Par ES tiesību vietu Latvijas tiesību normu hierarhijā

22.aprīlī Rīgā publiskajā konferencē “Ko Latvijai nozīmē Eiropas konstitūcija?” Tieslietu ministrijas Politikas plānošanas departamenta direktore Laila Medina, skaidrojot pārmaiņas, ko Eiropas Savienības (ES) konstitūcija ievieš starptautisko un Latvijas tiesību jomā, īpaši uzsvēra, ka ES konstitūcija sniedz skaidru atbildi par ES tiesību vietu Latvijas tiesību normu hierarhijā.
Pašlaik šo attiecību tiesiskais raksturojums atrodams Eiropas Kopienu tiesas praksē, kur tiesa, interpretējot kopienu līgumu jēgu, būtību un mērķus, ir noteikusi, kādos gadījumos ES institūcijām piemīt kompetence izdot tiesību aktus. Tiesu prakse ir pamazām attīstījusies un dabīgā veidā iekļāvusies “veco” dalībvalstu tiesību sistēmā, bet Latvijas tiesību sistēmā, kuras veidošanā tiesu prakse līdz šim netika ņemta vērā, pastāvēja neskaidrības par Kopienas tiesību vietu likumdošanas hierarhijā.
Kā norādīja Laila Medina, konstitūcija vieš skaidrību šajos jautājumos atbilstoši Latvijas tradicionālām tiesiskajām vērtībām un nosaka ES tiesību vietu Latvijas tiesību normu hierarhijā. Abas tiesību sistēmas darbojas blakus un nav skatāmas atrauti viena no otras.
Skaidrojot Eiropas Savienības konstitūcijas attiecības ar Satversmi, L.Medina uzsvēra, ka Satversmes normas, kas aizsargā valsts konstitucionālo pamatu, ir pārākas par Eiropas Savienības konstitūciju. To nostiprina arī Kopienu tiesas noteiktais, ka dalībvalstu konstitucionālie tiesību principi ir ES tiesību principu sastāvdaļa. Savukārt citu ES un Latvijas tiesību normu kolīzijas gadījumā tiek piemērotas ES tiesības.
Otrs svarīgākais konstitūcijas ieguldījums tiesību sistēmā ir ES lēmumu pieņemšanas procesa vienkāršošana – konstitūcijā piecos pantos ir noteikta ES un dalībvalstu kompetence, kas kalpos kā skaidrs pamats tiesību jaunrades procesā, līdz ar to vairs nepastāvēs līdzšinējā sarežģītā “pīlāru struktūra”. Pēc Lailas Medinas teiktā, tas garantē tiesību varas principa daudz efektīvāku piemērošanu ikdienā – samazinot šaubas un strīdus par tiesību akta izdošanas pamatu un ES dalībvalsts kompetenci, tiek palielināta tiesību jaunrades procesa kvalitāte un efektivitāte.
Līdz ar “pīlāru struktūras” likvidēšanu konstitūcija paredz, ka ES kopumā ir viens tiesību subjekts un līdz ar to savas kompetences ietvaros īsteno arī ārējās attiecības ar trešajām valstīm un starptautiskajām organizācijām. Līdzšinējais regulējums paredz sistēmu, kur paralēli pastāv ES kompetence, kas tiek īstenota caur Eiropas Kopienu kā tiesību subjektu (I pīlārs), un ES kompetence, kas tiek īstenota tradicionālā starpvalstu sadarbības formā (II un III pīlārs). Tas būtiski sarežģīja ES un dalībvalstu starptautisko attiecību veidošanu.
ES konstitucionālais līgums, kas tika parakstīts Romā 2004.gada 29.oktobrī, pēc tā ratificēšanas visās ES dalībvalstīs iegūs Eiropas pamatlikuma statusu.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa