Ar Latvijas sabiedrību uz Eiropas sabiedrību

"Ar Latvijas sabiedrību uz Eiropas Savienību" — šāds aicinājums 7. septembrī Rīgā rosināja domu apmaiņu par Eiropas Savienību (ES). Sanākušie uzņēmēji, zemnieki, pensionāri, arodbiedrību un inteliģences pārstāvji diskutēja par Eiropas Savienības paplašināšanos, institucionālajām reformām Eiropas Savienībā un sabiedrisko organizāciju lomu šajās norisēs. Apspriešanu rīkoja sabiedriskā organizācija "Eiropas kustība Latvijā" (EKL). Kā "Latvijas Vēstnesim" pastāstīja EKL prezidents Ainārs Dimants, pasākuma mērķis ir ne tikai veicināt informācijas izplatību par ES, bet darīt visu, lai iesaistītu sabiedrību Eiropas integrācijas procesā.

Sabiedriskā apspriešana norisinājās transnacionāla Eiropas kustību projekta ietvaros, ko vada Īrijas Eiropas kustība. Pārrunas ar sabiedrību tiek rīkotas gandrīz divdesmit valstīs, un šā projekta kopējais mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Eiropas Savienības paplašināšanu un institucionālajām reformām ES dalībvalstīs, kandidātvalstīs un pārējās valstīs, kurās darbojas nacionālās Eiropas kustības. Latvijā rīkotās apspriedes mērķis ir noskaidrot pasākumus, kas veicami valstī, lai sagatavotos iestājai ES, analizēt un novērtēt attieksmi pret institucionālajām reformām ES un noteikt jomas, kurās aktīvi būtu jāstrādā Eiropas kustībai.

EKL prezidents Ainārs Dimants atklāšanas runā minēja trīs galvenos uzdevumus, kas jāveic EKL, lai Latvijas ceļā uz ES tiktu iesaistīta sabiedrība. Kā pauda runātājs, pašlaik nepastāv regulārs un institucionalizēts dialogs starp valdību un sabiedrību par Latvijas integrāciju ES. Lai risinātu šo problēmu, EKL piedāvā veidot sabiedrisku Eiropas integrācijas padomi, kurā tiktu pārstāvētas visas sabiedrības grupas. Šāda sabiedriska padome, ar kuras starpniecību norisinās dialogs starp valdību un sabiedrību, agrāk pastāvēja Zviedrijā, pašlaik tāda izveidota arī Igaunijā.

Otrs svarīgākais EKL uzdevums — panākt pēc iespējas labāku caurskatāmību Eiropas integrācijas procesā. Īpaši būtu jāstrādā pie tā, lai pietiekamu informāciju saņemtu zemnieki, pensionāri un mazākumtautību pārstāvji jeb cittautieši, jo tieši šajās sabiedrības grupās visizteiktāk trūks informācijas par ES un Latvijas ceļu uz to.

Treškārt, EKL strādās pie ES identitātes veidošanas Latvijā. Runātājs norādīja, ka pašlaik pasaulē ir ļoti augsts globalizācijas līmenis un globālie procesi būtiski ietekmē ikvienas valsts ekonomiku un kultūru, tādēļ vienīgi Latvijas dalība ES spēs saglabāt mūsu latvisko un eiropeisko identitāti.

Apspriedes dalībniekus uzrunāja arī viesi no Ārlietu ministrijas un Saeimas. Ārlietu ministrijas pārstāvis Latvijas iestāšanās ES sarunu delegācijas vadītājs Andris Ķesteris klātesošos iepazīstināja ar sarunu procesā paveikto un ar problēmām, kādas redzamas un gaidāmas nākotnē. A.Ķesteris informēja, ka pašlaik slēgtas piecas no gada sākumā atvērtajām astoņām sarunu sadaļām un Francijas prezidentūras laikā atvērtas vēl astoņas sarunu pozīcijas. Gada pirmajā pusē tika slēgtas vienas no vieglākajām sadaļām, bet, kā pastāstīja A.Ķesteris, neraugoties uz to, kādi būs Latvijas panākumi līdz šī gada beigām, Latvijas puse nākamajā gadā vēlas sākt sarunas visās atlikušajās sarunu pozīcijās. Raugoties nākotnē, kā vienas no grūtākajām sarunu pozīcijām A.Ķesteris minēja brīvo pakalpojumu kustību (problēmas apdrošināšanas jomā), zivsaimniecību (zvejas tiesības Rīgas jūras līcī) un transporta politiku (topogrāfiskā uzskaite vietējam transportam). Nenoliedzami smags būs arī lauksaimniecības jautājums: pirmkārt, tādēļ, ka šī nozare ir īpaši jutīga šeit uz vietas Latvijā, otrkārt, nav skaidrs, kāda būs ES kopējā lauksaimniecības politika tuvākajā nākotnē.

Saeimas deputāte Inese Birzniece klātesošos īsumā iepazīstināja ar ES institucionālo uzbūvi, ieskicēja gaidāmās institucionālās reformas un izskaidroja Latvijas nostāju šajos jautājumos. Pašlaik Eiropas Komisijā, galvenajā ES lēmējinstitūcijā, darbojas 22 komisāri (katrai dalībvalstij pa vienam, no lielajām valstīm divi). Līdz ar jaunu valstu uzņemšanu komisāru skaits varētu pieaugt, bet, palielinoties komisāru skaitam, varētu ciest Komisijas darba efektivitāte. Šai problēmai ir iespējami dažādi risinājumi, Latvijas pozīcija ir — lai katrai dalībvalstij būtu vismaz viens komisārs.

Apspriedes laikā visi pasākuma dalībnieki sadalījās piecās darba grupās (rūpniecība, lauksaimniecība un lauku attīstība, arodbiedrības, inteliģence, pensionāri), kurās diskusija noritēja par trim izvirzītajiem jautājumiem: Latvijā veicamie pasākumi Eiropas integrācijas sekmīgai norisei, Eiropas Savienībā notiekošo institucionālo reformu novērtējums, sabiedrisko organizāciju loma sabiedrības informēšanā par Eiropas integrācijas procesu.

Visplašākā diskusija izvērsās par pirmo jautājumu. Runājot par rūpniecību, vairākkārt izskanēja viedoklis, ka Latvijas uzņēmumu iekļūšanu Eiropas tirgos kavē nevis lielā konkurence vai augstās kvalitātes prasības, bet gan nesakārtotība Latvijas likumdošanā. Daudzās nozarēs Latvijā joprojām darbojas PSRS laika tehniskie standarti un normatīvi, šāda situācija nekādā ziņā neveicina Latvijas uzņēmumu attīstību ES virzienā. Tika runāts arī par to, ka trūkst atbalsta Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas teorētiski ir viena no Latvijas ekonomikas prioritātēm.

Visās darba grupās, it īpaši runājot par lauksaimniecību, kā viens no galvenajiem sarežģījumiem tika nosaukts informācijas trūkums par Latvijas integrāciju ES un sagaidāmajām izmaiņām. Lauksaimniecības darba grupā tika atbalstīta ideja par to, ka EKL būtu nepieciešams izveidot speciālu darba grupu vai nodaļu, kura nodarbotos ar lauku attīstības jautājumiem. Šīs nodaļas uzdevums būtu sagatavot un izplatīt informāciju par ES laukos. Lai šo uzdevumu efektīvi veiktu, būtu jāapmāca informācijas sniedzēji no reģioniem tā, lai katrā rajonā pastāvīgi būtu viens profesionāls informators. Savukārt grupā, kurā uz diskusiju bija pulcējušies pensionāri, izskanēja viedoklis, ka ne tikai mums Latvijā trūkst informācijas par ES, bet arī ES nav pietiekami informēta par situāciju Latvijā. Darba grupās runāja ne tikai par stāvokli Latvijā, tika skarts arī jautājums par reformām pašā ES.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, vai nav pāragri diskutēt par reformām ES, jo Latvijas iedzīvotājiem ir visai maza izpratne par pašreizējo ES uzbūvi, A.Dimants sacīja, ka šī pasākuma mērķis ir galvenokārt izglītot EKL biedrus, kam jau ir zināms priekšstats par ES. Savukārt EKL biedri vēlāk savas zināšanas nodos citiem.

Arī diskusijās darba grupās apstiprinājās šaubas par visai vājo orientēšanos ES institucionālajā uzbūvē. Visi apspriedes dalībnieki atzina, ka šis ir pārāk specifisks un pagaidām vēl nezināms jautājums, tādēļ ir grūti paust kādu noteiktu viedokli. Tomēr, noklausoties Saeimas deputātes I.Birznieces priekšlasījumu par Latvijas nostāju attiecībā uz ES institucionālajām reformām, gandrīz ikviens atbalstīja nostāju, ka Latvijai būtu nepieciešams savs komisārs Eiropas Komisijā, kā arī jāatbalsta Latvijas pārstāvju nokļūšana ES struktūrās.

Apspriežu gaitā Latvijā un citās projektā iesaistītajās valstīs iegūtie rezultāti tiks apkopoti un iesniegti Eiropas Komisijai un nacionālajām valdībām

"LV" Eiropas lietu redaktors Artis Nīgals .