Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

J. Krūmiņš

Uz jaut. Nr. 69— dok. Nr. 2127a

Par Starptautiskā valūtas fonda prasībām, parakstot Eiropas politikas memorandu

Ekonomikas ministrija 2000. gada 4. jūlijā ir sniegusi atbildi Latvijas Republikas Saeimas deputātiem I. Burvim, V. Lauskim, E. Baldzēnam, J. Lejam, O. Zvejsalniekam par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizāciju. Papildu informāciju par sarunām ar Starptautisko valūtas fondu jums varētu sniegt sarunu grupas vadītājs.

Ekonomikas ministra vietā —

2000. gada 20. jūlijā  īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Ekonomikas ministrijas vēstule Nr. 1—687

Par PVAS "Latvenergo" privatizāciju

Atbildot uz jūsu 13. 06. 2000. vēstuli, informējam:

1. Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda, Latvijas Bankas un valdības vienošanos 1999. gada 10. novembrī tika parakstīts Ekonomiskās politikas memorands, kura 23. sadaļā ir izteikta rekomendācija turpināt uzsākto PVAS "Latvenergo" privatizācijas procesu.

2. Eiropas Savienībā enerģētikas sektora tiesisko regulējumu nosaka vairāk nekā simt direktīvas, no kurām, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, neviena neuzliek par pienākumu veikt energoapgādes uzņēmumu privatizāciju.

2000. gada 4. jūlijā Ekonomikas ministrs A. Kalvītis

Ministrs

M.Segliņš

Uz jaut. Nr.70 — dok. Nr.2145

Par izsoles "Par Goliševas nodaļas un Aizgāršas RPP apvienotā kompleksa būvniecību" rezultātiem

Atbildot uz Latvijas Republikas 7. Saeimas deputātu 2000.gada 14.jūlija (deputāta jautājumu reģistra Nr.70) pieprasījumu par valsts pasūtījuma izsoles "Par Goliševas nodaļas un Aizgāršas RPP būvniecību" rezultātiem, sniedzu sekojošu informāciju.

1. Saskaņā ar 2000.gada 22.maijā apstiprināto izsoles "Par Goliševas nodaļas un Aizgāršas RPP būvniecību" nolikuma 35.punktu pirms piedāvājuma izvērtēšanas tika veikta kvalifikācijas pārbaude. Nolikuma 36.punkts nosaka, ka piedāvājuma novērtēšana notiek tikai tādā gadījumā, ja pretendents ir izturējis kvalifikācijas pārbaudi.

SIA PMK "Energoceltnieks" un SIA "Ceļi un tilti" neizturēja kvalifikācijas pārbaudi, jo saskaņā ar nolikuma 24.12. punktu iesniegtais darbības un pieredzes apraksts neapliecināja pretendenta spējas veikt apjoma ziņā lielus un nozīmīgus valsts pasūtījuma būvniecības darbus.

No kvalifikāciju izturējušiem pretendentiem tiesības veikt valsts pasūtījumu ieguva pretendents ar viszemāko piedāvāto cenu .

2. Izsoles uzvarētājs a/s "U.Pīlēna birojs" savu kvalifikāciju būvniecības darbu veikšanā un vadīšanā apliecināja ar iesniegtajiem darbu aprakstiem un citu pasūtītāju atsauksmēm — par olimpiskā centra "Liepājas metalurgs" ledus halles projektēšanu un būvniecību, viesnīcas "Amrita" projektēšanas un būvniecības darbiem u.c. pietiekami nopietnu objektu būvniecību.

3. Iekšlietu ministrijas kompetencē nav risināt jautājumus, kas saistīti ar nodarbināšanas politiku Latgales reģionā. Tajā pašā laikā varam apliecināt, ka Iekšlietu ministrijas organizētajās valsts pasūtījuma izsolēs uzvarētāju vidū ir arī Latgales reģiona firmas.

4. SIA PMK "Energoceltnieks" iesniegtajā darbu aprakstā ir minēti neliela apjoma darbi par remontdarbu veikšanu, kā arī elektromontāžas darbu veikšanu, bet nav minēta neviena liela apjoma būve, kas būtu realizēta, sākot no nulles cikla līdz būves nodošanai ekspluatācijā. Terehovas RKP "Energoceltnieks" veica labiekārtošanas darbus, elektroapgādes montāžu, elektromontāžas un pieslēguma darbus. Savukārt SIA būvfirma "Ceļi un tilti" Terehovas RKP un Grebņevas RKP būvniecībā veica zemes darbus, caurteku būvi, drenējošo slāņu būvi, šķembu pamatnes būvi, asfaltbetona segas būvi. No šeit uzskaitītajiem darbiem redzams, ka abas firmas patiešām darbojušās tikai kā apakšuzņēmēji, bet ne kā būvdarbu ģenerāluzņēmējs.

Izsoles komisija savā darbībā balstījās uz likuma "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" un izsoles "Par Goliševas nodaļas un Aizgāršas RPP būvniecību" nolikuma prasībām. Arī izsoles dalībnieki, iesniedzot savus piedāvājumus izsolei, apstiprināja ar savu parakstu, ka piekrīt nolikuma prasībām.

Saskaņā ar piedāvājuma vērtēšanas procedūru ņemti vērā arī tādi kritēriji kā būvobjekta garantijas laiks, darbu apjomi, citu pasūtītāju atsauksmes.

Uzvarētāja a/s "U.Pīlēna birojs" piedāvātā cena bija viszemākā no kvalifikāciju izturējušiem pretendentiem. Tas arī ir pamatojums izsoles komisijas lēmumam piešķirt tiesības veikt valsts pasūtījuma izpildi a/s "U.Pīlēna birojs".

2000.gada 25.jūlijā Iekšlietu ministrs M.Segliņš

Ministrs

K.Greiškalns

Uz jaut.Nr.71 — dok.Nr.2162

Par pašvaldību izglītības iestāžu renovāciju

1. Par pašvaldību izglītības iestāžu renovāciju

Izglītības sistēmas attīstības projekta 1.kārtā — 2000.gadā paredzēta 25 skolu renovācija (sienu un pārsegumu siltināšana, logu drīvēšana un nomaiņa, jumta seguma remonts, siltumapgādes sistēmu modernizēšana u.c.darbi). Pašlaik darbi notiek 24 izglītības iestādēs. Balvu pilsētas ģimnāzijas renovācijas darbi aizkavējas, jo pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un pārraudzības padome tikai šā gada 2.augustā piekrita piešķirt aizdevumu Balvu pilsētas domei. Balvu pilsētas domei bija Zviedrijas valdībai neatmaksāts aizņēmums.

Sakarā ar to, ka Ludzas vidusskolas renovācijas darbiem tiek apvienotas abas kārtas (arī 2001.gadā paredzētie darbi), Ludzas pilsētas dome uzreiz reinvestē objektā paredzētos līdzfinansējuma līdzekļus, un remontu darbi turpināsies vēl oktobrī. Darbu grafiks un mācību plāni ir saskaņoti. Ludzas pilsētas dome pieņēmusi attiecīgu lēmumu par mācību organizēšanu.

Mācību process visās renovējamās skolās sāksies savlaicīgi.

2. Par skolu apsekošanu

Līdz šā gada 1.jūlijam apsekotas 20 no 30 pašvaldību izglītības iestādēm, kur paredzēti remontdarbi, un sešas valsts izglītības iestādes. Laikā līdz 10.augustam tiks apsekotas vēl astoņas pašvaldību izglītības iestādes (Siguldas Valsts ģimnāzija, Limbažu 1.vidusskola, Mazsalacas vidusskola, Valkas 1.vidusskola, Vecpiebalgas Lauku reģionālā ģimnāzija, Ērgļu vidusskola, Daudzeses pamatskola, Lielvārdes pamatskola).

Projektēšanas darbi sākās tūlīt pēc izglītības iestāžu apsekošanas. Pašlaik nenotiek projektēšana vēl neapsekotajās skolās.

3. Par metodiku, kas ņemta par pamatu, aprēķinot nepieciešamo līdzekļu apmēru pedagogu darba samaksai

Pedagogu darba samaksas turpināšanai un kārtējam palielinājumam ar š.g.1.septembri Izglītības un zinātnes ministrija ievēroja Ministru kabineta š.g. 15.februāra sēdē, prot.Nr.8, 37.§, akceptēto Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, kas paredz palielināt pedagogu algas par 10 latiem ar š.g.1.septembri. Šim nolūkam ir nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi 2,71 milj. latu apmērā. Sadalījumu pa programmām un apakšprogrammām Izglītības un zinātnes ministrija varēs noteikt pēc attiecīgā Ministru kabineta lēmuma par papildu nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu.

4. Par darba samaksas fonda ekonomiju

Pedagogu darba samaksas turpināšanai nepieciešamo finansējumu plānots iegūt izglītības sistēmas optimizācijas reformu rezultātā atbilstoši apstiprinātajam plānam (Ministru kabineta š.g.15.februāra sēdē, prot.Nr.8, 37.§). Šobrīd ir izpildīti visi plānā paredzētie pasākumi, izņemot mācību gada pagarināšanu, kas tika atcelts, ņemot vērā sabiedrības vairākuma viedokli, gan arī internātskolu finansēšanas kārtības reformu. Izmaksu ziņā lielākā ekonomija bija prognozējama no mācību gada pagarināšanas. Izslēdzot šo pasākumu, aprēķināmā ekonomija ir 1692 likmes jeb 0,591 milj.latu 2000.gada pēdējos četros mēnešos. Bez papildu līdzekļu piešķiršanas (2,94 milj.latu) no valsts budžeta nav iespējams izpildīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā paredzēto darba samaksas pieaugumu no 2000.gada 1.septembra, paaugstinot katra pedagoga darba algu par 10 latiem.

2000.gada 9.augustā Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns