Par augstākās izglītības pieejamību un kvalitāti

Eiropas Komisija 20.aprīlī pieņēma paziņojumu “Mobilizēt Eiropas intelektuālo potenciālu: nodrošināt universitātēm iespēju pilnā mērā sekmēt Lisabonas stratēģijas īstenojumu”. Kopā ar Eiropas Komisijas darba dokumentu “Eiropas augstākā izglītība pasaules attīstības perspektīvā” šis teksts ir turpinājums paziņojumam “Universitāšu loma zināšanu Eiropā” un sekojošajām iesaistīto personu apspriedēm. Tajā uzsvērts, ka Eiropas universitātēm šobrīd ir daudz risināmu jautājumu un, ja nekas netiks darīts lietas labā, plaisa, kas mūs šķir no galvenajiem Eiropas Savienības (ES) konkurentiem šajā jomā, turpinās paplašināties.
Kā preses konferencē paziņoja izglītības un kultūras komisārs Jans Figels, “zināšanas un novatorisms ir šodienas Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes dzinējspēks, un universitātēm ir izšķiroša loma pavasara Eiropadomes izvirzīto mērķu sasniegšanā”. Tomēr pieņemtajā paziņojumā uzsvērts, ka salīdzinājumā ar mūsu lielākajiem konkurentiem, proti, ASV, Eiropas augstākās izglītības iestāžu sniegumā vērojami nopietni trūkumi. Lai gan caurmērā Eiropas universitāšu darba kvalitāte ir diezgan laba, tās nevar izmantot savu potenciālu pilnā mērā, lai strauji kāpinātu ekonomikas izaugsmi, sociālo kohēziju un veicinātu darbavietu skaita un kvalitātes pieaugumu. Eiropas Komisija aicina lēmumu pieņēmējus dalībvalstīs ierosināt pasākumus, kas universitātēm ļautu pilnībā piedalīties Lisabonas stratēģijas īstenošanā.
Ar tikai 21% no darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kas iegūst augstāko izglītību, ES nevar līdzināties ASV (38%), Kanādai (43%) vai Japānai (36%). Turklāt augstākās izglītības pieejamības rādītājs Eiropā šobrīd, izņemot dažas valstis, ir salīdzinoši zems.
Eiropas Komisija uzskata, ka šāda situācija radusies tādēļ, ka augstākā izglītība nav reaģējusi uz pārmaiņām sabiedrībā un izglītības un mūžizglītības modelī.
Zemākie rādītāji Eiropā ir saistīti arī ar ārkārtīgi lielo starpību finansējumā. Vidēji ES valstīs augstākajai izglītībai tiek atvēlēts nepilns 1,1% no IKP, kas ir tikpat, cik Japānā, bet daudz mazāk nekā Kanādā (2,5%) un ASV (2,7%). Lai šajā ziņā līdzinātos ASV, Eiropā augstākajai izglītībai būtu jāatvēl papildu 150 miljardi eiru gadā. Šāda situācija ir ietekmējusi Eiropas universitāšu sniegumu zinātnisko pētījumu jomā pasaules mērogā – tai ir mazāk zinātnisko publikāciju, patentu un Nobela prēmiju nekā ASV. Izšķiroši ir tas, ka Eiropas augstākās izglītības pamatā joprojām galvenokārt ir (ierobežots) valsts finansējums, savukārt konkurentu valstīs bija iespējama izteiktāka un noturīgāka darbības paplašināšana, pateicoties lielākai finansējuma avotu daudzveidībai, tostarp lielākam ražošanas sfēras un mājsaimniecību ieguldījumam.
Paziņojumā norādītas trīs prioritāras jomas Eiropas universitāšu reformai: veicināt Eiropas universitāšu kvalitāti un pievilcību; uzlabot to pārvaldību un sistēmas un palielināt un dažādot to finansējumu (izmantojot vai neizmantojot studentu ieguldījumu).
Eiropas Komisija mudina visas dalībvalstis gādāt par to, lai to tiesiskais regulējums ļautu vadībai universitātēs sākt reālas reformas un noteikt stratēģiskas prioritātes.
Tāpat ir izšķiroši svarīgi, lai universitātes tostarp lielākā mērā informētu sabiedrību par vērtībām, ko tās rada, un vairāk ieguldītu sava tēla veidošanā, savas darbības sekmēšanā savā valstī un ārvalstīs. Turklāt tām gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi jāpilnveido savu cilvēkresursu potenciāls.
Eiropas Komisija aicina Padomi pieņemt rezolūciju, kas atbalstītu tās aicinājumu izveidot jaunu valsts iestāžu un universitāšu partnerību, kā arī nodrošināt augstākajai izglītībai nepieciešamo finansējumu. Lielāki ieguldījumi Eiropas augstākās izglītības un zinātniskās izpētes modernizēšanā, kā arī to kvalitātes uzlabošanā ir tiešs ieguldījums Eiropas un eiropiešu nākotnē.