"Ferhoigena priekšlikums izraisa sašutumu"
Izdzirdējis par vācu ES komisāra Gintera Ferhoigena priekšlikumu sarīkot referendumu par ES paplašināšanu, visskaidrākos vārdus atrada Dānijas ārlietu ministrs Nils Helvegs Petersens, kas teica: "Tā ir slima ideja, pavisam slima ideja." Dānija gan vispār esot par referendumiem, taču ES paplašināšana tam neesot piemērota: "Nav pat iespējams iztēloties, ka kādam vācietim varētu uzdot jautājumu, vai viņš vēlas, lai Polija iestātos ES."
Taču tieši to darīt iesaka Ferhoigens.
Komisāra pārstāvis vēlāk apstiprināja, ka Ferhoigens pats esot pārbaudījis un autorizējis inteviju laikrakstā „Sūddeutsche Zeitung". Ferhoigens esot vienmēr uzskatījis, ka par svarīgiem jautājumiem ir jārīko tautas nobalsošana. Šādam referendumam jau arī nevajagot notikt tagad, bet tad, kad sarunas par iestāšanos būs pabeigtas un par paplašināšanu būs notikušas plašas debates. "Mēs ceram, ka Vācijas un Eiropas iedzīvotājus būs iespējams pārliecināt akceptēt paplašināšanu."
Taču pavasarī izdarītā aptauja rāda, ka Eiropā ES paplašināšanu par prioritāti neuzskata pat katrs trešais. Savukārt Vācijā paplašināšanu par prioritāti uzskata tikai katrs piektais. 70% austrumvāciešu un 67% rietumvāciešu atzīst, ka viņi nepiešķir prioritāti jaunu dalībvalstu uzņemšanai ES. Īpaši reģionos, kas robežojas ar Poliju un Čehiju un kur atrodas arī Bundestāga deputāta Ferhoigena vēlēšanu apgabals, eksistē bailes no neierobežotas ieceļošanas no Austrumiem. Tātad vācu politiķiem ir jārēķinās ar to, ka referenduma rezultāts būtu "nē", bet tam savukārt būtu neparedzamas sekas Vācijas ārpolitikā un Eiropas politikā. Tagad arī tāds zaļo politiķis kā Joška Fišers, kura partija vienmēr ir iestājusies par lielāku tiešo demokrātiju, var būt priecīgs par to, ka konstitūcija referendumu neparedz.
Kandidātvalstu politiķi jau nojauta, ka vecajām ES dalībvalstīm labāk patiktu paplašināšanu uz austrumiem atlikt, cik ilgi vien iespējams. Ja vēl tieši par paplašināšanu atbildīgais komisārs izraisa diskusiju par referendumu, bailes var vēl pastiprināties. Taču atklāti to neviens pateikt nevēlas.
Piemēram, Igaunijas valdības pārstāvis Prīts Poikliks priekšlikumu nevēlējās novērtēt vispār. Neesot ierasts, ka premjers komentē publikācijas laikrakstos. Igaunija koncentrējas, lai līdz 2002. gada beigām pabeigtu gatavošanos iestājai ES. "Es nedomāju, ka Ferhoigena paziņojums ietekmēs mūsu gatavošanos," teica valdības pārstāvis.
"Berliner Zeitung"
— 2000.09.04.