Uzrunājot Bogazidži universitātes mācībspēkus un interesentus Stambulā 2005.gada 20.aprīlī:

Godātā rektore Sojsala! Ekselences! Cienījamie profesori! Dāmas un kungi!
Es priecājos, ka varu uzrunāt tik cienījamu mācību spēku un studentu auditoriju Bogazidži universitātē, kas ir viena no vispopulārākajām augstākajām mācību iestādēm Turcijā un kas var lepoties ar augstiem standartiem zinātnē un pētniecībā. Es sagaidu, ka nākotnē daudz aktīvāka kļūs profesoru un studentu apmaiņa starp Bogazidži universitāti un Latvijas augstākajām mācību iestādēm, jo vakar Ankarā abu mūsu valstu kultūras ministri parakstīja līgumu par sadarbību izglītībā, zinātnē, kultūrā un sportā. Šis līgums sekmēs pieredzes apmaiņu izglītības jomā mūsu valstu starpā un palīdzēs Turcijas un Latvijas tautām labāk iepazīt vienai otru.
Kaut gan Turcija un Latvija atrodas Eiropas pretējās pusēs – Turcija dienvidos un Latvija ziemeļos – pirmie neoficiālie kontakti starp mūsu valstu tautām jau sāka veidoties tik senā pagātnē kā viduslaikos, kad sauszemes tirdzniecības ceļš savienoja Melno jūru ar Baltijas jūru.
Oficiālas diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm tika nodibinātas tieši pirms astoņdesmit gadiem, 1925.gadā, pēc lielajām pārmaiņām, kas sekoja pēc Pirmā pasaules kara. Tas bija laiks, kad gan Turcija, gan Latvija sāka veidot mūsdienīgas, plaukstošas un demokrātiskas valstis. Diemžēl mūsu attiecības tika pēkšņi pārtrauktas 1940.gadā Otrā pasaules kara laikā, kad Padomju Savienības karaspēks okupēja manu valsti un vardarbīgi iekļāva to Padomju Savienībā. Latvija ir pateicīga Turcijai par to, ka tā atteicās oficiāli atzīt trīs Baltijas valstu – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas – okupāciju. Šī okupācija turpinājās piecus gadu desmitus līdz 1991.gadam, kad mūsu abu valstis atjaunoja diplomātiskās attiecības, kas tika pārtrauktas tik daudzus gadu desmitus.
Kopš tā laika attiecības starp Turciju un Latviju ir bijušas patiesi draudzīgas un sirsnīgas. Starp mūsu valstīm ir izveidojies aktīvs politiskais dialogs, par ko liecina biežās oficiālās valstsvizītes, kas ir notikušas starp mūsu valstīm. Pēdējo astoņu gadu laikā divi Turcijas prezidenti ir viesojušies Latvijā, un šī ir otrā Latvijas prezidenta vizīte Turcijā.
Es uzskatu, ka šis gads būs ļoti nozīmīgs politisko un ekonomisko attiecību nostiprināšanai starp mūsu abām valstīm. Pirms dažiem mēnešiem Ankarā aizsāka darbu Latvijas vēstniecība, kas tika oficiāli atklāta šīs valstsvizītes laikā.
Kopš pagājušā gada rudens, kad Rīgā sāka darboties Turcijas Informācijas centrs, Latvijas jaunieši ir izrādījuši aktīvu interesi par turku valodu un kultūru, ko kā mācību priekšmetus var apgūt arī Latvijas Universitātē. Savukārt turku studentus varētu piesaistīt augstas kvalitātes izglītība, kas ārvalstu studentiem ir pieejama Latvijā tādās nozarēs kā medicīna, bizness, Eiropas lietas un eksaktās zinātnes.
Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk iepazīst jūsu skaisto un viesmīlīgo valsti, jo dažu pēdējo gadu laikā Turcija ir kļuvusi par Latvijas ceļotāju iecienītu atpūtas vietu. Es ceru, ka Latvijas nacionālās aviolīnijas “air Baltic” nesen izveidotie tiešie reisi no Stambulas uz Rīgu palielinās ceļotāju skaitu no Turcijas, kas atbrauks uz Latviju un iepazīs manas valsts skaistumu un burvību. Ļoti piemērots brīdis Latvijas apmeklējumam būs nākamā gada pavasaris, kad Rīgā notiks pasaules čempionāts hokejā.

Rektores kundze! Dāmas un kungi!

Pēdējos dažos gados gan Turcija, gan Latvija ir pieredzējusi nozīmīgas pārmaiņas. Pirms divām nedēļām Latvija atzīmēja savu pirmo gadadienu kopš iestāšanās NATO aliansē. Latvija ir pateicīga Turcijai par stingro un konsekvento atbalstu, ko tā sniedza manai valstij, kad tā gatavojās uzņemšanai šajā starptautiskajā organizācijā. Latvija un Turcija jau ir izveidojušas ciešas attiecības, sadarbojoties aizsardzības jomā, un es nešaubos, ka šīs attiecības kļūs vēl ciešākas, palielinoties mūsu sadarbībai kā partnerēm NATO alianses ietvaros. Turcijai ir ļoti svarīga loma stabilitātes nodrošināšanā Melnās jūras un Vidusjūras reģionos, un Turcijas miera uzturēšanas spēki kopā ar Latvijas kolēģiem dod nozīmīgu ieguldījumu miera un drošības saglabāšanā dažādās pasaules daļās, tai skaitā Afganistānā un Irākā.
Pēc nepilnām divām nedēļām Latvija un deviņas citas Eiropas valstis svinēs pirmo gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā. Latvijai un tās kaimiņvalstīm šis vēsturiskais notikums ir nozīmīgs ar to, ka tas izbeidza vēsturisku netaisnību, kuras rezultātā Eiropa tika mākslīgi sadalīta divās pretējās nometnēs. Mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā apliecināja to, ka mūsu valstis ir patiešām atgriezušās Eiropas demokrātisko, stabilo un drošo valstu saimē.
Latvija atbalsta to, ka arī Turcija gatavojas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti un šogad iesāks iestāšanās sarunas ar Eiropas Komisiju. Turcija atbalstīja Latvijas uzņemšanu NATO aliansē, un tāpat Latvija ir atbalstījusi un arī turpmāk atbalstīs Turciju ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
Latvijas viedoklis ir, ka ES nav jābūt slēgtam un ekskluzīvam klubam, bet tās durvīm ir jābūt atvērtām visām Eiropas valstīm, kas ievēro un ir uzticīgas fundamentālām un augstākām vērtībām un ideāliem. Ar to es domāju brīvību, demokrātiju, tiesiskumu, kā arī cilvēktiesību un nacionālo minoritāšu tiesību ievērošanu. Es to attiecinu arī uz plurālismu, toleranci un taisnīgumu, kā arī solidaritāti, diskriminācijas novēršanu un dzimumlīdztiesību. Jūsu valsts ir iesākusi un īstenojusi daudz un dažādas sociālas, politiskas, tiesiskas un ekonomiskas reformas, kas skaidri parāda, ka Turcija ievēro un ir uzticīga minētajām vērtībām. 1963.gadā Eiropas Ekonomiskās kopienas komitejas prezidents profesors Valters Holšteins deklarēja, ka: “Turcija ir daļa no Eiropas.” Šis paziņojums skan vēl patiesāk šodien 21.gadsimtā.
Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā būs patiesi vēsturisks notikums. Tas apliecinās, ka civilizāciju sadursmes nav neizbēgamas cilvēces vēsturē un ka divas lielās musulmaņu un kristiešu reliģijas vēlas un spēj pastāvēt līdzās mierā un saskaņā. Turklāt, ņemot vērā Turcijas iedzīvotāju skaitu, valsts lielumu, stratēģisko ģeogrāfisko novietojumu, kā arī tās ekonomisko un militāro potenciālu, Eiropas Savienības ietekme starptautiskajās lietās varētu ievērojami palielināties. Turcijas novietojums nelielā attālumā no Balkāniem, Kaukāza un Tuvo Austrumu reģioniem varētu būt stabilizējošs faktors un sekmēt demokrātisko vērtību izplatību, kas nodrošinātu stabilitāti, mieru un tirgus ekonomikas funkcionēšanu.

Rektores kundze! Dāmas un kungi!

Attiecībā uz drošību Turcijas pievienošanās ES atstātu pozitīvu ietekmi uz Eiropas drošības un aizsardzības politiku un nostiprinātu saikni starp ES un NATO. Mēs vēlamies izvairīties no resursu nelietderīgas izmantošanas un gribam, lai abas organizācijas papildinātu, nevis dublētu viena otru.
Gan Turcija, gan Latvija stingri atbalsta Eiropas transatlantisko partnerattiecību ar ASV nostiprināšanu. Tā ir vitāla nepieciešamība un mūsu kopējās interesēs, it īpaši tāpēc, lai sekmīgi risinātu tādas neatliekamas problēmas kā cīņa pret starptautisko terorismu, organizēto noziedzību, masu iznīcināšanas ieroču izplatību un reģionālo konfliktu izplatīšanos. Turklāt mums ir aktīvi jāatbalsta demokrātija, tiesiskums un laba valsts pārvalde visā pasaulē.
Terorisms ir radījis jaunu dilemmu visām pasaules demokrātiskām valstīm: kā nākotnē novērst teroristu uzbrukumus un aizturēt teroristus, kas atrodas starp mums, pārmērīgi neierobežojot mūsu personisko brīvību? Kā lai savieno nepieciešamību iegūt izlūkošanas informāciju un izdarīt preventīvus arestus ar katra pilsoņa tiesībām uz privāto dzīvi un pulcēšanās brīvību?
Mūsu brīvās un demokrātiskās sabiedrības ir izveidojušās gadsimtu gaitā, pakāpeniski definējot galvenās vērtības, kas tām visām ir kopīgas: cilvēka dzīvības un cieņas respektēšana, līdzjūtība pret citu cilvēku ciešanām, iecietība pret atšķirīgo un dažādību. Mēs respektējam katra indivīda izvēles un rīcības brīvību, ja vien netiek nodarīts pāri kādam citam. Mēs respektējam tiesiskumu, kas ir taisnīguma pamats. Šīs vērtības ir mūsu sabiedrības pastāvēšanas pašā pamatā, tās ir civilizētas sabiedrības pamatvērtības.
Teroristi ar savu rīcību ir sasnieguši cilvēcīguma un civilizācijas zemāko punktu. Mēs tikai tad spēsim tikt galā ar terorismu un citiem 21.gadsimta izaicinājumiem, ja visas valstis apvienos savus spēkus un sadarbosies, veidojot transkontinentālas partnerattiecības, un atbalstīs Apvienoto Nāciju aktivitātes un iniciatīvas.
Apvienotajām Nācijām, kas šogad atzīmē savu 60.gadadienu, arī ir svarīga loma jautājumos, kas attiecas uz drošību, attīstību un cilvēktiesībām visiem. ANO ģenerālsekretārs ir ierosinājis veikt vistālejošākās reformas ANO tās 60 gadu pastāvēšanas laikā, un es ceru, ka Turcija piedāvās konstruktīvu atbalstu Kofi Annana iniciatīvām.

Rektores kundze! Dāmas un kungi!

Turcijas eventuālā iestāšanās Eiropas Savienībā atstās lielu ietekmi uz ekonomiku. Vienotais Eiropas tirgus kļūs vēl lielāks, un Turcijai, kam ir ciešas politiskas, kultūras un tirgus attiecības ar valstīm, kurām pieder vislielākie dabasgāzes un naftas krājumi pasaulē, varētu palīdzēt ES dažādot un stabilizēt enerģijas piegādes ceļus.
Eiropas partnerattiecības ar Krieviju ir vēl viena vitāli svarīga problēma. Mēs Latvijā vēlamies izveidot stabilas, stratēģiskas partnerattiecības ar Krieviju, kuru pamatā būtu savstarpēja sapratne par vērtībām, uz kurām balstās mūsu sabiedrība.
Patiesas partnerattiecības ietver sevī patiesu, atklātu, godīgu un visaptverošu dialogu. Tas jāveido tā, lai varētu atrisināt domstarpības un panākt savstarpēju sapratni. Šādam dialogam sevī jāietver ne tikai tādi vitāli svarīgi jautājumi kā cilvēktiesības, preses brīvība, bet arī centieni radīt savstarpēju sapratni par vēsturiskiem pagātnes notikumiem.
8.maijā Eiropa atzīmēs 60.gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām, kas bija tik cietsirdīgs, nežēlīgs un nāvējošs konflikts, kāds cilvēces vēsturē nekad agrāk nebija piedzīvots. Manā valstī Latvijā vācu nacisti un to vietējie atbalstītāji pastrādāja visdrausmīgākos un masveida noziegumus pret cilvēci, kādi Latvijā nekad agrāk nebija izdarīti.
Ikvienai valstij ir vajadzīga liela drosme, lai atzītu savas pagātnes nepatīkamos un pretrunīgos aspektus, lai izdarītu to godīgi un atklāti. Ir vajadzīga drosme un pazemība, lai nožēlotu pagātnē izdarītos noziegumus neatkarīgi no tā, cik sen tie ir izdarīti.
Es esmu stingri pārliecināta par to, ka katrai valstij, kas vēlas atbrīvoties no pagātnes rēgiem un veidot jaunu, labāku un humānāku nākotni, ir jāizvērtē sava pagātne.
Kopš savas neatkarības atgūšanas 1991.gadā Latvija ir iesākusi – visaugstākajā valsts līmenī, akadēmiskās aprindās un visplašākajā sabiedrībā – izpētīt, dokumentēt un godīgi izvērtēt savu 20.gadsimta vēsturi, ieskaitot vissāpīgākos un vispretrunīgākos vēstures periodus. Mēs esam atzinuši un kritiski izvērtējuši savu vēsturi, tāpat kā to izdarīja Vācija pēc Otrā pasaules kara beigām, kas sekoja pēc nacisma sakāves.
Gadadienas ir atceres un piemiņas laiks. Latvija kopā ar pārējo Eiropu šajā 60.gadadienā kopš Otrā pasaules kara beigām svinēs uzvaru pār nacistisko Vāciju un tās fašistisko režīmu 1945.gada maijā. Taču atšķirībā no Rietumeiropas, ienīstās nacistiskās Vācijas impērijas sakāve neatnesa manai valstij brīvību. Tā vietā trīs Baltijas valstis – Latvija, Igaunija un Lietuva – tika pakļautas citai brutālai okupācijai, ko izdarīja Padomju Savienība, cita totalitāra impērija.
Piecus gadu desmitus Latvija, Igaunija un Lietuva bija izdzēstas no Eiropas kartes. Padomju varas pakļautībā trīs Baltijas valstis pieredzēja masu deportācijas, slepkavības, brīvības zaudēšanu un krieviski runājošu iebraucēju miljonu ieplūšanu.
Šāgada 9.maijā 55 pasaules līderi satiksies Maskavā. Tas ir datums, kad Krievija tradicionāli godina to cilvēku piemiņu, kas krita Otrajā pasaules karā, kurā dzīvību zaudēja miljoniem krievu, un svin dārgi izmaksājušo uzvaru pār nacistisko Vāciju. Es kā Latvijas prezidente pieņēmu Krievijas prezidenta Putina uzaicinājumu piedalīties svinībās Maskavā, neraugoties uz to, ka Otrā pasaules kara beigas atnesa ne tikai gaidīto nacistiskā režīma sakāvi, bet arī manas valsts neatkarības zaudēšanu, jaunas slepkavības, represijas un masu deportācijas viļņus, kas sekoja cits pēc cita.
Es godināšu to cilvēku piemiņu, kas zaudēja dzīvību karā, un es to darīšu ar cerību, ka kādu dienu Krievijas prezidents saņems drosmi un izvērtēs savas valsts pagātni, ka Krievija spēs atšķirt savus varoņus no tirāniem un ka Krievija reizi par visām reizēm nosodīs neskaitāmos noziegumus pret cilvēci, kas Padomju Savienībā tika izdarīti komunisma vārdā. To darot, Krievija apliecinās savu patieso apņemšanos respektēt brīvību, cilvēktiesības un tiesiskumu. Šāda savas pagātnes atzīšana nostiprinātu stratēģiskās partnerattiecības starp Eiropu, Ameriku un Krieviju.

Rektores kundze! Dāmas un kungi!

Neraugoties uz lielo ģeogrāfisko attālumu starp mūsu valstīm, Turcijas un Latvijas tautām galu galā ir vieni un tie paši kopīgie mērķi – izveidot stabilas, drošas un plaukstošas sabiedrības. Es esmu pārliecināta, ka mēs varam sasniegt šos mērķus un ka nākamajos gados partnerattiecības starp Turciju un Latviju turpinās attīstīties un kļūs stiprākas. Latvija vēlas sadarboties ar Turciju, lai kopā veidotu jaunu un labāku Eiropu, kur nebūtu karu, konfliktu un mākslīgi radītu robežu; lai Eiropa būtu vienota, respektējot demokrātiskas vērtības un humānus principus. Mums ir vēl nebijusi un vēsturiska izdevība pārvērst šo grandiozo vīziju par realitāti, un es esmu pilnībā pārliecināta, ka mēs to varam izdarīt, ja vien mēs visi kopā strādāsim, lai sasniegtu šo mērķi.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas