No gudrām pašvaldībām uz izglītotu valsti

Daudzkārt uzsvērts, ka pašvaldības attīstības pamats ir izglītoti cilvēki. Teic, ka izglītība ir visas sabiedrības attīstības pamatā, ka konkurētspējīgi Eiropā būsim, ja daudz mācīsimies un nemitīgi papildināsim savas zināšanas. Mūsdienu konkurences apstākļos prasības ir augstas, bet ir arī daudz iespēju iegūt stipendijas, piedalīties starptautiskās izglītības programmās, mācīties noteiktai mērķauditorijai rīkotos kursos. Bieži atkārto, ka izglītoti darbinieki spēs celt un attīstīt savu vidi.

Asoc.prof. Dr.oec. Žaneta Ilmete, LU Pašvaldību un projektu valsts mācību centra direktore, Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas prezidente, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Pašvaldību darbiniekiem ļoti nepieciešams iegūt kvalitatīvu izglītību un apgūt jaunās, ar likumdošanu saistītās izmaiņas. Daudz tiek runāts par to, ka izglītība un zināšanas ir lielākā cilvēkam piederošā vērtība. Kādus kursus LU Pašvaldību un projektu mācību centrs piedāvā apgūt pašvaldību darbiniekiem šobrīd, un kam attiecīgi ir vislielākais pieprasījums?

— Piedāvājam vairāk nekā 60 dažādus kursus, no tiem kā vispieprasītākos varētu minēt projektu vadīšanu, personāla vadīšanu, apmācību darba aizsardzībā. Piemēram, projektu vadīšanas kursus mācību centra pastāvēšanas laikā apmeklējuši vairāk nekā 1000 klausītāju, tostarp pašvaldību darbinieki, uzņēmēji, uzņēmumu darbinieki. Liela interese ir par lietvedību, datorizēto lietvedību, budžeta grāmatvedību un iekšējo auditu. Piedāvājam apgūt arī informācijas sistēmu plānošanas un izstrādes apmācības kursu, kas ir noderīgs pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem, kuri atbildīgi par informācijas apstrādi pašvaldībās. Tiek rīkoti arī kursi par saskarsmes kultūru organizācijā, reģionālo plānošanu, un, piemēram, bērnu drošību, kas ietver apmācību par bērnu drošības pasākumu plānošanu pašvaldībā, skolā, bērnu iestādēs. Pašvaldībās ir vairākas problēmas — galvenokārt jau līdzekļu trūkums, jo par visu — arī par šiem kursiem — ir jāmaksā. Tāpēc ne vienmēr tiek pieprasīts un apgūts tas, kas tiešām būtu nepieciešams darbam pašvaldībā, piemēram, finansu analīze, kvalitātes vadīšana, kas pagaidām nav pieprasīti, bet būtu ļoti nepieciešami atbildīgajiem pašvaldību darbiniekiem. Rīkojam arī kursus un dažu dienu mācību seminārus par aktualitātēm likumdošanā. Bet nevar tomēr apgalvot, ka pašvaldības aktīvi sūta savus darbiniekus mācīties.

— Vai varat pateikt, no kurienes ierodas visvairāk "skolēnu"?

— No Latgales. Ļoti daudzas Latgales pašvaldības ir iestājušās arī Latvijas Nacionālajā projektu vadīšanas asociācijā. Pasīvas uz mācīšanos ir Kurzemes pašvaldības. Grūti pateikt, kāpēc tāda situācija izveidojusies, bet laikam jau galvenais ir naudas trūkums.

— Vai atkarībā no pieprasījuma tiek izvēlētas piedāvājamās mācību programmas vai tomēr ir arī pasūtījums, kādi speciālisti jāsagatavo un kādi kursi nepieciešami?

— Mācību kursus piedāvājot, vadāmies no temata aktualitātes un mūsu rīcībā esošajiem pasniedzējiem. Mācību programmu sastāda pasniedzēji, un to apstiprina mācību centra direktors. Klausītāji paši izvēlas viņus interesējošas programmas. Pašvaldību darbinieku profesionalitātes paaugstināšanai būtu derīgi organizēt ilgstošus mācību kursu ciklus, kuri aptvertu noteiktu zināšanu bāzi un beigtos ar pārbaudījumiem. Šobrīd šādus kursus Latvijā pašvaldību darbiniekiem apmeklēt nav iespējams. Tam ir divi galvenie iemesli: pirmkārt, nav pietiekams skaits kvalificētu pasniedzēju, un, otrkārt, pašvaldībām nav līdzekļu, lai kursus varētu apmaksāt. Turklāt bieži vien citi Latvijā organizētie kursi ir neprofesionāli un pasniegtās zināšanas — nekvalitatīvas, pasniedzēji — nekompetenti. Profesionālās izglītības trūkums, manuprāt, ir galvenais iemesls, kādēļ daudzām pašvaldībām klājas tik grūti.

— Vai jūs saskatāt sakarību starp pašvaldību darbinieku izglītību un pašvaldības attīstību? Varbūt varat minēt kādu piemēru?

— Sakarības pastāv. Kā piemēru varu minēt Balvu pilsētas domes priekšsēdētāju Juri Annuškānu. Viņš ir ļoti daudz mācījies un aktīvi īstenojis iegūtās zināšanas savā pašvaldībā, ir sūtījis mācīties arī savas pašvaldības darbiniekus, jo ir vairākas reizes uzsvēris: nav svarīgi tas, ko es viens zinu, bet ir svarīgi, lai to zina visa mana komanda. Cik man zināms, Balvos tiek realizēti daudzi projekti un Balvi attīstās. Priekšsēdētājs ir sapratis, ka pareizi jāmāk izlietot arī to naudu, kas ir pašu rīcībā. Manuprāt, veiksmīgs darbs rit arī Kuldīgā, Preiļos, Krāslavā un citur Latvijā.

— Jūs minējāt, ka viena no būtiskākajām jomām, kas būtu jāapgūst ne tikai pašvaldību darbiniekiem, ir projektu vadīšana. Sākumā teicāt, ka projektu vadīšanas kursi ir ļoti pieprasīti un apmeklēti, kas pierāda projektu vadīšanas lomas nozīmi šodienas Latvijas tirgus ekonomikas apstākļos. To pierādīs arī 4. novembrī Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas (LNPVA) rīkotā jau trešā starptautiskā projektu vadīšanas konference "Forums 2000". Kāpēc 1998. gadā radās doma par šādu projektu vadīšanas konferenču nepieciešamību?

— Tas ir saistīts ar 1998.gada jūlijā izveidoto LNPVA, kuras viens no darbības virzieniem ir konferenču un forumu organizēšana. 1998.gadā tika sarīkota pirmā starptautiskā konference, kurā piedalījās vairāki desmiti ziņotāju, kas pārstāvēja galvenokārt Latviju. Konferences bāze bija LU Pašvaldību un projektu valsts mācību centrā rīkotie projektu vadīšanas kursi, kā arī partnerattiecības ar Brēmenes Universitātes projektu vadīšanas institūtu, Dortmundes projektu vadīšanas institūtu, Starptautisko projektu vadīšanas asociāciju.

— 1998.gada oktobrī Rīgā notika pirmā starptautiskā projektu vadīšanas konference "Projektu vadīšana Latvijā šodien", bet 1999.gada novembrī Salaspilī — otrā konference "Forums 99. Projektu vadīšana Latvijā". Kādi bija iepriekšējo gadu konferenču galvenie jautājumi, un kādas ir gūtās atziņas?

— Pirmajā konferencē bija svarīgi noskaidrot, kāda ir situācija Latvijā projektu vadīšanā, kā tiek saprasts jēdziens "projektu vadīšana", kāda ir to darbinieku kvalifikācija, kas strādā šajā virzienā. Otrās konferences uzdevums bija noskaidrot, kas ir paveikts gada laikā, vai LNPVA darbs ir attaisnojies, ko darīt tālāk, lai mainītu līdzšinējo izpratni par projektiem un to vadīšanu. Nav noslēpums, ka Latvijā visbiežāk projektus saista vienīgi ar pieteikumu rakstīšanu un biznesa plāniem. Projektu vadīšanas zināšanas ir svarīgas darījumu veiksmei — tās ir veiksmes pamatā. To lielākā daļa Latvijas uzņēmēju nav vēl sapratuši, un pie tā ir vēl ļoti daudz jāpiestrādā.

— Šogad "Forums 2000" notiks 4. novembrī. Vai varat nedaudz ieskicēt, kas tajā sagaidāms?

— Šogad "Forumā 2000" esam iecerējuši apkopot divu gadu darba rezultātus, noskaidrot to, kā LNPVA darbība Latvijā ir ietekmējusi projektu vadīšanas procesus, kā tiek uzturēti un attīstīti starptautiskie kontakti. Konferencē aicināti piedalīties referenti no Latvijas un citām valstīm, piemēram, Dortmundes Augstskolas profesors un LU Goda doktors Pēters Roišs, Brēmenes Universitātes profesors un Ekonomiskās informātikas institūta direktors LU Goda doktors Sebastjans Dvorāčeks, firmas "Ericsson" galvenā projektu menedžere Katarīna Melanda, pārstāvji no Holandes, Dānijas, Somijas, Austrijas. Pieteikušies arī referenti no Latvijas, kā, piemēram, LU rektors Ivars Lācis, SIA LMT prezidents Juris Binde, a/s " Latvijas krājbanka" pārstāvis Māris Bernāns, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Andris Sarnovičs, Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns un citi, kas dalīsies pieredzē par projektu vadīšanu savā sfērā. Foruma pamatmērķis ir parādīt, ka projektu vadīšana ir jauns vadībzinību virziens, kuru Latvijā ir svarīgi apgūt. Šogad darbs noritēs trijās sekcijās: pieredze starptautiskā projektu vadīšanā, pieredze projektu vadīšanā Latvijā un projekta personāla izglītošana un sertifikācija. Domājams, ka konferencē uzstāsies vairāk nekā 20 ziņotāju.

— No jūsu stāstītā noprotams, ka veiksmīga projektu vadīšana ir daudzu darbību izdošanās pamatā. Varbūt jūs varat pastāstīt, kāda ir šībrīža situācija projektu vadīšanā Latvijā?

— Šobrīd daudzus projektus vada speciālisti no ārzemēm. LNPVA mērķis ir mainīt šo stāvokli. Iestājoties Starptautiskās projektu vadīšanas asociācijā un izveidojot Latvijā starptautiski atzītu projektu vadītāju sertifikācijas sistēmu, varēsim palīdzēt vietējiem speciālistiem kļūt par starptautiski atzītiem profesionāļiem šajā jomā. Konkurences apstākļos nepieciešama nepārtraukta preču un pakalpojumu atjaunināšana. Lai jaunais tiktu ieviests pēc iespējas ātrāk un lētāk, tam ir vajadzīgi darbinieki, kuru profesionalitāti garantētu kāda neitrāla organizācija. Par šādu organizāciju kļuva Starptautiskā projektu vadīšanas asociācija, kura izstrādāja projektu vadītāju sertifikācijas četru līmeņu sistēmu, kas sāka darboties 1998.gadā. Latvija pagaidām nav iekļāvusies šajā sistēmā, bet, ejot uz Eiropas Savienību (ES), tādu izveidot būtu ļoti svarīgi. Latvija tomēr ir pirmā no Baltijas valstīm, kura pagājušā gada septembrī iestājās 29 pasaules valstu projektu vadīšanas asociācijā un sāka strādāt pie savas sertifikācijas sistēmas izveidošanas. Šobrīd asociācijā gatavo mācību kursu programmas un izstrādā sertifikācijas noteikumus. Asociācijā ir izvirzīti priekšlikumi par pirmajiem ekspertiem konsultantiem no asociācijas dalībvalstīm, un tiek veikts arī pārējais sertifikācijas sistēmas izveidei nepieciešamais sagatavošanas darbs. Cerams, ka pirmā projektu vadītāju starptautiskā līmeņa sertifikācija notiks 2001.gada sākumā. Sertifikācijas sistēmas ieviešana nodrošinās Latvijas pārstāvjiem iespēju iegūt starptautiski atzītu sertifikātu, kas apliecinās ne tikai darbinieka zināšanu un profesionālo iemaņu atbilstību projekta vadītājam izvirzītajām prasībām, bet arī apliecinās, ka viņš kā personība var šādus pienākumus uzņemties.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore