NATO sanāk Lietuvā

Šonedēļ kaimiņvalstī Lietuvā, Viļņā, neformālā gaisotnē tikās NATO dalībvalstu, Krievijas un Ukrainas ārlietu ministri. Sanāksmē apspriesti vairāki svarīgi jautājumi – par NATO drošības politiku, turpmākajiem izaicinājumiem, kas gaida aliansi, kā arī miera uzturēšanas operācijām Balkānos, Afganistānā un Irākā.

NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers ierodas Viļņā, kur 20.-21. aprīlī notika NATO dalībvalstu, kā arī Krievijas un Ukrainas ārlietu ministru neformālā tikšanās. Tajā piedalījās ap 500 augsta ranga ārvalstu viesu un vairāk nekā 300 ārzemju žurnālistu Foto: EPA/A.F.I.

Krievija un NATO paraksta vienošanos

Sanāksmes laikā Krievija un NATO Viļņā parakstījušas vienošanos par alianses un programmas “Partnerattiecības mieram” dalībnieku bruņoto spēku juridisko statusu vienai otras teritorijā. Dokumentu Krievijas un NATO padomes sēdē parakstīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers.
Pēc J. de Hopa Shefera teiktā, vienošanās nodrošina “juridisku bāzi, kas būtiski uzlabo mūsu spēju strādāt vienoti kopīgu draudu gadījumā”. Vienošanās nosaka atbildību par iespējamajiem zaudējumiem, kā arī regulē citus aspektus, kas saistīti ar militāro kontingentu atrašanos, piemēram, mācībās ārvalsts teritorijā, informē Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Aleksandrs Jakovenko.

Aizrāda austrumu kaimiņiem

Uzturoties Lietuvā, ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa turpināja raidīt pārmetumus Baltijas valstu austrumu kaimiņa virzienā. Jau ziņots, ka iepriekš, uzturoties Krievijā, K. Raisa norādījusi uz pārāk lielo varas koncentrāciju tās prezidenta rokās, kā arī uz preses brīvības ierobežojumiem.
Lietuvā K. Raisa uzsvēra, ka ir jākoncentrējas uz palīdzības sniegšanu Ukrainai un Gruzijai, lai panāktu ekonomisko attīstību un labklājību šajās valstīs, kā arī lai nodrošinātu brīvību Baltkrievijā. Viņa atzina, ka tur valda “pēdējā diktatūra Eiropā”, un teica, ka pienācis laiks šo situāciju mainīt.

Uzslavē Latviju

K. Raisa žurnālistiem sacīja, ka gaidāmā ASV prezidenta Džordža Buša vizīte Rīgā nav domāta kā vienas atsevišķas valsts izcelšana. ASV cer saglabāt ciešas attiecības un sadarbību ne tikai ar Latviju, bet arī Lietuvu un Igauniju.
K. Raisa atzinīgi novērtēja Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas lēmumu 9.maijā apmeklēt Maskavu. “Mēs cienām Lietuvas un Igaunijas līderu atteikšanos piedalīties šajās svinībās,” teica K. Raisa. Viņa gan piebilda, ka šāda vizīte var kalpot abu pušu attiecību uzlabošanai. “Latvijas prezidentes lēmumus doties uz Maskavu atbilst ASV vēlmei padarīt ciešākas attiecības gan ar Baltijas valstīm, gan arī ar Maskavu,” sacīja K. Raisa.

Sanāksme kā pārbaudījums Lietuvai

Uz NATO valstu ārlietu ministru sanāksmi ieradušies aptuveni 500 ārvalstu viesu un vairāki simti žurnālistu. Sanāksmē piedalās NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers, ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa, Vācijas ārlietu ministru Joška Fišers, Francijas ārlietu ministrs Mišels Barnjē, Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas koordinators Havjers Solana, Krievijas un Ukrainas ārpolitisko resoru vadītāji Sergejs Lavrovs un Boriss Tarasjuks. Pavisam tajā piedalās 30 delegācijas. Latviju sanāksmē pārstāv ārlietu ministrs Artis Pabriks.
Sanāksme tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem starptautiskajiem pasākumiem kopš Lietuvas neatkarības atjaunošanas gan viesu skaita, gan pasaules mediju pievērstās uzmanības ziņā. Svarīgo ārvalstu viesu vizītes ir pārbaudījums arī Lietuvas drošības struktūrām, kuras atbildīgas par augsto viesu drošību. Tiek lēsts, ka drošības pasākumi Lietuvai izmaksājuši aptuveni 1,7 miljonus eiru (aptuveni 1,19 miljoni latu).
NATO dalībvalstu, Krievijas un Ukrainas ārlietu ministru neformālā sanāksme pirmo reizi notiek ārpus Briseles.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv