Lai vējgāzēs atkal zaļotu mežs

Tik stipra vētra, kāda plosījās šogad 8. un 9.janvāra naktī, Latvijā nebija piedzīvota vairāk nekā pusgadsimtu. No tās cieta visa valsts tautsaimniecība, tostarp arī mežsaimniecība.

Vētras postījumu apjomi

Valsts meža dienests (VMD) apkopo informāciju par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajos apliecinājumos uzrādītajiem apjomiem. Laikā no 10.janvāra līdz 8.aprīlim vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 4,22 miljoni kubikmetru koksnes. Lielāko vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst privātajos, pašvaldību un citos mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,73 miljoni m³ koksnes. Ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 1,49 miljoni m³ koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu sekas, pilnībā paredzēts nocirst audzes 12,9 tūkstošu ha platībā, bet ir tendence šai platībai pieaugt.
Rodas jautājums: kāpēc privātajos mežos vētras postījumu ir gandrīz otrtik nekā valsts mežos, lai gan platības sadalās apmēram uz pusi?
Iemesli šai situācijai ir vairāki. Pirmkārt, nelielie mežu masīvi, kuri neļauj ieviest mežaudžu apsaimniekošanas optimālo sistēmu, otrkārt, privāto mežu īpašnieku neizpratne par mežu lokālo un globālo raksturu. Vēl nāk klāt meža platību sadalīšana un pārdalīšana, kā arī meža apsaimniekošanas principu neievērošana, kas pastiprināja risku vētras laikā.
Svarīgi ir laikus savākt iespējami vairāk kvalitatīvas koksnes vējgāzēs un vējlauzēs, novērst meža kaitēkļu masveida savairošanos. Bet varbūt pat svarīgāk ir šīs platības iespējami drīzāk kvalitatīvi apmežot. Gan valsts iestādes, gan saziņas līdzekļi ir regulāri informējuši, ka privātajos mežos apmežošanas darbu apjomi pieaug, tomēr bieži vien tie notiek neapmierinoši, turklāt meža īpašnieki nereti aizbildinās ar finansiālām grūtībām.

Eiropas Savienības atbalsts apmežošanai

Apstākļi ir mainījušies. Viens no galvenajiem Eiropas Savienības (ES) reģionālās politikas īstenošanas instrumentiem ir struktūrfondi. Latvijas valdība ir izstrādājusi Vienoto programmdokumentu (VPD), kurā noteikta stratēģija un prioritātes sociālekonomisko apstākļu uzlabošanai valstī 2004.– 2006. gada programmēšanas periodam, un VPD Programmas papildinājumu, kas ir struktūrfondu ieviešanas pamatdokuments Latvijā 2004.– 2006. gadam. Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienests (LAD) ir izstrādājis vadlīnijas, lai palīdzētu privātajiem mežu īpašniekiem pieteikties uz ES struktūrfonda – Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) – Virzības daļas finansējumu. VPD ir izvirzīti būtiskie vidējā termiņa mērķi: konkurētspējas attīstība un nodarbinātības veicināšana, cilvēkresursu attīstība un infrastruktūras uzlabošana.
VPD ir noteiktas četras prioritātes. Iedziļināsimies vienā no tām – “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana”, konkrētāk pievērsīsimies mežsaimniecības attīstībai, kurai paredzēti 7,5% no kopējā finansējuma apjoma.
2004.gada sākumā kopējā finansējuma summa bija 12 680 311 eiru, no kuras sabiedriskais līdzfinansējums bija 9 350 763 eiras, kas sadalījās šādi: kopienas līdzdalība bija 6 849 975 eiras, bet Latvijas sabiedriskais līdzfinansējums – 2 500 788 eiras. Programmas iespējamais privātais līdzfinansējums bija 3 329 548 eiras, kas nav saistošs, noformējot maksājumus no Eiropas Komisijas (EK). Šis fonds darbosies līdz 2006.gada beigām. Ar 2007.gadu sāksies jauns finansējuma posms.
Pasākums “Mežsaimniecības attīstība” prioritātes mērķa līmenī veicinās meža platības nesamazināšanos, meža zemju ražības un vērtības saglabāšanu un paaugstināšanu, liekot lietā investīcijas mežsaimniecības konkurētspējas uzlabošanā kā vietējā, tā arī ārējā tirgū. Pasākums ietver aktivitātes ekonomisko, ekoloģisko un sociālo standartu paaugstināšanai mežsaimniecības uzņēmumos, kā arī bioloģiskās daudzveidības un vides saglabāšanu. Šā pasākuma mērķgrupa ir zemes īpašnieki lauku teritorijā. Privātā juridiskā persona ir tā, kurai uzņēmuma pamatkapitālā ir mazāk par 50 procentiem valsts kapitāla.

Atbalstā iekļautās aktivitātes

Patlaban kompensāciju finansējums paredzēts šādās aktivitātēs:
1. “Lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošana”, pie tām pieskaitāmas platības, kuras zemes kadastra uzskaitē ir lauksaimniecībā izmantotas, bet šobrīd tā netiek veikta vismaz vienu gadu pirms projekta iesniegšanas. Šajās platībās atbalsts nav paredzēts Ziemassvētku eglīšu stādījumu ierīkošanai, bet ir iekļautas krūmāju platības. Par krūmāju platībām tiek uzskatītas zemes, kuras valsts zemes kadastra uzskaitē šajā grupā ietilpst un katra īpašnieka zemes robežu plāna eksplikācijas daļā ir ierakstītas ailē “Krūmāji”. Par meža ieaudzēšanu paredzētās kompensācijas ir 400 eiru/ ha, ieaudzētās mežaudzes un lauksaimniecībā izmantojamās zemēs dabiski ieaugušo mežaudžu kopšanas un aizsardzības kompensācijas divus gadus, ieskaitot pieņemšanas gadu, – 140 eiru/ha gadā. Finansējums vienam pretendentam kopā nevar pārsniegt 50 ha mežaudzes ieaudzēšanai un kopšanai vienā gadā. Īstenošanas periodi saskaņā ar VPD nosacījumiem ir atšķirīgi: mežaudzes ieaudzēšana, tās kopšana un aizsardzība – divi gadi, ieskaitot pieņemšanas gadu, bet dabiski ieaugušu mežaudžu kopšana un aizsardzība – divi gadi.
2. “Finansējums mazvērtīgo mežaudžu vai koku sugu nomaiņai, lai paaugstinātu bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko vērtību”, kur mežaudžu uzlabošanas kompensācijas ir 350 eiru/ha. Finansējums vienam pretendentam kopā nevar pārsniegt 50 ha mežaudzes uzlabošanai vienā gadā. Nosacījumi mežaudzes atzīšanai par mazvērtīgu ir definēti Zemkopības ministrijas izstrādātajos metodiskajos noteikumos, kā arī jāsaņem VMD atzinums. Šajā aktivitātē kā īstenošanas periods ir noteikts viens gads.
3. “Mežaudžu ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un/vai dabas katastrofu radīto postījumu vietās”, kur meža atjaunošanas kompensācija ir 420 eiru/ha. Finansējums šajā aktivitātē paredzēts platībās, par kurām VMD izsniedz atzinumu, ka konkrētajā platībā ir bijis ugunsgrēks un/vai dabas katastrofa, pie kuras pieskaitāmi arī 8. un 9.janvāra viesuļvētras postījumi, un šajās platībās ir veicama meža atjaunošana.

Prasības stādāmā materiāla izvēlē

Ļoti svarīgs ir stādāmais materiāls. Tam jāatbilst noteikumiem par meža reproduktīvo materiālu. Stādāmo materiālu vēlams iegādāties kokaudzētavā, kura atrodas tajā pašā reģionā, kur projekts tiks īstenots. To izcelsme ir dokumentāli jāapstiprina. Vēl jāpiebilst, ka tuvākā laikā sagaidāms stādu deficīts, īpaši tas sakāms par egli. Ja stādīšanai izmanto egļu mežeņus (vēlams no sava zemes īpašuma), no VMD ir jāizņem apliecinājums. Nedaudz labāk ir ar priežu un bērzu stādiem, jo tos iespējams relatīvi īsākā laikā izaudzēt. Jāatzīmē, ka ar izcirtumu apmežošanu nevajadzētu vilcināties, bet arī ne pārāk steigties, jo svaigos izcirtumos var savairoties smecernieks. Un, ja stādi netiks apmigloti, tie aizies bojā. Tādējādi var iegūt laiku gan stādu pasūtīšanai, gan izaudzēšanai.

Prasības projektu pieteicējiem

Konkursa kontekstā projekta pieteicēji ir zemes īpašnieki (fiziskās, privātās juridiskās personas, arī apstiprinātas pilnvarotās personas) un to apvienības. Pieteicējam ir jābūt pieejamiem stabiliem un pietiekamiem finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu noteiktu projekta līdzfinansējuma daļu un projekta īstenošanas nepārtrauktību. Projekta pieteicējs ir atbildīgs par visu projektā paredzēto darbu izpildi. Pašvaldība, īstenojot ELVGF līdzfinansēto projektu, var pretendēt uz valsts budžeta dotāciju līdz 60 procentiem no nepieciešamā līdzfinansējuma attiecināmām izmaksām, ja projekta iesniedzējs ir viena vietējā pašvaldība.
Uz finansējumu nevar pretendēt persona, kas pasludināta par maksātnespējīgu, atrodas likvidācijas procesā, kuras saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta, kā arī uzsākta tiesvedība par darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu. Tāpat nevar pretendēt, ja persona atzīta par vainīgu krāpšanā, kukuļdošanā, korupcijā vai arī ir bijusi iesaistīta noziedzīgos darījumos, kā arī ja tai ir bijuši profesionālas darbības un līgumu nosacījumu pārkāpumi un sniegtās informācijas sagrozīšana. Ir jābūt izpildītām valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām, nedrīkst būt to parādi.

Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.

Nepieciešamie pavaddokumenti

Projekta iesniedzējam pie aktivitātes “Mežaudzes atjaunošana ugunsgrēku un/vai dabas radīto postījumu vietās” ir jāpievieno šādi pavaddokumenti:
1. Pieteikums trīs eksemplāros un tā elektroniskais variants.
2. Dokuments, kas apliecina, ka meža īpašumā ir veikta inventarizācija (kopija).
3. Izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta par nodokļu nomaksu uz pieteikuma iesniegšanas brīdi (oriģināls).
4. Zemesgrāmatas nodaļas izdota Zemesgrāmatas apliecība vai nostiprinājuma izraksts par zemes īpašumu, kurā paredzēts atjaunot mežaudzi pēc ugunsgrēka un/vai dabas katastrofas zemes robežu plāns (kopija).
5. VMD atzinums par meža īpašumā ugunsgrēku un/vai dabas katastrofu (pēc 2005.gada 8.-9.janvāra viesuļvētras) radītiem postījumiem un nepieciešamību atjaunot mežu (oriģināls).
6. Meža atjaunošanas plāns, kas apstiprināts VMD (oriģināls).
7. Apliecinājums, ka projekta pieteikumu paraksta pilntiesīga persona (oriģināls).
Atbalstā var pretendēt tikai uz attiecinātām izmaksām. Projekta pieteikumi tiks izvērtēti atbalsta piešķiršanai, ņemot vērā iesniegto pieteikumu un Meža ieaudzēšanas/atjaunošanas/uzlabošanas plānu un pavaddokumentus. Pieteicēja interesēs ir sastādīt reālu plānu, kurā paredzētie pasākumi veicami plānotajos termiņos un apjomos.
Ja projektā tiks iekļautas neattiecinātas izmaksas (piemēram, lielāka platība nekā dabā), tad par to daļu tiks samazināta atbalsta summa. Gadījumā, ja neattiecināmo izmaksu izslēgšanas dēļ radīsies risks, ka projekts netiks īstenots vai netiks sasniegti projektā paredzētie mērķi, LAD pieteikumu noraidīs.

Dr.silv. Gunārs Ģērķis