Ministru kabineta noteikumi Nr.272

Rīgā 2005.gada 19.aprīlī (prot. Nr.21 31.§)

Noteikumi par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā

Izdoti saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 21.panta pirmo daļu un likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 7.panta pirmo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības tekstilšķiedru sastāva norādīšanai tekstilizstrādājumu marķējumā, kā arī tekstilšķiedru marķēšanas uzraudzības kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. tekstilizstrādājums — neapstrādāts, daļēji apstrādāts, apstrādāts, pusgatavs vai gatavs izstrādājums (pusfabrikāts vai fabrikāts), kas ir veidots tikai no tekstilšķiedrām neatkarīgi no maisīšanas vai saistīšanas paņēmieniem;

2.2. tekstilšķiedra — lokans un smalks vielisks veidojums, kura garums ir ievērojami lielāks nekā maksimālais šķērsgriezums un kuru var izmantot tekstilizstrādājumu ražošanai, kā arī lokanas strēmeles vai caurules, kuru acīmredzamais platums (strēmeles vai caurules platums, kad tā ir salocīta, saplacināta, saspiesta vai savīta) vai vidējais platums (ja strēmeles vai caurules platums nav viscaur vienāds) nav lielāks par 5 mm (arī no platākām strēmelēm vai plēvēm nogrieztas strēmeles, kas ražotas ar ekstrūzijas paņēmienu no polimēriem, ko lieto šo noteikumu 1.pielikuma 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40. un 41.punktā minēto tekstilšķiedru izgatavošanai un kas ir derīgas lietojumam tekstilizstrādājumos);

2.3. pielaide — pieļaujamā novirze no marķējumā norādītā procentuālā daudzuma.

3. Noteikumi attiecas uz šādiem tekstilizstrādājumiem, kas tiek realizēti vai ir paredzēti realizēšanai Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī:

3.1. uz izstrādājumiem, kuros ir vismaz 80 % tekstilšķiedras no kopējās izstrādājuma masas;

3.2. uz mēbelēm, lietussargiem un saulessargiem, kuros ir vismaz 80 % tekstilsastāvdaļu no kopējās izstrādājuma masas;

3.3. uz daudzslāņainiem grīdas pārklājiem, kā arī matračiem, tūrisma precēm, apavu siltajām oderēm, cimdiem (pirkstaiņiem un dūraiņiem), ja to daļās vai oderēs ir vismaz 80 % tekstilsastāvdaļu no kopējās izstrādājuma masas;

3.4. uz citos izstrādājumos iestrādātiem tekstilizstrādājumiem, ja tie ir attiecīgo izstrādājumu neatdalāma daļa un ja to tekstilšķiedru sastāvs ir norādīts.

4. Noteikumos noteiktās prasības nav piemērojamas tekstilizstrādājumiem, kuri:

4.1. ir paredzēti izvešanai;

4.2. tiek ievesti muitas kontrolē tranzītam;

4.3. tiek ievesti pārstrādei;

4.4. tiek ievesti saskaņā ar uzņēmuma līgumu vai līgumu, kuru noslēdzis mājamatniecības individuālā darba veicējs.

5. Šajos noteikumos noteikto informāciju var norādīt tikai pavaddokumentos šādos gadījumos:

5.1. ja tekstilizstrādājums tiek piegādāts pēc valsts pārvaldes iestāžu pasūtījuma;

5.2. ja tekstilizstrādājums nav paredzēts pārdošanai patērētājiem.

II. Informācija tekstilizstrādājumu marķējumā

6. Tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru sastāvs ir skaidri norādīts attiecīgajos pavaddokumentos. Līgumos, rēķinos un faktūrās nedrīkst lietot saīsinājumus, izņemot mehanizētās apstrādes šifru, ja tas ir paskaidrots tajā pašā dokumentā.

7. Ja tekstilizstrādājums ir paredzēts pārdošanai patērētājiem, tā tekstilšķiedru sastāvu skaidri salasāmā un vienotā drukā norāda marķējumā, kā arī katalogos un tirdzniecības literatūrā.

8. Informāciju par tekstilšķiedru sastāvu tekstilizstrādājuma marķējumā pilnīgi nodala no cita veida informācijas, izņemot preču zīmi vai komersanta firmu, kas var atrasties tieši pirms vai aiz norādes par tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru sastāvu.

9. Ja pārdošanai patērētājiem paredzētā tekstilizstrādājuma marķējumā norādītās preču zīmes vai komersanta firmā ir kāds no šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem tekstilšķiedru nosaukumiem vai attiecīgo komersanta firmu iespējams ar tiem sajaukt, pirms vai aiz preču zīmes vai komersanta firmas skaidri salasāmā un vienotā drukā norāda tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru sastāvu.

