Valsts radio tiešajā raidījumā

Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 7. septembra sēdes

K. Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Šodien bija pirmā Saeimas sēde pēc sesijas atsākšanās, un tiešām darba kārtība bija diezgan gara un sarežģīta, bija ļoti daudzi komisijām nododami projekti. Daudzi no tiem bija starptautiski līgumi, arī jauni likumi, ne grozījumi jau esošajos likumos, un droši varu teikt, ka Saeimai nākamajā un vēl aiznākamajā sesijā noteikti būs daudz darba.

Taču šodien mēs nodarbojāmies ne tikai ar likumdošanu, bet arī ar jautājuma izlemšanu, kas tika izlemts nevis likuma, bet lēmuma formā. Tas bija lēmums par to — izdot Jāni Ādamsonu, vienu no Saeimas deputātiem, par kuru prokuratūra un ģenerālprokurors uzskata, ka ir savākts pietiekami daudz pierādījumu, ka viņš, iespējams, ir izdarījis kriminālsodāmu nodarījumu tālākai tiesību sargājošo iestāžu un likuma pētīšanai un, iespējams, arī sodīšanai, vai ne.

Lēmums par šo izdošanu netika pieņemts. Un es tikai pavisam īsi, jo par to jau ir runāts daudz un dikti, pateikšu, kāpēc, mūsuprāt, tas ir slikts un nepareizs lēmums.

Pirmkārt, ar šo balsojumu viena vara un, kā zināms, pēc klasiskās varas dalīšanas, vara Latvijā, tāpat kā jebkurā citā valstī, kas vēlas būt demokrātiska, ir vismaz trīs: parlamentārā, izpildvara un tiesu vara, tātad viena vara — parlamentārā vara — zināmā mērā uzkundzējusies citām, paziņojot, ka tā jeb vairākums parlamentārās varas domā, ka tā ir kaut kādā ziņā pareizāka, labāka vai svētāka par citām varām, nerunājot jau, protams, par masu medijiem, kas ir ceturtā vara. Tas, manuprāt, ir ļoti slikti un var ar laiku novest pie ļoti smagām sekām.

Daļa deputātu, es domāju, šādu lēmumu pieņēma arī dziļi maldīdamies, un vai nu tikuši pārliecināti, vai domādami, vai kļūdīdamies, ka šis jautājums kaut kādā veidā it kā skartu viņu personiskās attiecības ar Jāni Ādamsonu. Es gribētu teikt, ka ar attiecībām šajā lietā nebija nekāda sakara, šai lietai bija vistiešākais sakars ar vērtībām, kuras ir iemiesotas likumā, un ar to, vai mūsu valstī būs vai nebūs turpmāk pilsoņi, kas ir augstāki par likumu, kas ir vienlīdzīgāki par citiem.

Diemžēl šodienas precedents kaut kādā ziņā norāda uz to, ka Saeimas deputāti ir vienlīdzīgāki, pēdiņās šo vārdu lietojot, par citiem Latvijas pilsoņiem, ārstiem, pensionāriem, ministriem, skolotājiem vai jebkuras citas profesijas vai dzimuma, vai vecuma pārstāvjiem.

Un vēl tikai beigās piebildīšu, lai gan nu jau faktiski ir par vēlu kaut ko piebilst, nu jau balsojums ir noticis. Veltas bija tās bažas vēlētājos un politiķos, ka, ja Ādamsona kungs būtu ticis izdots, tad Saeimā debates būtu zaudējušas savu asumu vai interesantumu un tad deputāti turpmāk būtu baidījušies runāt kādas sabiedrībai svarīgas lietas. Tā tas nebūtu noticis. Tāpat kā tas nebija noticis līdz šim, un arī turpmāk būtu saglabājusies tikai viena vienīga Satversmē noteikta norma — deputāts var darīt, var runāt no Saeimas tribīnes, ko viņš grib, ar vienu "bet" — Satversmē noteiktu "bet" — citu cilvēku, vienalga, vai tie būtu deputāti, Ministru prezidenti, vai jebkura cita cilvēka cieņu un godu aizskart nedrīkst. To saka likums.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šīsdienas balsojums nebija par Jāni Ādamsonu, bet gan par to, kā turpmāk šajā valstī varas pildīs savus pienākumus, jauksies citu darīšanās vai godīgi darīs to, kas tām ir paredzēts. Ja prokuratūra un mūsu vara ir neaizskaramas, ja tās grib diktēt noteikumus, ja nedara to, kas tām pienākas, tad parlaments un deputāti ir tā vienīgā vara un tas vienīgais spēks, kas var viņiem to aizrādīt un saukt pie kārtības, un likt darīt to, kas viņiem jādara. Jo aiz deputātiem ir vēlētāji, vēlētāju mandāts, un deputāti ir tie, kuri ieceļ arī ģenerālprokuroru un pat Valsts prezidentu.

Līdz šim mēs bijām pārliecināti, ka prokuratūrai jāmeklē un tiesām jāsoda noziedznieki, mums jāizdod likumi. Ja pierādījās, ka prokuratūra to nedara, kā tas bija pedofilijas lietā, ja jūs atceraties, kā iepriekšējais prokurors teica pēc tam, kad televīzijā parādījās Eisaka, Tūna un citu uzvārdi, ka tas ir blefs, ka prokuratūrai nav pierādījumu un ka tiks savākti pierādījumi un saukti pie atbildības žurnālisti, tad ar to faktu vien pietiek, lai apliecinātu, ka prokuratūra nevēlējās nodarboties ar šīm lietām.

Sociāldemokrāti bija un joprojām ir pret mūsu tiesnešu ievēlēšanu uz neierobežotu laiku jeb uz mūžu tāpēc, ka Latvija tam vēl nav gatava. Līdzšinējā tiesu prakse šo gadu garumā apliecina, ka mums bijusi taisnība. Tiesnesis var darīt, kā grib — vai iedot pedofilam četrus gadus vai divus gadus, vai atbrīvot narkodīleri un turklāt neatskaitīties nedz sabiedrībai, nedz žurnālistiem, nedz kādam citam.

Mēs varam kritizēt pedagogus, ministrus, deputātus, ārstus un visus pārējos, spriest par viņu kompetenci, bet nez kāpēc mūsu valstī netiek veikta analīze un spriests par tiesu nolēmumiem, par viņu kompetenci, par taisnīgumu un netaisnīgumu.

Tāpēc es varu tikai izteikt gandarījumu, ka Saeima ar savu balsojumu pierādīja, ka prokuratūrai turpmāk būs jādara savs darbs un jāmeklē noziedznieki, nevis jāmeklē un jāpratina deputāti, ministri un jāsauc viņi pie kārtības, bet jādara tas, kas viņiem ir jādara.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Protams, žēl, ka, izskatot gandrīz jebkuru jautājumu, stingri traucē politikānisms. Latvijā bieži nevērtē pašu nodarījumu, bet gan pēta, kurš ir tas darītājs, un atkarībā no viņa piederības vai nepiederības kaut kam vērtē šo nodarījumu.

Iznāk tā, ka par it kā pietiekami skaidru lietu sabiedrībā ir izveidojušies divi pilnīgi pretēji viedokļi, kurus arī uzkurina dažādiem politiskiem grupējumiem kalpojošie saziņas līdzekļi.

Kā tā var būt, ka milzīga sabiedrības daļa vienu un to pašu cilvēku uzskata par milzīgu nelieti, bet cita — arī liela daļa — par gandrīz vai vienīgo tautas varoni un vienīgo cīnītāju. Atsakoties no rūpīgas analīzes, kādas diemžēl stipri pietrūkst arī vadošajiem politiķiem, kur lomu sāk spēlēt kaislības un ieinteresētība. Es domāju, ka šīsdienas balsojums kaut kādā veidā pieliks punktu un ieviesīs skaidrību par šīm lietām. Diemžēl šī jezga ieilgst. Jautājums — kam tas ir izdevīgi? Acīmredzot, kādam ir.

Un vēl. Šķiet, ka ir laiks apvaldīt tos cilvēkus, kas sāk aģitēt par latviešu valodas apgānīšanu, par izvairīšanos no latviešu valodas lietošanas, kas rīko slepenas konferences un kas, var teikt, sāk uzbrukt valsts valodai. Mūsu apvienība ir iecerējusi plašu pasākumu loku, lai pret to cīnītos.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Arī es uzskatu, ka no šodienas visai apjomīgās darba kārtības būtu laiks akcentēt vienu jautājumu — par lēmuma projektu "Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu". Tieši šis lēmums un tā rezultāts diemžēl būs ar ilglaicīgu nozīmi gan valstij, gan Saeimai. Tautas partijas frakcija uzskata, ka Saeimas lēmums noraidīt ģenerālprokurora motivēto iesniegumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli iezīmē politiskās morāles krīzi. Tagad šis balsojums vērtējams jau vairs ne tikai kā prokuratūras rakstā bija teikts — par vienas personas darbības kaitējumu valstij un tiesu varai, bet tas šobrīd jau ir Saeimas lēmums, kas, manuprāt, vairāk būs vērtējams kā kaitējums Latvijas valstij kā tiesiskai un demokrātiskai valstij.

Mēs uzskatām, ka problēma nav konkrēta deputāta izdošana vai neizdošana kriminālvajāšanai, bet gan politiskā vide, kas šādu attieksmi pieļauj, un parlamenta tendence uzņemties sev neraksturīgas funkcijas, šajā gadījumā tiesu varas funkcijas. Ja parlaments pēc savas būtības un aicinājuma ir paredzēts, lai likumdevējs nodrošinātu citu varu darbību — gan izpildvaras, gan tiesu varas, tad šobrīd situācija diemžēl izveidojusies pilnīgi pretēja, un tiesu varai netiek ļauts noskaidrot patiesību.

Ar šo lēmumu Saeimas vairākums parāda, ka nav gatavs iestāties par Satversmē garantētām un ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm. Ar šo balsojumu Saeimas vairākums sevi nostāda augstāk par sabiedrību un tiesu varu, demonstrējot, ka mūsu valstī visi nav vienādi likuma priekšā. Mums ir ļoti žēl, ka izveidojusies šāda situācija un būs jāmeklē ceļi, kā pārvarēt šo politiskās morāles krīzi, jo šodienas balsojums kavē patiesības noskaidrošanu. Tas nav un nevar būt valsts un sabiedrības interesēs.

Tāpat balsojums ir parādījis, ka komisijas partneriem ir atšķirīga attieksme pret valdību un būtiskām problēmām. Nākas konstatēt faktu, ka Ministru prezidentam nav viennozīmīga savas partijas atbalsta. Šī situācija liecina par zināmu stabilitātes trūkumu. Tāds ir vērtējums pirmajā dienā pēc balsojuma. Domāju, ka šī būs tēma vēl ļoti daudzām diskusijām un sarunām, bet šim lēmumam patiešām būs diemžēl negatīva nozīme.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija) : Saeimas darbā, tāpat kā bērnu audzināšanā, sīkumu nav. Plenārsēde šodien izskatīja daudz svarīgu likumprojektu, bet šodien visi deputāti runāja par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. Apbrīnu un nožēlu izraisa tas, ka valdošo frakciju deputātus vairāk nekā bērnu noziedzība, narkomānija, prostitūcija un pedofilija interesē — ir vai nav vainīgas augstas amatpersonas, drīkstēja vai nedrīkstēja Jānis Ādamsons nosaukt šo personu uzvārdus. Bērnus mēs diemžēl pazaudējam.

Atklātā balsošanā par Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai nobalsoja 41 deputāts, pamatā no Tautas partijas un "Latvijas ceļa". Pret — 47, atturējās, ja nekļūdos, — 5. Domāju, ka balsošanas rezultāts spilgti norādīja uz politiskajām spēlītēm mūsu valstī un uz neuzticību tiesu varai. Pamats tam ir Eisaka kunga lieta, narkodīleru atbrīvošana, kā arī Laventa kunga lieta. Cilvēks sēž cietumā, kā jums zināms, bez tiesas sprieduma jau vairāk par pieciem gadiem. Viņam aizliedza pat pabeigt pēdējā vārda runu. Varētu minēt daudzus citus piemērus.

Mēs, frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāti, iestājamies par īstu integrāciju, par labklājību un sociālo taisnīgumu. Mēs negribam piedalīties politspēlītēs. Mēs negribējām arī radīt precedentu, lai deputātu tiesātu par to, ka viņš atklāti pauda savu viedokli. Ja kāds cilvēks ir patiešām apvainots, viņam jānoskaidro patiesība civilprocesā. Mēs nekad neiestājamies, kā to teica kolēģis deputāts no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, ne pret Latviju, ne pret latviešiem, ne pret valsts valodu. Mēs esam par. Cits jautājums, ka mēs uzskatām, ka minoritātēm, tajā skaitā arī krievu minoritātei, jādod tiesības izmantot savu valodu visās dzīves jomās. Galvenais, mums visiem jārūpējas par to, lai mūsu bērni un mazbērni būtu aizsargāti, lai Latvijā būtu izskaustas tādas negācijas kā pedofilija, narkomānija, prostitūcija. Bērni taču ir ne tikai mūsu nākotne, bet arī tagadne.

S.Dreimane (Jaunās partijas frakcija) : Pirmām kārtām es jūs vēlos apsveikt, tāpat kā visus mūsu kolēģus, 4. septembrī, sākot mūsu rudens sesiju, kā arī tos cilvēkus, kas 1. septembrī sāka savas skolas gaitas, īpaši skolotājus. Man gribētos novēlēt viņiem labu, harmonisku un, teiksim, sociālajā jomā bagātu gadu. Domāju, ka šis gads būs izšķiršanās gads valdībai un Saeimai par to, lai zināmā veidā nodrošinātu gan skolotāju profesionālo attīstības līmeni, gan arī viņu materiālo nodrošinājumu.

Es gribētu sveikt arī visu augstskolu studentus un pasniedzējus ar šā mācību gada sākumu.

Šodien Saeima sāka savu darbu, un šī rudens sesija nebūs viegla, jo ir 113 likumprojektu, tajā skaitā arī likumu grozījumi, kas būs jāizskata turpmākajos mēnešos. Kā vienu no pirmajiem gribētu šodien minēt likumu "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju", kas izgājis, varētu teikt, golgātas ceļu un beidzot nonācis Saeimā. Pieņemts divos lasījumos un ir par to, vai būvniecība tiks sākta un kādi būs finansiālie avoti.

Vēl es šodien gribētu minēt divus likumus — "Administratīvā procesa likums" un "Kriminālsodu izpildes likums". Tie ir jauni likumi, kuri tiks izskatīti Saeimā bez grozījumiem, pilnīgi jaunās redakcijās. Manuprāt, šie likumi ir izstrādāti ar pietiekami lielu atbildības sajūtu, lai sakārtotu gan administratīvo procesu, gan kriminālsodu sistēmu.

Viens no sāpīgākajiem jautājumiem, kuru šodien izskatīja Saeima, bija jautājums par deputāta Jāņa Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai. Gribētu piekrist tiem deputātiem, ka cilvēkiem, kuriem ir tiesības griezties un aizstāvēt savu godu un cieņu tiesā, tas ir viņu pienākums un tas viņiem ir jādara. Bet arī aiz slēgtām durvīm pieņemot lēmumu, attiecīgi nododot to Saeimai, tādā veidā konfrontējot Saeimas vienu daļu pret otru. Protams, ka tie cilvēki, kuri griezās pēc palīdzības prokuratūrā, jau zināja, ka šī ziņa konfrontēs Saeimu un ka cilvēkiem, kuri ir no dažādām partijām, būs jāstājas vienam pret otru, balsojot par vai pret Jāņa Ādamsona izdošanu, tādā ziņā veidojot viņu kā ķīlnieku.

Mani šodien ļoti pārsteidza tas, kā valdošā koalīcija balsoja attiecīgajā jautājumā par Jāņa Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai, jo, kā jūs zināt, balsoja seši pret, divi par. Tieši tāpat tas bija Juridiskajā komisijā, kurā seši bija pret izdošanu un divi par izdošanu. Tātad Saeima pašos pirmsākumos, kas ir noteikts Kārtības rullī, izskatot šo jautājumu, nebija viennozīmīga par to, vai Jāni Ādamsonu izdot kriminālvajāšanai. Šodienas balsojums pierādīja, ka Saeima nav gatava precedentiem un ka Saeima šinī gadījumā arī apšauba to dokumentu profesionalitāti, uz kuru pamata bija lūgts izdot Jāni Ādamsonu kriminālvajāšanai. Mēs komisijā daudz strādājām ar šo jautājumu un nācām pie slēdziena, ko apliecināja arī balsojums. Es gribētu teikt, ka Latvijas valstī, kas desmit gadus gājusi demokrātijas attīstības ceļu, varētu piemērot teicienu, kas lasāms Ministru kabinetā un pie kā daudzi apelējuši, — viens likums, viena taisnība visiem. Mums ir tiesības griezties tiesā un pieprasīt atsaukt apvainojumus, mums ir tiesības pieprasīt tiesas aizstāvību, izmantojiet to, cienījamās dāmas un kungi, kuri šodien tik ļoti aizstāvēja no Saeimas tribīnes... Es negribētu, lai šodien Saeima izvērstos par tiesu pret prokuratūru.

Saeimas preses dienests