Par valsts statistiku kā statistiku par valsti

LZA akadēmiķis Dr.habil.oec., prof. Oļģerts Krastiņš - "Latvijas Vēstnesim

Statistika zina daudz. Taču lielākā daļa tās zināšanu attiecas uz valsti kopumā. Ko statistika zina par Latvijas rajoniem, pilsētām, pagastiem?

Vai statistika spēj palīdzēt vietējām pašvaldībām, piemēram, sociālo jautājumu risināšanā? Vai pašvaldību vadītāji zina savās teritorijās strādājošos statistiķus - un otrādi?

No atmiņām līdz šodienas realitātei

Piecdesmito gadu beigās aptuveni trīs gadus nostrādāju par statistikas darba vadītāju Limbažu rajonā. Valsts statistikas inspektūra, kā to tolaik sauca, bija izvietota rajona izpildkomitejas ēkā, un reti bija dienas, kad neiznāca satikties ar kādu no rajona vadītājiem. Sevišķi daudz datu viņiem vajadzēja pirms dažādām sapulcēm, sēdēm, plēnumiem utt. Īpašu vērību veltīja lauksaimniecībai. Tieši ziņojumu projektus kā referents nerakstīju, bet palīgs biju bieži. Ja ne labā roka, tad kreisā gan. Regulāri publicēju rakstus ar datu analīzi vietējā laikrakstā. Tieši plašās analītiskā darba iespējas mani saistīja pie statistikas darba. Darbu savākšanu veica amatos zemākie darbinieki.

Arī mūsdienās rajonos un lielajās pilsētās ir valsts statistikas nodaļas. Tikai to uzdevumi ir pavisam citi, un tie galvenokārt aprobežojas ar datu savākšanu, kontroli un nosūtīšanu CSP centrālai iestādei. Tur notiek datu apstrāde, izvērtēšana, analīze, gadagrāmatu, biļetenu un ziņojumu sagatavošana. Šie materiāli gatavā veidā ceļo atpakaļ uz rajoniem un pilsētām. Diezgan daudz tajos var atrast par pašvaldības interesējošajiem rajoniem un lielajām pilsētām, bet samērā maz par rajonu pilsētām un pagastiem.

Lielās izmaiņas teritoriālās statistikas uzdevumos un darba organizācijā ir izraisījuši divi galvenie apstākļi.

1. Plaša izlases metodes lietošana. Mūsdienās lielāko daļu statistikas datu, bet par sociāliem jautājumiem gandrīz visus, iegūst ar izlases metodi. Rajonu un mazo pilsētu teritorijās, nemaz nerunājot par pagastiem, izlašu lielumi parasti ir nepietiekami, lai nodrošinātu reprezentatīvus rezultātus, ja tos mēģinātu kādā rajonā izstrādāt.

2. Valsts uzņēmumu aizstāšana ar privātajiem. Attiecībā pret tiem vietējām pašvaldībām ir samērā maz tiesību un pienākumu. Klāt vēl nāk komercnoslēpumi, kas statistikai aizliedz izplatīt informāciju par konkrētiem informācijas devējiem. Varētu minēt vēl citus apstākļus, bet tie vairs nav galvenie.

Nevērtēsim, vai notikušās pārmaiņas ir labas vai sliktas. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Latvijas apriņķos vispār nekādu valsts statistikas struktūrvienību nebija. Savs pilsētas statistikas birojs bija tikai Rīgai. Pašreiz līdzīgi tas ir daudzās Eiropas un pasaules attīstītajās valstīs: Zviedrijā, Dānijā, Nīderlandē u.c.

Ko zinām par Latvijas rajoniem, pilsētām, pagastiem?

Galvenokārt tos statistikas datus, ko iegūst pilno novērošanu rezultātā, neizmantojot izlases metodi. Iespēju robežās CSP tos izstrādā teritoriālā skatījumā un publicē "Latvijas statistikas gadagrāmatā" un citos izdevumos.

Daudz datu var atrast par interesējošo teritoriju iedzīvotājiem. Vispilnīgākos datus par iedzīvotājiem iegūst tautas skaitīšanās (pēdējā notika šajā gadā). Reģistrē arī visus dzimušos, mirušos, kādā teritorijā uz pastāvīgu dzīvi iebraukušos un no tās izbraukušos.

Ņemot iedzīvotāju skaitu pēdējā tautas skaitīšanā, tam pieskaitot dzimušos un iebraukušos, bet atskaitot mirušos un izbraukušos, var iegūt iedzīvotāju skaitu katrā teritorijā gados, kad tautas skaitīšana nenotiek, kā arī daudz citu demogrāfiska rakstura rādītāju. Iedzīvotāju skaitu, dzimušo, mirušo skaitu u.c. rādītājus par visiem Latvijas rajoniem, pilsētām un arī pagastiem var atrast "Latvijas demogrāfijas gadagrāmatā", ko CSP izdod ik gadu.

Par republikas pilsētām un rajoniem "Latvijas statistikas gadagrāmatā" var atrast datus par nodarbinātajiem iedzīvotājiem un bezdarbniekiem, tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu, lielāko pilsētu dzīvokļu fondu, vispārizglītojošām skolām, kultūrizglītības iestādēm, veselības aizsardzības pamatrādītājiem, izdarīto noziegumu skaitu un līmeni, nefinansu investīcijām, uzņēmumu reģistra datus par uzņēmumu skaitu (bez zemnieku saimniecībām) sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām, galvenās darbības veidiem un citu informāciju. Par pagastiem šāda informācija "Gadagrāmatā" nav publicēta.

Lai paplašinātu teritoriālās statistikas uzziņu materiālu, CSP kopā ar Latvijas Statistikas institūtu laiku pa laikam izdod speciālus teritoriālās statistikas datu krājumus. Pēdējais no tiem ir "Latvijas rajoni un lielākās pilsētas. Statistikas gadagrāmata 1999". - R.: 1999. - 142 lpp.; pēdējais, kur apkopoti dati par pagastiem un rajonu pilsētām, ir "Latvijas rajonu pilsētas un pagasti. Statistisko datu krājums 1998". - R.: 1998. 1.daļa 480, 2.daļa 452 lpp. Šajā gadā CSP pirmo reizi izdeva krājumu "Latvijas reģionu makroekonomiskais raksturojums". - R.: 2000. - 85 lpp.

Samērā daudz datu satur gadagrāmata par Latvijas rajoniem un lielākām pilsētām. Pamatojoties uz tiem, rajonu un pilsētu pašvaldības var izdarīt savas teritorijas salīdzinājumus ar blakus esošo teritoriju un Latvijas vidējiem rādītājiem. Kaut gan datu krājums par Latvijas pagastiem ir daudz apjomīgāks nekā par rajoniem, tā saturs ir ievērojami šaurāks. Krājuma lielo apjomu (divas grāmatas) rada lielais pagastu skaits. Krājumā atkal dominē dati par pagastu iedzīvotājiem. Ne tik plaši dati atrodami par sociālo aprūpi, veselības aizsardzību, izglītību, dzīvokļu saimniecību, pilsētu labiekārtošanu, vides aizsardzību un ceļiem. Izvērstāki dati raksturo pašvaldību budžetus. Krājumā ietvertie dati (1995.-1997.gads) pašreiz jau manāmi novecojuši.

Abu veidu teritoriālo datu krājumos ir izdarīta teritoriālo vienību ranžēšana pēc svarīgākajiem sociāli ekonomiskās attīstības rādītājiem.

Uz attīstības kāpnēm

Dažādu uzdevumu veikšanai rajonu un pilsētu pašvaldībām ir nepieciešama atšķirīga informācija. Informācija par atsevišķiem rajoniem un pilsētām ir vajadzīga arī valsts centrālajām iestādēm teritoriālo jautājumu risināšanai.

Viens tāds darbs ir īpaši atbalstāmo teritoriju noteikšana (1997.gadā Saeimas pieņemtais likums "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem"). Šeit galvenais mērķis ir noskaidrot attīstībā atpaliekošas teritorijas un to, kāda tām būtu vajadzīga palīdzība relatīvās atpalicības pārvarēšanai.

Lai noskaidrotu, kuras teritorijas var pretendēt uz īpaši atbalstāmās teritorijas statusu, ir nepieciešams apkopot un izvērtēt pašus svarīgākos attīstības rādītājus par visām teritorijām. Tādējādi apkopotā informācija ļauj vērtēt ne vien vājāko teritoriju grūtības, bet arī stiprāko sasniegumus.

Līdz šim rajonu un lielo, t.sk. republikas, pilsētu, attīstības vērtēšanai izmantoja astoņus vai deviņus rādītājus, kas atspoguļo dažādus attīstības aspektus (skat. tabulas aiļu nosaukumus). Darba gaitā tika izmantoti konkrēti dati par šiem rādītājiem vērtējamās teritorijās un noteikta katras teritorijas ieņemamā vieta (rangs) valstī. Par noteicošajiem rādītājiem, kuriem, rēķinot vispārējo apkopojošo rangu, piešķīra paaugstinātu svarīgumu, atzina bezdarba līmeni teritorijā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielumu, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju. Vairākumā gadījumu pilsētas un rajoni sakārtoti izmantoto rādītāju dilstošā secībā, bet, ja rādītājs atspoguļo negatīvi vērtējamu procesu vai parādību, tad augošā secībā (bezdarba līmenis, demogrāfiskā slodze).

Tabulā ir redzams, ka, šādi vērtējot, pašreizējā sociālekonomiskā situācijā visas līdervietas aizņem lielās pilsētas, rajonus atbīdot uz tālākām vietām saraksta vidū un beigās. Ar lielajām pilsētām ir spējis sacensties vienīgi Rīgas rajons. Pāris rajonus (Ogres un Valmieras) sev priekšā palaidusi Rēzekne. Var secināt, ka lielās pilsētas un rajoni veido dažādas "svara kategorijas", tāpēc lietderīgi būtu vērtējumi dažādās grupās atsevišķi.

Pašreiz Latvijas Statistikas institūts kopā ar Ekonomikas ministriju un citām organizācijām pabeidz izstrādāt pilnveidotu metodiku īpaši atbalstāmo teritoriju noteikšanai. Kamēr projektu apspriež eksperti un valdības institūcijas, nebūtu lietderīgi plaši runāt par tā saturu. Var minēt tikai dažas projekta iezīmes, kuras apspriešanas gaitā diezin vai tiks mainītas.

Teritoriju attīstības vērtēšana paredzēta trīs grupās: 1) rajoni (bez republikas pilsētām), 2) pilsētas un 3) pagasti.

Vērtējot rajonus, par centrālo rādītāju izvirzās iekšzemes kopprodukta vērtība, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Šo tautsaimnieciski svarīgo rādītāju CSP ir sākusi aprēķināt ne tikai valstij kopumā, bet arī atsevišķos rajonos un lielajās republikas pilsētās. Mazākajām rajonu pilsētām un pagastiem to neaprēķina, tā ka izmantot nevar.

Kā jauns rādītājs ir paredzēts pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas teritorijā, kas atspoguļo iedzīvotāju dabiskās kustības un migrācijas saldo, līdz ar to teritorijas pievilcību. Pagastu grupā ir paredzēts ņemt vērā zemes kadastrālo vērtību.

Līdzšinējie un turpmāk iecerētie šī virziena darbi ļauj pašvaldībām salīdzināt sava darba rezultātus ar tuvākiem un tālākiem kaimiņiem, noskaidrojot savas teritorijas attīstības stiprās un vājās puses.

Vai ar esošo informāciju pašvaldībām pietiek? Šķiet, ka pašvaldību informatīvais nodrošinājums būtu aktuāla, vajadzīga pētījuma objekts. To nevarēs izpētīt un atrisināt bez aktīvāko pašvaldību darbinieku līdzdalības.

Pilsētu un rajonu attīstības līmeņa rangi (ieņemamās vietas) 1998.gadā

Datu avots: Latvijas rajoni un lielākās pilsētas. Statistikas gadagrāmata 1999.- R.: 1999.- 138.-142.lpp.