10. Marķējumā sniegtā informācija par Latvijā ražoto tekstilizstrādājumu tekstilšķiedru sastāvu ir valsts valodā. Ievestajiem tekstilizstrādājumiem, kuru marķējumā sniegtā informācija ir svešvalodā, pievieno attiecīgās informācijas tulkojumu valsts valodā. Ja tiek pārdotas nelielas šūšanas, lāpīšanas vai izšūšanas diegu vienības (piemēram, spoles, vārpstas, šķeteres, kamoli), informācijas tulkojums valsts valodā nepieciešams tikai kopējam marķējumam uz ārējā iepakojuma vai tirdzniecības vietā.

III. Tekstilšķiedru sastāva norādīšana tekstilizstrādājumu marķējumā

11. Tekstilizstrādājumu marķējumā tekstilšķiedru sastāva norādīšanai lieto šo noteikumu 1.pielikumā noteiktos tekstilšķiedru nosaukumus.

12. Šo noteikumu 1.pielikumā noteiktos tekstilšķiedru nosaukumus nedrīkst lietot citu šķiedru apzīmēšanai (ne nosaukuma, ne vārda saknes vai īpašības vārda veidā).

13. Nav atļauts lietot vārdu “zīds” ķīmisko tekstilšķiedru apzīmēšanai.

14. Tekstilizstrādājuma marķējumā nedrīkst lietot apzīmējumu “100 %”, “tīrs”, “vienīgi” vai līdzīga satura apzīmējumu, ja tekstilizstrādājums nav veidots tikai no attiecīgās tekstilšķiedras. Tekstilizstrādājumā drīkst būt līdz 2 % citu tekstilšķiedru no kopējās izstrādājuma masas, ja tas ir nepieciešams ražošanā tehnisku iemeslu dēļ. Kārstajos (arī aparātdzijas) tekstilizstrādājumos drīkst būt līdz 5 % citu tekstilšķiedru no kopējās izstrādājuma masas, ja tas ir nepieciešams ražošanā tehnisku iemeslu dēļ.

15. Vilnas tekstilizstrādājumu marķējumā drīkst lietot apzīmējumu “jaunvilna”, “pirmlietojuma vilna” vai “pirmējā vilna” (norāda pilnīgu tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru procentuālo sastāvu) šādos gadījumos:

15.1. ja tekstilizstrādājums sastāv vienīgi no vilnas šķiedras, kura iepriekš nav bijusi iestrādāta gatavā izstrādājumā, nav tikusi pakļauta vērpšanas vai velšanas procesiem (izņemot tos, kas ir nepieciešami attiecīgā izstrādājuma ražošanā) un nav bojāta, to apstrādājot vai lietojot;

15.2. šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētā vilnas šķiedra tekstilšķiedru maisījumā ir vismaz 25 % no kopējās izstrādājuma masas;

15.3. mehāniski nesadalāmā maisījumā šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētajai vilnas šķiedrai ir piemaisīta tikai viena veida tekstilšķiedra.

16. Šo noteikumu 15.punktā minētajiem tekstilizstrādājumiem (arī kārstajiem (aparātdzijas) vilnas izstrādājumiem) ar ražošanu saistītā tehniski pamatotā pielaide nedrīkst būt lielāka par 0,3 %.

17. Tekstilizstrādājumiem, kas sastāv no divām vai vairākām tekstilšķiedrām, no kurām viena veido vismaz 85 % no kopējās izstrādājuma masas, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda vienā no šādiem veidiem:

17.1. norāda tās tekstilšķiedras nosaukumu, kura veido vismaz 85 % no kopējās izstrādājuma masas, un tās procentuālo daudzumu;

17.2. norāda tās tekstilšķiedras nosaukumu, kura veido vismaz 85 % no kopējās izstrādājuma masas, un vārdus “vismaz 85 %”;

17.3. norāda pilnīgu tekstilizstrādājuma procentuālo sastāvu.

18. Tekstilizstrādājumiem, kas sastāv no divām vai vairākām tekstilšķiedrām, no kurām neviena neveido 85 % no kopējās izstrādājuma masas, norāda vismaz divu galveno tekstilšķiedru nosaukumus un procentuālo masu, kā arī pārējo tekstilšķiedru nosaukumus dilstošā masas secībā (procentuālo masu var norādīt vai nenorādīt).

19. Tekstilšķiedras, kuras katra veido mazāk par 10 % no tekstilizstrādājuma kopējās masas, var apzīmēt ar vārdiem “citas tekstilšķiedras” un norādīt to kopējo procentuālo masu. Ja marķējumā ir minēta tekstilšķiedra, kuras ir mazāk par 10 % no tekstilizstrādājuma kopējās masas, norāda pilnīgu tekstilizstrādājuma procentuālo sastāvu.

20. Tīru kokvilnas šķēru un tīru linu audu tekstilizstrādājumus, kuros ir vismaz 40 % linu no nesmitēta auduma kopējās masas, var apzīmēt ar vārdiem “kokvilna un lins” un precizējumu “tīri kokvilnas šķēri/tīri linu audi”.

21. Apzīmējumus “dažādas tekstilšķiedras” vai “neprecizēts tekstilšķiedru sastāvs” lieto tekstilizstrādājumiem, kuru sastāvu ražošanas procesā ir grūti noteikt.

22. Ja tekstilizstrādājums ir paredzēts pārdošanai patērētājam, šo noteikumu 17., 18., 19., 20. un 21.punktā minētajos gadījumos tajā var būt šādas pielaides:

22.1. neiederīgās tekstilšķiedras — līdz 2 % (kārstajiem tekstilizstrādājumiem — līdz 5 %) no tekstilizstrādājuma kopējās masas, ja tas ir tehniski nepieciešams;

22.2. līdz 3 % — ražošanas pielaide starp marķējumā norādītajiem šķiedru procentuālajiem daudzumiem un analīzēs iegūtajiem procentuālajiem daudzumiem attiecībā pret kopējo marķējumā norādīto šķiedru masu. Minētais nosacījums attiecas arī uz šķiedrām, kuras saskaņā ar šo noteikumu 18. un 19.punktu norādītas dilstošā masas secībā, nenorādot to procentuālo daudzumu, un uz šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajām šķiedrām.

23. Analīzēs pielaides aprēķina atsevišķi. Kopējā masa, ko ņem vērā, aprēķinot šo noteikumu 22.2.apakšpunktā minēto pielaidi, ir gatavā izstrādājuma tekstilšķiedru masa, izņemot nepiederošo šķiedru masu, kura noteikta, ņemot vērā šo noteikumu 22.1.apakšpunktā minēto pielaidi.

24. Šo noteikumu 22.1. un 22.2.apakšpunktā minēto pielaižu paaugstināšana atļauta tikai tad, ja ir pierādīts, ka jebkurai no neiederīgajām tekstilšķiedrām, kas atrasta analīzēs, ņemot vērā 22.1.apakšpunktā minēto pielaidi, ir tāds pats ķīmiskais sastāvs, kā vienai vai vairākām marķējumā norādītajām tekstilšķiedrām.

25. Izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams ražošanas procesā un ja izstrādājuma atbilstība ir pārbaudīta saskaņā ar šo noteikumu 43.punktu un ražotājs sniedz atbilstošu pamatojumu, tekstilizstrādājumam var būt lielākas pielaides, nekā noteikts šo noteikumu 22.1. un 22.2.apakšpunktā.

26. Šo noteikumu 14., 16., 22., 23., 24. un 25.punktā noteiktās pielaides neattiecas uz dekoratīvām redzamām izolētām tekstilšķiedrām, kuru nav vairāk par 7 % no gatavā izstrādājuma masas, kā arī uz tekstilšķiedrām (piemēram, metāliskajām tekstilšķiedrām), kuras ir iestrādātas, lai iegūtu antistatisku iedarbību, un kuru nav vairāk par 2 % no gatavā izstrādājuma masas. Minētās tekstilšķiedras marķējumā nav jānorāda. Šo noteikumu 20.punktā minētajos gadījumos procentuālo daudzumu aprēķina, izmantojot nevis auduma masu, bet šķēru masu un audu masu atsevišķi.

27. Ja tekstilizstrādājums sastāv no diviem vai vairākiem komponentiem, kuriem ir atšķirīgs tekstilšķiedru sastāvs, marķējumā norāda katra komponenta tekstilšķiedru sastāvu. To var nenorādīt komponentiem (izņemot pamatoderes), kuru masa ir mazāka par 30 % no kopējās izstrādājuma masas.

28. Ja diviem vai vairākiem tekstilizstrādājuma komponentiem ir vienāds tekstilšķiedru sastāvs un tie parasti veido vienu veselu priekšmetu, tiem nepieciešams tikai viens marķējums.

29. Korsešizstrādājumiem tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda vai nu visam izstrādājumam kopumā, vai atsevišķi šādām izstrādājuma sastāvdaļām:

29.1. krūšturos: bļodiņu un mugurdaļu oderdrānām un ārdrānām;

29.2. korsetēs: stingrojuma priekšslejām, mugurslejām un sānslejām;

29.3. krūškorsetēs (grācijās): bļodiņu oderdrānām un ārdrānām, priekšslejām, mugurslejām un sānslejām;

29.4. citos korsešizstrādājumos — tām sastāvdaļām, kuru masa ir lielāka par 10 % no kopējās izstrādājuma masas.

30. Atsevišķām korsešizstrādājuma sastāvdaļām tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda tā, lai patērētājs varētu skaidri saprast, uz kuru izstrādājuma sastāvdaļu informācija attiecas.

31. Izkodinātiem tekstilizstrādājumiem tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda izstrādājumam kopumā un var norādīt atsevišķi pamatnes drānai un izkodinātajām daļām, norādot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus.

32. Izšūtiem tekstilizstrādājumiem tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda tekstilizstrādājumam kopumā un var norādīt atsevišķi pamatnes drānai un izšūšanas diegiem, norādot attiecīgo daļu nosaukumus. Ja izšūtā daļa ir mazāka par 10 % no tekstilizstrādājuma virsmas, norāda tikai pamatnes drānas tekstilšķiedru sastāvu.

33. Stiegrotajiem pavedieniem, kas sastāv no atšķirīgu tekstilšķiedru serdeņa un tinuma un tiek piedāvātas pārdošanai patērētājam, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda izstrādājumam kopumā vai var norādīt atsevišķi serdenim un tinumam, norādot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus.

34. Samta un plīša tekstilizstrādājumiem vai tekstilizstrādājumiem, kas līdzīgi samtam vai plīšam, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda tekstilizstrādājumam kopumā. Ja tekstilizstrādājuma pamatnei un virsmai ir atšķirīgs šķiedru sastāvs, to var norādīt atsevišķi katrai sastāvdaļai, norādot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus.

35. Grīdas pārklājiem un paklājiem, kuriem ir atšķirīgs pamatnes un virsmas tekstilšķiedru sastāvs, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā var norādīt tikai virsmai, norādot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus.

36. Šo noteikumu 3.pielikumā minēto tekstilizstrādājumu marķējumā tekstilšķiedru sastāvu var nenorādīt, izņemot šo noteikumu 9.punktā minēto gadījumu.

37. Šo noteikumu 4.pielikumā minēto viena veida un vienāda sastāva tekstilizstrādājumu marķējumā norāda tikai kopējo tekstilšķiedru sastāvu, ja tie ir paredzēti pārdošanai patērētājiem.

38. Tekstilizstrādājumiem, kuri tiek pārdoti metros, tekstilšķiedru sastāvu norāda atgriezumam vai rullim (baķim).

39. Šo noteikumu 37. un 38.punktā minēto tekstilizstrādājumu tekstilšķiedru sastāvu norāda tā, lai patērētājs var pilnībā iepazīties ar attiecīgo informāciju.

IV. Tekstilšķiedru sastāva noteikšana

40. Nosakot tekstilšķiedru procentuālo sastāvu, neņem vērā šādas tekstilizstrādājuma sastāvdaļas:

40.1. visiem tekstilizstrādājumiem:

40.1.1. netekstila daļas, eģes, etiķetes, zīmotnes, emblēmas, apmales un rotājumu, kas nav tekstilizstrādājuma neatdalāma sastāvdaļa;

40.1.2. ar tekstilmateriāliem apvilktas pogas un sprādzes;

40.1.3. aksesuārus, rotājumus, neelastīgās lentes, elastīgos pavedienus un saites, kas pievienotas īpašās tekstilizstrādājuma vietās;

40.1.4. dekoratīvas redzamas izolētas tekstilšķiedras;

40.1.5. tekstilšķiedras, kurām ir antistatiska iedarbība;

40.2. grīdas pārklājiem un paklājiem: visas daļas, izņemot virsmu;

40.3. mēbeļdrānām: saistošos pildšķērus, saistošos un piepildošos audus, kuri neveido virsmas daļu;

40.4. portjerām un aizkariem: saistošos pildšķērus, saistošos un piepildošos audus, kuri neveido auduma labās puses daļu;

40.5. citiem tekstilizstrādājumiem:

40.5.1. pamatnes drānu, kā arī stingrojumus un pastiprinājumus (pavedienus vai materiālus, kas pievienoti īpašās tekstilizstrādājuma vietās, lai piešķirtu tam stingrumu vai biezumu);

40.5.2. starplikas un to pamatnes;

40.5.3. šujamdiegus vai saistdiegus, ja tie neaizstāj auduma šķērus vai audus;

40.5.4. pildījumus, kuriem nav siltumizolācijas funkciju;

40.5.5. oderes (ievērojot šo noteikumu 27.punktā minēto nosacījumu);

40.6. eļļotājus, saistvielas, smadzinātājus, smites, apretes, impregnētājus, palīgvielas, kas izmantotas krāsošanai, apdrukāšanai un citiem tekstiliju apstrādes procesiem. Minētās vielas tekstilizstrādājumos nedrīkst būt tādā daudzumā, ka varētu maldināt patērētāju.

41. Tekstildrānu apakšslāņu materiāli, ko izmanto divslāņu vai daudzslāņu drānās, samta vai plīša drānu pamatnes un līdzīgi materiāli nav uzskatāmi par pamatnes drānu, kura pirms šķiedru sastāva noteikšanas jāatdala.

V. Tekstilpreču marķējuma kontrole

42. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

43. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pārbauda tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka tekstilizstrādājuma sastāva pārbaudēs izmantojamās analīžu metodes.

44. Pēc šo noteikumu 40.punktā minēto sastāvdaļu atdalīšanas tekstilšķiedru procentuālo sastāvu tekstilizstrādājumā nosaka, ņemot vērā katras tekstilšķiedras sausajai masai pieskaitāmo resorbātu (galvenokārt mitruma) masas normu (piesvara procentuālo daļu) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

45. Ja marķējumā sniegtā informācija neatbilst attiecīgajās analīzēs noteiktajam tekstilšķiedru sastāvam, izdevumus par analīzes veikšanu sedz ražotājs vai pārdevējs.

VI. Noslēguma jautājumi

46. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumus Nr.262 “Noteikumi par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 217./218.nr.).

47. Noteikumu 43.punkts stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri. Līdz 2005.gada 31.decembrim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai pārbauda, izmantojot Latvijas standartā LVS 202:1999 “Tekstilšķiedru divkomponentu maisījumu kvantitatīvā analīze” un LVS 246:1999 “Tekstilšķiedru trīskomponentu maisījumu kvantitatīvā analīze” noteiktās analīžu metodes.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīvas 1996/74/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem;

2) Komisijas 1997.gada 19.jūnija Direktīvas 97/37/EK, ar ko pielāgo tehnikas attīstībai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/74/EK par tekstilizstrādājumu nosaukumiem I un II pielikumu;

3) Komisijas 2004.gada 23.marta Direktīvas 2004/34/EK, ar ko groza I un II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 96/74/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 27.aprīli.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.272

Tekstilizstrādājumu marķējumā lietojamie tekstilšķiedru nosaukumi

Nr.p.k.	Tekstilšķiedras nosaukums (vārdu “tekstilšķiedra” marķējumā var nenorādīt)	Tekstilšķiedras apraksts
1	2	3
1.	Vilna*	šķiedra no aitu vai jēru (Ovis aries) cirpņa
2.	Alpakas, angoras, bebra, gvanako, jaka, kamieļa, kašgoras, kašmira, lamas, mohēras, ūdra, vikuņas vilna vai mati (vārdus “vilna” vai “mati” marķējumā var nenorādīt)*	šādu dzīvnieku apmatojums: alpakas, angoras kazas, angoras truša, bebra, gvanako, jaka, kamieļa, kašgoras kazas, kašmira kazas, lamas, vikuņas, ūdra
3.	Zirgu astri vai citu dzīvnieku rupjmati (dzīvnieka sugu marķējumā var nenorādīt)	zirgu un citu dzīvnieku mati, kas nav minēti šī pielikuma 1. vai 2.punktā
4.	Zīds	šķiedra, kas iegūta no zīdkāpura kokona
5.	Kokvilna	šķiedra, kas iegūta no kokvilnas (Gossypium) sēklu lidpūkām
6.	Kapoks	šķiedra, kas iegūta no kapoka (Ceiba pentandra) sēklu lidpūkām
7.	Lins	šķiedra, kas iegūta no linu lūksnes (Linum usitatissimum)
8.	Kaņepāji	šķiedra, kas iegūta no kaņepju lūksnes (Cannabis sativa)
9.	Džuta	šķiedra, kas iegūta no Corchorus olitorius un Corchorus capsularis lūksnes, kā arī no Hibis-cus cannabinus, Hibiscus sabdariffa, Abutilon avcennae, Urena lobata, Urena sinuata
10.	Abaka	šķiedra, kas iegūta no Musa textilis lapām
11.	Alfa	šķiedra, kas iegūta no Stipa tenacissima lapām
12.	Koira  (Kokoss)	šķiedra, kas iegūta no Cocos nucifera augļu apvalka
13.	Irbulene	šķiedra, kas iegūta no Cytisus scoparius vai Spartium junceum lūksnes
14.	Rāmija	šķiedra, kas iegūta no Boehmeria nivea un Boehmeria tenacissima lūksnes
15.	Sizals	šķiedra, kas iegūta no Agave sisalana lapām
16.	Sunna	šķiedra, kas iegūta no Crotalaria juncea lūksnes
17.	Henekens	šķiedra, kas iegūta no Agave fourcroydes lapām
18.	Magejs	šķiedra, kas iegūta no Agave cantala lapām
19.	Acetāts	celulozes acetātšķiedra, kurā 74–92 % hidroksilgrupu ir acetilētas
20.	Algināts	šķiedra, kas iegūta no algīnskābes metālu sāļiem
21.	Kupro	reģenerēta celulozes šķiedra, kas iegūta ar vara- amonjaka reaģenta paņēmienu
22.	Modālviskoze	reģenerētas celulozes šķiedra, kas iegūta modificētā viskozes procesā un kurai ir augsts trūkšanas spēks un modulis mitrā stāvoklī. Trūkšanas spēks kondicionētā stāvoklī (Bc) un spēks, kas nepieciešams, lai iegūtu pagarinājumu 5 % mitrā stāvoklī (Bm), ir: Bc (CN) ≥ 1,3 √T + 2T; Bm (CN) ≥ 0,5 √T, kur T – vidējais lineārais blīvums deciteksu mērvienībās
23.	Proteīns	šķiedra, kas iegūta no dabiskām olbaltumvielām, kuras reģenerētas un stabilizētas, iedarbojoties uz tām ar ķīmiskajām vielām
24.	Triacetāts	celulozes acetātšķiedra, kurā vismaz 92 % hidroksilgrupu ir acetilētas
25.	Viskoze	reģenerēta celulozes šķiedra, kas veidota viskozes procesā filamentšķiedru un štāpeļšķiedru ieguvei
26.	Akrils	šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs vismaz 85 % masas ir akrilnitrila elementārvienību
27.	Hloršķiedra	šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs vairāk nekā 50 % masas ir vinilhlorīda vai vinilidēnhlorīda elementārvienību
28.	Fluoršķiedra	šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdes sastāv no tetrafluoretilēna elementārvienībām
29.	Modakrils	šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs 50–85 % masas ir akrilnitrila elementārvienību
30.	Poliamīds vai neilons	šķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs atkārtojas amīdu saites, no kurām vismaz 85 % ir saistītas ar alifātiskajām vai cikloalifātiskajām vienībām
31.	Aramīds	šķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām makromolekulām, kuras sastāv no aromātiskām grupām, kas savienotas ar amīda vai imīda saitēm, no kurām vismaz 85 % ir tieši saistītas ar diviem aromātiskajiem gredzeniem un ar vairākām imīdu saitēm, ja to nav vairāk par amīda saišu skaitu
32.	Poliimīds	šķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs periodiski atkārtojas imīdu funkcionālās grupas
33.	Liocels	reģenerēta celulozes šķiedra, kas iegūta ar slapjās formēšanas paņēmienu no šķīduma organiskos šķīdinātājos
34.	Polilaktīds	šķiedra, ko veido lineārās makromolekulas, kuru ķēdē (pēc masas) ir vismaz 85 % pienskābes esteru, ko iegūst no dabā sastopamiem cukuriem, un kuru kušanas temperatūra ir vismaz 135 °C
35.	Poliesters	šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs vismaz 85 % masas ir diola un tereftālskābes estera elementārvienību
36.	Polietilēns	šķiedra, kas veidota no neaizvietota alifātiskā piesātinātā ogļūdeņraža lineārajām makromolekulām
37.	Polipropilēns	šķiedra, kas veidota no alifātiskā piesātinātā ogļūdeņraža lineārajām makromolekulām, kur vienam no diviem oglekļa atomiem pievienota metilgrupa izotaktiskā sakārtojumā
38.	Polikarbamīds	šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs atkārtojas karbamīda atlikuma funkcionālās grupas (NH- CO- NH)
39.	Poliuretāns	šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs atkārtojas uretāna funkcionālās grupas
40.	Vinilāls	šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdes ir veidotas no polivinilspirta, kuram ir dažādas acetilēšanas pakāpes
41.	Trivinils	šķiedra, kas veidota no akrilnitrila kopolimēra, kurā ir hlorēts vinilmonomērs un trešais vinilmonomērs, no kuriem neviena nav vairāk par 50 % no kopējās masas
42.	Elastodiēns	elastošķiedra, kas iegūta no dabiskā vai sintētiskā poliizoprēna vai no viena vai vairākiem diēniem, kas polimerizēti bez vinilmonomēriem vai ar vienu vai vairākiem vinilmonomēriem un kas pēc trīskāršas izstiepšanas tūlīt pamatā atgūst sākotnējo garumu
43.	Elastāns	elastošķiedra, kas veidota no vismaz 85 % masas segmentēta poliuretāna un kas pēc trīskāršas izstiepšanas tūlīt pamatā atgūst sākotnējo garumu
44.	Stikla šķiedra	šķiedra, kas veidota no stikla
45.	Nosaukums, kas atbilst materiālam, no kura veidotas attiecīgās šķiedras, piemēram, metāla (metāliska, metalizēta), azbesta, papīra vai cita materiāla, kuram seko (vai neseko) vārds “šķiedra” vai “pavediens”	šķiedras, kas iegūtas no materiāliem, kas nav minēti iepriekš

Piezīme.

* Vārds “vilna” attiecas arī uz šķiedru maisījumu no aitas vilnas vai jēra vilnas un šī pielikuma 2.punkta 3.ailē minēto dzīvnieku matiem, kā arī uz šo noteikumu 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. un 25.punktā minētajiem tekstilizstrādājumiem, ja tie daļēji ir veidoti no šī pielikuma 1. un 2.punktā minētajām šķiedrām.

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.272

Tekstilizstrādājumu tekstilšķiedru masas aprēķināšanai lietojamās saskaņotās pielaides

Nr. p.k.	Tekstilšķiedras nosaukums	Procenti
1	2	3
1.	Vilna un dzīvnieku mati:
1.1.	ķemmētās (ķemmdzijas) šķiedras	18,25
1.2.	kārstās (arī aparātdzijas) šķiedras (arī tad, ja nav iespējams noteikt, vai tekstilizstrādājums, kura sastāvā ir vilna un/vai dzīvnieku mati, ir kārsts vai ķemmēts)	17,00
2.	Dzīvnieku mati:
2.1.	ķemmētās (ķemmdzijas) šķiedras	18,25
2.2.	kārstās (arī aparātdzijas) šķiedras (arī tad, ja nav iespējams noteikt, vai tekstilizstrādājums, kura sastāvā ir vilna un/vai dzīvnieku mati, ir kārsts vai ķemmēts)	17,00
3.	Zirgu astri:
3.1.	ķemmētās (ķemmdzijas) šķiedras	16,00
3.2.	kārstās (arī aparātdzijas) šķiedras	15,00
4.	Zīds	11,00
5.	Kokvilna:
5.1.	parastās šķiedras	8,50
5.2.	merserizētās šķiedras	10,50
6.	Kapoks	10,90
7.	Lins	12,00
8.	Kaņepāji	12,00
9.	Džuta	17,00
10.	Abaka	14,00
11.	Alfa	14,00
12.	Koira (kokoss)	13,00
13.	Irbulene	14,00
14.	Rāmija	8,50
15.	Sizals	14,00
16.	Sunna	12,00
17.	Henekens	14,00
18.	Magejs	14,00
19.	Acetāts	19,00
20.	Algināts	20,00
21.	Kupro	13,00
22.	Modālviskoze	13,00
23.	Proteīns	17,00
24.	Triacetāts	7,00
25.	Viskoze	13,00
26.	Akrils	2,00
27.	Hloršķiedra	2,00
28.	Fluoršķiedra	0,00
29.	Modakrils	2,00
30.	Poliamīds (neilons):
30.1.	štāpeļšķiedras	6,25
30.2.	filamentšķiedras	5,75
31.	Aramīds	8,00
32.	Poliimīds	3,50
33.	Liocels	13,00
34.	Polilaktīds	1,50
35.	Poliesters:
35.1.	štāpeļšķiedras	1,50
35.2.	filamentšķiedras	1,50
36.	Polietilēns	1,50
37.	Polipropilēns	2,00
38.	Polikarbamīds	2,00
39.	Poliuretāns:
39.1.	štāpeļšķiedras	3,50
39.2.	filamentšķiedras	3,00
40.	Vinilāls	5,00
41.	Trivinils	3,00
42.	Elastodiēns	1,00
43.	Elastāns	1,50
44.	Stikla šķiedra:
44.1.	ar diametru, lielāku par 5 µm	2,00
44.2.	ar diametru 5 µm un mazāk	3,00
45.	Citu materiālu šķiedras:
45.1.	metāliskās šķiedras	2,00
45.2.	metalizētās šķiedras	2,00
45.3.	azbests	2,00
45.4.	papīra pavedieni	13,75

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.272

 Tekstilizstrādājumi, kuriem nav jānorāda šķiedru sastāvs

1. Piedurkņu garuma turētāji.

2. Pulksteņsiksnas no tekstilmateriāliem.

3. Etiķetes, zīmotnes un emblēmas.

4. Polsterēti trauku tveramie no tekstilmateriāliem.

5. Kafijas sildāmie pārklāji.

6. Tējas sildāmie pārklāji.

7. Piedurkņu aizsargi.

8. Uzroči, kas nav no plūksnota auduma.

9. Mākslīgie ziedi.

10. Adatu spilventiņi.

11. Apgleznoti audekli.

12. Tekstilizstrādājumi, kas lietojami kā stingrojumi vai pamatnes, vai apakšslāņa drānas.

13. Filcs un tūba.

14. Lietoti šūtie tekstilizstrādājumi, ja ir skaidra norāde par to, ka tekstilizstrādājums ir lietots.

15. Getras.

16. Iepakojumi, kas nav jauni un tiek pārdoti kā iepakojumi, kas nav jauni.

17. Filca cepures.

18. Somas un zirglietas no tekstilmateriāliem.

19. Ceļojuma piederumi no tekstilmateriāliem.

20. Ar rokām izšūti gobelēni (pabeigti vai nepabeigti) un materiāli to ražošanai, arī izšūšanas diegi, ko pārdod atsevišķi no audekla un kas paredzēti lietošanai attiecīgajos gobelēnos.

21. Rāvējslēdzēji.

22. Pogas un sprādzes, kas apvilktas ar tekstilmateriāliem.

23. Grāmatu vāki no tekstilmateriāliem.

24. Rotaļlietas.

25. Apavu daļas no tekstilmateriāliem, izņemot siltās oderes.

26. Dažādu komponentu galda sedziņas, kurām virsma nav lielāka par 500 cm².

27. Plīts cimdi un plīts drānas.

28. Olu sildītāji.

29. Kosmētikas somiņas.

30. Tabakmaki no tekstilmateriāla.

31. Briļļu, ķemmju, cigarešu, cigāru un šķiltavu futrāļi un etvijas no tekstilmateriāla.

32. Aizsargpiederumi sportistiem (izņemot cimdus).

33. Tualetes maciņi.

34. Kurpju tīrāmo futrāļi.

35. Apbedīšanas piederumi.

36. Vienreizējā lietojuma preces, izņemot vati (tekstilizstrādājumi, kas veidoti tā, lai tiktu izmantoti vienu reizi vai ierobežotu laikposmu, un kuru normāla lietošana nepieļauj atjaunošanu turpmākai lietošanai tam pašam vai līdzīgam mērķim).

37. Tekstilpreces, uz kurām attiecas Eiropas Farmakopejas noteikumi un atsauces uz tiem, vairākkārtējas lietošanas medicīniskie un ortopēdiskie pārsēji un ortopēdiskās tekstilpreces kopumā.

38. Tekstilpreces (arī virves, tauvas un auklas), kas paredzētas:

38.1. lietošanai par iekārtu sastāvdaļām preču ražošanā vai apstrādē;

38.2. iestrādāšanai mašīnās, instalācijās (piemēram, karsēšanai, gaisa kondicionēšanai vai apgaismošanai), sadzīves un citās ierīcēs, satiksmes līdzekļos vai to darbībai, uzturēšanai vai ierīkošanai, izņemot brezenta pārklājus un vieglo automašīnu tekstila piederumus, kas tiek pārdoti atsevišķi no automašīnas.

39. Tekstilpreces drošībai un aizsardzībai: drošības jostas, izpletņi, glābšanas vestes, avārijas izeju celiņi, ugunsdzēsības piederumi, pretložu vestes un speciāli aizsargtērpi (piemēram, aizsardzībai pret uguni, ķīmiskajām vielām vai citiem drošības riskiem).

40. Ar gaisu pildītas konstrukcijas (piemēram, sporta zāles, izstāžu stendi vai noliktavas), ja to izpildījuma un tehniskās specifikācijas ir norādītas.

41. Buras.

42. Apģērbi dzīvniekiem.

43. Karogi un vimpeļi.

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.272

Tekstilizstrādājumi, kuriem nepieciešams tikai kopējs tekstilšķiedru sastāva marķējums

1. Grīdas lupatas.

2. Tīrīšanas lupatas.

3. Apmales un rotājumi.

4. Pozamenti.

5. Jostas.

6. Bikšturi.

7. Ģērbturi un zeķturi.

8. Kurpju un zābaku saites.

9. Lentes.

10. Ieveramās gumijas.

11. Pirmējie iepakojumi, kas tiek pārdoti kā jauni iepakojumi.

12. Saiņošanas un lauksaimniecības auklas, alpīnismā un ūdenssportā lietojamās auklas un virves, kā arī virves, tauvas un auklas, kurām nav piemērojams šo noteikumu 3.pielikuma 38.punkts. Minēto tekstilizstrādājumu kopējam marķējumam jābūt uz spoles (ja tie tiek pārdoti metros).

13. Galda sedziņas.

14. Kabatlakati.

15. Mezgloti tīkli un matu tīkliņi.

16. Kaklasaites un tauriņi bērniem.

17. Krūšautiņi (“lacītes”), mazgāšanas cimdi un flaneļa salvetes sejai.

18. Šūšanas, lāpīšanas un izšūšanas diegi, kuriem neto masa, pārdodot mazumtirdzniecībā, ir 1 g vai mazāk.

19. Lentes aizkariem, aizlaidnēm un žalūzijām.

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš