Valsts sekretāru 2005.gada 21.aprīļa sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā”.
Likumprojekts paredz terminoloģiski saskaņot Mobilizācijas likumā lietotos terminus ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Komerclikumā lietotajiem terminiem.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pastāv divas padotības formas – pakļautība un pārraudzība. Pašreiz Mobilizācijas likumā ir minēta pārziņas forma, tāpēc ir nepieciešams izdarīt grozījumu, aizstājot pakļautību, pārraudzību un pārziņu ar padotību. Likumprojektā ir saskaņoti Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Mobilizācijas likumā izmantotie termini.
Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumiem Ministru kabinets izstrādā un iesniedz projektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos. Mobilizācijas likumā tiek lietots termins “uzņēmums”, kas pēc sava juridiskā satura neatbilst Komerclikumā lietotajam vārdam “komersants”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā;
– pieteica likumprojektu “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”.
Likumprojekts paredz, ka lēmumu neiesaukt obligātajā aktīvajā militārajā dienestā pieņem attiecībā uz personu, kura sasniegusi 19 gadu vecumu un ar kuru noslēgts profesionālā dienesta līgums.
Ar 2007.gada 1.janvāri plānots pilnībā atteikties no obligātā militārā dienesta un pāriet uz profesionālu militāro dienestu. Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz profesionāli sagatavotiem bruņotajiem spēkiem, nepieciešams jau patlaban uzsākt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību komplektēšanu ar profesionālā dienesta kareivju amata karavīriem. Tādējādi nepieciešams jau 2005.gadā profesionālajā dienestā uzņemt personas, kuras ir pakļautas iesaukšanai obligātajā aktīvajā militārajā dienestā. Līdz ar to tiktu nodrošināta iespēja profesionālajā dienestā uzņemt personas, kuras vēl nav iesauktas obligātajā militārajā dienestā, bet kuras vēlas iestāties profesionālajā dienestā. Vienlaikus tas nodrošinātu obligātā militārā dienesta iesaukuma plāna izpildi (līdz šim no 12 000 iesaucamajiem gadā tiek iesaukti 1000–1200 iesaucamo), kā arī NBS vienību komplektēšanu ar profesionālā dienesta karavīriem kareivju sastāva amatos.
Šādu iespēju paredz grozījumi Militārā dienesta likumā (MDL), kas stājušies spēkā 2005.gada 15.aprīlī. Saskaņā ar MDL 19.panta pirmo daļu profesionālajā dienestā pieņem Latvijas pilsoņus no 19 gadu vecuma.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, saskaņojumi jāsniedz līdz 2.maijam;
– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”“.
Likumprojekts precizē Latvijas Republikas Zemessardzes jēdzienu un uzdevumus. Tiek noteikts, ka Zemessardze: veic valsts sauszemes teritorijas aizsardzību; iesaista Latvijas Republikas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā; piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā; pilda Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas; sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās, kā arī citu Zemessardzes uzdevumu izpildei; piedalās vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Likumprojekts terminoloģiski saskaņo likumā lietotos terminus ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Komerclikumā lietotajiem terminiem.
Likumprojekts paredz izslēgt tiesību normas, kas paredz Zemessardzes finansējuma ieguves avotus un iegūto finanšu līdzekļu izlietošanas kārtību. Likumprojektā noteikts, ka Zemessardze tiek finansēta: no valsts budžeta līdzekļiem, kurus veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā; no pašu ieņēmumiem; no ziedojumiem un dāvinājumiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr.584 “Noteikumi par apsardzes sertifikāta izsniegšanu fiziskajām personām”“.
Noteikumu projekts paredz samazināt un precizē iesniedzamās informācijas apjomu, kas nepieciešams valsts pārvades pakalpojuma saņemšanai. Grozījums paredz, ka persona, kura vēlas pagarināt apsardzes sertifikāta derīguma termiņu, 30 dienas pirms apsardzes sertifikāta derīguma termiņa beigām Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā iesniedz iesniegumu, kuram pievieno savu fotogrāfiju (3x4 centimetri) un kopiju par valsts nodevas samaksu, uzrāda apsardzes sertifikātu un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā kārto apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā;
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.183 “Ielūgumu apstiprināšanas kārtība””.
Noteikumu projektā paredzēta iespēja juridiskajai personai, apstiprinot ielūgumu, neuzrādīt Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par nodokļu samaksu. Šajā gadījumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nepieciešamo informāciju pieprasīs no Valsts ieņēmumu dienesta. Tomēr jāatzīst, ka tādējādi var paildzināties kopējais ielūguma apstiprināšanas laiks – termiņu lēmuma pieņemšanai sākt skaitīt no dienas, kad saņemta visa nepieciešamā informācija.
Lai atvieglotu ielūgumu apstiprināšanu un vīzu izsniegšanu tuviem radiniekiem, projektā paplašināts to uzaicināmo personu loks, uz kuriem nav attiecināma prasība pierādīt pietiekamu finanšu līdzekļu esamību, lai nepieciešamības gadījumā segtu uzaicināto ārzemnieku uzturēšanās izdevumus Latvijā – šis nosacījums tiks attiecināts arī uz uzaicināto radinieku laulātajiem. Tādējādi tiks samazināti administratīvie šķēršļi ielūgumu apstiprināšanas procesā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā;
– pieteica instrukcijas projektu “Kārtība, kādā operatīvajiem transportlīdzekļiem uzstāda, pārbauda un izmanto speciālās ierīces”.
Instrukcijas projekts nosaka kārtību, kādā uzstāda, pārbauda un izmanto speciālās ierīces, kas fiksē laiku, kad transportlīdzekli izmanto ar iedegtu bākuguni un ieslēgtu skaņas signālu, kā arī fiksē transportlīdzekļa braukšanas ātrumu.
Ierīci uzstāda transportlīdzekļiem ar uzstādāmām zilām bākugunīm, stacionāri uzstādītām speciālām skaņas iekārtām un bez speciālā krāsojuma, kuriem saskaņā ar 1999.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.304 “Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem” prasībām paredzēts piešķirt operatīvo transportlīdzekļu statusu.
Ierīci uzstāda transportlīdzeklim pirms operatīvā transportlīdzekļa statusa piešķiršanas. Ierīci transportlīdzeklī uzstāda stacionāri, tās izmantošanu, uzstādīšanu un pārbaudi nodrošina iestāde, kurai ir tiesības lietot transportlīdzekļus. Lai nodrošinātu informācijas saglabāšanu, ierīcei plombē tam paredzētus pievadus un savienojumus.
Ierīci izmanto, lai kontrolētu transportlīdzekļu, kuri piedalās ceļu satiksmē ar ieslēgtu mirgojošu zilu bākuguni un speciālu skaņas signālu, vadītājus. Iestāde ne retāk kā reizi nedēļā nodrošina ierīcē uzkrātās informācijas apkopošanu, pārbaudi, kā arī transportlīdzekļa izmantošanu noteiktajam mērķim.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Satiksmes ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments