"Eiropas Savienības arodi vairāk dos, nekā ņems"

Kļūstot par Eiropas Savienības pilntiesīgu dalībvalsti, Lietuva jau pirmajos gados var cerēt uz 280 miljonu eiro lielāku summu, nekā Lietuvai nāktos iemaksāt Eiropas Savienības budžetā. Iemaksas summa sastādīs apmēram 2 procentus no Lietuvas iekšzemes kopprodukta. Pie šāda slēdziena ir nonākuši Lietuvas Finansu ministrijas speciālisti pēc konsultācijām ar Somijas ekspertiem.

"Sagatavotie vērtējumi ir tikai tehniska rakstura. Reālie skaitļi būs atkarīgi no valsts sagatavotības pakāpes dalībai Eiropas Savienībā, kā arī no vienošanās rezultātiem, kas noskaidrosies iestāšanās sarunu gaitā ar Briseli," paskaidroja finansu viceministrs Edmunds Žiļēvičs un piebilda, ka "daudz kas būs atkarīgs arī no Lietuvas mākas lietot un izmantot paredzamos Eiropas Savienības budžeta līdzekļus".

Viceministrs atzīmēja, ka mazāk nekā puse no visiem Lietuvai veltītajiem līdzekļiem tiks piešķirti lauksaimniecības sektoram, bet pagaidām vēl neesot zināms, kā tas tiks izdarīts. Skaidrs esot tikai viens, ka šā nolūka īstenošanai tiks veidotas attiecīgas struktūras un radīti projekti, kā arī nāksies ievērot attiecīgas Eiropas Savienības prasības. No Eiropas Savienības budžeta līdzekļus varēs saņemt arī reģioni un privātais sektors. Bet, lai tas varētu notikt, Lietuvai ir jābūt gatavai daļēji piedalīties attiecīgo projektu līdzfinansēšanā.

Lietuvas valsts institūcijām eksperti ir iesnieguši 67 rekomendācijas par to, kādas pārmaiņas ir nepieciešamas, lai pēc iespējas efektīvāk tiktu izmantoti paredzamie Eiropas Savienības finansiālie līdzekļi. Tiek uzsvērta nepieciešamība pārkārtot administratīvās struktūras, ir jānomaina valsts budžeta sastādīšanas un izmantošanas kārtība, nepieciešams reorganizēt pašvaldības budžetus tā, lai tie varētu tikt izmantoti Eiropas Savienības projektu finansēšanā, kā arī nepieciešami attiecīgie normatīvie akti, lai šādā finansēšanas procesā varētu iesaistīties arī privātais sektors.

Parasti, saņemot līdzekļus no Eiropas Savienības, papildus ir nepieciešams vietējais finansējums. Lietuvas eksperti prognozē, ka sākumā Lietuvai varētu nākties nodrošināt apmēram 240 miljonu eiro lielu summu no nacionālā budžeta. Speciālisti norāda: pastāv risks, ka papildu finansēšanas nodrošināšanai pietrūks vietējo līdzekļu, tāpēc varētu būt arī neizmantoti vairāki pirms iestāšanās Eiropas Savienībā piedāvātie līdzekļi.

Eksperti no Helsinkiem atzīmē, ka pirmajā dalības gadā Eiropas Savienībā Somija vairāk saņēma no kopīgā budžeta, nekā tajā ieguldīja, bet jau otrajā un trešajā situācija mainījās, un šobrīd Somijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā ir lielākas. Finansu viceministrs Edmunds Žiļēvičs konkrēti nevarēja pateikt, vai arī Lietuva nokļūs tādā pašā situācijā kā Somija, bet viņš uzsvēra, ka parasti no vidējā līmeņa atpaliekošās valstis Eiropas Savienības ietvaros vairāk iegūst, nekā zaudē.

"Lietuvos rytas"

— 2000.09.02.