Čehija un Latvija – vienas platformas partneres

No 11.līdz 14. aprīlim Latvijas pašvaldību izpildvadītāju asociācijas (LPIA) delegācija apmeklēja Čehiju. Starp Čehijas Pilsētu un municipalitāšu administrāciju sekretāru apvienību un LPIA 1999.gadā noslēgts sadarbības līgums. LPIA sešu cilvēku delegācijā bija LPIA valdes priekšsēdētājs un Daugavpils rajona padomes izpilddirektors Vitālijs Aizbalts, padomes izpilddirektors Māris Niklāss, Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva un Priekuļu pagasta padomes izpilddirektors Fjodors Puņeiko.

Vizītes pirmajās divas dienās Latvijas pārstāvji piedalījās čehu kolēģu – Čehijas Pilsētu un municipalitāšu administrāciju sekretāru apvienības – gadskārtējā kongresā, kurā piedalījās arī pārstāvji no citām ES dalībvalstu asociācijām. Ņemot vērā uzaicināto viesu klātbūtni, kongresā tika pārrunāta turpmākā stratēģija darbībai Eiropas valstu pašvaldību izpildvadītāju organizāciju savienībā UDITE un izskatīti jauno biedru visnotaļ radikāli priekšlikumi. Līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos UDITE ir iestājušās piecu jauno dalībvalstu organizācijas, to starpā arī LPIA.
Nākamajās divās dienās pēc čehu organizācijas sagatavotas programmas LPIA delegācijai bija iespēja apmeklēt piecas atšķirīgas Čehijas pašvaldības – Karolinkas, Milevskas, Pisekas un Taboras pilsētas, kā arī vienu no 39 Brno pilsētas daļas administrācijām. Kā atzīst delegācijas dalībnieki, pēc šo pašvaldību vadītāju un darbinieku stāstītā un rādītā ir radies priekšstats par līdzīgo un atšķirīgo pašvaldību dzīvē un darbā Čehijā un Latvijā.
Māris Niklāss, Cēsu rajona padomes izpilddirektors: – Mūsu priekšstats par pašvaldību dzīvi, darbu un problēmām ir ļoti virspusējs. Pāris stundu sarunas, kas notika katrā pilsētā ar vietējiem čehu politiķiem, pilnīgu informāciju nevar dot. Tomēr no stāstītā var secināt, ka lēmējvara un izpildvara ir strikti nodalītas. Tām ir laba sadarbība. Ne velti tiešā tulkojumā no čehu valodas izpilddirektors nozīmē “ilglaicīgs sekretārs”. Tas liek domāt, ka atšķirībā no Latvijas pēdējo pašvaldību vēlēšanu pieredzes izpilddirektori politisko pārmaiņu dēļ netiek nomainīti.
Manuprāt, attieksmi pret līdzcilvēkiem ļoti ietekmē mentalitāte. Čehi ir draudzīgi un ļoti goddevīgi pret saviem viesiem. Latvijas pašvaldībām, manuprāt, ir izdevīgi sadarboties ar partneriem postkomunisma valstīs, tai skaitā ar Čehijas pašvaldībām. Lai gan Čehija ir pārtikušāka zeme, mūsu valstu ekonomiskā situācija ir līdzīgāka nekā ar vecajām ES dalībvalstīm. Jāpiebilst arī, ka par starptautisko sadarbību lemj politiķi.
Elita Eglīte, Amatas novada domes priekšsēdētāja: – Amatas novada domes administrācijas struktūrā nav izpilddirektora amata, tā pienākumus saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” pilda priekšsēdētājs. Tādēļ es vizītē pārstāvēju gan lēmējvaru, gan izpildvaru. Pēc brauciena ar gūto pieredzi jau iepazīstināju novada domes deputātus un ierosināju aicināt Milevskas pilsētas pašvaldību sadarboties. Ļoti ceram, ka viņi atsauksies. Veidot sadarbību ar čehu partneriem ir saprātīgi. Es, protams, nenoniecinu pieredzējušo ES valstu atbalstu pašvaldībām, kas ir ļoti daudz mācījušās no zviedru, dāņu un norvēģu pieredzes. Tomēr jāatzīst, ka ar čehiem esam līzdzvērtīgāki, vienas platformas partneri.
No redzētā un dzirdētā var spriest, ka čehu pašvaldības netiek ierobežotas terioriāli un neizjūt šai jautājumā tik lielu valsts struktūru spiedienu, kā tas patlaban ir pie mums. Līdz ar to ir lielāka stabilitāte, labvēlīgāka situācija izglītībā, veselības un sociālās aprūpes jomā. Nerodas šaubas par to, ka kopumā valsts ir turīgāka. Cilvēki dzīvo labāk nekā Latvijā. Nebija vērojamas arī izšķērdības pazīmes.
Saulcerīte Indričeva, Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja: – Čehijas pašvaldības teritoriāli ir lielākas un līdz ar to spēj veiksmīgāk darboties. Čehu pašvaldībās ir vērojama daudz pamanāmāka attīstība, kas liecina, ka arī finansiāli tās ir par mums pārākas. Piemēram, pašvaldības īpašumu apsaimniekošana un teritoriju sakoptība ir ievērojami produktīvāka. Diemžēl Latvijā pašvaldības kultūrvēsturiskos objektus par saviem līdzekļiem lielākoties nespēj ne atjaunot, ne apsaimniekot. Čehijā mēs varējām vērot, ka tiek aktīvi atjaunoti daudzi kulturvēsturiskie objekti. Tas notiek gan ar valsts, gan ar vietējās pašvaldības finansiālu atbalstu.
Domāju, ka vairākas Gulbenes rajona pašvaldības varētu veidot labu sadabību ar Karolinkas pašvaldību. Šo jautājumu noteikti ierosināšu apspriest rajona padomes sēdē. Vienam pagastam, kas teritoriāli ir salīdzinoši niecīgs pret Karolinkas pašvaldību, tas nebūtu ne lietderīgi, ne abpusēji izdevīgi. Manuprāt, tā būtu veiksmīga partnerība ne vien savstarpējas pieredzes apmaiņā, bet arī iespēja kopīgi veidot starptautiskus projektus, piemēram, sociālajā jomā.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv