Stenogramma

J.Straume

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 2000.gada Saeimas rudens sesijas pirmo sēdi.

Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina atlikt likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" izskatīšanu trešajā lasījumā, pārceļot šo likumprojektu uz 21.septembra Saeimas sēdi. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā "Lēmumprojektu izskatīšana" lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Gundara Bojāra saukšanai pie administratīvās atbildības" . Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus "Par deputāta Sokolovska atsaukšanu no Juridiskās komisijas" un "Par deputāta Sokolovska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā" . Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Izskatām Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Irānas Islama Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Papildprotokolu Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumam par valsts robežas atjaunošanu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par vispārējā līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm Trešo protokolu" nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Padomes Attīstības bankas līgumu" nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Burvja, Baldzēna, Zvejsalnieka, Salkazanova, Bojāra, Čevera, Lauska, Ādamsona, Lāzo un Kalniņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (LSDSP). Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Ja kāds pa atvaļinājuma laiku vai brīvlaiku ir pasekojis... Labi, Dobeļa kungs, atvainojos, brīvlaiks, brīvlaiks. Tātad, ja kāds pa brīvlaiku ir pavērojis par valdības aktivitātēm, tad, protams, būs pamanījuši arī tādu rosību kā koncepcijas izstrādāšanas mēģinājums nabadzības apkarošanai. Nu ko īsti nozīmē valdības izstrādātās koncepcijas, mēs jau zinām, un tas piemērs ir ļoti jauks, uz jaunās kuģošanas politikas koncepcijas likteņa redzams, kuru jūrnieki, starp citu, jau sauc par ļoti veco jauno kuģošanas koncepciju, kura nomirs dabīgā nāvē valdības mazspējas dēļ. Domāju, ka būtībā, ja likumdevējs neatbalstīs valdību šajā jautājumā, arī šai koncepcijai cīņā ar nabadzību ir lemts tāds pats liktenis. Jo būtībā jau valdība tikai imitē darbu šajā virzienā pirms pašvaldību vēlēšanām. Dabīgi, es ļoti vēlos kļūdīties savās prognozēs, bet tas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja valdošā koalīcija šī darba veikšanai spers nepieciešamos soļus, nostiprinot šīs normas Latvijas Republikas Satversmē. Lai būtu normas, kuras ikvienam garantētu tiesības uz pietiekamu uzturu, apģērbu un mājokli, garantētas tiesības, Satversmē garantētas tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. Garantētas tiesības, nevis nabadzības apkarošanas imitācija. Atgādināšu jums to, ka 1990.gada 4.maijā Latvija brīvprātīgi pievienojās 1966.gada 16.decembra starptautiskajam paktam "Par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām". Un šī pakta 2.panta 2.punkts ikvienai dalībvalstij, tajā skaitā, protams, arī Latvijai, uzliek par pienākumu garantēt šīs savu pilsoņu tiesības.

Savā konstitūcijā šīs garantijas ir iekļāvusi pat tāda demokrātijas valsts kā ASV, kurā ir daudz labu piemēru, kurus mūsu valdošā koalīcija bieži piemin. Ceru, ka arī šis piemērs būs patīkams mūsu valdošajai koalīcijai. Un tāpēc, iekļaujot šīs normas Latvijas Republikas Satversmē, Saeima skaidri parādīs tos sociālos standartus, uz kuriem mēs virzāmies, vēloties iet uz Eiropu, un kurus mēs tālāk iestrādāsim valsts budžeta likumā. Noteiksim mūsu valsts pienākumus pret pilsoņiem, nevis laiku pa laikam imitēsim rūpes par viņiem. Acīmredzot tieši pirms vēlēšanām, atmetot kaut kādas ubagu dāvanas skolotājiem, pensionāriem, kādām citām sociālajām grupām.

Ceru, ka maniem kolēģiem, kuri tik bieži pasvītro savas īsteni patiesās rūpes par tautu, piekrītot pat jebkuriem kompromisiem, lai tikai iekļūtu valdošajā koalīcijā, sagādās patiesu prieku šodien nobalsot par šī likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret —14, atturas — 50. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Burvja, Baldzēna, Zvejsalnieka, Salkazanova, Leona Bojāra, Čevera, Lauska, Ādamsona, Lāzo, Arņa Kalniņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Labrīt! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Liekas, Latvijas Privatizācijas aģentūra pēc grūta un virtuoza darba iet pensijā, jānovēl laba labsajūta. Diemžēl ir palikusi kaitīga nezāle. Visi atceras, kā tika sumināti sertifikāti, kā tie tika aprēķināti un kas tikai netika solīts mūsu iedzīvotājiem. Pēc tam notika ieplānotais brīnums — 28 latu vērtīgais sertifikāts tika diskriminēts. Pasaules prakse nezina tādu atgadījumu par valsts solījumu, un tā, izrādās, ir pirmā reize, kad būsim Ginesa grāmatā. Viņu tirgus vērtība nonāca līdz 0,30 santīmiem. Eiropas finansisti bija izbrīnā par to. Tad sākās plānotā superprivatizācija. Nu viens no piemēriem: Jūras medicīnas centrs, ko Privatizācijas aģentūras speciālisti dēvē par nozīmīgu un veiksmīgu privatizāciju. Izpirka sekojoši — vispirms no lētticīgiem cilvēkiem, uzņēmējiem un valsts naudu savācot, atremontēja to, saveda to ideālā kārtībā, iekasēja sev naudiņu, un pēc tam notika privatizācija: 95% sertifikātos, 5% — naudā. 950 tūkstošu vērtīgo objektu nopirka par kādiem 55—62 tūkstošiem latu. Analoģisku piemēru ir daudz, tādam ceļam tika gatavota arī "Latvenergo". Lai turpmāk krāpšanas nebūtu, ir jāizmaina noteikumi. Likums ir viens priekš visiem, tātad personīgie, dāvāti no ģimenes locekļiem vai mantotie sertifikāti tiek aprēķināti viens pret 28, tos, kurus nopērk par 30, 80 santīmiem vai latu, tiek pie privatizācijas, aprēķināts par iepriekšējās dienas tirgus vērtību. Būs patiesi un pēc svētā baušļa: "Tev nebūs mānīt tuvāko!" Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 7, atturas — 62. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Gundara Bojāra, Baldzēna, Zvejsalnieka, Salkazanova, Leona Bojāra, Čevera, Lauska, Ādamsona, Lāzo un Burvja iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mūsu priekšlikumos ir paredzēts pāriet no proporcionālas likmes iedzīvotāju ienākumu aplikšanā, tas ir, 25% apmērā pie jebkuras izpeļņas līmeņa, uz lēni kāpjošu progresīvo procentu likmi. Šajos grozījumos no nodokļu maksāšanas paredzēts atbrīvot personas, kuru ienākumi nepārsniedz 60 latus mēnesī, kas praktiski būtu tuvs Labklājības ministrijas noteiktajam krīzes iztikas minimumam, tas ir, 55 latiem. Bez tam nodokļu likme būtiski samazinās, un diferencēti maksātājiem, kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 200 latu. Nodokļu maksātajiem ar mēneša algu no 200 līdz 400 latiem saglabājas esošā likme 25% apmērā. Sākot ar 400 latiem mēneša algu, sākas pakāpenisks un vienmērīgs procentu likmes pieaugums šim nodoklim. Virs mēnešalgas 1200 latiem procentu likme nemainās — 48%. Šim priekšlikumam, pēc mūsu vērtējuma, var būt vairāki ieguvumi. Vispirms samazināsim nodokļu nastu zemākatalgotajiem maksātājiem, novēršot materiālās labklājības augošo polarizāciju, veicinot sabiedrības vidusslāņa veidošanos. Parasti šīs situācijas raksturošanai, analīzei izmanto tā saucamo džinī indeksu, kas rāda, cik nevienlīdzīgi valstī tiek sadalīta ienākumu masa. Šis rādītājs 1994.gadā Latvijā bija 0,29, kamēr 1998.gadā tas pieauga līdz 0,33, kas liecina par ienākumu nevienlīdzības pieaugumu tendenču pastiprināšanos. Tas Latvijā ir viens no visaugstākajiem starp Austrumeiropas valstīm. Citu valstu prakse rāda, ka labvēlīgāka situācija ir tad, ja šis indekss ir robežās starp 0,25 līdz 0,30. Var minēt vēl otru rādītāju, ko aprēķina mūsu Centrālā statistikas pārvalde. Tas ir, salīdzinot ienākuma līmeni, ko saņem 20% bagātākās mājsaimniecības, attiecībā pret 20% nabadzīgākajām mājsaimniecībām. Šis pārsniegums 1993.gadā bija četras reizes, bet 1998.gadā šis pārsniegums jau sasniedza 5,3 reizes.

Otrs ieguvums — tas pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību, samazinot nodokļu nastu zemākatalgotajiem maksātājiem, kuri sastāda galveno strādājošo masu, netieši tiks veicināta pircēju loka paplašināšanās. Pieprasījuma pieaugums pēc patēriņa precēm savukārt izsauks nepieciešamību paplašināt ražošanu no darba devēju puses. Uzņēmumu apgrozījumi un darba vietu skaits palielināsies. Reizēm tiek pausts uzskats, ka šis progresīvais nodoklis bremzē ekonomikas izaugsmi. Taču neviens ne ārvalstīs, ne pie mums neprojektē tādu nodokļu progresiju, kas neveicinātu palielināt ienākumus un paaugstināt kvalifikāciju. Pēdējā desmitgadē dažās pasaules valstīs satuvināja maksimālo līmeni ar minimālo līmeni, tas ir, vispirms samazinot maksimālo nodokļu likmi 55—60% vietā līdz 45—50%.

Trešais ieguvums — tīri praktiskais. Nodokļu likmes diferenciācijas rezultātā pašvaldību un valsts budžeta ieņēmumi pašreiz palielinātos apmēram par 2 miljoniem latu gadā, bet turpmāk šis pieaugums varētu būt ap 0,5 līdz 1 miljonam latu katru nākamo gadu. Kopā tuvāko desmit gadu laikā papildus ieņēmums varētu sasniegt 40—50 miljonus latu.

Un ceturtais, visbeidzot, ieguvums. Es domāju, ka jāpāriet uz Eiropas valstīs pieņemto praksi, kur šīs progresīvā ienākuma likmes svārstās aptuveni no 10 līdz 57 procentiem. Tāpēc minēto apsvērumu pēc aicinātu deputātus šos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nodot izskatīšanai, diskusijai atbilstošajām Saeimas komisijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 29, atturas — 34. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās" un ar šo likumu apstiprinātajā līguma tekstā latviešu valodā" , nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par piesārņojumu" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1998. gada 25. septembrī Londonā parakstīto Nolīgumu par grozījumiem Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas protokolā par privilēģijām un imunitātēm" nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Atkritumu apsaimniekošanas likums" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Darba aizsardzības likums" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu " Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu " Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija būs atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leona Bojāra, Burvja, Labanovska, Salkazanova, Čevera un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par privatizācijas sertifikātiem" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Sertifikātu izlietošanas termiņš tika pagarināts ar izmantošanas termiņu līdz 2000. gada 31. decembrim. Diemžēl ne iedzīvotāju vainas dēļ tie netika izlietoti. Mūsu iedzīvotāji nevar ciest. Visi ļoti labi zina mūsu centīgo ierēdņu darbu un kūtrumu, ar kuru sastopamies, risinot to vai citu jautājumu. Par cik vismaz viena trešdaļa sertifikātu nav izlietota, termiņš ir jāpagarina obligāti līdz 31.decembrim 2001. gada 31. decembrim, bet es domāju, ka arī tas laiks būs par mazu. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par privatizācijas sertifikātiem" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 7, atturas — 54. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu "Grozījums Robežsardzes likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par rūpniecisko sadarbību aizsardzības jomā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā" Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Veterinārmedicīnas likums" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Deņisova, Klemetjeva, Bartaševiča un Mitrofanova iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 36, atturas — 26. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Robežsardzes likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Linards Muciņš vēlas runāt? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai komisijai, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Dzelzceļa pārvadājumu likums" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju " nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi! Ierosinu arī šo likumprojektu nodot arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu "Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Deputāti neiebilst. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu" nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu "Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu" nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām sadaļu — lēmuma projekti. Lēmuma projekts "Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu". Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2181. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija šā gada 29.augusta atklātā sēdē, piedaloties ģenerālprokuroram Jānim Maizītim un virsprokuroram Modrim Adleram, izskatīja Latvijas Republikas Prokuratūras iesniegumu "Par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli." Kā savā 8.augusta vēstulē Saeimu informēja ģenerālprokurors Jānis Maizītis, jau šā gada 17. februārī ir ierosināta krimināllieta pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas noteiktas Krimināllikuma 158. pantā "Goda aizskaršana un neslavas celšana". Tas darīts, pamatojoties uz Valda Birkava iesniegumu un to, ka Saeimas 2000. gada 17. februāra sēdē Saeimas loceklis — deputāts Jānis Ādamsons sniedza publisku paziņojumu, un ar šo paziņojumu ir aizskarts gods un celta neslava valsts amatpersonām, kuras ieņem atbildīgu stāvokli valstī. Diskreditēta Latvijas valsts kā starptautisko tiesību subjekts. Šim noziedzīgajam nodarījumam ir sevišķa sabiedriska nozīme. Ģenerālprokurors arī norāda, ka ar krimināllietā veikto pirmstiesas izmeklēšanu ir pierādīts, ka Saeimas loceklis — deputāts Jānis Ādamsons, būdams valsts amatpersona, tīšām, ļaunprātīgi, izmantojot dienesta stāvokli, šā gada 17.februārī ir publiski izplatījis godu aizskarošas, cieņu pazemojošas un neslavu ceļošas ziņas, zinot, ka tās ir nepatiesas. Kā zināms, Satversmes 28.panta noteikumi aizsargā Saeimas deputātu no atbildības par, amatu izpildot, izteiktajām domām. Bet šī aizsardzība nav absolūta.

Vienlaikus Satversme arī paredz gadījumus, kad Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības. Prokuratūra atzinusi konkrētā deputāta rīcību par Satversmes 28.pantā noteiktajiem izņēmumiem atbilstošu un tādēļ arī ir vērsusies pie Saeimas.

Tāpat minētajā vēstulē, kā arī atbildot uz deputātu jautājumiem Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē, ģenerālprokurors vēlreiz apliecināja, ka ir savākti pietiekami pierādījumi, lai varētu uzsākt kriminālvajāšanu pret Saeimas locekli Jāni Ādamsonu, uzrādot viņam apsūdzību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Kā redzam dokumentam nr. 2181 pievienotajā vēstulē, Ģenerālprokuratūra norāda, ka ar krimināllietā veikto izmeklēšanu ir pilnībā pierādīts, ka Jānis Ādamsons, izmantojot savu valsts likumdevējas varas amatpersonas dienesta stāvokli un izplatot apzināti nepatiesas valsts izpildvaras augstāko amatpersonu godu aizskarošas, cieņu pazemojošas un neslavu ceļošas ziņas, apvainoja tās noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas saistītas ar prettiesiski seksuāla rakstura darbību izdarīšanu, tanī skaitā ar nepilngadīgām personām.

Prokuratūra secina, ka ar augstākminēto deputāta rīcību ir nodarīts būtisks kaitējums valsts interesēm, nodarīts būtisks kaitējums valsts varai, nodarīts būtisks kaitējums valsts tiesu sistēmai, kā arī radīts smags kaitējums Satversmē garantētām un ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm. Katra iepriekšminētā secinājuma pamatojumu deputāti var izlasīt ģenerālprokurora 2000.gada 8.augusta vēstulē, kas ir jums visiem pieejama.

Šā gada 29.augusta sēdē Mandātu un iesniegumu komisija aizklātā balsojumā minēto ģenerālprokurora iesniegumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli neatbalstīja. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 30.pantu jautājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli var izlemt tikai un vienīgi Saeima.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Saeimai šodien ir jāizšķiras par Latviju kā tiesisku valsti un jāizsaka attieksme par lēmuma projektu, kas skan: "Piekrist kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 7.Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu". Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Labrīt, cienījamie kolēģi! Prezidij! Latvijas Republikas Prokuratūras ģenerālprokurors Jānis Maizīša kungs Saeimas Kārtības ruļļa 17. pantā paredzētajā kārtībā lūdz Saeimas deputātus, tajā skaitā arī mani, piekrist vai, precīzāk sakot, nobalsot par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas locekli, es gan teiktu — vēlētāju ievēlētu deputātu — Jāni Ādamsonu. Citiem vārdiem izsakoties, ģenerālprokurora kungs piedāvā man, deputātam, taisnības un patiesības svaru kausus, kur vienā kausā ir visu mūsu ievēlētā parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu pedofilijā, deputāts Jānis Ādamsons, bet otrā kausā — deputāts Jānis Ādamsons. Pēc prokuratūras atzinuma, Saeimas deputāta dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantotājs. Izplatot apzināti

Izplatot apzināti nepatiesas, valsts izpildvaras augstāko amatpersonu godu aizskarošas, cieņu pazemojošas un neslavu ceļošas ziņas, aizvainojot tās noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas saistīti ar seksuāla rakstura darbību izdarīšanu, tajā skaitā ar nepilngadīgām personām.

Vēl šajā kausā ir būtisks kaitējums valsts interesēm. Es nesaņēmu atbildi no ģenerālprokurora, kāda tā varētu būt. Vēl tur ir būtisks kaitējums valsts varai. Mani interesē, kāds tas varētu būt precīzāk. Vēl tur ir būtisks kaitējums valsts tiesu sistēmai. Varētu tā būt, bet es bieži domāju par tādiem faktiem, kas nedara godu gan tiesu sistēmai, gan tiesu varai, gan arī prokuratūrai. Un daudzējādā ziņā tiesu vara daudzos gadījumos pati sevi ir padarījusi, maigi izsakoties, par izsmieklu tautas acīs. Kā arī šajā svaru kausā ir tāds formulējums, ka radīts smags kaitējums Satversmē garantētām un ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm. Es nezinu, kādas tās intereses varētu būt. Tātad ģenerālprokurors uzskata, ka ar šiem iepriekšminētajiem argumentiem pilnīgi pietiek, lai izsviestu no taisnības un patiesības kausa deputātu Jāni Ādamsonu un sāktu viņu krimināli vajāt. Un tāpēc, cienītie kolēģi, pretēji ģenerālprokurora uzskatam es atļaušos pateikt, ka es uzskatu, ka ir par maz argumentu šajā otrajā svaru kausā, par maz svara un par maz svarīguma, lai es izlemtu tādu svarīgu jautājumu kā sava kolēģa, cik viņš vainīgs vai nevainīgs, to varbūt lems... varētu izlemt tiesa. Bet es uzskatu, ka nav pietiekoša svarīguma svaru argumenta šajā otrajā patiesīguma un taisnības svaru kausā. Un tāpēc es balsošu pret izdošanu, pret Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai.

Vēl es gribēju piebilst, ka pedofilijas izmeklēšanas komisijai labu laiku atpakaļ arī uzradās liecības no diviem krievvalodīgiem jauniešiem par smagu apvainojumu pret iekšlietu ministru Mareku Segliņu. Un es šeit pilnīgi viennozīmīgi pasaku un ar pilnu atbildības sajūtu: es neticu, ka tādi apvainojumi ir patiesi pret Segliņa kungu. Tā ir mana intuīcija, un tas ir mans saprāts, tomēr saka priekšā. Es uzskatu, ka šie apvainojumi pret Segliņu ir provokatīvi. Es neminēšu par pārējām personām. To lai noskaidro tiesa. Bet kas attiecas uz Segliņu, es tam vienkārši neticu par šiem smagajiem apvainojumiem, kas ir vērsti pret viņu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Precīzāk tomēr šo lēmuma projektu būtu nosaukt savādāk. Apmēram tā: par aizliegumu opozīcijas deputātiem izmantot Latvijas Satversmē noteiktās deputāta tiesības, pildot savus pienākumus. Un kāpēc opozīcijas? Daži piemēri no dzīves. Šī gada 15.septembrī valdošās koalīcijas valdības vadītājs intervijā paziņoja, ka sociāldemokrāti valstī grib radīt nemierus, cīņas un karus. 17.septembrī notika sprādziens "RIMI" veikalā. Protams, es ceru, ka tā ir nelaimīga sagadīšanās. Bet, atceroties tās runas Vācijā pirms Reihstāga dedzināšanas, Krievijā pirms Kirova slepkavības un Latvijā pirms 1934.gada 15.maija apvērsuma, domāju, ka Ģenerālprokuratūrai būtu jāizrāda profesionāla interese, pārbaudot arī šīs runas, kā tās ietekmē valsts un sabiedrības drošību. Atļaušos jums atgādināt, ka ne jau nu Jānis Ādamsons pirmais no šīs tribīnes nosauca Andra Šķēles vārdu saistībā ar pedofilijas lietu. Šajā gadījumā prioritāte ir Tautas partijas frakcijas vadītājam tobrīd, bet šodien finansu ministram Gundaram Bērziņam, kurš to, starp citu, izdarīja tanī brīdī, kad Ministru prezidents Andris Šķēle atradās ārzemju komandējumā, un es nedomāju, ka šie izteicieni no šīs tribīnes atviegloja viņa uzdevumu tur saskarē ar saviem kolēģiem. Arī toreiz Ģenerālprokuratūra nekādu interesi par šo jautājumu neizrādīja, nesaskatot nekādus draudus sabiedrības drošībai. Toties, kad opozīcijas deputāts Jānis Ādamsons, pildot uzdevumu, kuru viņam uzdeva Saeima, ziņot Saeimai par paveikto darbu, Ģenerālprokuratūra ir pamodusies. Atgādināšu, ka šo komisiju izveidoja Saeima pēc "Latvijas ceļa" frakcijas iniciatīvas. Vai tiešām šīs frakcijas iniciatīva bija vērsta tikai uz darbības un taisnības meklēšanas imitāciju? Šo komisiju izveidoja Saeima ar savu lēmumu, un tādā gadījumā pēc Ģenerālprokuratūras loģikas būtu jāuzsāk kriminālvajāšana pret visu Saeimu. Uzdosim sev jautājumu — vai Ādamsona nosauktie uzvārdi ir atrodami izmeklēšanas komisijas materiālos? Diemžēl ar sarūgtinājumu jāatzīstas, ka ir. Un, starp citu, manā skatījumā ir pilnīgi politiski pareizs šīs izmeklēšanas komisijas viedoklis par to, ka šīm personām aiz morāliem apsvērumiem nav tiesības atrasties augstos valsts amatos. Tas ir komisijas viedoklis, nevis Jāņa Ādamsona viedoklis. Un, starp citu, tā ir normāla pasaules politikas prakse.

Atcerēsimies, kā tricināja pedofilijas skandāli politisko skatuvi Dānijā, Anglijā, Francijā, Austrijā un citās Eiropas valstīs. Ne tik sen, starp citu. Vai no tā ir cietusi šī valsts drošība vai prestižs? Taču nē! Jo tur Ģenerālprokuratūra un tiesu sistēma momentā ieslēdzās, pārbaudot faktus, nevis slēpjot pēdas, cenšoties aizsargāt sabiedrību, nevis augstas amatpersonas. Šobrīd Latvijā atkal, kā komunistu valdīšanas gados, Ģenerālprokuratūra tiek izmantota nevis kā valsts drošības un tiesiskās kārtības garants, bet kā represīvs aparāts pret opozīcijas uzdrīkstēšanos paust savu viedokli. Es ceru, ka Maizītim nav vēlēšanās "pārspļaut" cienījamo Višinska kungu. Un ja vienīgais arguments Ģenerālprokuratūrai — atļaujiet man uzsākt kriminālvajāšanu, un tad nu mēs pierādīsim, tad būtībā jārunā par to, ka mēs atjaunosim KGB laikmetu latviskotā veidā.

Mēģināšu atgādināt to, ko jūs varbūt esat aizmirsuši. Valdis Birkavs un Andris Šķēle bija Ministru prezidenti un Ministru kabineta locekļi. Tātad būtībā nes personīgo atbildību par valstī izveidoto prostitūcijas, pedofilijas un tā tālāk industriju. Par to, ka Eiropā Latviju reklamē kā seksa tūrisma zemi. To šodien negrib redzēt Ģenerālprokuratūra, un domāju, ka arī daudziem Saeimā tos ir nepatīkami redzēt. Ir jāatzīst, ka Latvijā tāpat kā visā pasaulē šobrīd notiek cīņa starp veco kristīgo morāli, kura līdz šim ir devusi iespēju saglabāt latviešu tautu, un starp jauno morāli ar pārspīlētām cilvēktiesībām, pat ar tiesībām uz homoseksuālismu un bērnu izvarošanu. Jebkurš parlamenta balsojums ir politiska izšķiršanās. Tas ir savu vēlētāju politiskā un sociālā pasūtījuma izpildījums. Un šis balsojums parādīs, kurš ir kurā barikādes pusē. Kurš cīnās par prostitūcijas, pedofilijas, homoseksuālisma un tā tālāk attīstību Latvijā, kurš cīnās par Latvijas valsts un tās tautas saglabāšanu.

Runājot par Iekšlietu ministrijas darbību. Atgādināšu to, ka no šīs tribīnes bija solījums no iekšlietu ministra veicināt tikumības policijas izveidošanu. Acīmredzot nav paspējis pa šiem gadiem to veikt. Bet uzdot jautājumu — priekš kam tas ir vajadzīgs, to viņš jau ir paspējis.

Atgādināšu to, ka 2000.gada pirmajā ceturksnī par 18,7% ir palielinājies reģistrēto noziegumu skaits un par 17% samazinājies atklāto noziegumu skaits. Tas ļoti būtiski raksturo arī šīs ministrijas darbu. Un tāpēc es patiešām aicinu savus kolēģus balsot pret demokrātijas apspiešanu, pret Saeimas deputāta izdošanu kriminālvajāšanai par savu pienākumu pildīšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šī diena Latvijas Republikas Saeimai ir īpaša. Tā ienāks Latvijas Republikas Saeimas un valsts vēsturē. Plānots arests, uzlikt roku dzelžus tautas ievēlētam deputātam — Jānim Ādamsonam. Šodien Latvijas Ģenerālprokuratūra nostājas pret Latvijas pilsoņu ievēlētu Saeimu, viņas deputātiem. Bet kas ir ievēlējis Ģenerālprokuratūru? Ko inkriminē Ģenerālprokuratūra Jānim Ādamsonam? Mūsu kolēģis pateica to, ko Latvijā visi sen zināja, zināja aiz tās robežām, bet klusēja un neko nedarīja. Arī Latvijas Ģenerālprokuratūra. Deputāts pateica to, ko atklāja Saeimas izmeklēšanas komisija. Tika pateikts tas, kas tika uzklausīts daudzās liecībās, ko uzklausīja arī pārējie deviņi vai vienpadsmit komisijas locekļi. Viss attiecās tieši uz bērnu seksuālo izmantošanu.

ANO konvencijas pirmās daļas 1.pants nosaka, ka par bērniem tiek uzskatīta ikviena cilvēkbūtne līdz 18 gadiem. 34.pants — dalībvalstis apņemās aizsargāt bērnu pret visa veida seksuālo ekspluatāciju un seksuālo pavešanu netiklībā. Šai konvencijai Latvija pievienojās 1991.gada 9.septembrī, tieši to konstatēja komisija. To nenoliedza policija un Ģenerālprokuratūra. To apstiprinājuši personīgi liecinieki, cietušie. Tie nav meli, nemelo arī komisijas locekļi, kā to grib Saeimai uzspiest. Komisija savu darbu veica bez informācijas noplūdes. Mūsu kolēģis komisijas sagatavoto ziņojumu nolasīja mums, Saeimas deputātiem. Pēc esošās un komisijas saņemtās informācijas, policija, Ģenerālprokuratūra par pedofilijas izdarībām un ārvalstnieku apkalpošanu Latvijā zināja vairākus gadus iepriekš. Valsts policijā sakrātā informācija un Saeimas komisijas savāktās liecības sakrīt. Tātad komisija strādā profesionāli. Liels paldies iedzīvotāju vārdā! Pedofilu barotne Latvijā — tie ir ielas bērni, bērnunama bērni, internātskolu bērni, nabadzīgo ģimeņu bērni. Daugavpils nelietība, tas gigants izmanto 77 bērnus, juridiski pierādītas 58 bērnu seksuālās izmantošanas epizodes, 17 bērni ir cietušie. Tiesa atzina 12 gadījumos. Saudzīgā prokuratūra pieprasīja tikai četrus gadus cietumsodu. Tiesnesis, protams, bija spiests arī piespriest tikai šos četrus gadus, tātad prokuratūra šādai personībai izdalīja maigu sodu, lai saglabātu viņa potenci. Tā aizstāvam bērnus. Laiku pa laikam presē, policijā parādās ziņojumi par notikumiem citos bērnunamos. Secinājums — šo nejēdzību ir daudz. Vai tur kārtību var ievest tādi Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki kā Tūns vai Alijevs? Pedofiliem uztic izglītību.

Unikālākā, protams, ir Eisaka lieta. Viņam tika dots laiks neapcietinot braukāt pa Eiropu un Latviju, lai glābtu čomus. Cik viņam gadījumu — klusums. Saeimas pedofilijas izmeklešanas komisijas materiālus speciāli nepievienoja Eisaka lietai, tātad netika uzrādīta sutenera darbība, organizētās noziedzības pierādījumi. Viņš un viņa "kājainais oreols" bija gaidīts, aplaudēts ļoti situētās kompānijās. Tāpēc arī amnestija, "kūrorts" Vecmīlgrāvī, kā arī elitārie apstākļi dotajā laikā... Prokuratūra viņam uzrādīja, ka viņš ir strādājis vienatnē, centies vienatnē. Paldies televīzijas raidījumam, kurā tika parādīts Daugavpils rīkotais kārtējais konkurss. Cik simpātiski viņš palūdza uz skatuves savu draugu Jurjevu, kurš finansēja šo pasākumu, un minētais kungs arī uzkāpa uz skatuves kā vērtētājs. Tagad atzīst, ka viņi nav pazīstami. Ļoti daudz pēdējos piecos mēnešos izskan melu. Melo cietušie, liecinieki, bērni, žurnālisti, arī ārzemju žurnālisti, cilvēki, kuri aizstāv savas vai citu pilsoņu tiesības Latvijas Republikas likumdošanas kārtībā. Tagad šiem uzskatiem tiek pievienoti arī Saeimas deputāti. Toties ir patiesi divi desmiti "svētie avji", viņi vienmēr ir tikai patiesi. Nekad neviens mani nepārliecinās, ka ir melojuši Saeimas izmeklēšanas komisijas locekļi, arī Ādamsona kungs. Tie ir godīgi, tieši cilvēki. Kārtīgam cilvēkam, protams, bija nepatīkami un riebīgi uzklausīt liecības, ko deva cietušie par izvirtībām, visatļautību, nelietībām un cilvēku pazemošanu. Ādamsonu kriminālvajāšanai nodot nevar, jo nav viņa vainas. Saeimas deputāti obligāti jāiepazīstina ar visiem komisijas materiāliem, Ģenerālprokuratūras ierosinājums ir jānoraida, lai strādā tā, lai pēc tam nevajag uzklausīt deputātiem pārmetumus par viņu bezdarbību, un es ierosinu balsot pret.

Bet vēl vien jautājums. Kāpēc Saeimas deputāti ierosina izveidot izmeklēšanas komisiju? Deputāti ir spiesti veidot komisijas, jo ļoti liela afēra, valsts ekonomiku graujoši darījumi, Ģenerālprokuratūra neizskata. Netiek aizstāvētas valsts un iedzīvotāju intereses no Ģenerālprokuratūras. Pagātnes lieta, ko atgādina mūsu vēlētāji. Naudas vagons — kā varēja maza firmiņa izvest no Latvijas pilnu vagonu ar naudu? Nozuda G—24 kredīta līdzekļi. Nodokļu maksātāji tos atmaksāja, kas tie, kas tika sodīti par šo jautājumu? Nekas. Unibankas, Krājbankas privatizācijas likumība — klusums. "Latinternational" lieta — pusdarbība, "Latvenergo" 3 miljonu lieta — klusums. Sievieti, juristi, turēja kā ķīlnieci, viss ir kārtībā, krimināllietas nav. Vadītājs dzērumā nosit cilvēku — "svētā roze". "Latvenergo" ģenerāldirektoru iespaido, patiesībā fiziski izdzen no darba — krimināllietas nav. "Lattelekom", "Tilts Communication" līgums. Kāpēc Ģenerālprokuratūra neuzturēja 1995.gadā sociāldemokrātu ierosināto lietu — pārskatīt šo Latvijas ekonomikai graujošo līgumu? Kas atmaksās 15 miljonus dolāru, kuri tika samaksāti tai kompānijai, kas sagatavo šo līgumu? Kas atmaksās tos zaudējumus, ko Latvija cieš šo sešu gadu laikā par 200 miljoniem? Un tagad mēs esam nodoti starptautiskā tiesā, kur no Latvijas piedzīs kādus 253 miljonus latu, kas tos segs? Un to vēl palīdzēs "zelta saraksta" līderis, lai tā iznāktu. Te šajos līdzekļos krājās bezmaksas zāles, bezmaksas ārstēšana, Latvijas Nacionālā bibliotēka, jauniešu bezmaksas apmaksāšana. Kas atmaksāja un pasūtīja Ģenerālprokuratūras darbību, kuri pratināja Saeimas deputātus? Jautājumi, kuri tika uzdoti — vai pirmo reizi uzzināja par pedofiliem no Ādamsona? Vai Ādamsons stāstīja, kas notiek komisijā? Vai Ādamsona ziņojums Saeimas deputātiem negrāva Latvijas Republikas prestižu? Tā tika mākslīgi veidota krimināllieta pret deputātu. Pedofiliem nebija jāuztraucas. Jūs lasījāt arī avīzē Ģenerālprokuratūras brīdinājumu pirms galīgā ziņojuma nolasīšanas, ka jūs nerunājat, citādi jūs var pieaicināt pie kriminālatbildības. Un ciniskākais paziņojums, ka ir nopratināti pedofilijas lietā cik tur, 50 liecinieku, starp tiem 20 Saeimas deputātu. Tātad deputātu nostādīja vienā plāksnē ar pedofilu. Ļoti oriģināli! Tādā finiša stāvoklī ir nonākusi Latvijas demokrātija diemžēl, tā tiek pazemoti deputāti, bet kas aizstāvēs Latvijas iedzīvotājus un glābs viņus no patvaļas?

Tirdzniecība ar cilvēkiem. Jūs ļoti labi zināt, cik mūsu Latvijas dāmu ir pārdotas uz Eiropu, kā viņas tur izmanto. Latvijā ir bezmaksas izglītība, vidējā un pamatizglītība, ko dara Ģenerālprokuratūra, kad Rīgas vidusskolās savāc no skolniekiem obligāti no 3 līdz 10 un vairāk latiem. Kontrabanda, it sevišķi narkomānija. Vai Ģenerālprokuratūra neredz, kādas graujošas briesmas notiek ar apdullināto jaunatni? Mēs viņus taču pakāpeniski zaudējam. Diemžēl tā dāma, kura uz sava vēdera atveda tos 2 kilogramus narkotiku, būs atbrīvota droši vien vai būs kārtējā amnestija, jo viņa arī no "skaistuma aprindām". Satiekoties ar Latvijas iedzīvotājiem šodien, viņi palūdz uzdot ģenerālprokuratūrai šādus jautājumus: kā varēja viens cilvēks iznest no Unibankas pusotra miljona latu naudas dažādās valūtās? Kā bijušajiem Mērsraga kolhozniekiem atņēma 8 hektārus zemes, ko viņi atguvuši no jūras? Kur palika kredīta nauda 580 miljonu latu apmērā, kas ir jāatmaksā Latvijas Republikas iedzīvotājiem? Kāpēc bankas "Baltija" lietā ģenerālprokurora nosūtītais pieprasījums par naudas summu jau gaidot atbildi kādus 5 mēnešus? Kur paliek konfiscētā degviela un citas mantas, ko konfiscē, un kādi ir apmēri? Kad būs noskaidrota Ķemeru lieta, jo tur atkal būs starptautiskā tiesa ar 30 miljoniem, ko samaksās Latvijas iedzīvotāji? Kas apmaksās nupat atklāto 1,7 miljoni dolāru pārtēriņu, ko ir veicis veterinārais dienests? Un kad Latvijas iedzīvotāji uzzinās, kā Privatizācijas aģentūras darbinieces seifā atradās vairāk nekā 100 tūkstošu latu?

Cienījamie kolēģi! Steidzīgi ir jārisina jautājums par vēlētiem tiesnešiem un prokuroriem, citādi mēs no šitā dīķa, netīrā dīķa, neiziesim laukā. Un jārisina arī jautājums par ombudsmenu. Jābūt neatkarīgiem prokuroriem un tiesai. Protams, budžetā ir jāparedz palielināt budžeta izdevumus policijai, tiesai, prokuratūrai. Protams, tiesai ir jābūt telpām. 500 mājas valsts paņēma no Rīgas domes, tiesai māja ir jāatrod. Un vēl. Ir jāaizsargā tiesneši, policijas darbinieki un liecinieki. Es aicinu balsot pret Ģenerālprokuratūras ierosinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāte.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Nedēļām ilgi šodienas balsojums ir ticis apspriests partiju valdēs un frakcijās, komisijās un kuluāros, pilīs un būdiņās. Izvēle daudziem no mums patiešām nav ne viegla. nedz vienkārša. Izlemjot, kā balsot, ir svarīgi to izdarīt, kā likumā teikts, bez spaidiem un maldības.

Liksim mierā spaidus jeb spiedienu! Par to pēdējā laikā dzirdēts pietiekami. Svarīgi ir nekļūdīties, nekrist maldos, netikt maldinātam. Un maldināti, šķiet, ir visi tie, kas domā vai ir tikuši pārliecināti, ka šodienas balsojums ir par attiecībām. Par viņa vai viņas, konkrētā deputāta vai deputātes attiecībām ar citu deputātu — Jāni Ādamsonu. Maldi. Šis balsojums nepavisam nav par attiecībām. Tas ir par vērtībām. Par vērtībām, kas ir iemiesotas likumā. Faktiski par mūžīgām vērtībām, kas nebūt nav jaunlaiku izgudrojums. Jau 500 gadus pirms mūsu ēras kāds gudrs ķīnietis vārdā Konfūcijs teica: cienīt otru cilvēku kā sevi pašu. Izturēties pret viņu tā, kā mēs paši vēlētos, lai tas pret mums izturas. Nav nekā labāka un augstāka pasaulē.

Mēs šodien balsosim par to, vai turpmāk no šīs augstās tribīnes katrs deputāts šajā vai nākamajā Saeimā cienīs otru cilvēku kā sevi pašu, neapvainos bez pierādījumiem. Neizmantos savu subjektīvo pārliecību, lai attaisnotu izturēšanos pret citiem ne tā kā pret sevi pašu. Mēs balsosim par to, vai tas viss turpmāk būs ne tikai no Dieva aicināts, bet arī no mums — cilvēkiem — ieviest un prasīt. Ar sava paša gribu un savām paša rokām.

Mēs šodien balsosim ne tikai par to, vai viens no mūsu kolēģiem paliks neskarams no likuma un tiesībsargāšanas viedokļa. Iedibinot precedentu, mēs balsosim arī katrs par sevi, par parlamentu, par labo, par taisnīgo, par lietu kārtību pasaulē, kā mēs katrs to saprotam. Un, ja izrādīsies, ka vairākuma lēmums ir likt šķēršļus tiesībsargājošo iestāžu darbā, nepieļaujot tiesas izmeklēšanu, tas nozīmēs ne vairāk un ne mazāk kā šo — par ikvienu Latvijas pilsoni — skolotāju, ārstu, pensionāru, deputātu, ministru vai Valsts prezidentu — turpmāk ikviens, kam laimējies kļūt par deputātu, varēs skaļā balsī klāstīt visbriesmīgākās, zemiskākās lietas, pirms viņa rīcībā esošā informācija tikusi pārbaudīta likumā noteiktajā kārtībā, un dzīvot tālāk tā — bez sirdsapziņas pārmetumiem, it kā uz viņu kriminālatbildība neattiektos. Un tas viss tikai tāpēc, ka deputāts.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Pilnīga taisnība ir tiem, ka diskusijas, kas ir bijušas kopš 8. augusta, katram no mums jau ir likušas izdarīt savu izvēli, kā šodien balsosim.

Taču es gribu parunāt par diviem mītiem, kuri tika kultivēti visas šīs diskusijas laikā.

Pirmais mīts bija tas, ka izdošana kriminālvajāšanai ir tas pats, kas izdošana administratīvai sodīšanai. Un otrs mīts bija tas, ka šī bija vienīgā tā saucamā aizskarto izvēles iespēja.

Vispirms par pirmo. Izdodot deputātu administratīvai sodīšanai, kā mēs to šodien vēlāk darīsim ar vienu no mūsu kolēģiem, mēs saglabājam šo likumu paklausības principu. Savukārt, izdodot deputātu kriminālvajāšanai, mēs rīkojamies nedaudz citādāk. Principā pēc būtības mēs viņu atdodam pilnīgā rīcības brīvībā Ģenerālprokuratūrai, līdz ar to viņu var arestēt tepat tiesas zālē. Principā tāds cilvēks, kuru izdod kriminālvajāšanai, ir zaudējis savu darbu reāli un viņam nav nekādas iespējas aizstāvēties.

Kāpēc tas tā notiek? Kāpēc nav iespējams deputātam turpināt darbu pēc izdošanas kriminālvajāšanai? Es domāju, tas daļēji arī ir saistīts ar mūsu kriminālprocesuālās tiesvedības principiem, kuri diemžēl mums ir vēl no padomju laikiem saglabāti, un šie principi arī ir galvenais nosacījums, kāpēc tā saucamie aizskartie izvēlējās šādu taktiku. Un par to tieši ļoti daudzi maz runā, bet es tieši no šiem aizskartajiem gribētu saņemt atbildi uz diviem jautājumiem, vismaz uz diviem.

Pirmais jautājums ir tāds: kāpēc jūs, lai ātrāk noskaidrotu patiesību, ja jūs uzskatāt, ka tā nav, kā ir minēts komisijas informācijā, kāpēc jūs negriezāties tiesā privātās sūdzības kārtā, ko pieļauj jaunā Krimināllikuma konkrētie panti un ko pieļauj Kriminālprocesa likums. Tādā gadījumā jums būtu, bijušie cienījamie kolēģi, iespēja jau desmit dienu laikā iegūt visai ātru, reālu procesuālu virzību. Jūs to nedarījāt. Kāpēc jūs to nedarījāt? Kāpēc jūs izmantojāt kā ķīlnieku Ģenerālprokuratūru, un Ģenerālprokuratūrai bija jādara šis, manā skatījumā, un mans viedoklis ir tāds — šis netīrais darbs. Uz šo jautājumu es ļoti gribētu saņemt atbildi.

Un otrs jautājums ir tāds. Ja arī ir šī iespēja privātās sūdzības kārtā griezties tieši tiesā, ja jūs to neizmantojāt, kāpēc to neizmantojāt, un kāpēc tad jūs neizmantojāt iespēju civilprocesuālā kārtībā vērsties ar sūdzību... kāpēc jums ir vajadzīga vaina? Tas arī ir jautājums. Jūs ļoti labi zināt atšķirību.

Uz šiem jautājumiem un līdzīgiem jautājumiem principā arī nevarēja atbildēt Juridiskās komisijas sēdē mūsu Ģenerālprokuratūras pārstāvji, un jāizsaka nožēla tiešām, ka nu sevišķi veiksmīgi viņi nebija šajā Juridiskās komisijas sēdē. Uz daudziem jautājumiem viņi nevarēja atbildēt. Tas vien liecina, ka mūsu prokuratūrai ir daudzas tādas informācijas, ko labprāt negribētu izpaust, bet no kuras viņi paši ir atkarīgi.

Jāizsaka gandarījums par komisijas darbu, un dažas personas no prokuratūras sistēmas ir aizgājušas, arī vakar viena no galaziņojumā minētajām personām beidzot ir atstājusi prokuratūras sistēmu. Tā ka attīrīšanās notiek. Un es domāju, ka attīrīšanās procesā mēs arī nonāksim pie patiesības. Un mēs nonāksim pie patiesības, nevis izdodot deputātu kriminālvajāšanai, bet dodot iespēju pabeigt civilprocesuālā kārtībā šo patiesības noskaidrošanu atklātā procesā, nevis slēgtā, cienījamie aizskartie, kā jūs to vēlaties.

Tālāk es gribētu apelēt pie Tautas partijas, bet es cienu ļoti daudzus no jums, kas ir jūsu partijā, bet es to tomēr nevaru darīt, jo es zinu, ka katram no jums ir smaga 25 tūkstošu, 25 tūkstošu latu smaga saistība uz kakla. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Cik tu esi saņēmis?") Lagzdiņa kungs, arī jums, un šī 25 tūkstošu smagā saistība liedz jums paust savu neatkarīgo viedokli. Šī saistība tika parakstīta, startējot vēlēšanās.

Es gribētu vērsties pie "Latvijas ceļa", jo "Latvijas ceļš" jau ir ļoti ilggadīga partija, un es tiešām vēršos pie "Latvijas ceļa". Es atradu tādu interesantu plakātu, kurā rakstīts "Vienotība ..." (Troksnis un aplausi.) "Vienotības stabilitāte un attīstība." Kolēģi... (Starpsauciens: "Parādi arī mums!") Es jums parādīšu. Kolēģi, šos saukļus jūs esat ievērojuši vienmēr un diezgan precīzi, bet tās izmaiņas jūsu rindās ir notikušas tieši pēc Tautas partijas ienākšanas Saeimā. Un man tiešām ir skumji, varbūt jūs varētu tomēr pielikt klāt ceturto vārdu pie vienotības stabilitātes un attīstības, un šis vārds būtu — konsekvence. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ir tāds skarbs teiciens: "Politikā nav draugu, nav ienaidnieku, bet ir tikai intereses." Un arī šodien iepriekšējo kolēģu runās galvenokārt tās skanēja. Un tad man jājautā: kā interesēs mēs šodien balsosim? Vai mēs balsosim Latvijas valsts interesēs, latviešu tautas interesēs? Šaubos stipri. Vai mēs balsosim Drošības komitejas interesēs? Vai mēs balsosim pedofilu interesēs? Narkomānu vai vēl kādu citu? Acīmredzot katrs zina, kā interesēs viņš balsos.

Tāpēc man, gribot negribot, nākas analizēt jautājumu: kāpēc es balsošu un kā es balsošu? Un ko es redzu, runājot par šo jautājumu sabiedrībā? Es redzu apmātību. Vai tas ir normāli, ka viena daļa sabiedrības ar kvēlām acīm, ar kaislīgām runām aizstāv vienu viedokli. Un otra tikpat kvēli, tikpat kaislīgi aizstāv pilnīgi pretēju viedokli. Ja būtu runa par pasaules uzskatiem, es nebrīnītos, bet šeit ir runa par kriminālvajāšanu. Kā var šajā jautājumā būt tik ārkārtīgi pretēji un tik ārkārtīgi atšķirīgi viedokļi? Kā var būt tas, ka viens Latvijā ļoti pazīstams, izplatīts, cienījams laikraksts nemitīgi vairāku mēnešu laikā ievieto vienu un to pašu informāciju, kas ir vērsta tikai vienā virzienā. Tur raksta Bērziņš no Madonas, Priedītis no Aizkraukles, es vēl nezinu, kāds no kurienes, kāds varbūt arī no Sebežas uzraksta. Pēc tam es paņemu otru laikrakstu, tajā pašā dienā, vienā un tanī pašā datumā, un izlasu pilnīgi pretējo — par vienu un to pašu cilvēku, par vienu un to pašu notikumu.

Es tagad skatos uz Jāni Ādamsonu, un manās acīs viņš arvien paplašinās, paplašinās un kļūst arvien platāks, jo viņā iemiesojas tagad divi tēli. Viens — čekists, nelietis, vēl tur kaut kas. Slikts cilvēks vispārīgi. Otrs tēls — cēls cīnītājs, laikam ir sagatavots ērkšķu vainags, ko maukt galvā, ja būs nelabvēlīgs balsojums. Vienīgais, kas cīnās visā sabiedrībā pret neliešiem. Acīmredzot taisnība ir jāmeklē kaut kā citādāk, konstruktīvāk.

Un tāpēc es arī dažus faktus gribu nesenajā pagātnē atcerēties, par ko šodien kaut kā negribas daudziem runāt. Vai tad prokuratūrā nebija pietiekami materiāla par visādiem pediem tur? Krietni pirms slavenā televīzijas raidījuma. Tie tur bija! Pirms slavenā raidījuma, kur skanēja slavenie Šķēles podi. Tagad tie ir ieņēmuši vietu Latvijas vēsturē, un iespējams, ka uz viņiem vēl kāds sēž. Par spīti visam tam, kas ir izskanējis. Par spīti visai tai kritikai.

Tātad vispirms bija krietna informācija kaut kur tiesībsargājošajās iestādēs. Tikai pēc tam tā parādījās televīzijas raidījumā "Nedēļa". Tikai pēc tam. Tikai pēc tam parādījās ierosinājums veidot komisiju šeit, Saeimā, šis ierosinājums izskanēja no šī cienījamā kunga mutes, kurš tagad man virsū skatās. Un tas ir Linards Muciņš! Tur nebija Jānis Ādamsons.

Tālāk. Tālāk bija ārkārtīgi interesanti, ka šeit, no tribīnes, mani kolēģi uzstājās pret komisijas dibināšanu, pret to, ko paredz Satversme. Šeit, no tribīnes, juristi runāja, ka nedrīkst dibināt komisiju, lai gan bija savākta šī trešā daļa deputātu parakstu, lai gan bija ievērota Satversme, balsoja pret šīs komisijas izveidošanu. Tātad balsoja pret Satversmi, būdami Saeimas deputāti. Tā bija.

Un kas tālāk notika? Cienījamā Tautas partija! Ko tad jūs tā sākumā baidījāties izvirzīt savus deputātus uz šo izmeklēšanas komisiju? Jūs taču pavērāt iespēju Jānim Ādamsonam kļūt par komisijas priekšsēdētāju. Jūs esat galvenie vainīgie pie tā, ka viņš tur ir priekšsēdētājs. Jūs nobijāties. Es nezinu, kāpēc jūs to darījāt! Tur, man liekas, nav jābūt sevišķi gudram rēķinātājam, lai izrēķinātu, ka jūsu atrašanās komisijā no paša sākuma būtu nodrošinājusi varbūt citu priekšsēdētāju. Un izpaliktu visa šī runāšana šodien. Un kas notika tālāk? Tālāk pēc zināma laika Tautas partija atmodās un piedāvāja savus deputātus komisijai, un viņi tur arī sāka strādāt. Tur viens deputāts ar biezu portfeli, protams, skraidīja ne pa tām durvīm, kaut kur bija sajaucis, nu bet tas varbūt piederas pie lietas. Darbs ir smags, un cilvēkam uz nerviem tas atstāj iespaidu.

Un tagad mēs esam nonākuši līdz tam, ka, es redzu, skaidri redzu divus politiskos blokus. Nerunāsim šeit par kaut kādiem cēliem ideāliem. Es redzu divus politiskus novirzienus. Katram ir sava politiskā spēle. Vienam ir tiesības lamāt čekistus, otram ir tiesības lamāt pedofilus, nu vēl te kādam ir kaut kādas tiesības. Katram šī lamāšana acīmredzot dos politiskus punktus. Kā nekā pusgads palicis līdz pašvaldību vēlēšanām, vajag jau kaut kādā veidā "uzspodrināt savu mundieri".

Bet pasakiet, ko darīt tiem deputātiem, kas šajā jezgā nevēlas iesaistīties? Kas neredz savu vietu nevienā no šiem blokiem. Kas nav šeit cīnītāji, kam ir citi ideāli, kam ir citi principi. Jo es esmu sen sapratis, un, man liekas, daudzi ir sapratuši, ka šeit nav runas par Jāņa Ādamsona personu, par viņa izdošanu vai neizdošanu. Vai tiešām mēs to nesaprotam? Sen šis jautājums, kā diemžēl ārkārtīgi daudzi citi, ir pārtapis politiskās kaislībās, gar kurām mēs trinam mēles.

Es atgādināšu 23.augusta rītu. Dienu, kad 1989.gadā vairāki miljoni baltiešu stāvēja slavenajā ceļā, par ko jūsmoja toreiz visas pasaules televīzijas. Vai viens centrālais laikraksts 23.augusta rītā runāja par šo datumu vispārīgi? Neviena rindiņa, neviena vārda! Bēdīgi slavenie dzeloņainie un žultainie korespondenti neatrada laiku un savās smadzenēs vietu par šo lietu uzrakstīt. Nebija! Tas neinteresē vairs nevienu. Nekāds Molotova—Ribentropa pakts neinteresē, nekāda okupācija neinteresē. Ak Dievs, tas sen ir pagājis! Un gar ko mēs trinam mēles vairākus mēnešus!

Lībanes kundzei nebija taisnība. Mūsu apvienība ilgi un dikti nesprieda. Mums bija tikai viena sēde, kur mēs vienojāmies savā starpā, kā mēs katrs šodien rīkosimies. Mēs te netaisījāmies lauzīt galvas mēnešiem ilgi ap šādu jautājumu. Diemžēl jā, tā ir politisku kaislību lieta šodien un nevis viena cilvēka izskatīšana. Diemžēl tā nu tas ir. Un uz šīm politiskajām kaislībām ar ļoti kāru aci noraugās daudzas fiziskas un daudzas juridiskas personas. Jo duļķaināks ūdens ir šeit, jo vairāk aizmirstas pavisam citas svarīgas, saimnieciskas lietas. Jo ļoti vienkārši ir ar politisku ākstīšanos novērst daudzu citu svarīgu jautājumu izskatīšanu. Mēs šodien šeit mierīgi nodevām uz komisiju mūsu iespējamo līgumu ar Austrāliju par izdošanu vai neizdošanu. Es domāju, ka citos apstākļos gan žurnālisti būtu par to rakstījuši, gan būtu kāds nācis un runājis viena vai otra viedokļa iespaidā. Šodien mēs vispār nemaz neiedomājamies, kas šajā projektā varētu būt iekšā. Tāpēc, ka tas mūs neinteresē šodien.

Un tāpēc, cienītie kolēģi, man ir maz ticams, ka šodienas balsojums kaut kam vispār pieliks punktu. Es tam neticu. Es neticu, ka tas ieviesīs zināmu skaidrību. Var būt tik daudz, ka paskatīsimies, kam ir labajā vai kreisajā rokā, cik liels tas muskulis. Diemžēl šī jezga ieilgs. Un tāpēc es aicinu visus mūs, tos, kas grib analizēt, padomāt, kam šī jezga ir izdevīga šodien, ko te kurš grib slēpt vai atklāt un kam tas būs izdevīgi nākotnē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Vaira Paegle izmantos astoņas minūtes, vai runāsiet pēc pārtraukuma? (No zāles deputāte V.Paegle: "Nē, es runāšu tagad!") Lūdzu, Vaira Paegle, Tautas partijas frakcija.

V.Paegle (TP). Cienījamie kolēģi! Šī ir retā reize, kad kāpju Saeimas tribīnē, lai runātu par jautājumiem, kas nav saistīti ar ārpolitiku. Šoreiz es vēlos paust tikai un vienīgi savu pārliecību. Ir pagājuši gandrīz divi gadi kopš 7.Saeimas vēlēšanām. Laiks, kurā mēs pakāpeniski esam tērējuši tautas doto uzticību. Tas ir noticis ar savstarpējiem rupjiem apvainojumiem, ar partejiskiem lēmumiem, kas nav ļāvuši meklēt tautas interesēm atbilstošu kompromisu, ar sev piešķirtām privilēģijām un neuzņemoties atbildību par pašu pielaistajām kļūdām. Tagadējo brīdi varam raksturot kā valstisku, politisku morāles krīzi. Jo ir apdraudēta mūsu leģitimitāte, ko dod tautas uzticība. Latvijas Republikas Satversme, tāpat kā daudzu citu valstu konstitūcijas, paredz deputātu imunitāti. Šāda prakse radusies demokrātisko partiju sistēmas izveidošanas sākumā, lai pasargātu deputātus no iespējamām represijām. Taču aizvien biežāk konstitūcija tiek papildināta ar cilvēku pamattiesību nodaļām, kuras garantē katras personas vārda brīvību, aizsargā tās godu un cieņu neatkarīgi no ieņemamā amata, politiskās vai reliģiskās piederības, tautības un dzimuma. Kā norāda cilvēktiesību eksperti, ja vienas pamattiesības nonāk pretrunā ar citām, tad tās ir ierobežojamas. Ja mūsu vārdi vai rīcība apdraud cita cilvēka pamattiesības, tā jau ir visatļautība, nevis brīvība un demokrātija. Esam nonākuši pretrunīgā situācijā. Pamattiesības attiecas uz visiem, izņemot deputātus, jo viņus aizsargā priviliģētais imunitātes statuss. Vai parlamentārās tradīcijas, kas aizsargā deputātus, drīkst būt spēcīgākas par cilvēktiesību normām, kas attiecas uz visiem iedzīvotājiem? Ja mēs uzticamies prokuratūrai, kad apsūdzība tiek celta pret ierindas iedzīvotāju, kāpēc parlamentārieši var atļauties tai neuzticēties, tiklīdz jautājums attiecas uz deputātu? Sabiedrība, kurā daži cilvēki ir vienlīdzīgāki par citiem, vairs nav demokrātiska sabiedrība.

Šeit gribu runāt arī par otru jautājumu. Proti, viena no svarīgākajām demokrātiskās iekārtas garantijām ir varas dalīšanas jeb līdzsvara un savstarpējās kontroles princips. Kaut gan tautas ievēlētā Saeima ir augstākā lēmējvara, tai vienlaicīgi nav un nedrīkst būt arī izpildvaras un tiesu varas funkcijas. Taču, kā pēdējā laika notikumi rāda, pieaug neuzticība ne vien valsts varai kopumā, bet arī vienai valsts varas institūcijai pret otru. Rodas iespaids, ka šīs tendences tiek mākslīgi uzkurinātas un veicinātas no neatkarīgās un demokrātiskās Latvijas ienaidnieku puses. Laikā, kad gribam iestāties Eiropas Savienībā un NATO, šis neuzticības apliecinājums Latvijas tiesu varai iedragā mūsu valsts prestižu, viedokli par Latviju kā stabilu demokrātisku un tiesisku valsti.

Cienījamie kolēģi! Šis balsojums būs izšķirošs ne vien mums kā deputātiem, bet gan visai valstij kopumā. Būtībā šis nav jautājums par viena deputāta izdošanu kriminālvajāšanai, bet gan par divām citām lietām. Par to, vai likuma priekšā Saeimas deputāti stāv augstāk par tiem, kas viņus ievēlējuši, un par to, vai dzīvojam demokrātiskā un tiesiskā valstī, kur viena valsts varas institūcija uzticas otrai. Mēs šobrīd liekam uzsvaru uz konkrēto personu, konkrēto gadījumu. Mēs runājam par to, kurš kaut ko ir izdarījis. Tiesiskā valstī, gluži otrādi, galvenais jautājums ir — kas ir izdarījis. Svarīgākais ir princips. Un es ļoti ceru, ka šoreiz valsts augstākās amatpersonas ieņems konkrētu principiālu nostāju.

Uzsākot jaunu darba sesiju, laiks uzsākt arī jaunu etapu. Būt izlēmīgiem, vienlīdzīgiem likuma priekšā, apliecināt uzticību Latvijai kā tiesiskai valstij, ievērojot demokrātisko varas dalīšanas principu. Starp citu, manu komentāru presei par to, ka ir pienācis laiks uzticēties tiesai, daži deputāti ir vērtējuši kā nereālu.

Cienījamie kolēģi! Tas taču ir mūsu visu pienākums — sadarbībā ar Tieslietu ministriju panākt šo uzticību tiesu varai, nevis nolaist rokas un izlikties, ka neesam atbildīgi. Es gribu dzirdēt no saviem kolēģiem, Saeimas deputātiem, konkrētus priekšlikumus, kā uzlabot tiesu un izpildvaras darbību, lai mēs varētu garantēt visiem Latvijas iedzīvotājiem, ne tikai deputātiem, drošību un tiesisku aizstāvību. Ja mēs to nevaram, tad jāsecina, ka 7.Saeima nav darba spējīga. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, viens paziņojums. Šodien mēs sveicam dzimšanas dienā mūsu kolēģus Silvu Goldi, Andreju Klementjevu un Romānu Mežecki. (Aplausi). Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, es aicinu jūs uz sēdi tūlīt komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Jānis Esta, Antra Rugāte, Helmuts Čibulis, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas Prezidija locekļi! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Es domāju, ka šodien ir ārkārtīgi nopietns jautājums, un mana politiskā pārliecība ir tāda, ka šodien mēs izšķiramies par tādu jautājumu, vai būs vai nebūs politiska vajāšana pret Jāni Ādamsonu. Manuprāt, tas ir tas jautājums, kas šodien izšķiras. Tāds ir jautājums, jo praktiski ir jāsaprot, kāpēc ir šī deputāta imunitāte. Manuprāt, tas ir tāpēc, lai deputāts varētu paust savu viedokli, uzskatu. Tas ir mans vērtējums. Es gribētu pateikt arī to, ka mums ir jāatcerās, ka pieņemam lēmumu par Jāni Ādamsonu, ka vairāk nekā 40 tūkstoši vēlētāju ir viņu personīgi atbalstījuši un uzskata viņa vietu šeit, Saeimā, par ļoti vēlamu un nepieciešamu. Es arī gribētu uzsvērt to, tātad Juridiskajā komisijā, izskatot prokuratūras prasību, bija izteikts deputātu attieksmes balsojums, kas izvērtēja šos argumentus par un pret. Tātad prokuratūras viedokli atbalstīja divi deputāti, seši bija pret un viens atturējās. Tāpat arī Mandātu un iesniegumu komisijā bija šis rezultāts divi pret četri. Tas parāda, manuprāt, to situāciju, kā profesionāli šos jautājumus vērtē tieši Saeimas deputāti atbilstoši savai pārliecībai. Atgādināšu, ka arī parlamentārā izmeklēšanas komisijā astoņi no divpadsmit deputātiem, astoņi no piecu partiju pārstāvjiem šajā parlamentārajā izmeklēšanas komisijā atbalstīja šo pašu formulējumu, varbūt mazliet stingrākā formā, ko 17.februārī minēja Jānis Ādamsons šeit no Saeimas tribīnes. Es dzirdēju arī to, ka "Latvijas ceļa" frakcijas līderis Kristiāna Lībane minēja, ka deputātiem ir jābalso bez kādiem spaidiem. Es domāju, ka tas ir tieši tas, kas ir jādara, tāpēc mēs savā frakcijā neesam noteikuši obligāto balsojumu, tāpēc mēs arī dodam šo sirdsapziņas balsojumu. Es domāju, arī "Latvijas ceļa" frakcijai tādam balsojumam vajadzētu būt, jo, ja bez spaidiem, tad nevajag uzspiest stingru frakcijas disciplīnu.

Godājamie kolēģi! Mēs esam nonākuši zināmā, protams, tiesiskas dabas strupceļā. Kādā ziņā? Ja mēs tik stingri izvērtējam Jāņa Ādamsona runu, paziņojumu, tad tādā gadījumā jebkuram Latvijas Republikas iedzīvotājam pietiek paņemt rokās oficiālo laikrakstu "Latvijas Vēstnesis", paņemt rokās šīs stenogrammas un lēnām virzīties pa tām uz priekšu un ierosināt vienu krimināllietu pēc otras. Un es varu pateikt skaidri un gaiši, ka šeit nebūt visi cietušie nebūs no sociāldemokrātu partijas, viens no pašiem, nu, teiksim, lielākajiem grēkotājiem noteikti būs Gundars Bērziņš, tagad finansu ministrs. Mēs personīgi, sociāldemokrāti, šo ceļu neesam gājuši, jo mēs neuzskatām, ka tā vajadzētu rīkoties ar saviem politiskajiem oponenetiem.

Godājamie Saeimas deputāti! Es gribētu uzsvērt arī to, ka mēs varam saskatīt arī tagad, piemēram, ļoti smagus apvainojumus, arī personiskas dabas apvainojumus. Es šeit LETA ziņu varbūt nolasīšu, kur viens no Ministru kabineta locekļiem, ministrs tātad, saka tā: Jānis Ādamsons ir ļoti aktīvs, viņš ir vai nu jucis, vai debils. Nu mēs neskriesim tagad meklēt ārstu konsīliju, lai pierādītu, ka tas tā nav. Nesāksim kriminālvajāšanu, neskriesim uz Ģenerālprokuratūru, nesāksim tiesu darbus, jo mēs uzskatām, ka paši vēlētāji ir tiesīgi un spējīgi izvērtēt šādus absurdus apgalvojumus. Un es šeit saku: šie ir apgalvojumi, šie nav minējumi, ka kāds kaut kur kaut ko ir liecinājis, vienalga, vai tieši vai pastarpināti, tas ir viens, kas ir jāsaprot. Tāpat mēs redzam situāciju, ko jau minēja Burvja kungs, ka 15.augustā Ministru prezidentam, manuprāt, ir gadījusies ne īpaši veikla tēze un es to citēšu, tā ir no LETA. Tātad 15. augusts: man ir neskaidra sociāldemokrātu pozīcija, kura par visu varu valstī grib radīt kaut kādus nemierus, cīņas un karus. Es gribētu pateikt tā, ka šeit mēs, ja labi gribam, varam saskatīt Krimināllikuma 72.pantā minētos noziegumus, kas ir noziegumi pret cilvēci, ja labi gribam, bet varam arī nesaskatīt, bet mēs neuzsākam karagājienu, mēs neejam nekādā uzbrukumā ne pret Ministru prezidenta personību, ne pret viņa viedokli, kas ir diskutējams. Diskutējams! Es domāju, ka mums ir vairāk jāuzticas vēlētājiem, ka viņi ir spējīgi šādas lietas izspriest, izšķirt paši, ka pretējā gadījumā mēs nonākam arī pie viedokļa, ka arī lēmums par tās vai citas politiskās partijas atbalstu, par tā vai cita deputāta atbalstīšanu, ejot uz Saeimu, arī ir pilnīgi gadījuma rakstura, nejauša rakstura vai manipulācijas objekts. Es tam nepiekrītu.

Kolēģi! Es gribētu teikt tā, ka šajās lietās, kas skar, kā Rainis teica, šī politisko pretinieku oponentu attiecības, ir jāpieņem zināmas regulējošas normas. Un Rainim tā bija humanitāte, pāri šķirām, pāri nacionalitātes piederībai stāvoša norma, kas neliek izrēķināties pašmērķīgi ar politiskajiem pretiniekiem. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni. Es gribētu vēl uzsvērt to, kāpēc šīs divas Saeimas komisijas ar lielu vienprātības pakāpi, kuru es jau minēju, pieņēma lēmumu neatbalstīt Ģenerālprokuratūras prasību. Tāpēc, ka šī Ģenerālprokuratūras prasība, manuprāt un arī šo deputātuprāt, ir juridiski nepamatota un līdz ar to, protams, pretlikumīga. Krimināllietu jomā praktizējošam juristam šīs apsūdzības nepamatotība ir acīmredzama, es pat teiktu, ka tas nav diskutējams jautājums. Es pieļauju iespēju, ka vai nu kļūdas pēc, vai varbūt kāds, iespējams, ir sastādījis apzināti nepareizu dokumentu par saukšanu pie kriminālatbildības, jo visi argumenti, kas ir Ģenerālprokuratūras šā dokumenta pamatā, balstās uz vienu, ka Ādamsons ir zinājis, ka šī informācija, šīs ziņas ir nepatiesas un, zinot, to pilnīgi pretēji ir informējis sabiedrību. Es uzskatu, ka šāda konstatācija praktiski vispār nav juridiski pierādāma, tas ir viens. Un otrkārt, es kā deputāts esmu pilnīgi pārliecināts, un arī vēlāk Ģenerālprokuratūra savā informācijā, ko mums ir iesniegusi, parāda, ka šādas ziņas komisijas rīcībā bija, un mēs šeit nedrīkstam manipulēt ar faktiem, ka ir tiešas un netiešas liecības, jo īstenībā parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā ir tikai ziņas, viņai nav šī kriminālā, procesuālā daba viņas izmeklēšanas jautājumiem un virzībai. Un es, otrkārt, gribētu norādīt uz to, ka arī pašreiz, ja mēs uzmanīgi skatīsimies uz šo jautājumu, Mēs neatradīsim tādu lietu kā tiešas vai netiešas liecības. Mēs atradīsim citu jautājumu — tiešus vai netiešus pierādījumus. Liecības vienmēr ir tiešas.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mums vajadzētu skaidri apzināties, ka Ģenerālprokuratūra nevarētu uzņemties tādu lomu, ka viņa teiktu tā: es gluži kā Finks zinu, kas un kā ir bijis. Ģenerālprokuratūra nevar pateikt tā, un mums visiem nav jāpieņem, ka viņai ir gaišredzības spējas. Un, ja mēs piekrītam Ģenerālprokuratūras argumentiem, tad Ģenerālprokuratūra apveltī īstenībā pašu Ādamsonu ar šādām gaišreģa spējām, ja viņa saka, ka viņa rīcībā nebija toreiz tādu ziņu, bet vēlāk izrādījās, ka viņš tās dabūja. Un vēlāk tās izrādījās visas, kā apgalvo prokuratūra, falsifikācija. Lūk, šeit ir jautājums, ko es gribētu uzsvērt.

Nākamais, kas ir ārkārtīgi svarīgi, man liekas, ir tas, ka mums vajadzētu tomēr iedziļināties kaut vai pašas Ģenerālprokuratūras dokumentā, un es varbūt šeit atļaušos šo Saeimā iedoto dokumentu citēt: praktiski... lai pārbaudītu Latvijas kriminālprocesuālā kārtībā ziņas par Andri Šķēli, Valdi Birkavu un Sončiku, Ģenerālprokuratūrā tika ierosinātas trīs atsevišķas krimināllietas. Tātad šīs ziņas bija. Mēs redzam — lai pārbaudītu tās. Nevis lai parādītu, ka nekā vispār nav bijis. Tas ir viens aspekts.

Mēs redzam arī terminoloģiju, kāda bija. Un pat ja šajās ziņās, kas ir realitātē Parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā bijušas, kāds no šiem informētājiem ir mānījies, maldinājis vai melojis, tas nemaina jautājuma būtību: šādas ziņas bija.

Un tāpēc es personīgi neizprotu, kur šeit ir nozieguma sastāvs. Un tāpēc es domāju, ka būtu arī korekti kolēģiem norādīt varbūt arī uz Jāņa Lagzdiņa, Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka, viedokli, kas izskanēja "Rīgas Balsī" 21. februārī: Ādamsona paziņojums no viņa viedokļa bija ļoti gudri noformulēts, viņš valsts amatpersonas neapvainoja kriminālnozieguma izdarīšanā. Tas ir jūsu kolēģis.

Tātad kur šeit ir nozieguma sastāvs? Es minēju jau 9. decembrī, tik tiešām arī es domāju, iespējams, nesaskaņojot ar Ministru prezidentu, tobrīd Andri Šķēli, arī Gundars Bērziņš minēja, un es varbūt citēšu šo pašu terminoloģiju. Tātad premjera Andra Šķēles ... saistot viņa vārdu ar pedofilijas skandālu". Tātad 9., 10. decembra "Diena". Nu ko tad mēs varam teikt. Tad ir jāsāk prokuratūrai ļoti konsekventi virzīties šajā pašā virzienā arī pret Gundaru Bērziņu. Tas ir viens, kas ir ārkārtīgi svarīgi.

Tātad, ja mēs uzmanīgi to visu izvērtējam un saprotam, ka Ģenerālprokuratūras rīcībā bija šīs ziņas, šie fakti, tad arī mums ir jāsaprot, ka mums nav ko nopietni pārmest no juridiskā viedokļa Jānim Ādamsonam. Un šeit ir jāsaka tā, varbūt vēl viens Ģenerālprokuratūras iesnieguma citāts: novērtējot iegūtos pierādījumus, ir konstatēts, ka gadījumi, par kuriem komisijai sniedz paskaidrojumus atsevišķas personas, vispār nav notikuši, tādēļ šīs krimināllietas izbeigtas noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ.

Bet atkal tas parāda to pašu faktu, ka komisijai ir sniegti šādi paskaidrojumi no personām. Tātad pati Ģenerālprokuratūra to apliecina. Bet tagad, kad mēs konstatējām, ka šāda informācija bija komisijas rīcībā, ko apliecina arī pati komisija, un ja šīs tiešās liecības tobrīd vēl nebija uzklausītas komisijā, bija Jāņa Ādamsona diktofonā, tad, ņemot vērā, ka viņš bija šīs komisijas priekšsēdētājs, neapšaubāmi, no mana viedokļa, tās bija arī komisijas rīcībā. Un informācija, par kuru nav šaubu, arī pati komisija teica, ka drīkst publiskot. Tas ir pieņemts komisijas lēmums. Tas ir viens.

Otrkārt, kas man liekas ārkārtīgi svarīgi, ka pēc kāda brīža, ja mēs uzmanīgi pasekojam Ģenerālprokuratūras nostājai, tiek mainīti spēles noteikumi. Vairs netiek skatīts jautājums — bija vai nebija šī informācija, notiek veikla vārdu spēle un tiek mainīts apsūdzības priekšmets. It kā neviļus. Un mēs uzzinām, ka tagad pētīs vainas pierādījumu analīzi, inkriminējot Ādamsonam, ka viņš apvainojis šīs amatpersonas nozieguma nodarījuma izdarīšanā. Reāli no šī teksta.

Es šo lietu uztveru vai nu kā Ģenerālprokuratūras darbinieku kļūdu, vai kā apzinātu darbību tautas, sabiedrības un Saeimas deputātu maldināšanā.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Mani laikam kā tādu mierīgāku cilvēku palūdza nolasīt paziņojumu pret deputāta Jāņa Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai.

"Saeimas deputāti, bijušās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), locekļi uzskata par neiespējamu deputāta Jāņa Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai, jo: pirmo reizi Latvijas vēsturē tiek veidots precedents, kad Saeimas deputāts tiek vajāts par savu pienākumu veikšanu. Šis precedents var veidot tādu sistēmu, kas krimināltiesiskās vajāšanas aizsegā turpmāk ļaus izrēķināties ar jebkuru Saeimas deputātu, kurš, godprātīgi veicot savus pienākumus, atklāti paudīs savu viedokli par amatpersonu pieļautajām nelikumīgajām vai citādi nosodāmajām darbībām.

2000. gada 6. septembrī.

Bijušās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), locekļi Saeimas deputāti — Dzintars Rasnačs, Andrejs Klementjevs, Linards Muciņš, Helēna Soldatjonoka, Jakovs Pliners, Jānis Čevers, Aida Prēdele, Silvija Dreimane."

Godājamie kolēģi, 400 gadus pēc Konfūcija, pirms simt gadiem kāds klasiķis, kura vārds šobrīd pasaulē ir tikpat populārs kā Konfūcija, ir uzdevis jautājumu: vai var cilvēces laimi samaksāt ar viena bērna ciešanām? Šī paaudžu paaudžu sapņotā cilvēces laime un viena nevainīga bērna ciešanas, lūk, šī klasiķa vērtību izpratne. Pēc simt gadiem nelietim, kurš seksuāli izmantojis bērnus, četri gadījumi ir pierādīti, varbūt nāksies pusotra gada nosēdēt cietumā. Daugavpils smerdelim par 12 pierādītiem gadījumiem nāksies sēdēt 4 gadus. Var izrēķināt, cik tad ir bērna vērtība šodien — simt gadus pēc klasiķa...

Pirms dažām dienām televīzijā glīta tiesneses jaunkundze smaidot paziņoja, ka viņa atsakās atbildēt uz jautājumu — kāpēc viņa ir atbrīvojusi narkodīleri, kura aizturēšanai galu galā ir pielietojusi droši vien ne mazums pūļu mūsu policija, un izlietota valsts nauda... Vēl šī paša skandāla sakarā es atceros, Birkava kungs, ka jūs, būdams tieslietu ministrs, lai aizstāvētu sevi, pieteicāt bada streiku, kā būtu jārīkojas šajā valstī manam kolēģim skolotājam? Un šādai tiesu sistēmai es lai piekristu atdot savu kolēģi? Ne tikai partijas biedru Ādamsonu, bet, ticiet man, nevienu no jums, dārgie kolēģi, nebalsošu par atdošanu šādai tiesu sistēmai.

Šie fakti parāda, ka tik tiešām nav kārtības mūsu valsts tiesību sargājošo institūciju darbībā. Un, lūk, šie fakti ir tie, kuri grauj gan mūsu valsts prestižu un arī to ierēdņu prestižu, kuri ir atbildīgi par kārtību šajā valstī. Gan šeit, iekšzemē, gan arī ārvalstīs. Un es tikai ar jaunības ideālismu varu attaisnot uzskatu, ka šis Ādamsona process noritētu tieši tāpat, ja šīs zemes vareno vietā būtu nosaukts kāds skolotājs, zemnieks vai ārsts. Naivi tas ir!

Vēl vairāk. Ja Saeimas izveidotās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju var nodot kriminālvajāšanai par dažu varas vīru vārdu pieminēšanu, jo Ādamsons tikai nosauca šos uzvārdus bez jebkāda viņu darbības izvērtējuma, tikai pieminēja. Tad kā gan lai uzdrīkstas mūsu valsts parasts pilsonis aizstāvēt savas vai savu bērnu intereses pret kādu šīs zemes varenu ierēdni? Pirms balsojat, padomājiet par to, kolēģi! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Birkavs, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

V.Birkavs (LC). Godātie kolēģi! Kopš 17.februāra, kuru Valsts prezidente nosauca par Latvijas melnāko dienu un kura bija arī melnākā diena manā mūžā, šoks par neģēlīgo apvainojumu ir pārgājis vai vismaz mazinājies. Tas tiešām bija šoks. Un es spēju paskatīties uz visu notiekošo rezervēti, varbūt pat drusku atsvešināti, it kā no tāluma. Bet ne jau nu gluži bez emocijām. Es, nenovēlot nevienam, ieskaitot Ādamsona kungu, nonākt manā situācijā — nepatiesi apmelotā situācijā. Sirds man asiņo vienīgi tad, kad es iedomājos par savu tuvinieku asarām un draugu pārdzīvojumiem. Skats no malas dod zināmas priekšrocības. Bet arī uzdod jautājumus, uz kuriem, teikšu uzreiz, man nav atbildes. Skandāla mērķis ir it kā sasniegts. Valsts ir apkaunota, valdība ir gāzta. Daži politiķi ir vai nu gandrīz, vai pilnībā iznīcināti. Nekad šī skandāla mērķis, bet es nerunāju par visiem cilvēkiem, kas bija iesaistīti komisijā, nav bijis aizsargāt bērnus no vardarbības, jo faktiski, uzrādot neīstos vainīgos un viltus liecībām noticot, ir novirzīta izmeklēšana un sabiedrības uzmanība no patiesajiem vainīgajiem. Viņi vēl ir jāmeklē. To pierāda izmeklēšanas materiāli, ar kuriem mani iepazīstināja kā cietušo. Vai ar visiem materiāliem, es nezinu. Bet tieši tur ir atzīšanās, ka "mani piespieda nosaukt uzvārdus".

Tomēr neatbildēti paliek jautājumi. Un pirmām kārtām man tas ir filozofisks jautājums: kas mudina cilvēku uz atklāti neģēlīgu rīcību? Kas liek viņam apspiest savas šaubas vai vispār neparaudzīties uz šaubām — tas varēja tā būt vai nebūt? Vai tas cilvēks ar savu dzīvi ir pierādījis, vai viņam ir bijušas kaut kādas tādas lietas, par kurām viņam varētu tādas lietas pārmest? Kādu motīvu mudināts var iemīt to cilvēku dubļos, kuram nav itin nekādas saistības ar šo lietu?

Otrs jautājums ir, kas ir galvenais režisors šajā grandiozajā provokatīvajā uzvedumā? Un visbeidzot. Kas jūs esat, Jāni Ādamson? Kas motivē apmelojumu? Nauda, vara, vēlme pēc popularitātes? Nauda, iespējams. Esmu dzirdējis, ka šai apmelojumu kampaņai, nevis cīņai ar seksuālo vardarbību, ir ziedoti vai veltīti, vai novirzīti 100 tūkstoši. Nezinu, nezinu. Esmu dzirdējis. Vara? Iespējams, ambiciozi plāni ir daudziem, bet tikai retais ir gatavs noziegumam, lai tos īstenotu. Vara, protams, arī ir vilinoša, un tad, ja ar bruņotiem cilvēkiem ielaužas plaukstošā latviešu bankā un to iznīcina, tas var dot gandarījumu. Pat tad, ja tas viss ir palicis, karājoties gaisā, un nekas nav bijis pierādīts. Vara? Varbūt ir patīkami starpbrīdī pamest deputātiem: būs pret mani, ierakstīšu pedofilu sarakstā! Jā, ir tādi cilvēki šajā zālē. Popularitāte, politisko reitingu augšgals? Tas daudziem no mums jauc prātu. Un daudzi gatavi uz visādiem soļiem, lai tikai tur būtu. Bet tikai retais darīs to par nelietīgu cenu.

Tiesa, es esmu pamanījis tieksmi. Man šķiet, Juris Dobelis par to vislabāk teica. Trīt mēles ap lietām, kas nav pārbaudītas, un tūlīt skatīties, kā tās var politiski izmantot, kā iegriezt, kā panākt, lai cits izskatītos sliktāk, bet es labāk.

Un tomēr. Es nevaru saprast, es negribu pieņemt. Es negribu kā cilvēks pieņemt, ka dēļ tādām sīkām, manuprāt, lietām var iemīt otru cilvēku dubļos un apmelot noziegumā. Tātad ir jābūt kaut kam citam. Man šie motīvi nav pietiekami. Tātad ir jāmeklē atbilde, kas ir šīs grandiozās provokācijas galvenais režisors?

Jā, es varu paskatīties atpakaļ un padomāt par vienu otru, un es zinu, ka viens otrs arī var nosaukt konkrētus uzvārdus, bet nav pierādījumu. Bet tas, ko es zinu, ir tas, ka atbildes uz šo jautājumu nebūs. Nebūs, godātie kolēģi, ja nebūs tālākas izmeklēšanas, ja nebūs tiesas. Ja netiks atrasti cilvēki, kas ir pierunājuši jauniešus dot viltus liecības. Atbilde uz šo jautājumu tad arī nebūs. Un, ja šī atbilde var tikt rasta, ja šo atbildi sameklēt var palīdzēt tie jaunieši, kas deva viltus liecības, tad viņi ir jāatbrīvo no kriminālatbildības, tāpat kā jāatbrīvo ir Jānis Ādamsons, ja viņš ir labticīgi maldījies vai maldināts. Es to nezinu. Man gribētos noticēt, ka tas ir maldu rezultāts. Es nealkstu asinis. Es alkstu taisnības. Un, manuprāt, Ādamsona kungs nav režisors. Viņš ir rupors. Viņš ir rupors, un, pirms atbildēt, kāpēc viņš ir rupors, ir jāatbild uz jautājumu: "Kas jūs esat, Jāni Ādamson?"

Es domāju, ka uz to ir jāatbild speciālistiem, kas rūpīgi izanalizē Jāņa Ādamsona kaut vai intervijas. Man gribētos teikt, ka viņš ir godīgs, bet kopš viņa ierašanās Latvijā meli un fantāzijas ir pavadījušas viņu visu laiku. Tagad viņam ir dota iespēja. Iespēja nostāties tiesas priekšā un vienreiz pierādīt savu taisnību, jo tikai likums, nē, nedz izmeklēšanas komisija, nedz prokuratūra, nedz Saeima, jeb, kā Rasnača kungs pārteicās, šeit tiesas zālē viņu arestēs. Kādas muļķības! Trīs tiesas instances. Tiesas procesi. Kāpēc no tā ir jāizvairās? Es to nesaprotu. Jo tikai tas dos iespēju Ādamsona kungam publiski, demokrātiski, likumiski pierādīt savu taisnību, vai pretēji. Un nav, nav te runa par demokrātiju, par izvēli starp demokrātiju un tiesiskumu. Tās nav izvēles. Izvēle, protams, ir starp deputāta imunitāti un principu — viens likums, viena taisnība visiem. Es nevaru piekrist Zvejsalnieka kungam — es neuzticos tādai tiesai. Visus tiesnešus iecēla šajā zālē. Tas bija Muciņa kungs, tas bija Rasnača kungs, kas rekomendēja šos tiesnešus Juridiskajā komisijā. Saeima uzticējās viņiem. Bet, ja Ādamsona kungs neuzticas prokuratūrai, un vienu prokuroru jau nomainīja, tiesnesi nomainīja. Tas ir, tiesnesi, viņus neuzticēsies. Ādamsona kungs, izvēlieties prokuroru, izvēlieties tiesnesi, izvēlieties valsti, ko gribiet! Es stāšos tiesas priekšā tāpēc, ka es zinu, ka es neesmu vainīgs. Bet kāpēc jūs to negribat darīt? Es jums dodu carte blanche. Rīkojieties! Tas, ko es tomēr darīšu un kam viss jau ir sagatavots, tā, protams, ir civilprasība. Jo tikai likums un tikai tiesa var nolikt lietas pareizās vietās un varbūt arī tās sakārtos mazliet, ja Rasnača kungs izlasīs līdz galam kriminālprocesu, civilprocesu, drusku pastrādās praktiski, sapratīs, kādā kārtībā tādas lietas ir darāmas. Man šķiet, ka mums tur mazlietiņ ir juceklis šajos jēdzienos. Es neaicinu šodien nevienu ne balsot par Ādamsona izdošanu, nedz nebalsot. Mana pozīcija jums ir zināma, jo es balsoju par tiesiskumu. Par tiesiskumu, kuru var realizēt tiesa. Un tas nozīmē, ka Ādamsonam ir jāstājas tiesas priekšā. Bet neatkarīgi no šodienas balsojuma es iesniedzu civilprasību par goda un cieņas aizskaršanu, pieprasot kompensāciju 100 000 latu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Čevers, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

J.Čevers (LSDSP). Saeimas priekšsēža kungs! Ministru prezidenta kungs! Godātie Saeimas un valdības locekļi! Dāmas un kungi! Es nu gan neesmu ne trubadūrs, ne rupors, un man, par laimi vai diemžēl, nav iedots neviens lats no tiem 100 tūkstošiem, ko nupat minēja, šī skandāla virzīšanai, tālab es šodien savā uzrunā vairāk vērsīšos pie tiem, kuru kabinetos tapis šis dokuments, kuru mēs pašreiz apspriežam. Jo es uzskatu, ka vairākumam no šeit zālē esošajiem viedoklis šinī jautājumā ir sen jau skaidrs.

Es vēršos pie prokuratūras kā pie saviem kolēģiem, jo arī es vairākus gadu desmitus esmu strādājis un pat vadījis iestādi, kurai savulaik bija dotas izziņas tiesības. Es neanalizēšu šo dokumentu no juridiskās kāzuistikas viedokļa. Starp Saeimas locekļiem ir pietiekami daudz kvalificētu juristu, kas to ir darījuši un darīs labāk par mani. Es runāšu dziļi personiski. Un, lai to izdarītu, man ir jāpārstāsta divi notikumi.

Priekšsēdētāja kungs! Ja jums šķitīs, ka runa nav par apspriežamo jautājumu, lūdzu, nepārtrauciet mani. Tas būs tikai uz īsu brīdi. Es runāšu alegorijās, lietošu tikai literāri cenzētus terminus. Uzvārdus nesaukšu, jo, kā rāda šodienas nosaukumi... notikumi, teikt tiešus vārdus, paust savu viedokli vai pat pārliecību no šī augstā nama tribīnes ir kļuvis bīstami.

Tātad notikums nr.1 jeb anekdote. Tiem, kas to ir dzirdējuši, un tā ir veca, es atvainojos. Tātad pie ārsta psihiatra griežas kāds pacients ar biklu sūdzību — ziniet, dakter, es esmu gejs. — Nu nekas, dakteris saka, — tā mēdz būt. Vispār tagad jau to nemaz neuzskata par slimību. Tā ir normāla parādība, bet, ja jūs gribat tikt no tās vaļā, mēs jums noteikti palīdzēsim. Ziniet, tikai vispirms mums tā tuvāk jāiepazīstas. Sakiet, vai jūs esat no valdības aprindām? — Vai, nē, nē, nē, nē, sāk protestēt pacients. — Nu tad varbūt kaut kur no elitāru mākslinieku vides? — Nu nē taču, nē. — Ā, nu skaidrs, — dakteris saka, — tātad jūs nākat no jaunbagātniekiem, kas tādā veidā grib sevi apliecināt. — Nu nē taču, es esmu parasts cilvēks, kas visu mūžu izticis no algas, — saka pacients. — Nu tad ko jūs man galvu jaucat, — nikni saka dakteris, — jūs neesat nekāds gejs, jūs esat pederasts!

Un notikums nr.2. Tas ir sakombinēts no manas personīgās pieredzes dokumentālajiem gadījumiem. Pirms to izklāstu, gribu pateikt, ka negribu šeit nodarboties ar mazohismu vai vainot tajos vēl kādu. Gluži vienkārši: kāds laiks, tādi tikumi. Tā ir aksioma, kas spēkā arī šodien. Un šodiena to spilgti apliecina. Tātad, kolēģi, atcerēsimies laikus, kad mūsu karjeru noteica direktīvas, skaitļi, procenti. Kā pamatu pamats izmeklēšanas instancēm tas bija arī reģistrēto noziegumu atklāšanas procents. Un tā pēc kāda nopietna ugunsgrēka, kura izraisīšanā saskatīju ļaunprātību vai rupju neuzmanību, kas arī bija krimināli sodāma, es ierados pie milicijas priekšnieka ar ziņojumu, ka materiāli par šo notikumu ir nododami Izmeklēšanas nodaļai krimināllietas ierosināšanai. Dažs laipodams pieminēja augstāk nosauktos argumentus, mani mēģināja aģitēt, cits runāja pavisam skaidru valodu uzreiz — tu man, Čever, saki, vai elektrība tajā objektā bija? — Nu jā, bija. — Un man tevi, skolotu inženieri, būs jāmāca, kas tādos gadījumos jādara? Mani nebija jāmāca. Es vienmēr esmu labi mācījies. Man nevajadzēja ne pusduci palīgu, ne kvalificētu ekspertu. Man vajadzēja tikai pāris stundu, lai uzdotu uzvedinošus jautājumus notikušā aculieciniekiem, veikt notikuma vietas papildapskati, lai akcentētu dažas detaļas. Nedaudz pastrādāt ar tehnisko literatūru, un pēc likumā noteiktajām 3 vai 10 dienām man bija gatavi tādi slēdzieni un tik pamatots krimināllietas atteikums, ka gandrīz vai pašam tam noticēt gribējās. Mundiera gods, vadošo norādījumu direktivitāte lietu apstākļus ietekmēja iepriekšējā režīma laikā un, šķiet, ka turpina to darīt joprojām. Tie visi ir īstenību kropļojoši faktori. Tālab droši vien īstenību mēs nekad neuzzināsim arī par šo pedofilijas skandālu un tajā iesaistītajām personām. Gluži tāpat, kā to nezinām un nezināsim par daudzām plaša mēroga afērām mūsu valstī. Patiesība esot tikai viena. Taisnība katram sava. Diemžēl pēc šodien šeit notiekošā jāsecina, ka dažiem uz savu taisnību tiesības ir, citiem nav. Mūsu pamatlikums — Satversme — paredz parlamentāro izmeklēšanas komisiju izveidošanu, sīkāk nereglamentēdams to darbu, formas un metodes. Tālab  to secinājumi un paziņojumi ir vērtējami labākajā gadījumā no morāli ētiskā viedokļa, jo tās nav ne izziņas, ne izmeklēšanas, ne tiesu iestādes. Un apsūdzību uzrādīšana nav to kompetence.

Runājot par konkrētās komisijas darbu, kurā arī man bija tā nelaime darboties, un, salīdzinot to ar manu pieredzi, jāatzīst, ka uz rūtiņu papīra rakstīts iesniegums, protams, nav nopratināšanas protokols. Taču, kā jau minēju, veikt kriminālprocesuālās darbības nav šo komisiju prerogatīva. Taču konkrētā gadījumā manai personīgai patiesībai pietika arī ar rūtiņu papīru un šo pavedināto jaunekļu stāstījumu. Tiesa, viņi šodien jau ir pilngadīgi, psiholoģiski sabojāti un nenosvērti cilvēki. Un tas, kurā gadījumā viņiem ticēt, ir paša pārliecības un droši vien arī direktīvās norādes ceļš. Bet es nezinu, kāpēc šinī gadījumā bija jāiet tāds garš ceļš, jāpanāk liecību mainīšana, jāuzsāk lietas par viltus liecināšanu, jāsāk patiesības meklētāju vajāšana, ātrāks un mazāk darbietilpīgs, manuprāt, būtu liecinieku rīcībspējas un pieskaitāmības atzīšanas process. Taču kam nu negadās. Kļūdīties esot cilvēcīgi. Var atrast kartupeļu vagu Gardenes mazdārziņos, kurā kāds pederasts par bonbongu tūtiņu pavedinājis naivus puišeļus. Nu nekādi nav atrodami tie daudzzvaigznīšu viesnīcu numuri, kuros geji par vairākiem simtiem dolāru pasūtījuši zēnus no Logoscentra "zelta desmitnieka". Var pederastu Daugavpils cietumā ar roku dzelžiem pieķēdēt pie caurules, lai viņš konfrontāciju laikā ar to upuri neiztaisītu kādu fokusu, geju kā aizdomās turamo aizmirsa pat nopratināt. Toties cietumā sēž viņa potenciālais upuris.

Tātad var un nevar noskaidrot visu. Svarīgi ir tikai tas, kur un kas ir jāmeklē. Lūk, tā pie mums darbojas viens likums, viena taisnība visiem. Tūkstošiem pazemotu un pavestu, psiholoģiski salauztu jauniešu Latvijā, tas ir noticis fakts. Interneta sekskontaktu adreses un pornofilmu klāsts ar Latvijas modeļu piedāvājumiem un piedalīšanos ir ar maņu orgāniem apjaušama parādība, nevis ar svecīti izgaismojama nodarbošanās. Taču tas netiek uzskatīts par būtisku kaitējumu valstij. Būtisks kaitējums ir kāda uzskatīšana par saistītu ar šo nodarbošanos. Bet tā nav pirmā reize, kad tiesībsargājošās iestādes nevar atrast nopietna nozieguma īstenos iedvesmotājus, bet apstājas pie pārmijniekiem. Jāatzīst gan, ka policijai šad tad izdodas nokļūt uz īstajām pēdām, taču, nonākušas pirmstiesas izmeklēšanā, šīs lietas izplēn kā pirmais sniegs.

Toties Ādamsona nodarījums tiek novērtēts uz karstām pēdām. Gluži tāpat kā statistikas rādītāji glābšanas kampaņās totalitārā režīma laikā. Varbūt no Krimināllikuma burta viedokļa atbilstoši tā pantam, taču absolūti antikonstitucionāli un pēc principa: galvenais atrast cilvēku, pantu piemērosim. Un tas jau ir ne tikai nelikumīgi, bet ciniski. Nu, tad varbūt tikpat ciniski arī vērtēsim prokuratūras darbu. Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās, runājot par to prestižu. Tik tiešām, savu prestižu var celt un graut tikai pats novērtējuma subjekts, diezin vai tiesu varu. Tiesu varai to palīdz jau augstāk minētie argumenti, tāpat kā neizskaidrojamās drošības līdzekļu maiņas nopietni aizdomās turamajiem un nesaprotami mīkstie kriminālsodi noziedzniekiem. Septiņi gadi brīvības atņemšanas Valmieras mazgadīgo meiteņu virtuālam mīlim, divarpus Rīgas gejam, kur te taisnība, kam te ir patiesība? Tikai paši mēs laikam zinām savu patiesību. Es savējo taisnības izvērtēšanu nenodotu ne tiesai, ne melu detektoram. Es esmu ļoti emocionāls cilvēks un priecājos, ka šeit zālē vismaz vēl viens tāds ir. Kristiāna gan pašreiz nav. Man patika ļoti jūsu runa, un acīmredzot melu detektors mūs varētu vainot visās fīlijās un mānijās, jo mēs esam tiešām emocionāli cilvēki. Bet vai nu par to jāuztraucas šodien. Dažas no tām tiek uzskatītas par demokrātijas izpausmēm, guļ ar māti, meitu, puiku vai kazu, viss pieder pie lietas, gluži tāpat kā to, ka kāds izvirtis savā mantas un varas kārē, cits nodzeras aiz nabadzības un izmisuma, arī perversija ir katram sava. Demonstrēsim to balsojumā par apspriežamo jautājumu. Paldies, ka klausījāties!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es līdz plenārsēdes attiecīgajam momentam pat nebiju gatavojies nākt un runāt, kaut gan esmu viens no pirmajiem, kas ir uzstājies jau pašā sākumā pret šīm vīriešu starpā esošajām nenormālībām un kroplību, kā es to saucu, un skaidri un gaiši par to esmu pateicis arī publiski. Bet nāku tādēļ, ka mani uztrauc tas, ka mēs šo lietu ievirzām pavisam nepareizā gultnē, aizmirstot būtību. Bet būtība nav cīņā starp personām un personībām, būtība ir simtu, tūkstošu un desmitiem tūkstošu bērnu kropļošanā. Lūk, kur ir būtība! Un šī būtība tiek aizmirsta un paliek tikai starp citu. Ne velti tiesā, kur tiesāja Eisaku, lieta sadalīta fragmentiņos ,un pats galvenais, tas, ka Eisaks ir nodarbojies un izvērtis tirdzniecību ar bērniem, ir aizmirsta, un tiesā tikai par četriem gadījumiem, kad viņš izmantojis bērnus. Un tā saņemot smieklīgi — divarpus gadus, lai gan vajadzēja pēc likuma vismaz septiņus, liekas, bet pēc būtības gadus piecpadsmit, ja ne vairāk, un es domāju, ka mēs kādreiz, deputāti, šeit, Saeimā, palabosim attiecīgo likumu, lai šādi cilvēki saņemtu šādu sodu. Un, lūk, tādēļ mēs pazaudējam šo būtību, kas ir pārplūdinājusi valsti, šī kroplība, šī perversitāte, šī sērga, kas bendē bērnus.

Es saprotu un piekrītu tiem, kuri saka, ka varētu, vajadzētu uzticēt šo lietu prokuratūrai un tiesai. Jā, tā tas varētu būt, ja sabiedrība un, piedodiet, ja Saeima, ja mēs pilnībā uzticētos prokuratūrai un arī tiesai, bet izrādās, ka mēs neuzticamies. Ne velti tika izveidota izmeklēšanas komisija, ja jūs atceraties šīs lietas ap Ģenerālprokuratūru, Skrastiņa kungu un tā tālāk, un tā joprojām. Tātad nav šīs uzticības ,un tādēļ, lūk, Saeima ir spiesta un komisija bija spiesta sacīt savu vārdu. Un es uzsveru, ka ir pēdējais laiks atjēgties, kolēģi, valstiskā līmenī un glābt sabiedrību, glābt šos tūkstošus un desmitiem tūkstošu bērnu. Lūk, te ir tas pamats, pie kā jāķerās. Šis lietas, kas attiecas uz trim vai vairākiem cilvēkiem, tā ir pakārtota lieta, lai par to sūdz tiesā katrs šis apvainotais, un pareizi beidzot šodien Birkava kungs arī pateica, ka viņš to darīšot. Un, ja mani apvainotu un ja es nebūtu vainīgs, es paprasītu no šiem cilvēkiem, kas mani apvaino, ne jau simts tūkstošus, es paprasītu miljonus, un tie arī nevarētu, tā sakot, nomazgāt manu pāridarījumu, ja tā tas būtu bijis. Saprotiet, tādā veidā varētu šo lietu virzīt, bet nevis prokuratūrai ķerties pie šīs lietas un likt kā krimināllietu un saukt deputātu pie atbildības, kurš vadīja mūsu pašu deputātu izveidoto komisiju, un, kā zināms, komisijas priekšsēdētājs vienmēr uzdod toni un ir viens no galvenajiem runasvīriem. Es domāju, ka to pašu, ja ne vairāk, varētu runāt ikviens no citiem komisijas locekļiem visā šajā izmeklēšanas laikā, bet viņi to nedarīja, jo bija uzticēts komisijas vadītājiem. Un es šodien no šīs tribīnes saku paldies televīzijas kompānijas LNT radījumam "Nedēļa", šiem cilvēkiem, kuri atļāvās riskēdami, viņi zināja, ar ko viņi riskē, viņi zināja šo cīņu, kāda sāksies. Lūk, paceļot šo jautājumu..., ja nebūtu tas pacelts, vēl šodien Eisaks nebūtu apcietināts un daudzi citi viņam līdzīgi, nebūtu apcietināti! Un, lūk, tas ir gan šī raidījuma, tā sakot, aizsākuma rezultāts, gan komisijas darbības rezultāts, ka šie ar bērnu tirdzniecību un izmantošanu saistītie cilvēki un organizācijas ir iežmiegušas asti un tagad gaida, kas būs — tiesās, netiesās, cik stipri tiesās. Nu, pašlaik izskatās, ka tiesās gan vienu daļu, bet nu ne visai stingri, divarpus gadi Eisakam par šādu nodarījumu, ko, izrādās, vēl neesam aptvēruši, lai gan vajadzēja aptvert absolūtā pilnībā, izgaismot visu šo šausmīgo tīklu, ko viņš bija organizējis bērnu izmantošanā. Lūk, komisija taču darīja mūsu uzticēto darbu, veica savu pienākumu. Un neviens no komisijas locekļiem, nu izņemot varbūt tos divus no Tautas partijas, kuri pienāca pēc tam klāt un varbūt nav īsti visā lietas kursā, jo galvenais jau laikam bija tās liecības, kuras cilvēki sniedza, kuras nedzirdēja, kad viņi nāca šie reiz izmantotie bērni, komisijā viņu viedoklis drusciņ savādāks, bet visu pārējo jūs taču zināt. Zināt, ko ir teikuši savā laikā mana kolēģe Prēdeles kundze, Soldatjonokas kundze, Dreimanes kundze, es viņām uzticos, kuras strādāja šajā komisijā. Un viņas teica, ka tas ir ārprāts piedzīvot to, ko viņas dzirdēja šajā komisijā, nemaz neatklājot vairāk, tas ir ārprāts, ko nācās dzirdēt, pārdzīvot šajā komisijā. Droši vien nācās ķerties arī pie vienas otras drapes. Un arī pārējie šeit strādājošie komisijas locekļi: Bērziņa kungs, Rasnača kungs, Čevera kungs, Muciņa kungs, Klementjeva kungs, Plinera kungs... Neviens no viņiem taču nav nācis šeit tribīnē un pateicis: paklausieties, tas ir blefs, ko mēs te darām! Visi ir satriekti no tā, ko komisija uzzināja.

Un tādēļ es domāju, ka Ādamsona kungu nevajag, cienījamie kolēģi, sabiedrībai uztvert un veidot ne kā varoni, ne kā cietēju. Šeit mēs neanalizēsim viņa iepriekšējo darbību un tā tālāk, bet viņš kā komisijas loceklis, kuram uzticēja Saeima, veica savus pienākumus. Un varbūt mazliet asāk, bet diez vai, godīgi sakot, maigāk vēl varēja pateikt to, ko viņi pateica, un par to tiesāt... un faktiski caur to nospiest ceļos Saeimu, parlamentu, es uzskatu, ka tas ir tieši tā. Nospiest ceļos Saeimu šī rezultāta... (Starpsauciens: "Nekādā gadījumā!") Tieši tā tas būtu. Jo ja pēkšņi neklusēs jebkurš no šīs komisijas locekļiem un sāks runāt, tad es domāju, ka tādā pašā veidā var tikt izvirzītas prasības arī pret viņiem. Ko, sāksim masveida izdošanu? Vai varbūt visas komisijas kopumā izdošanu tiesāšanai? Ir dažādas tiesāšanas pakāpes. Es neesmu jurists. Juristi saka, zinoši, ka, lūk, civiltiesiskā kārtībā, lūdzu... Izskatiet šo lietu, sūdziet tiesā, pieprasiet kompensāciju, kādu nu uzskatāt par nepieciešamu, un varbūt tad attiecīgās tiesvedības un tiesu gaitas izmeklēšanas rezultātā var būt, ka šī lieta pāraug arī krimināllietā pret attiecīgajiem cilvēkiem vai pret kādu cilvēku. Tāda būtu normāla rīcība.

Tādēļ šodien es skaidri un gaiši saku, ka es nebalsošu par kolēģa Ādamsona izdošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie Saeimas deputāti! Mēs šodien izskatām ģenerālprokurora Maizīša kunga vēstuli, un katram no mums ir jāizdara savs vērtējums. Varbūt gaisotnē, kurā joprojām ir lielākai daļai sabiedrības un ļoti lielai daļai arī no mums neuzticība pret tiesu varu kā tādu. Un tā ir mūsu bēda.

Runājot par šo neuzticību, tā balstās uz vairākiem aspektiem. Protams, domājot par bērniem, tad, kad parādījās tas televīzijas raidījums, pirmā reakcija bija no Ģenerālprokuratūras, ka tās ir absolūtas blēņas un tikai kārtējā kāda politiskā spekulācija. Tad, kad tika konkretizēti papildu materiāli, tādā gadījumā atsevišķi cilvēki tika apcietināti, bet jebkurā gadījumā tika pārmests, ka televīzijas raidījums traucēja tai operatīvajai izmeklēšanai, kura jau sen daudzus gadus tika novadīta, un tādēļ daudzi citi nevarēs tikt saukti pie atbildības. Pagāja pēc tiem notikumiem atsevišķi mēneši, un, protams, arī saistībā ar bērniem liela uzticības pakāpe mums nav palielinājusies, jo šajā pašā lietā iesaistītais Eisaka kungs saņēma savus divarpus gadus, kurus varbūt viņš arī saņēma par nosacītu klusēšanu.

Bet tā ir tikai viena daļa, viens virziens no tā, kāpēc mēs tomēr šai tiesu varai neuzticamies. Es domāju papildus tam, par ko runāja arī mani kolēģi, ir tas, ka tiesneši atbrīvo noziedzniekus tiesas zālē, mainot drošības līdzekļus, tas, ka prokurori daudzu gadu garumā nesaredz acīmredzamus materiālus nodarījumus valstij, cilvēkiem, un tas ir laika posmā un šinī nedēļā un aizvadītajā mēnesī, aizvadītajā gadā. Un no tāda viedokļa mēs izskatām jaunievēlētā ģenerālprokurora Maizīša kunga vēstījumu un izdarām savus secinājumus.

Gribētu vēl pateikt, ka mums nav tik vienkārši šos secinājumus izdarīt, jo komisijā strādāja 12 cilvēki un 88 cilvēki no mums konkrēti ar bērnu liecībām nav iepazīstināti, mēs nezinām, kādā veidā un ko šie bērni runāja un uz ko balstījās, mēs faktiski šodien balsosim gan saistībā ar izveidojušos situāciju par mūsu izpratni par tiesiskumu šajā valstī. Mēs balsosim arī, balstoties uz simpātijām. Vai nu mēs simpatizējam cilvēkiem, kuri pieminēti kā apsūdzētie, vai cilvēkiem, kuri ierosina apsūdzēt. Un, lai izvērtētu šīs simpātijas, es gribētu... es balstos faktiski uz to dokumentu, ko Maizīša kungs mums ir iesniedzis... uz savu vēstījumu katram no deputātiem ar savu argumentāciju, lai mēs izlasām un pasakām savu viedokli. Un, izlasot šo vēstījumu, es gribētu pateikt tikai vienu citātu no šejienes. Ģenerālprokurors Maizīša kungs mums rakstiskā veidā apliecina, ka Ādamsona kungs ir nosaucis attiecīgās amatpersonas, tad komisija šo viņa rīcību ir novērtējusi kā pārsteidzīgu, uzlicis punktu. Šeit ir noticis gadījums, kad vienkārši informācija ir izrauta no konteksta, jo tur nav punkts, pēc punkta seko komats un tālāk turpinājums, bet šī informācija nav pretrunā ar komisijas rīcībā esošo informāciju. To, ka atsevišķas personas, atsevišķi cilvēki dažreiz no dokumentiem paņem sev vēlamo, ar to mēs saskaramies. Ja to izdara žurnālists, tad žurnālisti, kuri vērtē augstu žurnālista godu, īpaši augstu šī žurnālista profesionālismu nevērtē. Ja to izdara politiķis, tādā gadījumā, es domāju, arī sabiedrība šo politiķi novērtē kā politikāni un ne vairāk. Un, ja to izdara jurists, kas notika šai gadījumā, es domāju, ka juristi arī tā dažreiz dara, bet es paredzu, ka to dara advokāti, kuri pārstāv par naudu konkrētu fizisku personu intereses. Ja cilvēks ir nabadzīgs, maksāt nespējīgs un valsts norīko cilvēkam aizstāvībā advokātu, tad tanī gadījumā šis advokāts ar attiecīgām lietām nenodarbojas. Un es domāju, jo mazāk ar tādām lietām nodarbojas jurists, kurš pilda prokurora uzdevumu un aizstāv valsts intereses.

Šinī gadījumā šo dokumentu parakstīja ģenerālprokurors. Un es domāju, ka tādā gadījumā man ir tiesības pateikt, izdarīt secinājumus, ka mums ir darīšana nevis ar ģenerālprokuroru — juristu, kurš aizstāv valsts intereses, bet ar juristu — advokātu, kurš aizstāv konkrētu privātpersonu intereses.

Un noslēgumā. Ģenerālprokurors tika ievēlēts pavisam nesen. Viņš ir jauns cilvēks un tikai tagad sāk pildīt savus amata pienākumus. Izejot no psiholoģijas viedokļa, ja jauns bērns izdara kādu pārinodarījumu, tad, lai viņš izaugtu par normālu cilvēku un viņam nerastos kaitīgi ieradumi, vienkārši ir laicīgi jāsaredz šis pārinodarījums un laicīgi jāsoda. Laicīgi bērnam ir jāsadod pa pirkstiem, un tas būs normāli. Un es domāju, ka šodienas balsojums var būt jaunajam ģenerālprokuroram brīdinājums, ka tad, kad viņam būs jārunā ar Latvijas pilsoni, ar to, kuru neaizsargā deputāta imunitāte, viņam būs jāattiecas ļoti godprātīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksands Kiršteins, Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins (TP). Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Kaut arī šodien daudzi deputāti mēģināja runāt šeit par Molotova — Ribentropa paktu, par līgumu ar Austrāliju, par valsts ekonomiku, es atgādinu, ka darba kārtībā ir tikai pašreiz viens jautājums — par Ādamsona kunga izdošanu kriminālvajāšanai. Es gribētu visiem atgādināt, ka ir noticis ļoti rafinēts noziegums — valsts amatpersonu apvainošana, izmantojot viltus lieciniekus, kuri sniedz nepatiesas liecības. Lūk, šī ir galvenā šodienas tēma. Viltus liecinieki, kuri sniedz nepatiesas liecības. Un prokuratūrai ir pierādījumi par Ādamsona kunga saistību ar šiem viltus lieciniekiem.

Komisijā, izmeklēšanas komisijā nebija neviena, atkārtoju, neviena pārliecinoša liecība par amatpersonām. Liecinieki nevarēja nosaukt ne šo personu pazīmes, ne darbības vietu raksturot, tomēr daļai komisijas locekļu likās, ka ar to pietiek. Es ļoti uzmanīgi izlasīju Baldzēna kunga interviju nesen avīzē un gribētu atgādināt Baldzēna kungam, ka nevis divi Tautas partijas deputāti pierakstīja šeit piezīmes, bet četriem komisijas locekļiem šie pierādījumi likās nepietiekami. Un viņi tā arī uzrakstīja. Daži, nevis bērni, kā šeit tika teikts, bet divdesmitgadīgi un vecāki liecinieki, prokuratūrā atzinās, ka liecības ir snieguši par naudu. Arī komisijā daži atzinās, ka ir saņēmuši naudu. Bet, kad prokuratūrā tika pieķerti melos, nez kāpēc aizbēga uz Krieviju.

Godājamie tēvzemieši! Vai jūs esat padomājuši, kāpēc šie liecinieki nebēga uz kādu neitrālu zemi, bet aizbēga tieši uz Krieviju? Un tur notiek brīnums. Krievi atsakās viņus izdot Latvijas prokuratūrai. Un neskatoties uz to, ka Krievijai ir problēmas gan ar zemūdenēm, gan ar televīzijas torņiem, steidzīgi iekārto šīs pieaugušās prostitūtas darbā starptautiskā viesnīcā. Uzskatīsim, ka tā ir apstākļu sakritība un nejaušība. Es nevaru apgalvot, ka Ādamsona kungam ar to ir kāds sakars, bet es gribētu atkārtot tādā gadījumā, kas stāv aiz visas šīs operācijas.

Man neinteresē atsevišķas personības, kā arī Baldzēna kungs domā. Un es arī komisijā nemēģinu kaut kādā veidā palīdzēt tur kaut kādam partijas priekšsēdētājam, jo partijas nāk un iet, priekšsēdētāji mainās, bet man ir ļoti svarīga viena lieta. Es nekad neesmu ticējis, ka Latvija, būdama NATO un Eiropas Savienības kandidāte valsts, ir valsts, ko vada pedofili. Lai kā gribētos šīs provokācijas autoriem, šī provokācija, kā jūs zināt, ir izgāzusies.

Mēs jau nevēršamies pret Ādamsona kungu tāpēc, ka Krievija maksā Ādamsona kungam pensiju, lai Ādamsona kungs izsaka kaut kādus savus politiskos uzskatus. Mēs šodien vēršamies jeb faktiski balsosim par to, vai arī nebalsosim par to, ka viltus liecinieki aizmuka uz šo Krieviju. Un prokuratūrai, es uzsveru vēlreiz, prokuratūrai ir materiāli, ka Ādamsona kungs ir saistīts ar šiem viltus lieciniekiem.

Mēs neesam tiesneši un neapgalvojam, ka Ādamsona kungs tieši pats ir sameklējis visus šos lieciniekus. Varbūt ka provokāciju organizēja citi, kuri izmantoja Ādamsona kungu.

Jau 1995.gadā toreizējais Ministru prezidents Māris Gailis teica, ka Ādamsona kungs ir cilvēks, kuram bieži fantāzijas un īstenība sajūk. 1995.gadā, kad viņi bija partijas biedri. To var noskaidrot tikai prokuratūrā. Un tikai tiesā Ādamsona kungs var pilnībā pierādīt savu nevainību. Vai, pretēji tam, visu mūžu staigāt ar šo aizdomu ēnu.

Mēs jau šodien, godājamie deputāti, nebalsosim par kaut kādu sodu. Es nebūt ne. Pat ja man būtu jābalso par to, ka kāds deputāts jāliek cietumā, es vienmēr balsotu pret. Mēs balsosim tikai par iespēju tiesā Ādamsona kungam attaisnoties un beigās noskaidrot šo patiesību. Vai arī visu mūžu tikt turētam aizdomās par līdzdalību ļoti zemiskā noziegumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, frakcija "Latvijas ceļš".

E.Inkēns (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man pie šodien apspriežamajiem jautājumiem ir vairākas būtiskas piezīmes.

Pirmā ir visplašākajā kontekstā politiskā. Ja mēs paskatāmies uz demokrātijas attīstību pasaulē, tad imunitāte kā deputāta aizsardzības mehānisms tika izdomāta pamatā ar vienu galveno mērķi — aizsargāt opozīcijas deputātus. Jo pozīcija diezin vai kādreiz vēlēsies sevišķi savus deputātus izdot kriminālvajāšanai. Mēs šoreiz un tas galvenais uzdevums bija nodrošināt opozīcijai — pilnīgi vienalga, kādā lielumā tā ir — maziņa vai liela — nodrošināt to, lai opozīcija var brīvi paust savu viedokli, brīvi aizstāvēt savas politiskās intereses un tādā veidā arī aizstāvēt tos cilvēkus, kas mūs ir ievēlējuši. Un šeit mēs tieši ar to saskaramies. Ar to, ka tiek mēģināts izdot kriminālvajāšanai cilvēku, kas ir no opozīcijas, un tieši par viņa publiskajiem izteikumiem. Mēs nonākam krasā pretrunā ar to, kāpēc tika radīts imunitātes institūts kā tāds, kāpēc tas demokrātijā pastāv.

Otrais. Par to, ko teica Ādamsons. Ģenerāladvokatūra apgalvo, ka Ādamsons ir apzināti sazvērējies pret viņu klientiem. Tam būtu zināma loģika, ja to pašu teiktu par visu komisiju, izmeklēšanas komisiju, un par komisijas gala ziņojumu. Bet nē. Un kur ir starpība? Starpība ir divos apstākļos. Laikā — ir laika starpība — un informācijas daudzumā. It kā informācijas daudzums uz komisijas pastāvēšanas beigām bija vairāk. Tā ir taisnība. Informācijas bija vairāk. Bet paskatīsimies, kas bija uz to brīdi, kad Ādamsons runāja. Es, protams, neiedziļināšos sīkumos, kaut arī diezgan daudz ko zinu. Jānis Ādamsons neapgalvoja, ka kāds ir vainīgs. Bet gan to, ka ir tāda informācija. Un tāda informācija uz to brīdi viennozīmīgi bija.

Pirmais. Bija informācija, kas bija celta jau ilgi pirms septembra, proti, laikrakstā "Čas", ka, mūsu četru liecinieku klātbūtnē ierakstot audiokasetē, viens no puišiem stāstīja par saviem sakariem ar personām, kas vēlāk tika minētas. Toreiz nebija nedz raidījums "Nedēļa" noticis, toreiz nebija komisijas, un Ādamsons vēl sapņos un murgos neredzēja, ka viņš vadīs tādu komisiju. Šī informācija bija pieejama komisijas locekļiem, un tā bija zināma.

Otrais. Otrais bija tātad avīze "Čas", kā jūs zināt, otrā dienā pēc "Nedēļas" publikācijas, raidījuma, arī nopublicēja divas apgrieztas fotogrāfijas. Otrā epizode ir tā saucamais rēzeknietis. Viņš nav rēzeknietis, bet vienkārši darbības vieta bija Rēzekne. Tas bija tas cilvēks, kas atnāca pie Aidas Prēdeles un izstāstīja visu notikumu apstākļus. Viņu pilnīgi droši nebija sameklējis Ādamsons. Pilnīgi droši. Viņš arī nerāvās liecināt. Viņam bija tāda morālā vēlēšanās pateikt, ka komisijai tomēr ir taisnība. Viņš nebija anonīms. Tas, ko raksta prokuratūra, nav taisnība. Viņš nebija anonīms, viņš bija zināms, un arī vairāki komisijas locekļi zināja, kas viņš ir. Vēlāk viņš kļuva par liecinieku. Tā kā teikt, ka Ādamsona rīcībā nebija informācijas vai ka viņš to ir sagatavojis no prokuratūras puses, man liekas, ir mazlietiņ pārspīlēti. Ja jau prokuratūra tik ļoti bija norūpējusies par to postu, ko valsts varai un prestižam izdarīja šis skandāls, tad pirmie cilvēki, ko prokuratūrai bija jāsūdz tiesā un jālūdz izdot kriminālvajāšanai, bija Jānis Skrastiņš un Oļģerts Šabanskis, kuri skaļi, publiski paziņoja, ka ir notikusi falsifikācija. Par Eisaka kungu, kuru vēlāk pati prokuratūra iesūdzēja tiesā. Tātad tur bija skaidrs mēģinājums arī nomelnot prokuratūras darbu.

Un visbeidzot — trešais. Es nedomāju, ka Jānis Ādamsons baidās no tiesas. Jo tad viņš nedarītu tā, kā viņš dara. Viņš pats ir iesūdzējis tiesā. Tagad Valdis Birkavs iesūdzējis tiesā. Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs šajā valstī piedzīvosim vairākas tiesas par šo jautājumu. Bet ko es negribētu, lai laika posmu līdz tam, kad lieta nonāk tiesā, Ādamsona kungs pavada kādā jaukā kamerā un nāk uz tiesu roku dzelžos. Un neviens nevar garantēt, ka tas tā nenotiks. Mums ir vajadzīga godīga sacensība ar visu faktu izklāstu, un vienalga, kura puse būs kļūdījusies, tai būs jābūt sodītai. Nav šaubu. Arī Ādamsonam, ja viņš būs kļūdījies, vai, nedod Dievs, būs izdarījis ko nelikumīgu. Arī man, ja es kaut ko nelikumīgu būšu izdarījis. Valdis Birkavs neatbildēja, nedeva atbildi uz vairākiem retoriskiem jautājumiem. Kāpēc tāda milzu sazvērestība, kāpēc tāda neģēlība? Un, ja tā ir sazvērestība, tad tā tiešām ir neģēlība. Nekādu šaubu nav par to. Viņš nevarēja atbildēt uz šiem jautājumiem tā vienkāršā iemesla pēc, ka režisors ir dzīve, jo neviena politiskā motivācija nevar izskaidrot šo sazvērestību, kuru pēc sava apjoma, sarežģītības un mehānisma realizēt diemžēl varēja tikai viena persona. Un tas ir Dievs, kurš nosaka mūsu dzīvi. Un viņš nesēž ne Maskavā, ne Vašingtonā. Tā ka nevajag izdomāt te pīlītes.

Valdi Birkav, vajag paskatīties savā dzīvē, un jādomā, kas jūsu uzvedībā ir vedinājis domāt par jums tik nepareizi. Varbūt tur ir īstās atbildes. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi. (Starpsauciens: "Sadod viņiem!")

L.Bojārs (LSDSP). Cienītie kolēģi! Kas ir bijis Rēzeknē, zem krusta zīmes ir uzraksts — "Vienoti Latvijai!" Tagad, pārlasot mūsu Ģenerālprokuratūras vēstuli Saeimai, ir viens izteikums — nodrošināt Satversmē garantētās cilvēku pamatpatiesības. Nu un tagad paskatāmies. Man bija ļoti patīkami dzirdēt bijušā premjerministra, ārlietu ministra un tieslietu ministra Birkava kunga izteicienu, ka ir grandioza provokācija. Tik tiešām, tas apstiprina dažādus izteicienus, kurus es esmu dzirdējis, un arī paša tādu pārskatu, kāds Latvijai ir, — grandioza provokācija. Jo 90% cilvēku novesti līdz nabadzībai. Es piekrītu. Galvenais režisors, nu, protams, ka galvenais režisors nav jau Ādamsons. Galvenais režisors ir finansu režisors. Kas tad noveda un kur aizgāja lielākā daļa mūsu finansu līdzekļu, un vai ir palicis tas zelta krājums, kas palika no pirmās brīvvalsts? Jā. Mūsu prezidente nosauca, ka melnākā diena Latvijai. Tāpēc uzreiz prezidentes kabinetā parādījās pedofils, un tagad es ierosinu samest visiem deputātiem pa 100 latiem, lai nopirktu viņai mašīnu, ar ko viņa varētu braukt. Neīstie vainīgie. Tad jāuzdod jautājums ģenerālprokuroram: kāpēc nemeklē tos īstos vainīgos? Kāpēc "Logos" centra, Eisaka un citu darboņu apvienība tika sadalīta mazās drumsliņās? Kas finansēja trīs tūkstoši foto vai ķermeņu modeļu uzturēšanu? Kam viņas bija domātas? Kas to visu atmaksāja? Ārzemes? Vašingtona? Maskava? Tokija? Vai tas neiznāk tikai no mūsu nodokļu maksātāju kabatas? Demokrātiskā sabiedrība, es atvainojos. Kad aizej satikties ar cilvēkiem, nav ko smieties, ka viņi ir nolikti uz nabadzības robežas, viņi ir pazemoti. Tāpēc, ka viņi neatrod nekur aizsardzību. Ne tiesā, ne prokuratūrā, ne pašvaldībā. Ko kurš ierēdnis grib, to tas dara. Deputātu zaimošana. Es atvainojos Tautas partijas deputātu priekšā. Bet jūs visu laiku paceļat jautājumus, ka Saeimas deputāti saņem briesmīgu algu. Tāpēc būs pieprasījums caur Prezidiju, lai divu gadu laikā Ministru kabinets dod mums pilnīgu pārskatu, cik saņem ministri, cik saņem visdažādākie padomnieki, kādas ir algas sekretāriem, salīdzinot ar ārstiem vai skolotājiem un visiem tiem "daudzrocīgiem" darbiniekiem, kuri izpilda astoņus un desmit darbus. Latvija ir tiesiska valsts. Kolēģi, jūs parādiet piemērus!

Un tagad par tiem bērniem. No šīs tribīnes cik tad mēs esam aizstāvējuši tos bērnus, vecos cilvēkus, kā mēs esam rūpējušies? Kāpēc ir atļauts vairāku gadu laikā neģēļiem strādāt? Un tajā pašā laikā izrādās, ka Ģenerālprokuratūra to visu ir zinājusi, bet neko nav darījusi. Tie nav mani vārdi, tā ir prese. Es ierosinu arī to, ka pedofilijas izmeklēšanas komisijas materiāli, par cik tie nav slepeni, ir jānodod žurnālistiem, lai viņi izvērtē, lai viņi parunā. Un paceļas vēl viens jautājums — kā ārvalstu televīzijas komentācijas žurnālisti atbrauca un atrada cilvēkus? Vai tos arī kaut kas piegādāja? Un uzņēma filmu. Un tā ir parādīta lielākā daudzumā Eiropas valstu, Austrālijā, Kanādā un Amerikā. To taču jūs ziniet! Ierakstīts pedofilijas sarakstā. Es atvainojos, ja cilvēks nav saistīts ar šo izvirtību, neviens viņu nav ierakstījis un neierakstīs.

Un bija piedāvājums no starptautiskiem izmeklētājiem — palīdzēt izmeklēt lietu Latvijā. Kāpēc tad mūsu Ģenerālprokuratūra atteicās?

Nu un vēl tāds izteiciens, ka mūsu kolēģis, deputāts, grauj Latvijas suverenitāti. Nu, ziniet, vienam cilvēkam to izdarīt ir ļoti smagi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Šeit es vēlreiz gribētu pateikt dažas lietas, kaut gan arī man likās, ka ļoti izsvērta un nopietna ir tieši Edvīna Inkēna runa, kas arī parādīja to pašu, ka šī informācija, šīs ziņas parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā bija, kas arī ir galvenais, teiksim, tāds uzbrukuma virziens pret Jāni Ādamsonu no Ģenerālprokuratūras puses. Es arī minēju, šis virziens vienā atbildīgā dokumentā, kas iesniegts Saeimā no Ģenerālprokuratūras tieši par šo jautājumu, tiek diezgan veikli nomainīts pret citu un juridiski sāk analizēt vainas pierādījumu, inkriminējot Ādamsonam, ka viņš ir apvainojis šīs amatpersonas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Es jau citēju mūsu Saeimas kolēģus arī no valdības partijām, tajā skaitā no Tautas partijas, kas ir pauduši pretēju viedokli, tas saskan arī ar manu viedokli. Šeit varbūt gribētu arī nocitēt tieši Ģenerālprokuratūras šo nostādni: ar krimināllietā veikto izmeklēšanu pilnībā pierādīts, ka Ādamsons, izmantojot savu dienesta stāvokli, apvainoja valsts izpildvaras augstākās amatpersonas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Es varu pateikt ar visu atbildības pakāpi, ka mana pārliecība ir tāda, ka tas tā nav.

Otrkārt, es gribētu pateikt vēl tādas lietas, kāpēc šajā 17.februārī viss šis jautājums tika pacelts. Pirmām kārtām tāpēc, ka divas partijas ļoti nopietni piedāvāja šo jautājumu šeit parlamentārās izmeklēšanas komisijai beigt izskatīt un slēgt savu darbu. Un līdz ar to tās bija tieši "Latvijas ceļš" un Tautas partija, kas uzskatīja, ka vairāk nevajag turpināt parlamentāro izmeklēšanu. Ja tas tā nebūtu, es domāju, arī nebūtu šis liktenīgais Jāņa Ādamsona paziņojums, kas pēc tam izraisīja tik daudz politisko kaislību. Es vēl gribētu pateikt to, ka man liekas, ka pareizu soli ir spēris arī Valdis Birkavs, runājot par to, ka arī viņš ierosina šo civiltiesisko kārtību šī jautājuma konflikta noskaidrošanai.

Tajā pašā laikā es domāju, ka ir nenopietni runāt par to, ka patiesību mēs uzzināsim aiz slēgtām durvīm, kā tas tika pieminēts daudzās vietās no Ģenerālprokuratūras puses, ka arī varētu nepubliskot šos pierādījumus, jo tie skar intīmo sfēru, ka praktiski mēs zinām, ka mūsu tiesiskajā valstī, kurā diemžēl šis tiesiskums nopietni klibo, narkodīlerus var izlaist no apcietinājuma, lai arī policija ir ļoti daudz darījusi, lai viņi tur nu būtu, reketierus, zagļus un citus noziedzniekus. Es vēl šeit gribētu citēt "Rīgas Balsi", kur eksperti raksta sekojošo 25.augustā: vispār parādījusies nepārprotama tendence skaļo pedofilijas lietu sadalīt, izvazāt pa sastāvdaļām. Es domāju, ka tieši tā tas arī ir. Un tieši tāpēc mums nevajadzētu aizmirst, par ko šeit iet runa. Un es atļaušos šeit citēt to, ko laikam Ģenerālprokuratūra neapstrīdēs, tas ir, Amerikas Savienoto Valstu Valsts departaments pagājušajā nedēļā ziņo, ka Latvijā esot svarīgākais, tātad nevis svarīgs, bet svarīgākais, tranzīta centrs plaukstošajai Austrumeiropas seksa tirdzniecībai.

Rīgā plaukstot pieaugušo, bērnu prostitūcija, mafijas, aktīvi iesaistoties kontrabandā ar sievietēm, arī mazgadīgām meitenēm, paredzot viņas pārdošanai Rietumu seksa rūpniecībā. Šeit arī par maziem zēniem ir runa. Tātad tas ir no "The Guardian". Es domāju, ka šeit nevajadzētu īpaši saprast to, ka tas nav nopietns jautājums, tieši tāpēc arī šai parlamentārajai izmeklēšanas komisijai bija jāturpina šis darbs, un tas ir nopietni. Šeit es gribētu varbūt arī citēt no "Rīgas Balss" savu kolēģi Kristiānu Lībani 1.februārī, kāds ir viņas viedoklis tobrīd: tas, ka no parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem kāds varētu būt ticies ar kādu liecinieku, tam ticamības pakāpe ir liela. Tad tas, kurš ir ticies, lai arī pauž viedokli, cik ticami, ka valdības loceklis varētu būt iesaistīts. Es šeit gribētu atgādināt arī to, ka Panteļējeva kungs, "Latvijas ceļa" priekšsēdētājs, līdzīgā situācijā "Latvenergo" trīs miljonu lietā arī no Saeimas tribīnes ziņoja to, kas ir ietverts parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā. Un arī tur ir minētas augstas valsts amatpersonas, un tajā pašā laikā no prokuratūras puses nebija nekādas rīcības. Es domāju, ka es šo necitēšu.

Es gribētu uzsvērt to, ka arī, ja izvērtētu šīs divas piebildes, ko minēja Kiršteina kungs, arī tur varētu daudz ko spriest par to, ko teica Helēna Soldatjonoka un Aida Prēdele, cik lielā mērā kas ir kā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pirms turpinām debates, ir saņemts desmit deputātu iesniegums: ierosinām 7.septembra Saeimas plenārsēdi turpināt bez pārtraukuma līdz jautājuma par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atrisināšanai. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu — turpināt sēdi bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 34, atturas — 10. Nākamajam vārds debatēs Oskaram Grīgam — otro reizi.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es atvainojos, ka es nāku otro reizi. Redziet, man ļoti gribas uzticēties prokuratūrai. Es teiktu, pat ļoti gribas uzticēties, un es klusībā ceru, ka pienāks tāds brīdis, ka es prokuratūrai ticēšu. Bet šodien mani māc tiešām šaubas par prokuratūras darbību. Es gribētu uzdot jums jautājumu, Birkava kungs, kā augstas klases juristam. Jūs koncentrējat šeit visu savu apsūdzības smaili uz Ādamsonu. Es saprotu jūsu aizvainojuma pakāpi, es varbūt būtu reaģējis, vēlreiz atkārtoju, pilnīgi savādāk kā jūs. Es būtu vienkārši elementāri piegājis Jānim klāt un... Bet es nesaprotu vienu, Birkava kungs, kāpēc jūs nevēršat savu smaili pret LNT, Inkēna kungu un Stašāna kungu, jo toreiz, kad izskanēja šis sižets LNT, tur bija skaidri un gaiši pateikts, ka pedofilijas skandālā ir iejaukti divi Ministru kabineta locekļi. Un tika pat sasaukta, ja nemaldos, kabineta sēde. Es vēl atceros, iekšlietu ministrs taisnojās, teica, ka viņš nu nekādā gadījumā nevar būt un uzskaitīja visus savus kolēģus. Es uzskatu, ka tas bija drausmīgākais apvainojums visam Ministru kabinetam. Un tāpēc es apšaubu prokuratūras labo gribu. Jau toreiz vajadzēja ierosināt šo krimināllietu pret, pieņemsim, LNT un šo smago apvainojumu, kas vērsās pret izpildvaras augstākajām amatpersonām, jo viņi iesēja ārkārtīgu neticības sēklu Ministru kabinetā starp ministriem. Un es ticu, ka jūs viens uz otru gandrīz vai sākāt ar aizdomām skatīties, aizmuguriski virzoties uz durvju pusi. Jā, mani māc šaubas, ko darīt, bet es vēlreiz saku: tā nevar tik vienkārši izdot Saeimas deputātu kriminālvajāšanai, un tāpēc es balsošu pret. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šoreiz, man liekas, nav runa pat par uzticību vai neuzticību prokuratūrai. To, ka viņa kļūdījusies, te jau pateica ļoti daudzi cilvēki, bet ne par to šodien ir runa. Likumdevējam it kā būtu jādomā tomēr par valsts un tautas nākotni. Un saprotiet pareizi, tā ir tikai apstākļu sakritība, bet šodien, balsojot par Jāņa Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai, jūs balsosiet par pornobiznesa attīstību Latvijā. Domājiet tomēr drusku par to, kas ir aiz muguras, nevis to, kas jums pašlaik ir priekšā.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš, Latvijas Republikas Ministru prezidents.

A.Bērziņs (Latvijas Republikas Ministru prezidents). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šis jautājums pēc savas būtības nav jautājums par Jāni Ādamsonu jeb, pareizāk sakot, tas ir jautājums ne tikai par Jāni Ādamsonu. Šī pēc būtības ir arī sava veida izšķiršanās par Latvijas valsts nākotni, par to, vai šī valsts būs normāla demokrātiska valsts, kur pastāvēs varas dalīšana un kur katram varas zaram būs precīzi noteiktas savas funkcijas. Demokrātiskās sabiedrības uzbūves pamatprincipi saka sekojoši, ka sabiedrībā nedrīkst būt tādu cilvēku, kuriem tā vai citādāk ir tiesības izvairīties no tiesas.

Šajā konkrētajā gadījumā šis precedents, par ko mēs šodien runājam, pēc būtības ir mēģinājums tā vai citādāk deputātu Jāni Ādamsonu padarīt par neaizskaramu, ļaujot viņam izteikt jebkurus apgalvojumus un liedzot viņam iespēju šos apgalvojumus pierādīt tiesā.

Es gribētu teikt, ka no Latvijas valsts viedokļa prokuratūras priekšlikumu noraidīšana pēc savas būtības būs nopietna pļauka Latvijas valstij un tās starptautiskajam prestižam.

Un vēl. Es gribētu teikt Jānim Ādamsonam. Mēs ar viņu kopā esam strādājuši Māra Gaiļa valdībā. Es gribētu teikt tā: Ādamsona kungs, ja jums bija drosme un pamats no šīs pašas Saeimas tribīnes izteikt jeb piedēvēt šeit tātad jūsu kolēģiem deputātiem krimināli sodāmus pārkāpumus, tad es gribētu jūs aicināt saņemt drosmi, nākt šeit tribīnē un aicināt Saeimu balsot par jūsu izdošanu kriminālvajāšanai un tādējādi tiesā pierādīt un apliecināt, ka jums ir taisnība. Jo pretējā gadījumā taisnība šajā jautājumā netiks atrasta nekad. Tikai tā mēs varam palīdzēt tiem daudzajiem bērniem, tikai tā mēs varam apstādināt nelikumību. Tas ir tas, par ko runāja ļoti daudzi deputāti.

Es aicinu balsot par Jāņa Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai! Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Leja, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

J.Leja (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Grūti klausīties to, ko tikko teica Ministru prezidents. Mēs zinām, kāds skandāls ir Vācijā pašlaik ap bijušo kancleru Helmutu Kolu. Un vai šis gadījums Vācijā kaut kādā mērā mazina Vācijas autoritāti? Es domāju, ka tas paaugstina. Mums katram jāatbild uz jautājumu — vai amatpersonu noziegumu slēpšana paaugstina valsts autoritāti vai pazemina? Par ko tad mēs iestājamies?

Otrkārt. Ja runā par prokuratūras un tiesu sistēmas autoritāti. Neviens nav nodarījis šai sistēmai tik daudz pāri kā pašlaik Maizīša kungs ar savu rakstu darbu, iesūtot izdošanai kriminālvajāšanai Ādamsona kungu. Ja mēs paņemam atsevišķus dokumentus un paskatāmies, kas, piemēram, ir rakstīts vēl citos šīs prokuratūras dokumentos... Es lasīju ļoti rūpīgi 7. lappusi atbildē, ko sniedza Valsts prokuratūra izmeklēšanas komisijai "Lattelekom" jautājuma gadījumā. Tur raksta sekojošo, ka kaitējums valstij nav nodarīts līguma parakstīšanas brīdī, bet tas radies vēlāk. Tātad, ja noziedznieks noliek spridzekli veikalā, viņš nolikšanas brīdī kaitējumu nav nodarījis, tātad viņu nevajag saukt pie atbildības.

Es iestājos par to, ka mūsu tiesu sistēmas autoritāte būtu jāpaaugstina, bet to jāsāk darīt šīs sistēmas dalībniekiem pašiem, nostājoties pareizā pozīcijā.

Un vispēdējais. Es pilnīgi piekrītu deputāta Tabūna nostādnei, ka, izdodot vienu deputātu vajāšanai, mēs atgriežamies atpakaļ pie tiem laikiem, kad vairs nedrīkstēs brīvi izteikt, paust savu viedokli. Arī nepareizo viedokli. Ja viedoklis nepareizs, mēs varam par to debatēt, strīdēties. Ir citi civiltiesiski ceļi, kurus ierosināja un ļoti pareizi ierosināja Birkava kungs tagad. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai atbildīgās komisijas referente vēlas ko piebilst? Nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu"Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 7. Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu". Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 47, atturas — 5. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavi reģistrācijas rezultāti, lūdzu vārds paziņojumam Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas kolēģi! Lūdzam pēc reģistrācijas nolasīšanas pulcēties mūsu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Leons Bojārs, Jānis Leja, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Ilmārs Geige, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam saistībā ar publikāciju avīzē "Respubļika" šā gada 16. augustā. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Izskatām lēmuma projektu "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību piedalīšanos NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā" . Vai Ministru kabineta vārdā kāds vēlas runāt par šo dokumentu? Nevēlas.

Vai kāds vēlas debatēt? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību piedalīšanos NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā". Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 8. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Gundara Bojāra saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 2190.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļa pārvaldes iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu, kuru ir izdarījis 7. Saeimas deputāts Gundars Bojārs.

Jums izdalītajam materiālam ir pievienots administratīvais protokols, kurā jūs varat redzēt šī pārkāpuma būtību, kā arī deputāta rakstīto par to, ka viņš piekrīt protokolā rakstītajam, ko arī ir apliecinājis vēlāk.

Mandātu un iesniegumu komisija, izskatot šo jautājumu, vienprātīgi atbalstīja jums piedāvāto lēmuma projektu, un tas skan: piekrist 7. Saeimas deputāta Gundara Bojāra saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu. Aicinu jūs balsot!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu 7. Saeimas deputāta Gundara Bojāra saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes dzīlēm"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Dokuments nr. 2075a. Tātad likumprojekts ir bijis steidzams. Līdz 1.septembrim bija jāiesniedz priekšlikumi. Neviens priekšlikums komisijā nav saņemts. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā un pievēršu uzmanību, ka 10.panta otrajā daļā ir viens redakcionāls precizējums — vārds "nosaka" aizvietots ar vārdu "reglamentē", pēc valodnieku ieteikuma.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes dzīlēm"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Valsts civildienesta likums" , trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 2183 saistībā ar trešajā lasījumā izskatāmo likumprojektu "Valsts civildienesta likums". Cienījamie kolēģi! Jau sešus gadus mūsu valstī darbojas pašreizējais Valsts civildienesta likums. Ikdienas praktiskais darbs ir pierādījis tā pozitīvās un negatīvās puses, un gan pašmāju Valsts civildienesta ierēdņiem, gan arī ārvalstu ekspertiem šajā jautājumā vairākkārt ir nācies nonākt pie secinājuma, ka šajā jomā ir vajadzīgs jauns, kvalitatīvāks un progresīvāks likums, kas vairāk atbilstu ne tikai tai situācijai, kādu Latvijas Republika ir sasniegusi uz pašreizējo brīdi, tātad 2000.gada otro pusgadu, bet arī vairāk tiktu piemērots tiem līdzīgajiem likumiem, kādi darbojas Eiropas Savienības un arī citās pasaules valstīs.

Attiecībā par šā likumprojekta izskatīšanu trešajam lasījumam. Ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka ievērojami daudz diskusiju ir bijis gan Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, gan Ministru kabinetā, gan arī civildienesta darbinieku un ierēdņu vidū. Diskusiju ir bijis daudz, likumprojekts trešajam lasījumam ir gatavots kompromisa ceļā. Vēlreiz pasvītroju: tā ir izteikts kompromisa projekts, kurā ir maksimāli izdarīta vēlme — ņemt vērā visu pušu intereses, pieredzi un arī tālāko stratēģiju un taktiku. Tieši tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu uzsākt darbu pie priekšlikumu tabulas izskatīšanas. Jāsaka, ka priekšlikumu skaits ir diezgan ievērojams. Tātad kopumā 96 priekšlikumi, un visi šie priekšlikumi detalizēti ir izskatīti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Tātad vispirms attiecībā par pirmo nodaļu "Vispārīgie noteikumi". Ir saņemti divi Juridiskā biroja priekšlikumi. Un abi šie priekšlikumi ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šos priekšlikumus.

G.Dambergs. Attiecībā par pirmās nodaļas 2.pantu "Likuma darbība". 3. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Dambergs. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums, arīdzan ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir daļēji atbalstīts saistībā ar atbildīgās komisijas 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Dambergs. Atbalstīts ir Pētera Salkazanova priekšlikums nr.8.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Atbalstu ir guvis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Līdzīgi kā arī Makarova kunga 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 11. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 12. — Pētera Salkazanova priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Neiebilst neviens.

G.Dambergs. Redakcionāli atbalstīts ir 13. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī 4.panta otrās daļas 13.punkta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī 4.panta otrās daļas papildināšanu ar jaunu punktu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. 15. priekšlikums. 16. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Ir atbalstīts 17. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums un atbildīgās komisijas 18.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 19. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

G.Dambergs. Ir atbalstīts 20. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Noraidīts ir 21. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstu ir guvis atbildīgās komisijas 22. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir 23. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jūs vēlaties balsojumu par 23.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 14, atturas — 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Dambergs. Noraidīts ir 24. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Un komisijā atbalstu ir guvis atbildīgās komisijas 25.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir priekšlikums nr. 26, kuru ir izteicis Pēteris Salkazanovs un kas ir saistīts ar atbildīgās komisijas 27.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 26. un 27.priekšlikumu.

G.Dambergs. Noraidīts ir 28. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstu ir guvis 29. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī 30. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir 31. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums. Un atbildīgās komisijas 32. priekšlikums, kas ir ciešā saistībā, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Noraidīts komisijā ir Juridiskā biroja 33.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek noraidīts.

G.Dambergs. Noraidīts ir arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova 34. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 34. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 31. Priekšlikums pieņemts.

G.Dambergs. Tā. Atbalstīts ir atbildīgās komisijas 35.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Noraidīts ir Juridiskā biroja 36.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova priekšlikums saistībā ar 38. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums nr. 39, saistībā ar atbildīgās komisijas 40.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Atbalstīts ir atbildīgās komisijas 41.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Līdzīgi arī Juridiskā biroja 42.priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Un atbalstīts ir arī atbildīgās komisijas 43.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Savukārt 44. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova kunga priekšlikums — ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. 45. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbildīgās komisijas 46. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī Juridiskā biroja 47.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Un Juridiskā biroja 48.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Dambergs. Noraidīts komisijā ir 49. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. 50. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Komisijā diskutējot, ir atbalstīts arī 51. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 51. — deputāta Salkazonova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 42, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. Atbalstīts ir Juridiskā biroja 52.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Līdzīgi kā Juridiskā biroja — 53.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir 54. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Saistībā ar likumprojekta 16.pantu, ir atbalstīts Juridiskā biroja 55.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbalstīts ir 56.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 57. un 58.priekšlikumi, ko visu ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī 59. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Savukārt 60. — Juridiskā biroja priekšlikums — komisijā nav guvis komisijas locekļu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Dambergs. Noraidīts ir arī 61. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Savukārt 62. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 63. — Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums, komisijā ir guvis atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 63. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 36, atturas — 33. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. 64. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī 65. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Un līdzīgi atbalstīts ir 66. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Savukārt 67. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 31, atturas — 48. Priekšlikums noraidīts.

G.Dambergs. Paldies! Līdzīgā kārtā ir noraidīts arī 68. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Savā starpā saistīti ir 69. un 70. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova un deputāta Pētera Salkazanova priekšlikumi, un abi ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 71. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Taču savukārt 72. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums — ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. 73. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir daļēji atbalstīts saistībā ar atbildīgās komisijas 74.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 73.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 73. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 12, atturas — 13. Priekšlikums pie- ņemts.

G.Dambergs. Tātad līdz ar to 74. — atbildīgās komisijas priekšlikums — netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. 75. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 76. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova priekšlikums, komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 23. Priekšlikums atbalstīts.

G.Dambergs. 77. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 78. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Un līdzīgi ir atbalstīts arī 79. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

G.Dambergs. Tāpat kā 80. un 81. — atbildīgās komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī 82. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 83. — deputāta Pētrera Salkazanova priekšlikums, ir noraidīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 83. — deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 36, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. 84. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Komisijā atbalstīts ir arī atbildīgās komisijas 85.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Noraidīts ir 86. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir atbildīgās komisijas 87.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Saturiski savā starpā ir saistīti 88. — atbildīgās komisijas priekšlikums, un 89. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova priekšlikums. Un aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Ir noraidīts 90. — deputāta Jura Dobeļa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Savukārt ir atbalstīts 91. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbalstu ir guvis arī 92. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalsts ir saņemts arī atbildīgās komisijas 93.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Savā starpā saistīti ir 94. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, un 95. — atbildīgās komisijas priekšlikums, jo deputāta priekšlikumi ir iekļauti atbildīgās komisijas redakcijā. Aicinu atbalstīt abus šos priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 94. un 95.priekšlikumu.

G.Dambergs. Un arī pēdējais — 96. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir guvis atbalstu, un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Tie ir visi priekšlikumi, kas ir iesniegti likumprojektam "Valsts civildienesta likums" trešajā, galīgajā lasījumā. Un atliek vienīgi vēlēties, lai visas šīs normas, kuras ir parādījušās šajā jaunajā likumprojektā, palīdzētu sakārtot valsts pārvaldi un līdz ar to sekmīgāk darboties valsts pārvaldes jomā. Paldies! Aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Valsts civildienesta likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

G.Dambergs. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu "Par Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Godājamā Saeima! Ārlietu komisija piedāvā izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Par Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi", kuru akceptējis Ministru kabinets savā sēdē marta mēnesī. Likums ir nepieciešams, lai Latvijai nodrošinātu kvalitatīvu juridisku palīdzību un konsultāciju kā valstij, kura ir jauna PTO locekle, lai gūtu atbalstu strīdu izšķiršanas jautājumos un izglītotu Latvijas ekspertus Pasaules tirdzniecības organizācijas likumdošanas jomā. Paredzēti arī līdzekļi šā centra izveidei. Latvija ir C kategorijas valsts. Tātad viena no tām, kurai vismazāk ir jāmaksā — 50 tūkstoši dolāru šā centra izveidei, kas atradīsies Ženēvā. Es aicinu pirmajā lasījumā pieņemt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

R.Labanovskis. 14.septembris.

Sēdes vadītājs. 14.septembris. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu "Par deputāta Jura Sokolovska atsaukšanu no Juridiskās komisijas" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jura Sokolovska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu1 Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojuma Gundaram Bojāram.

G.Bojārs (LSDSP). Cienījamie Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Saeimas delegācijas locekļi, lūdzu pulcēties Ārlietu komisijas sēžu zālē par tēmu: Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sanāksme 18. un 19.septembrī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Informēju jūs, ka šodien pulksten 17.00 uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Vanda Kezika, Jānis Lāčplēsis, Jānis Bunkšs, Linards Muciņš, Pēteris Apinis, Helēna Demakova, Helmuts Čibulis, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.