājnieku bataljonā. Tas arī būs viens no ZS ieguldījumiem mūsu profesionālās armijas izveidē.