Ārzemju presē

Poļu “Gazeta.pl”: “Benedikts XVI savā pirmajā pāvesta uzrunā uzsvēra, ka, sekojot priekšgājējiem, viņš turpinās ekumenisko dialogu un neapstāsies ceļā pretī kristiešu vienībai. “Viņš pamazām sāk mūs pārsteigt,” atzīst daži komentētāji.”

•

Vācu “Financial Times Deutschland”: “ES dalībvalstu valdības gatavo stratēģiju ārkārtas gadījumam. Arī tad, ja referenduma iznākums par ES konstitūciju Francijā būs negatīvs, tās vēlas turpināt konstitucionālā līguma ratificēšanu. Labvēlīgā gadījumā, kad visas valstis, izņemot Franciju, būs akceptējušas konstitūciju, Eiropas politiskā elite gatavojas izdarīt spiedienu uz frančiem, lai pamudinātu viņus rīkot jaunu referendumu. Tomēr šī iespēja tiek uzskatīta par hipotētisku, jo pēc Francijas “nē” diez vai varēs rēķināties ar britu piekrišanu.”

•

Parīzē izdotais “International Herald Tribune”: “ES neies bojā [ja Francija nobalsos pret ES konstitucionālo līgumu]. Tā var turpināt juceklīgi darboties, balstoties uz vecajiem līgumiem, noteikumiem un institūcijām, tomēr virzība pretim ciešākai integrācijai un plašākam dalībnieku lokam noteikti iestigs... Neviens patiesībā nezina, kas īsti notiks, ja Francija tiešām teiks “nē”.”

•

Vācu “Berliner Zeitung”: Vācijas Bundestāga prezidents Tīrse norāda, ka tad, ja ES konstitūcija nestāsies spēkā, izveidosies vakuums, kas veicinās ASV lomas nostiprināšanos Eiropā. Tad neveiksmīgs būs arī nākamais ES integrācijas solis. Saglabāšoties paralīze, ko rada Nicas līguma nepilnības, un pastiprināšoties nacionālais egoisms. Viņš ļoti cer, ka franči apdomās savas rīcības sekas.

•

Krievijas “Inopressa.ru”: “Jau pirms ierašanās Maskavā ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa paziņoja, ka atklāti runās par Krievijas demokrātijas trūkumiem. Tieši tāpēc viņa atrada laiku, lai neatkarīgajā radiostacijā “Eho Moskvi” atbildētu uz klausītāju jautājumiem. Viņa sacīja, ka “nedrīkst tik lielā mērā koncentrēt varu prezidenta rokās”, kā arī norādīja uz neatkarīgu masu mediju nepieciešamību, lai krievu tauta varētu atklāti diskutēt par valsts demokrātisko nākotni. Viņas galvenais uzdevums tomēr bija sagatavot ASV prezidenta Buša vizīti 9.maijā Maskavā. Taču Maskavai ir ļoti grūti “sagremot” to, ka pirms tam Bušs apmeklēs Latviju un pēc tam Gruziju.”

•

Poļu “Rzeczpospolita”: “Kondolīza Raisa lika prezidentam Putinam saprast, ka ASV ir ļoti noraizējušās par mediju brīvības ierobežošanu Krievijā un varas koncentrēšanu viena valsts vadītāja rokās. Viņa arī nevairījās nosaukt Lukašenko režīmu par pēdējo diktatūru Eiropā un aicināja uz varas maiņu.”

•

Vācu “Kölner Stadt-Anzeiger”: “Buša vizīte 9.maijā diez vai būs no konfliktiem brīva piedalīšanās svinībās. Bušs atstās Vašingtonu ne tikai tāpēc vien, lai Sarkanajā laukumā piedalītos parādē par godu Otrā pasaules kara 60.gadadienai. Viņš – par dusmām Maskavai – apmeklēs arī bijušās padomju republikas Latviju un Gruziju. Maskava to uzskata par pierādījumu, ka Vašingtona vēlas paplašināt ietekmi Maskavas pievārtē.”

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem