Privatizācijas procesa revīzijas departamenta Kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-253/99

Rīgā 2000.gada 25.janvārī

Akciju sabiedrības "Latvijas gāze" 1998.gadā veiktās akciju slēgtās un publiskās emisijas likumības un lietderības pārbaude

Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs departamenta direktors, VK padomes loceklis I.Šķibelis; kolēģijas locekļi I.Kalniņa, I.Kučinska, M.Lēruma; piedaloties valsts revidentam U.Znotam; uzaicinātajiem: J.Naglim — Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektoram, V.Šadinovam — PA valdes priekšsēdētāja vietniekam, I.Abakukai — PA Juridiskā departamenta direktorei, I.Razumovskim — PA Finansu departamenta direktoram, D.Prūsei — PA sektora vadītājai un V.Zvejam — Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniekam, protokolēja valsts revidenta palīdze D.Šakarne,

izskatīja revīzijas materiālus "Akciju sabiedrības "Latvijas gāze" 1998.gadā veiktās akciju slēgtās un publiskās emisijas likumības un lietderības pārbaude" saskaņā ar revīzijas uzdevumu Nr.5.1-2-253 pēc LR Ģenerālprokuratūras 1999.gada 19.maija pieprasījuma un

konstatēja:

1. Valsts akciju sabiedrības "Latvijas gāze" privatizācijas pamatnoteikumi apstiprināti 1996.gada 6.jūnijā. Tajos netika paredzēta nodokļu parādu kapitalizācija.

2. Privatizācijas aģentūra 1997.gada 2.aprīlī noslēdza divus trīspusējus pirkuma–pārdevuma līgumus par privatizējamās akciju sabiedrības "Latvijas gāze" akciju pārdošanu. Šos līgumus kā pircēji atbilstoši PA valdes 1996.gada 1.augusta lēmumam Nr.122/1436 noslēdza Vācijas akciju sabiedrību konsorcijs "Ruhrgas", "Preussenelektra" un Krievijas akciju sabiedrība "Gazprom".

Vienlaikus 1997.gada 2.aprīlī tika noslēgts arī akcionāru līgums starp Privatizācijas aģentūru, kas ir pilnvarota darboties Latvijas valsts vārdā, akciju sabiedrību "Gazprom", akciju sabiedrību "Preussenelektra" un akciju sabiedrību "Ruhrgas".

Saskaņā ar noslēgtajiem pirkuma–pārdevuma līgumiem Krievijas akciju sabiedrība "Gazprom" un Vācijas akciju sabiedrību konsorcijs "Ruhrgas", "Preussenelektra" pirks 2 700 000 no Latvijas valstij piederošajām akcijām un 9 000 000 sabiedrības "Latvijas gāze" slēgtās emisijas akciju.

Vienas akcijas pārdošanas cena ir Ls 2,50; kopējā pirkuma maksa par akcijām ir Ls 29 250 000.

Minētajos līgumos ir pielīgts, ka nodokļu saistības uz 1997.gada 25.martu Ls 5 696 566 apjomā tiks kapitalizētas ar slēgto akciju emisiju, emitējot 2 278 624 akcijas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.265 par nodokļu pamatparādu kapitalizāciju. Vienas akcijas pārdošanas cena — Ls 2,50, jeb kopsummā par Ls 5 696 560, kas būs jāsamaksā naudā Ls 3 992 970 un privatizācijas sertifikātos Ls 1 703 590.

Ārvalstu investoru kapitāla īpatsvars pēc visu iepriekš minēto akciju iegādes ir 36,52% no akciju sabiedrības "Latvijas gāze" pamatkapitāla.

3. Privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas gāze" akcionāru 1997.gada 17.marta pilnsapulcē tika pieņemts lēmums kapitalizēt valsts budžetā ieskaitāmos nodokļu parādus.

4. Pirkuma–pārdevuma līgumos iekļautie nodokļu parādu kapitalizācijas nosacījumi neatbilst Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumu Nr.265 prasībām (32.punkts), jo sabiedrības pamatkapitāla palielinājums par Ls 2 278 624 ar kreditoram, t.i., valstij piederošām 2 278 624 akcijām ar akcijas nominālvērtību Ls1 ir 2,5 reizes mazāks par kapitalizējamā nodokļu parāda summu Ls 5 696 566.

5. Sabiedrības "Latvijas gāze" statūtos ir noteikta vienas akcijas nominālvērtība Ls 1. Tā kā nodokļu parādu kapitalizācijai bija jānotiek, aizstājot nodokļu parādus ar akcijām tādā pašā vērtībā, tad sabiedrības pamatkapitāls bija jāpalielina par Ls 5 696 566, izlaižot 5 696 566 akcijas, t.i., par 2,5 reizes lielāku summu un akciju skaitu, nekā tas tika noteikts pirkuma–pārdevuma līgumos un nodokļu kapitalizācijas priekšlikumā. Nodokļu parādu kapitalizācijas nosacījumi nav saistāmi ar akcijas pārdošanas cenu, kā to uzskatīja Privatizācijas aģentūra, bet gan ar tās nominālvērtību.

6. Iepriekš minētais bija arī par iemeslu tam, kādēļ Finansu ministrija atsacījās atbalstīt Privatizācijas aģentūras priekšlikumu, jo tā nevarēja piemērot akciju sabiedrības "Latvijas gāze" nodokļu parādu kapitalizācijā nosacījumus, kādus neparedz normatīvie akti (Finansu ministrijas 12.09.1997. vēstule Nr.5-3/1637).

7. Akciju sabiedrības "Latvijas gāze" vadība 1997.gada 20.oktobrī nosūtīja vēstuli Finansu ministrijai, kurā garantēja, ka līdz 1998.gada 1.janvārim sabiedrība samaksās visus 1997.gadā saistību rakstos paredzētos atlikto nodokļu parādu maksājumus, bet atlikušo daļu samaksās saistību rakstos noteiktajos termiņos, kā arī lūdza neuzrēķināt nodokļu pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudu par nekapitalizētajiem nodokļu parādiem un dzēst iepriekš uzrēķināto nokavējuma naudu Ls 320 612.

8. Akciju sabiedrība "Latvijas gāze" līdz 1998.gada 1.janvārim pilnā apjomā ir samaksājusi 1997.gadā paredzētos nodokļu parādu maksājumus — Ls 3 079 609,50, bet līdz 1998.gada 30.novembrim, akciju sabiedrība "Latvijas gāze" savlaicīgi un pilnā apjomā ir nokārtojusi atlikušos nodokļu parādu maksājumus — Ls 2 773 974,30.

Kopā no nodokļu kapitalizācijai paredzētās summas Ls 5 696 566 akciju sabiedrība "Latvijas gāze" no saviem līdzekļiem ir samaksājusi Ls 5 853 584. Pamatparāda palielinājuma naudas samaksas palielinājums par Ls 157 018 ir saistīts ar palielinājuma precizēšanu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei attiecīgajā laika posmā.

9. Akciju sabiedrības "Latvijas gāze" stratēģiskie investori kopējo sarunu rezultātā ar Privatizācijas aģentūru un a/s "Latvijas gāze" vadību 1998.gada 29.aprīlī vienojās, ka nodokļu saistības uz 1997.gada 25.martu Ls 5 696 566 un akciju emisijas izdevumus segs no slēgtās un publiskās akciju emisijas ieņēmumiem, un tika parakstīta vienošanās par papildinājumiem un izmaiņām pirkuma — pārdevuma līgumos. Vienošanās nosacījumi paredzēja, ka jaunā akciju emisija tiks sadalīta divās daļās: slēgtajā emisijā, kurā stratēģiskie investori (akcionāri) izmantos pirmpirkuma tiesības, un publiskajā emisijā, uz kuru esošie akcionāri neizmantos pirmpirkuma tiesības.

Lai segtu iepriekš minētās izmaksas, akciju sabiedrība izlaidīs 3 900 000 akcijas, no kurām 2 871 480 tiks izlaistas slēgtajā emisijā un pārdotas stratēģiskajiem investoriem (akcionāriem), bet 1 028 520 tiks izlaistas publiskajā emisijā un pārdotas biržā. Vienas slēgtās emisijas akcijas pārdošanas cena tika noteikta Ls 1,46, bet publiskās emisijas vienas akcijas minimālā pārdošanas cena tika noteikta ne mazāka par Ls 2,50. Jāatzīmē, ka stratēģiskie investori (akcionāri) aizstājot pirkuma–pārdevuma līgumos nodokļu parādu kapitalizāciju ar slēgto un publisko akciju emisiju, ieguva par 592 856 akcijām vairāk kā sākotnēji bija pielīgts.

Grozījumi 1997.gada 2.aprīļa akciju pirkuma un pārdevuma līgumos netika izskatīti Privatizācijas aģentūras valdes sēdē un par tiem netika pieņemti attiecīgi lēmumi, lai gan tas paredzēts Privatizācijas aģentūras statūtu 154.punktā.

10. Akciju pirkuma–pārdevuma līgumu grozījumos, kā arī akciju emisijas laidiena noteikumos un emisijas prospektā noteiktā vienas slēgtās emisijas akcijas cena Ls 1,46 ir tikusi noteikta, izejot no aprēķina, lai stratēģiskiem investoriem izdevumi par akciju pakešu iegādi abos gadījumos būtu vienādi, līdz ar to vienas slēgtās emisijas akcijas pārdošanas cena samazinās, salīdzinot ar sākotnēji pirkuma–pārdevuma līgumos pielīgto nodokļu parādu kapitalizācijas vienas akcijas pārdošanas cenu Ls 2,50, kurā latu daļa bija 0,70094, bet sertifikātu daļa 0,2906. Stratēģisko investoru izdevumi vienas nodokļu parādu kapitalizācijas akcijas iegādei būtu Ls 1,80. Pirkuma–pārdevuma līgumu grozījumos un slēgtās akciju emisijas laidiena noteikumos noteiktā vienas slēgtās emisijas akcijas samazinātā cena Ls 1,46 radīja situāciju, kas ir labvēlīga stratēģiskiem investoriem, bet samazināja ienākumus no akciju emisijas pašai akciju sabiedrībai.

11. Lēmumu par akciju sabiedrības "Latvijas gāze" reģistrētā pamatkapitāla palielināšanu līdz Ls 39 900 000, izlaižot slēgtajā emisijā 2 871 480 un publiskajā emisijā 1 028 520 jaunas akcijas, un par slēgtās un publiskās emisijas akciju laidiena noteikumu apstiprināšanu akcionāru pilnsapulce pieņēma 1998.gada 1.jūlijā, bet lēmumu par emisijas prospekta apstiprināšanu — 1998.gada 14.septembrī.

12. Pilnu pirkuma maksājumu summu Ls 2 096 180,40 par 50% slēgtās emisijas akciju, t.i., 1 435 740 akciju, iegādi konsorcijs "Ruhrgas", "Preussenelektra" samaksāja 1999.gada 8.februārī.

13. Krievijas akciju sabiedrībai "Gazprom" saskaņā ar 1999.gada 22.februārī noslēgto akciju pirkuma–pārdevuma līgumu pilna pirkuma maksājumu summa Ls 2 096 180,40 par 50% slēgtās emisijas akciju, t.i., 1 435 740 akciju, iegādi ir jāsamaksā līdz 2000.gada 3.februārim, bet pirmais maksājums Ls 1 019 375,40 ir jāveic līdz 1999.gada 3.novembrim. Akciju sabiedrība "Latvijas gāze" ar 10.01.2000. rakstu Nr.01-7/54, kuru parakstījis valdes priekšsēdētājs A.Dāvis, informē, "ka saskaņā ar a/s "Latvijas gāze" slēgtās un publiskās emisijas akciju laidiena noteikumiem 1999.gada 22.februārī starp Krievijas atklāto akciju sabiedrību "Gazprom" un a/s "Latvijas gāze" noslēgtā akciju pirkuma–pārdevuma līguma Nr.32 4.2.punktā paredzētā maksa par slēgtās emisijas akcijām LVL 1 019 375,40 ir nokārtota".

14. Akciju sabiedrības "Latvijas gāze" akcionāru pilnsapulce 1999.gada 30.jūlija sēdē pieņēma lēmumu izdarīt izmaiņas slēgtās un publiskās emisijas akciju laidiena noteikumos un emisijas prospektā, nosakot, ka vienas publiskās emisijas akcijas pārdošanas cena ir ne mazāka kā Ls 1,80 (nominālvērtība — Ls 1, papildmaksa — Ls 0,16, emisijas uzcenojums — Ls 0,64). 1999.gada 11.oktobrī notikušajā "Latvijas gāzes" akciju izsolē Rīgas Fondu biržā tika pārdotas visas 1 028 520 publiskās emisijas akcijas par Ls 2 170 177,20. Vienas akcijas cena izsolē tika noteikta Ls 2,11, kas norāda, ka slēgtajā akciju emisijā noteikta pazemināta vienas akcijas pārdošanas cena, jo stratēģiskie investori akcijas iegādājušies arī publiskajā piedāvājumā.

15. Privatizācijas aģentūrā nav pieņemts iekšējs normatīvs dokuments, kurš noteiktu, kādā kārtībā aģentūras valsts pilnvarniekam jāsniedz informācija par konkrētiem noslēgtajiem pirkuma līgumiem, grozījumiem pirkuma līgumos un tajos ietvertajiem nosacījumiem, tāpēc informācija par grozījumiem akciju pirkuma–pārdevuma līgumos ar akciju sabiedrībām "Gazprom", "Ruhrgas" un "Preussenelektra", kuros puses vienojās par jauno akciju emisijas apjomu un cenām, Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarniekam tika iesniegta tikai pēc pilnvarnieka pieprasījuma 1998.gada 14.jūlijā (vēstule Nr.1-717), tas ir, pēc akciju sabiedrības "Latvijas gāze" ārkārtas pilnsapulces sēdes, kurā tika pieņemts lēmums apstiprināt akciju emisijas laidiena noteikumus un pamatkapitāla palielināšanu. Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras padomes 1996.gada 13.decembra lēmumu (protokols Nr.10) tika uzdots valdei katrā padomes sēdē sniegt informāciju par vidējo un lielo uzņēmumu privatizācijas gaitu.

No 1998.gada marta līdz jūlijam jautājumi par akciju sabiedrības "Latvijas gāze" privatizāciju bija iekļauti piecu Privatizācijas aģentūras padomes sēžu darba kārtībā, tai skaitā 13.martā — par nodokļu kapitalizācijas gaitu, 12.jūnijā — par publisko un slēgto akciju emisiju un 20.jūnijā — par slēgtās un publiskās emisijas akciju laidiena noteikumu pamatotību, taču nevienā no šīm sēdēm grozījumi pirkuma līgumā pēc būtības netika izskatīti, jo arī līguma izmaiņas valdē netika izskatītas.

16. 1998.gada 20.jūnijā pēc Privatizācijas aģentūras padomes locekļa J.Urbanoviča 12.jūnija ierosinājuma valsts pilnvarniekam izskatīt padomes sēdē jautājumu "Par a/s "Latvijas gāze" valdes 01.06.1998. pieņemto slēgtās un publiskās emisijas akciju laidiena noteikumu pamatotību, kā arī Privatizācijas aģentūras valdes nostāju šajā jautājumā" valsts pilnvarnieks L.Strujēvičs sasauca Privatizācijas aģentūras ārkārtas padomes sēdi (PA statūtu 72.6.punkts). Ārkārtas padomes sēdes darba kārtība saskaņā ar Privatizācijas aģentūras padomes reglamenta 3.2.punktu bija jāierosina tai personai, pēc kuras iniciatīvas sēde tiek sasaukta, šai gadījumā tas bija valsts pilnvarnieks L.Strujēvičs (sēdes protokols Nr.11., 20.06.1998.).

Padomes sēdē obligāti bija jāizskata padomes locekļa ierosinātais un dienas kārtībā iekļautais jautājums un par to bija jādod atzinums (padomes reglamenta 3.8.punkts, statūtu 72.6.punkts). Tomēr 1998.gada 20.jūnijā Privatizācijas aģentūras ārkārtas padomes sēdē (protokols Nr.11) netika izskatīts padomes locekļa J.Urbanoviča ierosinātais jautājums, jo sēdes vadītājs L.Strujēvičs atzina, ka laika rezerve ir izsmelta, un ierosināja tālāk neizskatīt darba kārtības jautājumus un padomei vienoties par nākamo sēdi. Tika ierosināts iekļaut 1998.gada 10.jūlijā kārtējās padomes sēdes darba kārtībā ārkārtas 1998.gada 20.jūnijā padomes sēdes darba kārtībā iekļautos un neizskatītos jautājumus.

17. Par nepieņemamu ir vērtējama situācija, ka Privatizācijas aģentūras pārvaldes institūcijas — valsts pilnvarnieks, valde un padome nepilnīgi un nepietiekami izstrādāto iekšējo normatīvo aktu dēļ, dažādi traktē likumos un statūtos noteiktās normas. Šādas nesaskaņotas un savstarpējas neinformētības rezultātā tiek radīti pārpratumi, kas kopumā kavē privatizācijas procesu.

18. Izvērtējot no lietderības viedokļa 1997.gada 2.aprīļa akciju pirkuma–pārdevuma līgumos sākotnēji pielīgtos nodokļu parādu kapitalizācijas nosacījumus ar īstenotiem slēgtās un publiskās akciju emisijas rezultātiem, ir konstatēts, ka:

• valsts budžetā pilnā apmērā ir nomaksāti akciju sabiedrības "Latvijas gāze" nodokļu parādi par Ls 5 853 584, tai skaitā: pamatparāds Ls 3 992 972 un pamatparāda palielinājums Ls 1 860 612;

• realizējot emitētās akcijas, akciju sabiedrība "Latvijas gāze" saņēma Ls 6 362 538, kuri tika izlietoti, lai segtu nodokļu parādus valsts budžetam Ls 5 853 584 apmērā un akciju emisijas izdevumus par Ls 60 688, bet Ls 448 266 palika akciju sabiedrības attīstībai;

• akciju emisijas rezultātā stratēģisko investoru — akcionāru īpatsvars akciju sabiedrības pamatkapitālā nemazinājās, bet palika tāds pats, kāds bija sākotnēji paredzēts līgumos pielīgtajos nodokļu parādu kapitalizācijas nosacījumos, t.i., 36,52%;

• pirkuma–pārdevuma līgumu grozījumos, nosakot slēgtās emisijas vienas akcijas pārdošanas cenu Ls 1,46, t.i., par Ls 0,34 zemāku nekā līgumos sākotnēji pielīgtā vienas nodokļu parādu kapitalizācijas akcijas pārdošanas cena, kas izteikta naudas izteiksmē bija Ls 1,80, līdz ar to akciju sabiedrība "Latvijas gāze" nesaņēma Ls 976 303.

19. Privatizācijas aģentūrai kā kapitalizāciju veicošas institūcijas pienākums bija ņemt vērā un rīkoties atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju, noslēdzot 1997.gada 2.aprīlī akciju pirkuma pārdevuma līgumus.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pirkuma–pārdevuma līgumos bija jānosaka, ka akciju sabiedrības "Latvijas gāze" nodokļu parādi Ls 5 696 566 apmērā tiks kapitalizēti, izlaižot 5 696 566 akcijas ar vienas akcijas nominālvērtību Ls 1 un pārdošanas cenu Ls 2,50.

Īstenojot akciju sabiedrības "Latvijas gāze" nodokļu parādu kapitalizāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām, valsts saņemtu Ls 9 982 377. Izvērtējot no lietderības viedokļa, ja 1997.gada 2.aprīļa pirkuma–pārdevuma līgumos pielīgtie nodokļu parādu kapitalizācijas nosacījumi atbilstu Ministru kabineta noteikumu prasībām ar īstenotiem slēgtās un publiskās akciju emisijas rezultātiem secināts, ka:

• pārdodot kapitalizācijas rezultātā iegūtās akcijas, valsts varētu saņemt par Ls 4 128 793 vairāk nekā tā saņēma nodokļu parādu maksājumos, kurus akciju sabiedrība "Latvijas gāze" nomaksāja no saviem līdzekļiem;

• privatizācijā tiktu izmantoti (dzēsti) 147 805 sertifikāti.

Nolēma:

1. Revīziju slēgt.

2. Valsts akciju sabiedrības "Latvijas gāze" privatizācijas pamatnoteikumos nav paredzēta nodokļu parāda kapitalizācija.

3. Noslēdzot 1997.gada 2.aprīlī valsts akciju sabiedrības "Latvijas gāze" akciju pirkuma–pārdevuma līgumus, līgumos tika pielīgti nodokļu parādu kapitalizācijas nosacījumi, kuri neatbilda 1996.gada 16.jūlija un 1997.gada 3.jūnija Ministru kabineta noteikumu (attiecīgi Nr.265 un Nr.200) prasībām, līdz ar to nodokļu parādu kapitalizāciju uz tādiem nosacījumiem nebija iespējams realizēt.

4. Privatizācijas aģentūrai, veicot nodokļu parādu kapitalizāciju akciju sabiedrībā "Latvijas gāze" atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem, valsts varētu papildus saņemt Ls 4 128 793 un tiktu dzēsti 147 805 sertifikāti, tomēr atbilstīgi likumiem un normatīvajiem aktiem, kreditors, tajā skaitā arī valsts institūcijas, nevarēja vienpusēji uzspiest akciju sabiedrībai parādu kapitalizāciju.

5. Pārdošanas cena par vienu slēgtās emisijas akciju tika noteikta zemāka par sākotnēji līgumos noteikto, kā arī ievērojami zemāka par cenu publiskā piedāvājuma otrreizējā tirgū Rīgas Fondu biržā, kur stratēģiskie investori 1999.gadā ir iepirkuši a/s "Latvijas gāze" akcijas. Līdz ar to arī slēgtās emisijas akciju laidiena noteikumos tika noteikta samazināta no Ls 1,80 uz Ls 1,46 pārdošanas cena par vienu slēgtās emisijas akciju. Tas nedeva iespēju akciju sabiedrībai "Latvijas gāze" papildus saņemt ieņēmumus Ls 976 303 apjomā.

6. Kolēģijas lēmumu nosūtīt LR Ģenerālprokuratūrai tiesiskuma izvērtēšanai, jo:

• nodokļu parādu kapitalizācijas iekļaušana netika paredzēta apstiprinātajos a/s "Latvijas gāze" privatizācijas noteikumos;

• pirkuma–pārdevuma līgumos nodokļu parādu kapitalizācijas nosacījumi neatbilda Ministru kabineta noteikumu prasībām;

• pirkuma–pārdevuma līguma izmaiņas netika izskatītas PA valdē un par tām netika pieņemts attiecīgs lēmums;

• PA valdes priekšsēdētājs nepildīja valsts pilnvarnieka rīkojumu par akciju slēgtās emisijas laidiena noteikumu apstiprināšanu;

• PA valsts pilnvarnieks tika informēts par izmaiņām pirkuma–pārdevuma līgumā tikai pēc to parakstīšanas.

Lūdzam izvērtēt, vai viss iepriekš minētais nav kvalificējams kā darbība ar nolūku radīt nenoteiktu un neprognozējamu situāciju, tā ietekmējot privatizācijas procesu sev vēlamā virzienā.

7. Kolēģijas lēmumu nosūtīt bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra", akciju sabiedrībai "Latvijas gāze", Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarniekam, padomes priekšsēdētājam.

Saskaņā ar likuma "Par Valsts kontroli" 20.pantu kolēģijas lēmumu var pārsūdzēt LR Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamentā.

Departamenta direktors I.Šķibelis

Kolēģijas locekļi: I.Kalniņa, I.Kučinska, M.Lēruma