Kad referendums par Latviju Eiropas Savienībā kļūst realitāte

Par mūsu iedzīvotāju attieksmi, viedokļiem un argumentiem

Kārtējā Latvijas iedzīvotāju aptauja — Eiropas integrācijas biroja, Valsts kancelejas un Tirgus un sociālo pētījumu firmas "Sociāli korelatīvo datu sistēmas" pētījums par attieksmi pret Eiropas Savienību (ES) norisinājas no šī gada 11. lidz 18.augustam. Aptaujā pēc stratificētās nejaušības izlases principa tika iekļauti 1002 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Izlase aprēķināta, balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas iedzīvotājiem.

Termini:

Izlase

— Latvijas iedzīvotāju mikromodelis

Reģions

Rīga

— Rīgas pilsēta.

Vidzeme

— Jūrmalas pilsēta, Rīgas, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Gulbenes, Alūksnes, Valkas, Madonas, Ogres rajons.

Kurzeme

— Liepājas, Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Saldus rajons.

Zemgale

— Dobeles, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Aizkraukles rajons.

Latgale

— Preiļu, Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas, Balvu, Krāslavas rajons.

Apdzīvotās vietas tips

Rīga

— Rīgas pilsēta.

Cita pilsēta

— Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Rēzekne, Jūrmala, rajonu centri, citas pilsētas.

Lauki

— ciemi, lauku viensētas.

Izglītība

Pamata

— respondents ar pamata vai vidējo nepabeigto izglītību.

Vidējā

— respondents ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību.

Augstākā

— respondents ar augstāko izglītību.

Nodarbinātības sfēra

Valsts sektors

— respondenti, kuri strādā valsts iestādēs vai uzņēmumos ar valsts kapitālu.

Privātais sektors

— respondenti, kuri strādā uzņēmumos ar privāto kapitālu.

Nestrādā

— respondenti: mājsaimnieces, pensionāri, skolēni, studenti, bezdarbnieki.

Cits

— respondenti, kuriem ir gadījuma darbi, strādā apmaksātu darbu sabiedriskās organizācijās, kā arī tie respondenti, kuri nezināja konkrētu nodarbinātības sektoru.

Nodarbošanās

Vadītājs, menedžeris

— uzņēmuma, firmas, organizācijas, nodaļas vadītājs.

Speciālists

— profesionāls speciālists, kas nav vadošos amatos

Kalpotājs

— kalpotājs valsts iestādē, ierēdnis

Strādnieks

— ierindas darbinieks rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, apkalpojošajā sfērā, sabiedriskajā ēdināšanā

Zemnieks

— persona, kas strādā sev piederošā lauku saimniecībā.

Ir savs uzņēmums, individuālais darbs

— pats sev darba devējs, arī profesionāls speciālists (advokāts, ārsts u.tml.), uzņēmuma īpašnieks.

Pensionārs

— persona, kas ir pensijā un nestrādā algotu darbu.

Skolnieks, students

— persona, kas mācās dienas nodaļā kādā no mācību iestādēm.

Mājsaimniece

— persona, kas ir mājsaimnieks vai mājsaimniece un pašlaik nestrādā algotu darbu.

Bezdarbnieks

— persona, kas ir darba spējīgā vecumā un nekur nestrādā.

Ienākumu līmenis

Ienākumi uz vienu ģimenes locekli, ieskaitot visus ienākumus (algas, stipendijas, pabalstus, pensijas utt.)

Zemi

— līdz 42 latiem.

Vidēji

— no 43 līdz 84 latiem.

Vidēji augsti

— no 85 līdz 126 latiem.

Augsti

— vairāk par 127 latiem.

Atbildes uz jautājumu:

"Kāda ir jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?"

Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Eiropas Savienību, viņiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Respondenti savu attieksmi pret Eiropas Savienību varēja novērtēt skalā "pozitīva", "drīzāk pozitīva kā negatīva", "negatīva", "drīzāk negatīva, kā pozitīva".

Lai veiktu detalizētāku analīzi, salīdzinājumam ir izmantoti dati arī par 1999. gada augustā veikto aptauju.

Lai respondentu attieksmi pret Eiropas Savienību atainotu izvērstāk, grafikā ir izmantota "pilna" skala. Kā redzams, šajā aptaujā visbiežāk Latvijas iedzīvotāji savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā "drīzāk pozitīvu" (40,9%). Arī pirms gada veiktajā aptaujā respondenti savu attieksmi pret Eiropas Savienību biežāk raksturoja kā "drīzāk pozitīvu" (38,3%). Salīdzinājumā ar pirms gada veikto aptauju šā gada augusta aptaujā respondenti nedaudz biežāk ir norādījuši, ka viņu attieksme pret Eiropas Savienību ir drīzāk negatīva (attiecīgi 22,3% un 27,8%), savukārt retāk ir atzīmēts, ka tā ir pozitīva (attiecīgi 22,8% un 15,1%).

Aplūkojot Latvijas iedzīvotāju atbildes "savilktā" veidā, t.i., summējot atbildes "pozitīva" ar atbildēm "drīzāk pozitīva kā negatīva" un atbildes "negatīva" ar atbildēm "drīzāk negatīva kā pozitīva" ir redzams, ka vairāk nekā pusei jeb 56% respondentu ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Savukārt nedaudz vairāk nekā 1/3 jeb 36,3% respondentu ir kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību. Konkrētu savas attieksmes pret Eiropas Savienību vērtējumu nav varējuši sniegt 7,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Sociāldemogrāfisko rādītāju korelācija ar atbildēm uz jautājumu: "Kāda ir jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?" tiks analizēta pēc vienkāršotās skalas.

Līdzīgi kā 1999. gada augusta aptaujā arī šā gada augusta aptaujā kopumā nav vērojamas būtiskas atšķirības vīriešu un sieviešu attieksmē pret Eiropas Savienību. Pozitīvi noskaņoti ir 56,5% vīriešu un 55,5% sieviešu.

Atbilžu sadalījums atkarībā no respondentu vecuma liecina, ka pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir gados jaunākiem respondentiem, it īpaši tas vērojams vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Tā 72,7% šīs vecuma grupas pārstāvju ir pauduši pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību. Vecumā virs 45 gadiem šis rādītājs ir zemāks — 51%.

Vērojama sakarība, ka aptaujas dalībniekiem ar augstāku izglītības līmeni ir pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību. Tā, piemēram, 62,4% respondentu ar augstāko izglītību ir minējuši, ka viņiem kopumā ir pozitīva attieksme, bet respondentu vidū, kuriem ir pamatizglītība, šis rādītājs sasniedz tikai 48,5%. Aptaujātie ar pamatizglītību biežāk nekā pārējie ir norādījuši, ka viņiem ir grūti paust konkrētu viedokli šajā jautājumā (16,2%).

Latvieši biežāk nekā cittautieši ir minējuši, ka viņiem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību (attiecīgi 58,2% un 53,3%).

Šajā grafikā ir attēlotas LR pilsoņu un respondentu bez LR pilsonības sniegtās atbildes uz jautājumu: "Kāda ir Jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?".

Rezultāti liecina, ka LR pilsoņiem ir kopumā pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību nekā respondentiem bez LR pilsonības (attiecīgi 58,4% un 49%).

Pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir nestrādājošajiem respondentiem (59,5%). Salīdzinoši viskritiskāk noskaņotie pret Eiropas Savienību ir izrādījušies valsts sektorā strādājošie (negatīva: 42,4%).

Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no aptaujas dalībnieku nodarbošanās, ir redzams, ka salīdzinoši pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir skolēniem un studentiem (76,5%), mājsaimniecēm (65,9%) un speciālistiem (64%). Kritiskāka attieksme (atbildes "negatīva") pret Eiropas Savienību ir zemniekiem (77,8%), kalpotājiem (44,5%) un vadītājiem, menedžeriem (42,4%).

Vērojama tendence, ka respondentiem ar augstāku ienākumu līmeni ir pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību nekā respondentiem ar zemāku ienākumu līmeni. Tā, piemēram, 77,2% Latvijas iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī (virs Ls 127) ir norādījuši, ka viņiem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Šādu attieksmi ir pauduši arī 52,2% respondentu ar zemu ienākumu līmeni (līdz Ls 42).

Caurmērā pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir Rīgas iedzīvotājiem (62,4%). Rezervētākie savā attieksmē ir izrādījušies Vidzemes iedzīvotāji (44,3%). Kurzemē dzīvojošie salīdzinoši biežāk ir norādījuši, ka viņiem ir grūti paust konkrētu viedokli šajā jautājumā (11,8%).

Laukos dzīvojošie ir izrādījušies kritiskāki savā attieksmē pret Eiropas Savienību nekā pilsētās (t. sk. Rīgā) dzīvojošie. 47,2% lauku iedzīvotāji ir atzīmējuši, ka viņiem ir kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību. Pilsētu (t. sk. Rīgas) iedzīvotāju vidū šis rādītājs ir zemāks (33,6%).

Atbildes uz jautājumu:

"Ja rīt notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?"

Grafikā ir attēlotas aptaujās iegūtās Latvijas iedzīvotāju atbildes uz jautājumu: "Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?".

Lai veiktu detalizētāku analīzi, ir izmantoti astoņu veikto aptauju dati par laika periodu no 1998. gada novembra līdz 2000. gada augustam.

Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar iepriekš (2000. gada maijā) veikto aptauju, Latvijas iedzīvotāju vidū ir nedaudz (par 4,9%) pieaudzis "par" balsojošo skaits un samazinājies (par 5,3%) "pret" balsojošo skaits. Kopumā balsojuma rezultāti ir jāvērtē kā relatīvi stabili, jo iegūtie dati būtiski nepārsniedz pētījuma kopējās kļūdas +/- 3% robežas. 2000. gada augustā "par" iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 44,6% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt nedaudz mazāk kā 1/3 jeb 32,4% aptaujāto balsotu "pret" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 23,1% respondentu nav spējuši paust konkrētu viedokli.

Šajā aptaujā nav vērojamas būtiskas atšķirības vīriešu un sieviešu balsojumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tā "par" iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 45,8% vīriešu un 43,4% sieviešu. Jāatzīmē, ka sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, ir bijis nedaudz grūtāk sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā (attiecīgi 25,4% un 20,4%).

Aplūkojot atbilžu sadalījumu vecuma griezumā, atklājas, ka, līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, arī šajā lielākie eirooptimisti ir gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji (18 līdz 24 g.v.). Nedaudz vairāk nekā puse jeb 52,9% šīs vecuma grupas respondentu balsotu "par" iestāšanos Eiropas Savienībā. Kritiskāki savā balsojumā ir izrādījušies respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem ("par": 39,1%). Jāatzīmē, ka šīs vecuma grupas pārstāvju vidū, sākot ar 1999. gada augustu, vērojams pakāpenisks eirooptimisma kritums. Savukārt gados visvecāko aptaujas dalībnieku (virs 55 g.v.) vidū, salīdzinot ar 2000. gada maija aptauju, ir vērojams tā pieaugums ("par": maijā — 33%; augustā — 44,3%).

Vērojama tendence, ka aptaujas dalībniekiem ar augstāku izglītības līmeni ir raksturīgs pozitīvāks balsojums. Tā, piemēram, "par" iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 48,1% aptaujas dalībnieku ar augstāko izglītību un 35,6% respondentu ar pamatizglītību. Salīdzinot ar 2000. gada maija aptauju, to respondentu vidū, kuriem ir pamatizglītība, ir pieaudzis eirooptimisms ("par": maijā — 21,8%; augustā — 35,6%).

Salīdzinot iegūtos rezultātus atkarībā no respondentu tautības, redzams, ka "par" balsojumā nozīmīgas atšķirības nav vērojamas. Jāatzīmē, ka cittautieši nedaudz biežāk nekā latvieši balsotu "pret" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (attiecīgi 36% un 29,3%). Savukārt latvieši nedaudz biežāk nekā cittautieši ir norādījuši, ka viņiem ir grūti sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā (attiecīgi 24,8% un 20,9%).

Grafikā ir attēlotas LR pilsoņu un respondentu bez LR pilsonības sniegtās atbildes uz jautājumu: "Ja rīt notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?".

Rezultāti liecina, ka, līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, LR pilsoņiem, salīdzinot ar respondentiem bez LR pilsonības, ir raksturīgs nedaudz pozitīvāks balsojums. "Par" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 45,7% LR pilsoņu un 41,0% respondentu bez LR pilsonības. Datu dinamika liecina, ka iepriekšējā un šajā aptaujā LR pilsoņu vidū ir vērojams atbilžu "nezina NA" skaita pieaugums (2000. g. februārī — 17,9%; maijā — 23,6%; augustā — 24,3%).

Atšķirībā no visām iepriekš veiktajām aptaujām šajā tieši nestrādājošie aptaujas dalībnieki ir caurmērā biežāk norādījuši, ka balsotu "par" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (50,5%). Kritiskāki savās atbildēs ir bijuši valsts sektorā strādājošie. 37,4% šīs grupas pārstāvju ir norādījuši, ka balsotu "pret" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Privātajā sektorā nodarbināto atbildes būtiski neatšķiras no kopējā atbilžu sadalījuma.

Zināmas atšķirības iespējamajā balsojumā ir vērojamas respondentu vidū ar dažādu nodarbošanos. Pozitīvāki savā balsojumā ir izrādījušies skolēni un studenti (58,2%), mājsaimnieces (51,2%) un speciālisti (49,1%). Savukārt kritiskāk noskaņoti pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ir zemnieki ("pret": 72,2%), uzņēmēji ("pret": 36,8%) un kalpotāji ("pret": 37,2%).

Līdzīgi kā iepriekšējās aptaujās, vērojama sakarība, ka Latvijas iedzīvotāji ar augstāku ienākumu līmeni ir biežāk norādījuši, ka balsotu "par" iestāšanos Eiropas Savienībā. Tā "par" iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu vairāk nekā 2/3 jeb 67,4% respondentu ar augstu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī (virs Ls 127). Respondentu vidū, kuriem ir zems ienākumu līmenis (līdz Ls 42), šis rādītājs sasniedz tikai 37,3%.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no reģiona, kurā dzīvo aptaujas dalībnieki, atklājas, ka biežāk nekā caurmērā "par" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu Rīgas (50,3%), kā arī Zemgales iedzīvotāji (52,1%). Salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju, šajos reģionos ir vērojams eirooptimisma pieaugums (Rīgā par 10% un Zemgalē par 10,2%). Savukārt Latgalē (30%) un Kurzemē (27,5%) dzīvojošie šajā aptaujā vidēji biežāk ir atzīmējuši, ka viņiem ir grūti sniegt konkrētu atbildi jautājumā par iespējamo balsojumu.

Pozitīvāks balsojums ir raksturīgs Rīgā dzīvojošajiem respondentiem. Caurmērā kritiskāki savā balsojumā ir izrādījušies lauku iedzīvotāji. 40,8% šīs grupas pārstāvju balsotu "pret" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Raksturojot izmaiņas, jāatzīmē, ka citu Latvijas pilsētu (ne Rīgas) iedzīvotāju vidū kopš 1999. gada augusta aptaujas vērojama eirooptimisma līmeņa samazināšanās (no 56,4% uz 42,7%).

Raksturīgi, ka tie respondenti, kuriem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, arī caurmērā biežāk ir norādījuši, ka balsotu "par" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (77,2%). Tikai 2,5% aptaujāto, kuriem ir kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību, tomēr balsotu "par" iestāšanos Eiropas Savienībā. 80,5% šīs grupas pārstāvju balsotu "pret" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Atbildes uz jautājumu:

Kā, pēc jūsu domām, mainītos labklājības līmenis Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā?

Lai noskaidrotu, kā, pēc respondentu domām, mainītos labklājības līmenis Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, viņiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Aptaujas dalībniekiem tika piedāvāts izvēlēties vienu no iespējamām alternatīvām: "uzlabosies", "drīzāk uzlabosies", "nemainīsies", "drīzāk pasliktināsies", "pasliktināsies". Aptaujātie varēja arī sniegt atbildi "grūti pateikt".

Lai respondentu viedokli atainotu detalizēti, grafikā ir izmantota "pilna" skala. Kā redzams, gandrīz 1/3 jeb 30,4% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā dzīves līmenis Latvijā drīzāk uzlabosies. Savukārt 23,2% aptaujāto uzskata, ka tas būtiski nemainīsies.

Kopējie rezultāti liecina, ka visbiežāk aptaujātie ir norādījuši, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā dzīves līmenis Latvijā kopumā uzlabosies (38,2%). Savukārt līdzīgs skaits respondentu uzskata, ka tas nemainīsies (23,2%) vai pasliktināsies (23%). Jāatzīmē, ka 15,5% aptaujāto ir bijis grūti paust savu viedokli.

Sociāldemogrāfisko rādītāju korelācija ar atbildēm uz jautājumu "Kā, pēc jūsu domām, mainītos labklājības līmenis Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā?" tiks analizēta pēc vienkāršotās skalas.

Vīrieši ir izrādījušies nedaudz kritiskāk noskaņoti nekā sievietes. 25,4% vīriešu ir norādījuši, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā dzīves līmenis Latvijā kopumā pasliktināsies. Savukārt sieviešu vidū šis rādītājs nepārsniedz 20,8%. Taču jāatzīmē, ka sievietes nedaudz biežāk nav spējušas paust konkrētu viedokli, izvēloties atbildi "grūti pateikt" (18,2%).

Raksturīgi, ka gados jaunākie respondenti (18–34 g.v.) biežāk ir norādījuši, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā dzīves līmenis Latvijā kopumā uzlabosies (45,6%). Pārējās vecuma grupās šis rādītājs nepārsniedz 36,8%. Viskritiskāk noskaņotie ir bijuši aptaujātie vecumā no 45 līdz 54 gadiem. 28,1% šīs vecuma grupas pārstāvju uzskata, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā dzīves līmenis Latvijā kopumā pasliktināsies. Savukārt gados visjaunākie respondenti (18–24 g.v.) ir biežāk atzīmējuši, ka viņiem ir grūti paust konkrētu viedokli (22%).

Vērojama sakarība, ka aptaujas dalībniekiem ar augstāku izglītības līmeni ir raksturīga pozitīvāka attieksme šajā jautājumā. 42,2% respondentu ar augstāko izglītību ir minējuši, ka, viņuprāt, pēc iestāšanās Eiropas Savienībā dzīves līmenis Latvijā kopumā uzlabosies. Aptaujāto vidū, kuriem ir pamatizglītība, šis rādītājs nepārsniedz 30,9%. Jāatzīmē, ka respondenti ar pamatizglītību biežāk nav spējuši paust noteiktu viedokli (21,3%).

Latviešu un citu tautību pārstāvju sniegtajās atbildēs būtiskas atšķirības nav vērojamas. LR pilsoņi ir pozitīvāk noskaņoti jautājumā par labklājības līmeņa izmaiņām Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Tā 40,2% LR pilsoņu un 32,8% respondentu bez LR pilsonības uzskata, ka labklājības līmenis Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā kopumā uzlabosies.

Analizējot datus atkarībā no nodarbinātības sfēras, kurā respondents strādā, atklājas, ka pozitīvāk noskaņoti jautājumā par labklājības līmeņa izmaiņām Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir nestrādājošie respondenti (42,3%).

Vispozitīvāk noskaņotie ir izrādījušies skolēni un studenti — to, ka labklājības līmenis Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā kopumā uzlabosies, ir atzinuši 58,8% šīs grupas respondentu. To ir minējuši arī 48,8% mājsaimnieču un 44,1% — vadītāju, menedžeru. Savukārt viskritiskāko attieksmi pauduši zemnieki ("pasliktināsies": 61,1%).

Grafikā ir attēlotas dažādu ienākumu grupu pārstāvju sniegtās atbildes uz jautājumu: "Kā, pēc jūsu domām, mainītos labklājības līmenis Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā?".

Aplūkojot iegūtos rezultātus dažādās ienākumu grupās, ir vērojama tendence, ka, pieaugot respondenta ienākumiem, sniegtās atbildes kļūst pozitīvākas. Ja iedzīvotāju grupā ar zemiem ienākumiem (līdz Ls 42) tikai 29,6% aptaujāto norādījuši, ka labklājības līmenis uzlabosies, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, tad respondentu vidū, kuriem ir augsts ienākumu līmenis (virs Ls 127), tādu ir jau vairāk par pusi (58,1%).

Zemgalē dzīvojošie aptaujas dalībnieki biežāk nekā citi ir norādījuši, ka labklājības līmenis uzlabosies, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (46,5%). Vidzemnieki caurmērā ir izrādījušies skeptiskāki ("pasliktināsies": 32,4%). Latgales iedzīvotāji biežāk nekā pārējie nav spējuši paust konkrētu viedokli, izvēloties atbildi "grūti pateikt" (19,4%).

Latvijas pilsētu (t.sk. Rīgas) iedzīvotāji kopumā bijuši mazāk kritiski nekā laukos dzīvojošie. 29,3% lauku iedzīvotāji ir norādījuši, ka labklājības līmenis Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā kopumā pasliktināsies. Salīdzinoši pilsētu iedzīvotāju vidū šis rādītājs nepārsniedz 24,4%.

Interesanti ir aplūkot atbildes uz jautājumu "Kā, pēc jūsu domām, mainītos labklājības līmenis Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā?" korelācijā ar respondentu iespējamo balsojumu referendumā.

Vērojama sakarība, ka tie respondenti, kuri referendumā balsotu "par" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ir biežāk atzīmējuši, ka labklājības līmenis Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā kopumā uzlabosies (77,7%). Tikai 4,3% respondenti, kuri referendumā balsotu "pret" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, uzskata, ka labklājības līmenis Latvijā šajā gadījumā varētu uzlaboties. Eiroskeptiķu vidū populārāks ir viedoklis, ka labklājības līmenis Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā kopumā pasliktināsies (60,9%).

 

Atbildes uz jautājumu:

"Vai jūs pēdējo trīs mēnešu laikā esat īpaši meklējuši informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību?"

Respondentiem tika lūgts atbildēt, vai viņi pēdējo trīs mēnešu laikā ir īpaši meklējuši informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību. Aptaujas dalībnieki varēja minēt piedāvātos informācijas avotus (presē, TV, radio u.c.) vai arī norādīt atbildes: "īpaši informāciju nemeklēju" un "mani neinteresē šie jautājumi".

Datu salīdzinājumam ir izmantoti arī 1999. gada augusta aptaujā iegūtie rezultāti.

Tā kā aptaujas dalībnieki varēja minēt vairākus avotus, kuros informāciju var īpaši meklēt, tad atbilžu summa pārsniedz 100%.

Kā redzams grafikā, 2000. gada augusta aptaujā respondenti salīdzinoši biežāk ir norādījuši, ka ir izvēlējušies attiecīgus raidījumus TV (18,8%), meklējuši atbilstošus rakstus presē (13,2%) vai izvēlējušies attiecīgus radio raidījumus (11%). Tomēr nedaudz vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju īpaši informāciju par Eiropas Savienību nav meklējuši (53,7%), bet 14,7% aptaujāto neinteresē šie jautājumi. Salīdzinājumā ar 1999. gada augusta aptauju redzams, ka gada laikā nozīmīgas izmaiņas nav vērojamas.

Šajā grafikā iegūtie dati ir attēloti "savilktā" veidā, t.i., atbildes sagrupējot kā: "esmu īpaši meklējis informāciju", "īpaši informāciju nemeklēju", "mani neinteresē šie jautājumi" un "nezina/NA".

Kā liecina grafikā atspoguļotie rezultāti, tad informāciju īpaši ir meklējuši 29,6% respondentu. Savukārt nedaudz vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību, speciāli nav meklējuši (53,7%).

Tālāk Latvijas iedzīvotāju atbildes uz šo jautājumu korelācijā ar dažādiem sociāldemogrāfiskiem rādītājiem tiks analizētas pēc "savilktā" varianta.

Vīrieši caurmērā biežāk nekā sievietes ir atzīmējuši, ka ir īpaši meklējuši informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību (attiecīgi 34,3% un 25,6%).

Caurmērā biežāk informāciju par šiem jautājumiem ir meklējuši gados visjaunākie respondenti (18–34 g.v.) (34,7%). Interesanti, ka aptaujātie vecumā no 25 līdz 34 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji ir atzīmējuši, ka informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību, speciāli nav meklējuši (59,3%).

Vērojama sakarība, ka Latvijas iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni ir salīdzinoši biežāk īpaši meklējuši informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību. Tā, piemēram, to ir darījuši 44,7% aptaujāto ar augstāko izglītību un tikai 14,7% aptaujāto ar pamatizglītību. Respondenti ar pamatizglītību vidēji biežāk ir norādījuši, ka viņus šie jautājumi neinteresē (36%).

Latvieši caurmērā biežāk ir atzīmējuši, ka viņi informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību, īpaši nav meklējuši (60,3%). Savukārt cittautieši vidēji biežāk ir norādījuši, ka viņus šie jautājumi neinteresē (22%).

LR pilsoņi biežāk nekā respondenti bez LR pilsonības ir minējuši, ka informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību, īpaši nav meklējuši (attiecīgi 57,8% un 41,8%). Respondenti bez LR pilsonības biežāk nekā LR pilsoņi ir atzīmējuši, ka viņus šie jautājumi neinteresē (attiecīgi 25% un 11,1%).

Respondentu atbildēs atkarībā no viņu nodarbinātības sfēras nav vērojamas nozīmīgas atšķirības. Analizējot to, kā uz šo jautājumu ir atbildējuši Latvijas iedzīvotāji ar dažādu nodarbošanos, atklājas, ka aktīvāki attiecīgās informācijas meklējumos ir iestāžu vadītāji, menedžeri (44,8%), skolēni, studenti (43,3%), kā arī speciālisti (35,1%). Salīdzinoši tikai 11,1% zemnieku ir īpaši meklējuši informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību. Bezdarbnieki (29,1%) un uzņēmēji (26,3%) vidēji biežāk ir norādījuši, ka viņus šie jautājumi neinteresē.

Vērojama tendence, ka respondenti ar augstāku ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir biežāk īpaši meklējuši informāciju par Eiropas Savienības jautājumiem. To ir darījuši 55,9% aptaujāto ar augstu ienākumu līmeni (virs Ls 127) un 22,6% aptaujāto ar zemu ienākumu līmeni (līdz Ls 42).

Aktīvāk informāciju par Eiropas Savienību pēdējo 3 mēnešu laikā ir meklējuši rīdzinieki (36,3%). Latgales (20%), Vidzemes (18,3%) un Kurzemes (18,2%) iedzīvotāji nedaudz biežāk nekā citi ir minējuši, ka viņus šie jautājumi neinteresē.

Aplūkojot iegūtās atbildes atkarībā no apdzīvotās vietas tipa, ir redzams, ka rīdzinieki biežāk nekā caurmērā ir īpaši meklējuši informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību (36,3%). Savukārt nedaudz vairāk nekā 2/3 jeb 67% aptaujāto lauku iedzīvotāju šie jautājumi neinteresē.

Ir lietderīgi aplūkot Latvijas iedzīvotāju atbildes uz jautājumu "Vai jūs pēdējo trīs mēnešu laikā esat īpaši meklējuši informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību?" saistībā ar aptaujāto balsojumu referendumā.

Atklājas sakarība, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kuri referendumā balsotu "par" iestāšanos Eiropas Savienībā, salīdzinoši biežāk ir speciāli meklējuši informāciju par Eiropas Savienības jautājumiem (41,4%). To respondentu vidū, kuri balsotu "pret" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, šis rādītājs ir tikai 24,4%. Savukārt 28,8% aptaujas dalībnieku, kuri vēl nav izlēmuši, kā balsot iespējamajā referendumā, ir minējuši, ka viņus šie jautājumi neinteresē.

 

Atbildes uz jautājumu:

"Kā jūs vērtētu savu zināšanu līmeni par Eiropas Savienību 10 ballu skalā, ja pieņem, ka "1" nozīmē, ka nezināt neko, bet "10", ka jums ir ļoti labas zināšanas par Eiropas Savienību?"

Respondentiem tika lūgts novērtēt savu zināšanu līmeni 10 ballu skalā, pieņemot, ka "1" nozīmē, ka viņi nezina neko, bet "10" — ka viņiem ir ļoti labas zināšanas par Eiropas Savienību.

Datu salīdzinājumam ir izmantoti arī 1999. gada augusta aptaujā iegūtie rezultāti.

Iegūtie rezultāti liecina, ka 15,2% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par Eiropas Savienību nezina (gandrīz) neko (1–2 balles), 61,7% aptaujāto zina nedaudz (mazliet) (3–5 balles); 21,4% aptaujāto — zina diezgan daudz (6–8 balles), bet 1,7% aptaujāto ir (ļoti) labas zināšanas par Eiropas Savienību (9–10 balles). Iegūto rezultātu dinamika liecina, ka gada laikā būtiskas izmaiņas savu zināšanu līmeņa pašvērtējumā Latvijas iedzīvotāju vidū nav notikušas.

Tātad vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par Eiropas Savienību zina nedaudz. To apliecina arī aprēķinātais aritmētiskais vidējais respondentu zināšanu līmeņa pašvērtējumam (4,3274).

Vīrieši savu zināšanu līmeni par Eiropas Savienību salīdzinoši vērtē nedaudz augstāk nekā sievietes (aritmētiskais vidējais attiecīgi 4,5597 un 4,1269).

Aplūkojot iegūtos rezultātus, atklājas sakarība, ka gados jaunākiem Latvijas iedzīvotājiem ir augstāks savu zināšanu līmeņa pašvērtējums jautājumos par Eiropas Savienību, salīdzinot ar gados vecākiem respondentiem. Aptaujas dalībniekiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem aprēķinātais aritmētiskais vidējais ir 4,4841, bet gados visvecākajiem aptaujas dalībniekiem (virs 55 g.v.) šis rādītājs ir nedaudz zemāks (4,1014).

Respondentiem ar augstāku izglītības līmeni ir raksturīgs augstāks savu zināšanu līmeņa pašvērtējums Eiropas Savienības jautājumos. Tā, piemēram, Latvijas iedzīvotājiem ar augstāko izglītību aprēķinātais aritmētiskais vidējais ir 5,0545, bet iedzīvotājiem ar pamatizglītību — tikai 3,4410.

Latvieši (4,5502) un LR pilsoņi (4,4296) savu zināšanu līmeni par Eiropas Savienību vērtē nedaudz augstāk nekā cittautieši (4,0543) un respondenti bez LR pilsonības (4,0294).

Dažādās nodarbinātības sfērās strādājošo sniegtajās atbildēs nav nozīmīgu atšķirību.

Zinošāki nekā caurmērā jautājumos par Eiropas Savienību ir izrādījušies vadītāji, menedžeri (5,1504), zemnieki (5,0193), skolēni, studenti (4,9181) un speciālisti (4,5594). Salīdzinoši zemāk savas zināšanas ir vērtējuši bezdarbnieki (3,6154) un strādnieki (3,9446).

Vērojama sakarība, ka respondenti ar augstāku ienākumu līmeni savas zināšanas par Eiropas Savienību ir novērtējuši augstāk. Ienākumu grupā virs Ls 127 aritmētiskais vidējais ir 5,3093, bet ienākumu grupā līdz Ls 42 tikai 3,8662.

Aplūkojot iegūtos rezultātus reģionālā griezumā, atklājas, ka relatīvi kritiskāki sava zināšanu līmeņa vērtējumā par Eiropas Savienību ir kurzemnieki (4,0937).

Rīgā dzīvojošie (4,4827) savu zināšanu līmeni par Eiropas Savienību ir vērtējuši nedaudz augstāk nekā citās Latvijas pilsētās dzīvojošie respondenti (4,1910). Savukārt Latvijas lauku iedzīvotāju zināšanu līmeņa pašvērtējums (4,3828) neatšķiras no kopējā atbilžu sadalījuma, taču jāatzīmē, ka tas ir augstāks nekā pirms gada sniegtais (3,7734).

Ir interesanti aplūkot Latvijas iedzīvotāju zināšanu līmeņa pašvērtējumu jautājumos par Eiropas Savienību saistībā ar viņu iespējamo balsojumu referendumā.

Vērojama tendence, ka respondenti, kuri referendumā balsotu "par" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, nedaudz biežāk ir norādījuši, ka viņi par Eiropas Savienību zina diezgan daudz (7–8 balles). Savukārt respondenti, kuri balsotu "pret" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, salīdzinoši biežāk ir atzīmējuši, ka viņi par Eiropas Savienību nezina gandrīz neko vai zina nedaudz (2 un 3 balles).

 

Secinājumi:

1. Vairāk nekā pusei jeb 56% respondentu ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Savukārt tikai nedaudz vairāk nekā 1/3 jeb 36,3% respondentu ir kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību. Konkrētu savas attieksmes pret Eiropas Savienību vērtējumu nav varējuši sniegt 7,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

2. Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar iepriekš (2000. gada maijā) veikto aptauju, Latvijas iedzīvotāju vidū ir nedaudz (par 4,9%) pieaudzis "par" balsojošo skaits un samazinājies (par 5,3%) "pret" balsojošo skaits. Kopumā balsojuma rezultāti ir jāvērtē kā relatīvi stabili, jo iegūtie dati būtiski nepārsniedz pētījuma kopējās kļūdas +/- 3% robežas.

2000. gada augustā "par" iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 44,6% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt nedaudz mazāk nekā 1/3 jeb 32,4% aptaujāto balsotu "pret" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 23,1% respondentu nav spējuši paust konkrētu viedokli.

3. Rezultāti liecina, ka visbiežāk aptaujātie ir norādījuši, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā dzīves līmenis Latvijā kopumā uzlabosies (38,2%). Līdzīgs skaits respondentu uzskata, ka tas nemainīsies (23,2%) vai pasliktināsies (23%). Jāatzīmē, ka 15,5% aptaujāto ir bijis grūti paust savu viedokli.

4. Nedaudz vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju īpaši informāciju par Eiropas Savienību nav meklējuši (53,7%), bet 14,7% aptaujāto neinteresē šie jautājumi. Informāciju īpaši ir meklējuši 29,6% respondentu. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji šo informāciju ir meklējuši TV, presē un radio. Salīdzinājumā ar 1999. gada augusta aptauju redzams, ka gada laikā nozīmīgas izmaiņas nav notikušas.

5. Iegūtie rezultāti liecina, ka 15,2% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par Eiropas Savienību nezina (gandrīz) neko (1–2 balles), 61,7% aptaujāto zina nedaudz (mazliet) (3–5 balles); 21,4% aptaujāto zina diezgan daudz (6–8 balles), bet 1,7% aptaujāto ir (ļoti) labas zināšanas par Eiropas Savienību (9–10 balles). Tātad vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par Eiropas Savienību zina nedaudz. To apliecina arī aprēķinātais aritmētiskais vidējais respondentu zināšanu līmeņa pašvērtējumam (4,3274). Iegūto rezultātu dinamika liecina, ka gada laikā būtiskas izmaiņas savu zināšanu līmeņa pašvērtējumā Latvijas iedzīvotāju vidū nav notikušas.