Mežā meklē pērles

Meža dienās valsts mežos šogad izvietos vairāk nekā 11 500 putnu būrīšus, visvairāk tiks gādāts par mazajiem putniem, kuru ēdienkartē iecienīti kukaiņi Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Par pilskalniem, dižkokiem, dižakmeņiem, piemiņas vietām, kultūrvēsturiskām ainavām un citām mežā mājvietu radušām vērtībām šopavasar būs īpaša interese. Iecere tās apzināt, izzināt, sakopt un labiekārtot ir viens no 2005. gada Meža dienu pasākumu stūrakmeņiem. Un, kā ik gadu, protams, tiks iestādīts miljoniem jaunu kociņu.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū atdzimušās Meža dienas iegūst arvien lielāku vērienu. To norisi koordinē Zemkopības ministrija, un tajās iesaistījies kupls dalībnieku skaits. Šogad izveidota arī Meža dienu komiteja, kurai jāveicina plašākas sabiedrības iesaistīšana, norāda zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Centrālais pasākums Rīgā, Doma laukumā, jau aiz muguras, vēl viens vērienīgs pasākums paredzēts 1.maijā, kad tiks paplašināta pērn ierīkotās Eiropas birze. Uz pasākumu iecerēts aicināt Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātus un meža nozares pārstāvjus. Dažādu citu vietēja mēroga pasākumu skaits lēšams vairākos simtos.
Arī šogad izraudzīts Meža dienu vadmotīvs – “Mežs – vērtība ikvienam!”, lai līdzās ikgadējām mežu sakopšanas un atjaunošanas talkām, ar saimniekošanu saistītiem izglītojošiem semināriem izgaismotu kādu konkrētu problēmu.

Atkritumu kalnu ielenkumā

Atgādinām, ka pērn zem lupas tika likta atkritumu problēma. Valsts meža dienests (VMD), noslēdzot akciju “Mežā atkritumiem vairs nav vietas”, pagājušo pavasar nāca klajā ar Latvijas karti, kurā atzīmētas piedrazotās vietas. Lai gan piesārņoti meži ir sena un vispārzināma nelaime, apzinātā kopaina bija šokējoša, un viena no galvenajām gūtajām atziņām šāda: Latvijas zaļā zelta piesārņošanas problēma sakņojas sabiedrības attieksmē pret vidi, kurā tā dzīvo.
Arī šogad cīņa ar atkritumiem turpināsies. VAS “Latvijas valsts meži”, runājot Komunikācijas daļas vadītāja Tomasa Kotoviča vārdiem, karu pret atkritumiem turpinās visa gada garumā. Valsts mežos tiks veikti aktīvi atkritumu savākšanas darbi. Arī Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas meža aģentūra” galvenā rūpe ir mežu attīrīšana no drazām. Rīgas un Pierīgas meži ir neapskaužamā situācijā. Tajos var redzēt abu lielāko piegružotāju – atpūtnieku un cilvēku, kas mērķtiecīgi izmanto mežu par izgāztuvi, – roku darbu. Vieni aiz sevis atstāj visu, kas paliek pāri pēc labi paēduša un padzēruša radības kroņa atpūtas, otri – būvgružus, vecas mēbeles, sadzīves tehniku, traukus, apģērbus un daudz ko citu.
Pasaules dabas fonds Meža dienās iesaistījies ar trijiem lieliem projektiem, un viens no tiem ir informējoša kampaņa ar aicinājumu nepiesārņot mežus un ceļmalas. No Ulbrokā savāktajām drazām jau izveidota savdabīga skulptūra, kas novietota Rīgā, Stacijas laukumā.

Meklēs un saposīs

Ar šogad izvēlēto Meža dienu vadmotīvu nav tikai uzsvērta meža vērtība Latvijas tautsaimniecībā, ekoloģijā un ikviena iedzīvotāja dzīvē. Tas ir aicinājums īpaši paraudzīties uz vērtībām, ko sevī glabā mežs.
VMD šopavasar akcentē mežos esošā kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu, izzināšanu un vides sakopšanu. Kopā ar skolēniem, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālistiem un sadarbības partneriem tiek rīkota akcija “Sakopsim šodien, lai atcerētos rīt!”. Paredzētas gandrīz 300 sakopšanas talkas.
Piemēram, tiks uzmērīti apzinātie dižkoki un kopā ar speciālistiem noteikts to vispārējais veselības stāvoklis, bojājumi, veiktie aizsardzības pasākumi (aizplombēts dobums, izveidots nožogojums, apkopta apkārtne, uzstādīts informatīvs rādītājs).
Tiks labiekārtotas arī dižakmeņu apkārtne un ierīkotas takas, lai pie tiem nokļūtu. Talcinieki sakops vēsturiskus kapus un pavisam senas vai ne tik senas pagātnes piemiņas vietas. Atsevišķos rajonos apkopos stāstus un leģendas par pilskalniem, tiks rīkoti konkursi nostāstu sacerēšanā, izgatavotas un izvietotas norādes zīmes ar pilskalnu nosaukumiem un īsiem aprakstiem.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vesnesis.lv

Uzziņai

Par Meža dienu pamatlicēju var uzskatīt Varakļānu mežzini P.Purvīti, kurš 1928.gadā ierosināja sabiedrisko ēku apkārtnes apstādīšanas talku. Viņam radās sekotāji Strenčos un Bebrenē. Gadu vēlāk Meža darbinieku biedrības kopsapulcē nolemts Meža dienas rīkot visā Latvijā ar priekšlasījumiem, praktiskiem sēšanas, stādīšanas un kopšanas darbiem, kā arī meža kultūru un mežaudžu apskati.

Fakti:

Problēmas mežā rada:
* ar transportu sasniedzamās vietās izgāzti sadzīves atkritumi;
* nolietotā sadzīves tehnika, mēbeles un citi “lielgabarīta” krāmi;
* būvgruži un būvmateriālu atliekas;
* apmeklētāju atstātie atkritumi atpūtas vietās un meža masīvos;
* autobraucēju pa automašīnu logu izmestās drazas, kuras vējš iepūš mežā un no kurām daļa ieķeras zaros.