1990.gada 20.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos –
Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu godājamos deputātus ieņemt vietas, bet sekretariāts varētu papildus nozvanīt, jo mēs esam atstājuši uz šo rītu balsojumu. Tā ka deputātiem būtu vēlams tomēr atrasties zālē, tiem, kuri vēlas piedalīties balsošanā. Deputātus, kuri ieradušies plenārsēdes zālē dienas sākumā, lūdzu reģistrēties. Izpildīsim savu vakardienas parādu un nobalsosim par peļņas nodokli. Lūdzu, deputāti, ieņemiet vietas! Reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 118 deputāti.

Godājamie kolēģi! Tā kā vakar plenārsēdē nolēmām, šodien mums ir jānobalso par mūsu Latvijas Republikas likumu “Par peļņas nodokli”. Debates ir notikušas, viss ir izspriests. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par peļņas nodokli!

Atvainojiet, jums bija jāpiesakās, ja gribējāt... Lūdzu, par balsošanas motīviem. Pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Par balsošanas motīviem. Sakarā ar to, ka šajā likumprojektā sadalījumu starp republiku un pašvaldībām mēs neuzskatām par īsti veiksmīgu, bet attiecībā uz Rīgu– par pavisam neveiksmīgu, frakcija “Līdztiesība”, sevišķi rīdzinieki, balsos pret, tāpēc ka budžeta līdzekļu sadalījums ir nepareizs./

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču mēs varējām arī no izdrukas uzzināt šos rezultātus. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par republikas likumu “Par peļņas nodokli”. Lūdzu rezultātu: 84 balsis– par, 27– pret, 6– atturas. Likums tiek pieņemts.

Godājamie kolēģi! Nākamais balsojums šajā sakarībā ir jāizdara par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par peļņas nodokli” spēkā stāšanās kārtību”. Varbūt Repšes kungs varētu nākt tribīnē, un, ja ir kādi jautājumi, viņš varētu atbildēt. Vai jums ir kas ziņojams?

E.Repše: Godājamie kolēģi! Apspriežamais dokuments ir lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par peļņas nodokli” spēkā stāšanās kārtību”. Darba grupai nekāda komentāra sakarā ar šo projektu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem par lēmuma projektu ir kādi jautājumi darba grupai? Neredzu. Paldies. Varam balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par peļņas nodokli” spēkā stāšanās kārtību”. Lūdzu rezultātu. 82– par, 18– pret, 11– atturas. Lēmums tiek pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi! Kā mēs vakar nobalsojām, mums tagad būtu jāizskata likumprojekts “Par zemes nodokli”, bet pirms tam es došu vārdu īsai runai Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Vispirms man ir prieks būt kopā ar jums! Vēl jo vairāk– sekojot jūsu darbam šeit, es jūtu, ar kādām grūtībām jūs cīnāties, un tomēr, es domāju, mums visiem ir jābūt gandarītiem, ka tā programma, kuru mēs bijām iecerējuši, acīmredzot mums patiks, galvenokārt jums, kuri ir no rīta līdz vakaram šeit, sēž. Ja spēka pietiks, tad acīmredzot šī programma tiks izpildīta. Es domāju, ka tas būs vislielākais gandarījums mums pašiem un arī zināms atbalsts un ticība visiem republikas iedzīvotājiem, jo mēs pašreiz veidojam to dokumentu, uz kura viņi varētu balstīties nākamajā gadā.

Taču es jums ļoti īsi gribēju pateikt to, ka pēc tam, kad PSRS Tautas deputātu kongresā bija skaidri redzams, ka es vārdu debatēs nesaņemšu jeb man šis vārds debatēs tiks liegts, es aizvakar vēlu vakarā pieņēmu lēmumu atgriezties šeit un strādāt kopā ar jums pie likumprojektiem, kuri pašreiz ir ļoti svarīgi. Vēl vairāk– es klausījos Gorbačova aicinājumu, ka vajag atturēties no jauna likuma pieņemšanas, ka vajag ievērot tikai PSRS Konstitūciju, taču savās tālākajās domās viņš izvirza jautājumu, ka pēc tam mums būs jāpieņem jauni likumi. Un, kad es analizēju, kas tie būs par jaunajiem likumiem, tad redzēju, ka faktiski Gorbačovs nākotnē aicina pieņemt tos pašus likumus, no kuriem viņš aicina mūs tagad atteikties. Un tāpēc es bez kaut kādām politiskām ambīcijām ļoti labi saprotu, ka tas ceļš, kuru mēs esam izvēlējušies likumdošanā, un tās problēmas, kuras mēs pašreiz risinām,– tās ir pareizas. Protams, var būt dažādi viedokļi, arī kritiski viedokļi par jau pieņemtajiem likumiem, bet mūsu ceļš, manuprāt, ir pareizs. Jo šeit, es vismaz tā uzskatu, nav it nekādu politisku spēļu.

Kad es braucu uz kongresu, es paziņoju, ka braucu turp tikai tādēļ, lai runātu, bet nevis tādēļ, lai tur sēdētu visu kongresa laiku. Ja man šī iespēja tika liegta, tad es esmu atgriezies. Es vienmēr varu braukt, kur vajag, ja tur vajag runāt, ja tur vajag paust viedokli un ja tur vajag runāt Latvijas parlamenta vārdā, un ja man ir tādas pilnvaras kādā konkrētā jautājumā. Šeit es sapratu no jūsu izteiksmīgās mīmikas gandrīz vai jautājumu: kurš man nav devis jeb kāpēc man netika dots vārds? Es jums teikšu atklāti– lai noskaidrotu šo jautājumu precīzi, tad tiem, kuri vēlas to izdarīt, būtu jāuzdod jautājumi vismaz šādiem kolēģiem: PSRS tautas deputātiem Lucānam, Eizānam, Īvānam un Lukjanovam, jo... Redziet, arī diskusijā, kāpēc Bišers neatteicās par labu man, es personiski nepiedalījos tīri ētisku apsvērumu dēļ... Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādējādi turpināsim savu darba kārtību. Šī bija uzruna, tā nebija mūsu darba kārtībā, tāpēc arī jautājumu šeit nav.

Godājamie kolēģi! Kā mēs vakar nolēmām, tad pēc peļņas nodokļa kā nākamais tiek izskatīts zemes nodoklis, tā mēs esam nolēmuši. Taču mums ir jāprecizē sava turpmākā šīsdienas darba kārtība tādā nozīmē, ka mums vēl ir palicis parāds no 14.decembra plenārsēdes– tie ir divi likumdošanas akti: viens no tiem ir “Par Latvijas Republikas valsts robežu” un otrs ir likumprojekts “Par presi”. Tie abi ir būtiski likumprojekti, kuri būtu jāpieņem. Tāpēc gribētos dzirdēt atbildīgo komisiju vai darba grupu pārstāvju izteikumus par gatavību izskatīt šos divus likumprojektus pēc likuma “Par zemes nodokli” apspriešanas. Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Jundzis: Mēs ar Ekonomikas komisijas vadību it kā esam vienojušies, ka viņiem nebūtu iebildumu, ja tūlīt pēc zemes nodokļa likuma mēs skatītu likumu par valsts robežu, kurš ir vēl parāds no pagājušās piektdienas. To mums būtu svarīgi zināt, jo ir jāuzaicina cilvēki.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā es saprotu, tā ir arī vienošanās ar Ekonomikas komisiju. Kehra kungs rāda apstiprinoši. Paldies. Tad mums ir jautājums Škapara kungam: kādā stāvoklī ir likums par presi?

J.Škapars: Es lūgtu varbūt ievērot... Es piekrītu, ka likumu par zemes nodokli vajag izskatīt un tas acīmredzot ir izskatāms ārpus kārtas, bet pēc tam es lūgtu tomēr izskatīt tos likumus, kuri ir palikuši no pagājušās nedēļas. Es šeit domāju likumu par presi, bez tam vēl viens no steidzamākajiem likumiem, ko vajag pašvaldībām, ir izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Arī tas bija paredzēts pagājušajā nedēļā...

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kehra kungs.

O.Kehris: Man būtu priekšlikums pēc zemes nodokļa izskatīt to jautājumu, par kuru runāja Jundža kungs, un pēc tam divus jautājumus, kurus ieteica Škapara kungs. Un pēc tam mēs gribētu plānot likumprojektu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Mums būtu svarīgi apstiprināt darba kārtību, lai varētu zināt, kad uzaicināt cilvēkus un sagatavoties šo jautājumu izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Gulbis: Es gribu atgādināt to, ka no 14.datuma mums ir palicis neizskatīts 9.punkts, lūdzu arī to iekļaut.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Laķis: Man ir jālūdz iekļaut šodienas darba kārtībā lēmumprojektus par PSRS Ministru padomes lēmuma apturēšanu. To lūdz mūsu valdība. Tas ir visai steidzams jautājums un ir saistīts ar peļņas atskaitījumiem vissavienības budžetā. Tas jau ir ietverts mūsu darba kārtībā, bet tikai ne šodien.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Kā jau Gulbja kungs teica, no pagājušās nedēļas mums palicis neizskatīts jautājums par Ministru padomes lēmuma Nr.212 darbības apturēšanu. Tā kā šā jautājuma izskatīšana ir saistīta ar pieaicinātām personām, būtu lūgums precizēt laiku, kad varam izskatīt šo jautājumu, lai varam uzaicināt atbildīgos valdības pārstāvjus. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es atļaušos apkopot izteiktos secinājumus. No tiem izriet, ka mums praktiski būtu jādarbojas tādā pašā darba kārtībā, kā tas jau ir minēts, ņemot vērā mūsu parādus, tas ir, pēc zemes nodokļa pieņemšanas, par ko esam nobalsojuši, vajadzētu atbrīvoties no parādiem, kādi tie ir. Tātad tie ir jautājumi par Latvijas Republikas valsts robežu un par presi. Tālāk– par labojumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tālāk varētu izskatīt– kā Ekonomikas komisija to lūdz– likumprojektu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Es domāju, ka tā ir mūsu darba kārtība šodienai un praktiski daļēji arī rītdienai. Es domāju, ka mēs varētu nobalsot par šādu darba kārtību, jo mums tomēr ir jāņem vērā reālie apstākļi, lai varētu plānot savu darbu un līdz nedēļas beigām izskatītu visus jautājumus, kuri ir paredzēti šai darba nedēļai.

Lūdzu, balsosim par mūsu šodienas darba kārtību. Tātad pēc zemes nodokļa izskatīsim jautājumus par presi, par valsts robežu un tad atkal atgriezīsimies pie ekonomikas jautājumiem un lemsim par uzņēmumiem ar ierobežotu atbildību. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu. 76– par, 8– pret un 13– atturas. Līdz ar to esam apstiprinājuši šādu darba kārtību šodienai un daļēji arī rītdienai. Paldies. Varam sākt darbu.

Tātad nākamais tiks izskatīts mūsu likumprojekts “Par zemes nodokli” trešajā lasījumā. Grūbes kungs, kā es saprotu, ir ziņotājs. Lūdzu, nāciet tribīnē, bet deputātus lūdzu sagatavoties darbam.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti un viesi! Kā jūs zināt, likumprojekts par zemes nodokli mums ir tapis diezgan smagās cīņās un arī diskusijās. Šodien man gribas pateikt paldies šā likumprojekta autoram doktoram Borukam, deputātam Bulam, deputātam Muciņam un Zemnieku federācijai par sadarbību šā likumprojekta tapšanā. Kā jūs zināt, mums uz trešo lasījumu palika nenobalsoti atsevišķi tā panti, atsevišķas pantu daļas. Un šajā sakarībā es gribu jūs mazliet iepazīstināt ar būtiskākajām izmaiņām, sagatavojot trešo lasījumu. 5.pantā otrā rindkopa, pēc deputāta Endeles priekšlikuma, ir papildināta, un šeit ir runāts par to, ka par krūmāju platībām, sākot ar sesto izmantošanas gadu, nodoklis tiek palielināts par 10 procentiem katru gadu.

Nākamais. Trešajā lappusē otrajā rindkopā ir runāts par iekšējiem ūdeņiem un mākslīgi applūdinātām platībām, bet iepriekšējā lasījumā tas nebija konkretizēts. Šobrīd šis jautājums ir atrisināts un šīs platības tiek apliktas ar nodokli saskaņā ar pirmo pielikumu.

Vēl jāteic, ka otrajā lasījumā palika atklāts jautājums par nelauksaimnieciskajām vajadzībām nodoto zemi. Jāsaka, ka 5.pantā par to runā trešā rindkopa, un šajā rindkopā noteikts, ka nodokļa pamatlikme ir divkāršā apmērā no pirmajā pielikumā noteiktās likmes un ka vietējās pašvaldības šo likmi var paaugstināt ne vairāk kā trīskārtīgi. Pieņemot šādu lēmumu, esam vadījušies pēc situācijas, ka bija šis ieraksts, pret kuru daudziem deputātiem bija pretenzijas, ka vietējās pašvaldības šo nodokli varētu regulēt desmitkārtīgi.

Tālāk. Beidzamā rindkopa šajā 5.pantā ir precizēta saskaņā ar deputāta Kodoliņa priekšlikumu, un šeit ir noteikts, ka nodoklis par meža zemes lietošanu un no tās iegūtajiem resursiem tiek aprēķināts īpaši. Un to iesniedz Ministru padome un apstiprina Augstākā padome. Jums priekšā ir lēmuma projekts, kura 3.punktā ir arī konkretizēts, ka Ministru padomei līdz 30.decembrim vēl jāiesniedz šie priekšlikumi.

Tālāk par 6.pantu. Tajā ir noteikts, ka par pilsētu zemi (nodokļu likmes atbilst 2.pielikumam) pilsētu un ciematu pašvaldības nodokļu likmi var paaugstināt ne vairāk kā trīskārtīgi. Šeit jāpaskaidro, ka tas ir domāts gan uz leju, gan arī uz augšu, bet– trīskārtīgi!

Runājot par 7.pantu, kas arī mums iepriekšējā lasījumā palika nenobalsots, tika runāts par dārzkopības sabiedrībām un individuālās apbūves gabaliem. Šeit ir ieviests jauns 7.pants, kas aptver visus jautājumus, kuri attiecas gan uz pilsētu, gan arī uz lauku apvidos esošajām dārzkopības sabiedrībām un individuālās apbūves gabaliem. Un šeit ir, pēc deputāta Bula priekšlikuma, izstrādāts jauns pielikums, tas ir trešais pielikums.

Tālāk. Visasākā diskusija notika par 8.panta pirmās daļas redakciju, kas attiecas uz zemnieku saimniecību nodokļu atvieglojumiem. Jāteic, ka šeit mums bija iepriekš sagatavots cits nodokļu variants, taču Lauksaimniecības komisija, jāsaka atklāti, šo iepriekšējo variantu noprotestēja, mēs bijām spiesti atgriezties vēlreiz pie šā panta, un pašreiz ir panākts kompromisa variants attiecībā uz šo pantu un šo redakciju. Es ļoti lūgtu deputātus to atbalstīt, jo pretējā gadījumā mēs izjauksim šo līdzsvaru, ko panācām šajā saskaņošanas komisijā un arī runājot ar deputātiem. Jāsaka atklāti, ka saskaņā ar pirmo daļu vietējās pašvaldības no nodokļa maksāšanas atbrīvo, turklāt šeit ir noteikti kritēriji, pēc kuriem vietējās pašvaldības atbrīvo zemnieku saimniecības. Un tas ir par Latgales novadu (saskaņā ar ceturto pielikumu), tātad pirmos trīs gadus pēc zemnieku saimniecības piešķiršanas. 2.punkts ir saskaņā ar piekto pielikumu– pēc saimniekošanas uzsākšanas raksturojuma. Jāsaka, ka arī šeit bija lielas pretrunas, kādā veidā dot šo raksturojumu, taču mēs nonācām pie slēdziena, ka šāds raksturojums ir jādod un vietējās pašvaldības tad izlemj šo jautājumu. Es vēlreiz uzsveru– tieši vietējās pašvaldības izlemj šo jautājumu, vai šis raksturojums atbilst likumā paredzētajām normām vai neatbilst. Un atbilstoši tam zemnieku saimniecības atbrīvo no šā nodokļa maksājuma.

Es vēl gribu uzsvērt to, ka šeit nav domāts nodarīt pāri vai ierobežot vietējo pašvaldību tiesības, bet šeit ir mēģināts panākt kompromisu– panākt noteiktus kritērijus, lai katrā Latvijas pagastā vai ciemā citādi netiktu tulkoti šie atvieglojumi. Vai tas mums ir izdevies veiksmīgi vai neveiksmīgi– es domāju, to deputāti parādīs, balsojot par šo jautājumu.

Runājot arī par 8.panta pirmo daļu, jāsaka, ka tie abos punktos noteiktie zemes nodokļa atvieglojumi zemnieku saimniecībām nedrīkst pārsniegt piecus gadus. Jāsaka arī tas, ka šeit ir ievērots likums par zemnieku saimniecībām, kas jau ir pieņemts iepriekšējā sasaukumā.

Vēl es gribētu papildināt, ka šeit, arī šajā daļā, ir ieraksts, ka spēkā paliek nodokļu atvieglojumi, kuri piešķirti līdz šā likuma pieņemšanas brīdim. Katrā ziņā juristi var iebilst, ka šeit varbūt to nevajadzēja rakstīt, bet lauciniekiem ir ļoti būtiski, lai viņi saprastu, ka šādi atvieglojumi zemnieku saimniecībām jau ir piešķirti, lai viņi skaidri zinātu, ka šie atvieglojumi viņiem paliek spēkā.

Un visbeidzot. Tātad ir šā 8.panta otrā daļa, kurā ir formulēts, ka vietējās pašvaldības pēc maksātāju motivēta lūguma var atbrīvot no nodokļu maksāšanas vai arī samazināt nodokļu maksāšanas apmēru atsevišķām juridiskajām un fiziskajām personām. Šeit es gribētu pievērst jūsu uzmanību 3.punktam, kurš, pēc deputāta Morozļi un vēl citu deputātu priekšlikuma, ir stingri papildināts, un šeit ir ļoti būtiski atvieglinājumi iespējami pensionāriem, invalīdiem, daudzbērnu un maznodrošinātām, kā arī jaunajām ģimenēm.

Es lūdzu deputātus ļoti uzmanīgi sekot līdzi šā likuma pieņemšanas gaitai, jo te ir atsauces uz noteiktiem pielikumiem, un es lūdzu jūs koncentrēties saskanīgam darbam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai būs kādi jautājumi ziņotājam, pirms mēs sākam apspriest pa pantiem? Man jau ir jautātāju saraksts, bet lūdzu arī pārējos pierakstīties. Pirmais jautājumu uzdod deputāts Salītis, un pēc tam deputāts Blažēvičs. Lūdzu, pirmais mikrofons.

B.Salītis: Man ir jautājums par 6.pantu “Zemes nodokļu likmes pilsētu un ciematu teritorijās”. Pirmajā un otrajā lasījumā šīs likmes vienā otrā ciematā un pilsētā bija uz pusi mazākas. Uz kāda pamata šīs likmes ir paaugstinātas, ja mēs pirmajā un otrajā lasījumā nobalsojām par citām likmēm?

G.Grūbe: Jāsaka atklāti, ka pie pilsētu likmēm man ir atzīmēts, ka mēs tās tieši nenobalsojām, kolēģi. Mēs vienkārši izlīdzējāmies tādā veidā, ka šeit bija ieraksts– vietējās pašvaldības paaugstina vai pazemina šīs likmes desmitkārtīgi. Jāsaka atklāti, ka šī iespējamā likme kā pamatlikme tagad ir vienkārši pareizināta ar 2, tātad pamatlikme ir paaugstināta divkārtīgi. Iepriekš bija dota iespēja paaugstināt tikai vietējām pašvaldībām, bet tagad šajā 6.panta otrajā rindkopā vietējām pašvaldībām ir iespējams tās samazināt vai palielināt trīskārtīgi. Pirmā varianta otrajā lasījumā ir pierādīts, ka, piemēram, Rīgas pilsētai tas ir rublis, turpretī patlaban pamatlikme ir 2 rubļi, bet tajā pašā laikā vietējai pašvaldībai ir iespējas to samazināt līdz 60 kapeikām, ja pamatlikme bija rublis, vai arī paaugstināt līdz 6 rubļiem. Ja tas būtu palicis iepriekšējā lasījumā, tad šis rublis būtu jāreizina ar 10, tad būtu līdz 10 rubļiem. Tātad jūs redzat, ka vietējām pašvaldībām ir dotas lielākas iespējas manevrēt, ņemot vērā, ka tās var atbrīvot lielāku daļu no nodokļa maksāšanas un var arī tos uzlikt. Taču šeit nav šis precedents, kad ir iespēja tikai desmitkārtīgi tos paaugstināt.

B.Salītis: Nē, es tomēr nesaprotu. Mēs atsevišķi balsojām un pieņēmām otrajā lasījumā. Pret šīm likmēm taču nebija nekādu iebildumu. Tik un tā es nesaprotu.

G.Grūbe: Es atvainojos, šī daļa netika nobalsota.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs varbūt debatēs plašāk izteiksimies par šo jautājumu. Lūdzu, deputāt Blažēvič!

J.Blažēvičs: Par 6.pantu man ir divi jautājumi. Sakiet, kāpēc jūs vienā likumā zemes nodoklī apvienojāt pilsētu un laukus, jo Augstākās padomes Prezidijs ir pieņēmis lēmumu izstrādāt atsevišķus likumus par pilsētu un ciematu zemi, arī par nodokļiem?

G.Grūbe: Jā, es atbildēšu. Tas ir izdarīts tāpēc, ka šobrīd ir jau decembra beigas, tātad tuvojas 1.janvāris, bet par pilsētu zemes aplikšanu ar nodokli nekādi likumprojekti nav iesniegti. Un tāpēc mēs izdarījām tā, ka šī zeme tiek aplikta ar nodokli. Tajā pašā laikā es pilnīgi piekrītu (man šodien rokās ir saņemtais deputāta Blažēviča iesniegums), ka tad, ja šāds likums tiks iesniegts un pieņemts, bez šaubām, šis 6.pants tiks mainīts. Līdz ar to es nekādas pretrunas pašreiz te neredzu. Cienījamie kolēģi, es aicinu strādāt un iesniegt šādu likumprojektu par pilsētu zemi, tad arī tiks atrisinātas visas pretrunas, taču šeit es pretrunas neredzu.

J.Blažēvičs: Man ir vēl otrs jautājums. Sakiet, cik maksā pilsētas zeme, teiksim, Rietumvācijā, kaut vai Polijā un Ungārijā? Sakiet, cik tur maksā viens kvadrātmetrs zemes? Vai arī jebkurā citā valstī.

B.Salītis: Es varu atbildēt– tas ir desmit un tūkstoškārt vairāk, bet tajā pašā laikā es vēlreiz, kolēģi, uzsveru, ka šis zemes nodoklis vispār republikā tiek ieviests no jauna, un šobrīd pateikt, ka pilsētā ļoti strauji varam ieviest augstas likmes, manuprāt, vienkārši nevaram. Un otrais fakts ir tāds, ka patiešām arī no pilsētnieku puses nav šādu izstrādņu, lai mēs patiešām ieviestu tik augstas nodokļa likmes, kā atsevišķi deputāti to vēlas, jo arī es te saskatu otru pretrunu, jo liela daļa deputātu iestājas par to, ka varbūt tās vajadzīgas zemākas. Tā ka šeit ir pretrunu pretruna. Es aicinu– lūdzu, kolēģi, iesniedziet konkrētus priekšlikumus par šo jautājumu!

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons. Es ļoti atvainojos, godātais kolēģi, man vienkārši saraksts ir mazliet sagrozīts. Lūdzu, deputāte Albertiņa! Es jums personīgi atvainojos, lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Albertiņa: Ja es pareizi sapratu, Grūbes kungs, tad mūsu abu kopējā Ogres rajonā, Lielvārdē, maksimālais nodoklis, ko Lielvārdes pagasts var uzlikt visnevēlamākajam objektam, ir 300 rubļu par hektāru. Tā es rēķinu, ja tas ir maksimums. Savukārt par mūsu dārziņiem jebkurā vietā, ja es skatos pēc dārgākās vietas, piemēram, Ogresgala pagastā, šis nodoklis ir no 36 līdz maksimumam– 72 rubļiem. Vai mums tāds aprēķins bija arī pagājušajā reizē? Manuprāt, pagājušajā reizē bija ar desmitkārtīgu palielinājumu...

G.Grūbe: Es jums varu pateikt tikai to, ka šī pamatlikme par dārziņiem un apbūves gabaliem lauku apvidos patiešām ir palielināta desmitkārtīgi, tas jau ir izdarīts, un šobrīd ir tikai jautājums par to, ka šeit ir iespējami pilnīgi atbrīvojumi no nodokļa saskaņā ar atvieglojumiem pensionāriem un maznodrošinātajiem, vēl ir arī tāda iespēja, ka to 50 procentu apmērā var paaugstināt. Taču te man, cienījamie kolēģi, jāsaka, ka esmu ticies arī ar saviem vēlētājiem, un viņi daudzos gadījumos uzsver: no kā tad mēs maksāsim? Es piekrītu– daudzi to vēlētos un vietējās pašvaldības arī, ka šīs nodokļa likmes varētu būt daudz augstākas, bet tajā pašā laikā mums jārēķinās arī ar pilsoņu pašreizējo maksātspēju, un šeit es redzu patiešām pretrunu. Taču tajā pašā laikā šīs nodokļu likmes ir iesniegtas, kā jūs redzat, pielikumos, un katrā ziņā šos pielikumus, iesniedzot tos deputātu komisijām vai arī atsevišķiem deputātiem, mēs nākamajā gadā vai arī jau gada vidū varam mainīt... Tā ka pašreiz es tomēr aicinātu jūs izmantot tās likmes, kuras patlaban ir iesniegtas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Man ir jautājums– kādēļ no 4.panta trešā apakšpunkta ir pazuduši izglītības zemes objekti, kuri pašlaik it kā tiek aplikti ar nodokli. Šeit ir tikai pašvaldībām piederošie kultūras, veselības aizsardzības, sociālās nodrošināšanas un sporta objekti. Kādēļ nav budžeta izglītības iestāžu objekti, jo mēs tos tik un tā dotējam no budžeta? Iepriekšējā nodokļa projektā visa izglītības iestāžu zeme bija ietverta.

G.Grūbe: Par izglītības iestādēm. Es patiešām par šo 4.panta trešo apakšpunktu atvainojos, šeit patiešām ir drukas kļūdas un ir izlaisti izglītības un kultūras objekti, bet tajā pašā laikā ir jāapbēdina, ka tieši otrajā lasījumā arī bija uzsvērts, kura zeme pieder vietējām paš­valdībām. Tā ka, ja deputāti pieprasīs šo daļu svītrot un tas būs viņu priekšlikums, tad tas saskanēs ar to, kā bija ierakstīts otrajā lasījumā. Šeit tas vienīgi, kā saka, ir labāk parādīts redakcionāli.

E.Kide: Es ierosinu iekļaut izglītības iestādes klāt pie valsts budžeta kultūras iestādēm, kuras pieder vietējām pašvaldības institūcijām. Lai arī valsts budžeta izglītības iestādes un kultūras iestādes nemaksā par zemi.

G.Grūbe: Jā, es sapratu, bet tas mums ir jālemj, balsojot par konkrētiem pantiem...

E.Kide: Tātad pie pantiem... Labi, paldies!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tagad otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Tā kā 6. un 7.pants ir būtiski mainījušies salīdzinājumā ar iepriekšējo lasījumu, tad es gribētu noskaidrot darba grupas patiesās ieceres šajā ziņā. Tāpēc man ir konkrēts jautājums un piemēri. Valmieras pilsētā neaizņemtās zemes platības ir izdalītas uzņēmumiem, kuri savukārt šīs zemes platības sadala savu darbinieku starpā sakņu dārziem. Domāju, ka šāda kārtība ir arī citās pilsētās. Saskaņā ar pašreizējo redakciju, protams, nekādas dārzkopības vai sakņkopības sabiedrības šajās zemes platībās netiek dibinātas. Saskaņā ar 6.un 7.pantu iznāks, ka šiem cilvēkiem būs jāmaksā 80 kapeikas par kvadrātmetru atšķirībā no tām 4 kapeikām, kas ir paredzētas šīm dārzkopības un sakņkopības sabiedrībām. Vai tāda bija darba grupas iecere, veidojot šo 6. un 7.pantu?

G.Grūbe: Redziet, jūs pats pilnīgi atbildējāt uz savu jautājumu. Ja uzņēmumi un organizācijas šīs zemes platības ir nodevuši kādai organizācijai vai uzņēmumam, tad uzņēmums vai organizācija maksās par šīm platībām. Ja tās oficiāli tiks izveidotas par dārzkopības vai sakņkopības sabiedrībām, tad to maksās, kā saka, tieši šie cilvēki, bet, ja zeme ir atdota uzņēmumam, tad par to maksās uzņēmums. Kā uzņēmums norēķināsies ar šiem cilvēkiem– tas jau ir cits jautājums, un tas nav apskatīts šajā likumā.

E.Krastiņš: Uz šīm platībām minētās sabiedrības nekad netiks veidotas, jo tās ir nodotas pagaidu lietošanā, kamēr tās nav apbūvētas. Tātad jūs uzskatāt, ka šai maksai ir jābūt 20 reizes lielākai, kaut arī šīs platības tiek izmantotas kaut vai minimālai lauksaimnieciskajai ražošanai?

G.Grūbe: Es uzskatu, ka tās ir nodotas iestādei un par tām jāmaksā iestādei.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Man ir divi jautājumi. Sakiet, lūdzu, kā nodokļa ideja saskan ar saimniekošanas noteikumiem sliktākajās zemēs? Mani interesē ekonomiskā puse. Atkārtot jautājumu?/

G.Grūbe: Jā, es sapratu– jautājums ir tāds, ka tas ir attiecināts tieši uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Cienījamie kolēģi, mēs otrajā lasījumā apstiprinājām šo daļu, šī daļa– es vēlreiz uzsveru!– absolūti nav mainīta, un šī daļa ir redzama 1.pielikumā, turklāt šī diferenciācija gan Latgales, gan Rīgas rajonos manā skatījumā ir iespaidīga. Jūs varbūt domājat tikai par to, ka varbūt Rīgas rajonam vajadzētu likt vēl lielāku diferenciāciju? Tas gan ir cits jautājums, taču es vēlreiz uzsveru, ka šis jautājums jau tika izdebatēts un otrajā lasījumā nobalsots. Jā, jūs varat pieprasīt atcelt otrā lasījuma balsojumu, tādas tiesības jums ir...

V.Zatuliviters: */Otrais jautājums ir par 6.panta otro rindkopu un 7.panta pēdējo rindkopu. Pirmajā gadījumā runa ir par trīskārtīgu nodokļa likmes izmainīšanu, otrajā– par nodokļa likmes dārzkopības biedrību dārzu iecirkņiem paaugstināšanu vai pazemināšanu par 50 procentiem. Mani interesē šie skaitļi. Es nezinu, vai man ir taisnība, bet es tajos saskatu GPG principu– grīda, pirksts, griesti. Ja man nav taisnība, tad paskaidrojiet, lūdzu, kur te ir ekonomiskā jēga?/

G.Grūbe: Redziet, šeit jautājums ir ļoti būtisks. Šis 6.pants praktiski attiecas uz uzņēmumiem un organizācijām, kur ir runa par pilsētu teritorijām. Šeit patiešām vietējām pašvaldībām ir tiesības šo nodokli trīskārtīgi atlaist vai arī trīskārtīgi paaugstināt, taču 7.pantā ir runāts tieši par privātpersonām, tātad– par mūsu vēlētājiem. Un, lai nebūtu tādas vietējo pašvaldību pieejas, kā saka, gribu– daru, negribu– nedaru, šeit tomēr visā republikā ir noteiktas šīs likmes 50 procentu apmērā. Tas iepriekš mums nebija izdarīts, un par to mēs saņēmām pārmetumus. Šeit ir jāatsaucas arī vēl uz to pantu, kurā ir minēti atvieglojumi– tieši kādi tie pienākas pensionāriem, mazno­drošinātām ģimenēm un invalīdiem; šeit tie ir atrunāti plašāk, nekā tas bija iepriekšējā lasījumā.

V.Zatuliviters: */Liels paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Sakiet, lūdzu, par otro un trešo pielikumu. Piemēram, pilsētā, konkrēti Alūksnē, individuālās mājas īpašnieks maksās saskaņā ar otro vai trešo pielikumu? Jo tur starpība ir ļoti liela.

G.Grūbe: Individuālās mājas īpašnieks maksās saskaņā ar trešo pielikumu.

I.Caune: Tad varbūt vajadzētu to kaut kā pateikt, jo tekstā ir rakstīts, ka maksā it kā saskaņā ar otro pielikumu...

G.Grūbe: Es atvainojos– 7.pantā skaidri un gaiši ir ierakstīts, ka par dārzkopības un sakņkopības sabiedrībām un individuālās apbūves gabaliem lietošanā piešķirto zemi pilsētās, ciematos, lauku apvidos nodokļu likmes aprēķina saskaņā ar trešo pielikumu.

I.Caune: Labi, paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Cienījamais Grūbes kungs! Jūs tikko, atbildot deputātam Zatuliviteram, teicāt, ka 6.pants attiecas uz iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām. Tā jūs teicāt?

G.Grūbe: Jā.

I.Briņķe: Bet tur taču pirmajā daļā ir rakstīts par juridiskajām un fiziskajām personām... Un tālāk šā panta otrā daļa ir tāda, ka arī šīm fiziskajām personām var palielināt šo nodokli. Tātad ir pretrunas starp 6.panta otro daļu un 7.panta otro daļu.

G.Grūbe: Es speciāli konsultējos ar deputātu Muciņu, un mums sākuma variantā bija piebilde, mēs 5.pantā un 6.pantā katrā rakstījām atrunas par individuālās apbūves gabaliem un zemes nodokli dārzkopības un sakņkopības vajadzībām. Tad deputāta Muciņa kā jurista viedoklis tomēr bija tāds, ka šajā likumā ir 7.pants, par kuru šeit tiek runāts. Un jāteic, ka attiecībā uz 6.pantu jums ir taisnība, ka arī fiziskajām personām, bet nevis tām fiziskajām personām, kas ir atrunātas 7.pantā. Ja fiziskā persona īpašumā būs saņēmusi rūpnīcu vai arī kaut ko vēl lielāku, tad, bez šaubām, viņa maksās saskaņā ar 6.pantu, bet, runājot par zemes nodokli dārzkopības sabiedrībām un individuālās apbūves zemesgabaliem, tā maksās saskaņā ar 7.pantu.

I.Briņķe: Bet jūs pats tikko teicāt, ka tas attiecas tikai uz juridiskajām personām.

G.Grūbe: Es atvainojos, tas bija neprecīzi. Tātad– tas attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kas nav atrunātas 7.pantā.

I.Briņķe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Cienījamie kolēģi! Man ir dokuments, kas datēts ar 4.12. un to sauc “Deputātu iesniegtie priekšlikumi likumprojektam”, un tur ir mani divi priekšlikumi, kuri šajā projektā nav ne noraidīti, ne ietverti, un, kā es sapratu pēc savas bēdīgās vakardienas pieredzes, šie priekšlikumi nevar piedalīties balsošanā, jo tie nav ietverti grāmatiņā un pavairoti... Konkrēti runa ir par 50 procentu nomaiņu ar 20 procentiem. Ir izteikta doma par pašvaldības iespēju palielināt šo nodokli, ja zeme netiek apsaimniekota. Jo jūs šos priekšlikumus neesat ne noraidījuši, ne pieņēmuši, un arī šajā sakarā to nav, tad līdz ar to es balsošanā piedalīties nevaru.

G.Grūbe: Jā, es sapratu, Endeles kungs piedalījās mūsu sēdēs vairākkārt, un viņam par mūsu iespējamajiem variantiem pretenziju nebija. Es atvainojos, ka jums patiešām tādas pretenzijas šodien ir parādījušās. Es citu neko nevaru pateikt, jūs patiešām darbojaties ļoti aktīvi, jums liels paldies par to, ka piedalījāties visās sēdēs... ja mums šodien ir pretrunas, tad es ļoti jums atvainojos...

J.Endele: Nē, man nav pretrunu; jā, es patiešām piedalījos, bet, kad runāja tieši par šiem punktiem, manis nebija klāt un tāpēc nezinu arī jūsu attieksmi. Es saprotu, ka šodien par tiem atkal netiks balsots. Taču par vienu es tomēr gribētu iestāties. To ir iespējams pavairot, lai deputātiem būtu rokā.

G.Grūbe: Jā, tiesības pieprasīt jums ir.

J.Endele: Es tās izmantošu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, tālāk es došu vārdu jautājumiem deputātam pie trešā mikrofona, bet atcerēsimies, ka tie ir jautājumi, nevis debates. Debatēs ir jāpierakstās. Mēs debatēsim pa pantiem. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Es atvainojos, ka runāju otrreiz. Grūbes kungs, 6.pantā ir rakstīts: “Par juridiskajām un fiziskajām personām pilsētu un ciematu administratīvajās robežās lietošanā nodoto zemi nodokli nosaka saskaņā ar 2.pielikumā noteiktajām likmēm.” Taču tas nesaskan ar 7.panta pirmo iedaļu. Tur vajadzētu precizēt, kas tad tieši kurš ir, jo individuālās mājas īpašnieks attiecas gan uz 6.pantu, gan uz 7.pantu.

G.Grūbe: Es atvainojos, taču par individuālās apbūves gabalu nodokli ir runāts 7.pantā. Es vēlreiz, kolēģi, jums atkārtoju, ka tas ir 7.pantā. Es vēlreiz jums nolasīšu: “Par dārzkopības, sakņkopības sabiedrībām un individuālās apbūves gabaliem lietošanā piešķirto zemi pilsētās, ciematos un lauku apvidos nodokļu likmes aprēķina saskaņā ar 3.pielikumu.”

I.Caune: Sakiet, kas tad ir tā juridiskā persona, par kuru runāts 6.pantā?

G.Grūbe: Tur ir minētas juridiskās un fiziskās personas. Es vēlreiz paskaidroju, ka šeit ir domātas juridiskās personas kā jebkurš uzņēmums un arī varbūt fiziskās personas, kuras nodarbojas ar uzņēmējdarbību, un, bez šaubām, viņām būs jāmaksā šis nodoklis saskaņā ar 6.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Man ir jautājums par 8.panta 2.punktu. Tur ir ietverta rindkopa: “Spēkā paliek nodokļu atvieglojumi, kuri piešķirti līdz šā likuma pieņemšanas brīdim.” Uz ko tas attiecas? Vai šis zemes nodoklis...

G.Grūbe: Tas attiecas uz zemnieku saimniecībām. Varbūt patiešām būtu skaidri jāraksta, ka tas attiecas uz zemnieku saimniecībām.

E.Kide: Tas ir saprotams. Paldies.

G.Grūbe: Tas ir, uz zemnieku saimniecībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Man ir tāds jautājums: kā tiks maksāts par zemi, uz kuras atrodas dzīvokļu celtniecības kooperatīvu celtnes? Es domāju, Rīgā. Tas nozīmē, ka individuālais būvētājs maksās 9 kapeikas par kvadrātmetru, bet dzīvokļu celtniecības kooperatīvs, kura biedri izpilda tos pašus pienākumus un kuriem ir jumts virs galvas, maksās 2 rubļus par kvadrātmetru./

G.Grūbe: Jums ir zināma taisnība, bet tajā pašā laikā ir 8.pants, ka tiem, kuri to nespēj, vai maznodrošinātām ģimenēm ir paredzēti nodokļa atvieglojumi. Un šo jautājumu izskatīs vietējās pašvaldības. Tā ka tas ir jautājums par to, ka šos jautājumus izskata vietējās pašvaldības. Un tas, bez šaubām, ir kooperatīvs.

S.Zaļetajevs: */Es domāju dzīvokļu celtniecības kooperatīvu. Un vēl jautājums attiecībā uz nodokļa sadalījumu. Cik pārdomāts ir tas, ka zemes nodoklis nonāk Rīgas pilsētas rajonu rīcībā? Pilsēta kā tāda nekādu maksu par zemi nesaņems un acīmredzot nepiedalīsies arī nodokļa likmju noteikšanā. Vai tā es saprotu?/

G.Grūbe: Jā, šeit likumā ir paredzēts, ka zemākā posma paš­valdības– pagasti un pilsētas rajoni. Es vēlreiz gribu kolēģiem pateikt, ka 6.pantu patiešām vajag izstrādāt no jauna atsevišķā likumā, tur es pilnīgi piekrītu deputātam Blažēvičam. Taču atvainojiet, pilsētas saimnieki, jūs taču šādus priekšlikumus neesat iesnieguši...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es tikai gribētu piebilst, ka, runājot par dzīvokļu kooperatīviem, katra ģimene laikam gan nevarēs prasīt atvieglojumus, jo maksātājs būs šī juridiskā persona, proti, dzīvokļu celtniecības kooperatīvs. Un tam būs jāsamaksā visi 2 rubļi par kvadrātmetru vai tik, cik nu tas ir. Un pēc tam būs jāmaksā arī katrai ģimenei. Turklāt dzīvokļu kopējā platība ir diezgan liela. Te ir līdzība ar manis minētajām šīm dārzkopības un sakņkopības vajadzībām nodotajām zemes platībām, par kurām maksa iznāk 20 reizes lielāka. Es redzu, ka šeit salīdzinājumā ar iepriekšējo lasījumu ir parādījušās lielas pretrunas starp 6. un 7.pantu. Tāpēc es nezinu, kā mums vajadzētu turpmāk rīkoties, jo salīdzinājumā ar otro lasījumu te ir būtiskas atšķirības, un man nav bijis iespēju iesniegt savus rakstiskos priekšlikumus, par kuriem tagad varētu balsot. Man pat grūti teikt, kā es varētu balsot par šādu 6. un 7.panta variantu.

G.Grūbe: Es lūgtu cienījamo Krastiņa kungu ļoti uzmanīgi izlasīt iepriekšējo, otro lasījumu, jo šeit 6.pants ir pārveidots tikai tādējādi, ka ir noteikta augstāka pamatlikme un noteikta iespēja trīskārtīgi atvieglināt vai arī palielināt nodokli, un kopējais palielinājums tad nav vairs desmitkārtīgs, bet tikai seškārtīgs. Turklāt no 6.panta ir izņemts ārā par dārzkopības un individuālās apbūves vajadzībām piešķirto zemi; tas ir apkopots 7.pantā. Patiešām par šīm daļām netika nobalsots, mēs vēlreiz varam pacelt stenogrammu, taču šeit es pretrunu neredzu. Tāda ir tā būtība.

E.Krastiņš: Es gan nezinu– ja maniem vēlētājiem vai cilvēkiem manā pilsētā pēc šā trešā lasījuma redakcijas iznāk maksāt sešdesmitkārtīgi vairāk, vai, Grūbes kungs, to var uzskatīt par niecīgu un nebūtisku izmaiņu? Un arī tas, ka tagad man nav tiesību pieprasīt balsojumu, jo neesmu varējis iesniegt rakstiskus un pavairotus priekšlikumus...

Priekšsēdētājs: Paldies. Es tomēr atgādināšu, ka mums ir iespējas debatēt par katru pantu atsevišķi, nevis tagad atklāt debates un diskusijas. Paldies. Vairāk jautātāju es neredzu. Tādējādi mēs varētu sākt likumprojekta apspriešanu pa pantiem. Nē! Ir vēl viens jautājums. Lūdzu, deputāt Stroganov!

F.Stroganovs: */Vai jūs neuzskatāt par vajadzīgu neuzsākt debates par 6. un 7.pantu, lai to iekļautu otrajā rindkopā 5.lappusē pēc vārdiem “nodokļa likmi”, izņemot gadījumus, kuri paredzēti 7.pantā, un tālāk kā tekstā? Tad viss kļūs skaidrs./

G.Grūbe: Jā, es domāju, ka to var izdarīt. Un tāds mums arī bija priekšlikums, vienīgi juristi iebilda pret to, taču mēs to varam izdarīt, lai visiem būtu skaidrs.

F.Stroganovs: */Es iesniegšu to rakstiski…/

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Es jūtu, ka vēl ir jautājumi. Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Drobots: */Mans jautājums attiecas uz 9.pantu. Pēdējais teikums. Par termiņiem pirmajā daļā viss ir skaidrs, kad norēķinās. Bet, lūk, pēdējais teikums… Ja laikā no nodokļa noteikšanas un līdz tā nomaksai vidējās iepirkuma cenas mainās vairāk nekā par 15 procentiem, tad pašvaldība var veikt nodokļa pārrēķinu proporcionāli sagaidāmajam ienākumu pieaugumam. Kāds sakars te ir ar ienākumu?/

G.Grūbe: Es jums varu zināmā mērā piekrist, tomēr par šādu deputāta Kodoliņa iesniegto priekšlikumu otrajā lasījumā cienījamie kolēģi nobalsoja. Deputāts Kodoliņš vēlreiz iesniedza komisijai precizētu variantu, mēs nevarējām to izņemt ārā. Katrā ziņā, ja jūs skatījāties izdalīto materiālu, tad tur ir Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas iesniegtais papildinājums, ka komisija prasa svītrot 9.panta beidzamās rindkopas pēdējo teikumu. Lūdzu nodokļu indeksācijas jautājumu iekļaut likumā “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”. Bet par šo jautājumu– 9.pantu– mēs vēlreiz varam balsot, bet tad vispirms mums ir jāatceļ balsošanas rezultāti.

J.Drobots: */Piedodiet, bet iznāk, ka vietējā pašvaldība neizmantos šo pielikumu, bet skaitīs zemnieka ienākumus un atkarībā no ienākumiem aplaupīs viņu vai neaplaupīs. Vai tā ir?/

G.Grūbe: Es jums varu piekrist, vienīgi žēl, ka zālē nav deputāta Kodoliņa, kurš varētu aizstāvēt savu priekšlikumu. Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija savu priekšlikumu jums izšķiršanai ir iesniegusi rakstveidā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu vairāk nav. Mēs varam sākt likumprojekta apspriešanu pa pantiem. Lūdzu, godājamie kolēģi, jūsu rīcībā ir dokuments Nr.348, likuma projekts līdz ar pielikumiem un līdz ar izdarītajiem labojumiem. Tātad, lūdzu, izsakieties!

G.Grūbe: 1.pantā ir izdarīti precizējumi sakarā ar to, kā ieinteresēt zemes lietotājus. Šeit ir papildināts “ieinteresēt zemes lietotājus”, tātad pants vienkārši ir precizēts. Tajā pašā laikā jāsaka, ka ir saņemts deputāta Leonīda Alkšņa priekšlikums šo pantu svītrot, jo tas ir lozunga līmenī. Taču komisija atgādina visiem, ka pants jau otrajā lasījumā tika likts uz balsošanu un otrajā lasījumā tas tika atstāts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai, lūdzu, deputāts Alksnis vēlas izteikties? Nav. Vai arī neviens cits deputāts nevēlas par šo pantu runāt? Nē, tomēr vēlas. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Es tomēr aicinu kolēģus balsot par šo mērķi, jo ir labi, ka likumā ir redzams, kam tas kalpo. Varbūt tas izklausās deklaratīvi, bet tomēr vajadzētu balsot par.

Priekšsēdētājs: Paldies, tāds laikam ir arī komisijas viedoklis. Godājamie kolēģi! Vai mums ir jābalso? Komisija tam ir piekritusi un to atstājusi. Vai neviens šeit, zālē, neuzstāj par svītrošanu? Es domāju, ka mēs varam šo 1.pantu akceptēt.

J.Endele: Manuprāt, vajadzētu balsot, jo šeit ir papildināts: “ieinteresēt zemes lietotājus” salīdzinājumā ar iepriekšējo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Paldies par atgādinājumu. Vēlreiz reģistrēsimies, jo pēc mūsu pēdējiem balsojumiem ir nākuši klāt deputāti. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu. Ir reģistrējušies 103 deputāti. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Rezultātu: 68 balsis– par, 4– pret, 6– atturas. Līdz ar to 1.pants ir akceptēts. Lūdzu, par 2.pantu.

G.Grūbe: Juristi ir izskatījuši šo 2.pantu un izdarījuši redakcionālus labojumus. Vienkārši ir mainīta teikumu uzbūve. Taču ir arī deputāta Leonīda Alkšņa iesniegums, ka 2.pantā vajadzētu mainīt vārdu “pirmējais” pret vārdu “juridiskais”. Komisija to noraida, jo tas ir pretrunā ar pašreizējo zemes kodeksu. Tāda ir situācija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es nezinu, varbūt Grūbes kungs aizmirsa atgādināt, taču 2.pantam, ja nemaldos, ir pievienota trešā rindkopa, kura, manuprāt, vairāk gan iederētos “jumta” likumā. Un nedomāju, ka zemes nodokļu likumā būtu jāuzskaita, no kā tad īsti šīs personas ir atbrīvotas. Turklāt mēs vēl zinām, ka investīcijas un kapitāla kustības nodokli mēs vispār esam noraidījuši, un nav zināms, vai tāds mūsu Augstākajā padomē vispār tiks pieņemts. Tāpēc es aicinu šādu rindkopu 2.pantā neiekļaut, bet visus šos jautājumus atrunāt “jumta” likumā un šo panta daļu svītrot.

G.Grūbe: Ja deputāts Edmunds Krastiņš pieprasa to svītrot, mēs par to, bez šaubām, varam balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seile: Es tomēr ļoti lūdzu šo tekstu atstāt, lai būtu garantija, jo vakar, apspriežot peļņas nodokli, mēs atstājām šādas atrunas, kādos gadījumos nav jāmaksā peļņas nodoklis. Un šeit tomēr garantiju zemniekiem vajadzētu atstāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi iebildumi? Nav. Šeit vēl ir deputāta Kodoliņa ieteikums– svītrot tikai “investīcijas nodokli” un “kapitāla kustības nodokli”. Deputāta Kodoliņa pašlaik nav, bet viņš rakstiski ir iesniedzis savu priekšlikumu. Godājamie kolēģi! Tādējādi mums par 2.pantu ir divi balsojumi. Pirmkārt, mums ir jābalso par deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumu svītrot 2.pantā pilnībā trešo rindkopu. Ja tas netiks nobalsots, tad nākamais balsojums būs deputāta Kodoliņa rakstiskais priekšlikums– svītrot tikai “investīcijas nodokli” un “kapitāla kustības nodokli”.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumu– svītrot 2.panta trešo rindkopu. Rezultātu: par– 24, pret– 42, atturas– 18. Tādējādi deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikums par svītrošanu nav pieņemts. Paldies. Lūdzu gatavoties nākamajam balsojumam. Tas ir deputāta Kodoliņa piedāvātais priekšlikums– trešajā rindkopā svītrot tikai “investīcijas nodokli” un “kapitāla kustības nodokli”. Šie nodokļi vēl vispār nav pieņemti, un tie būtībā ir problemātiski. Lūdzu, balsosim par deputāta Kodoliņa priekšlikumu. Rezultātu: par– 42, pret– 26, atturas– 11. Līdz ar to deputāta Kodoliņa priekšlikums ir pieņemts, un no 2.panta trešās daļas tiek svītroti vārdi “un investīcijas un kapitāla kustības nodokļi”. Paldies.

Lūdzu, par 3.pantu.

G.Grūbe: 3.pantā izmaiņu nav, vienīgi ir precizēta redakcija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Labojumos ir vēl minēts deputāta Leonīda Alkšņa priekšlikums.

G.Grūbe: Es atvainojos– runājot par Leonīda Alkšņa piedāvāto šā panta redakciju, jāteic, ka, izrunājoties arī ar Leonīdu Alksni, mēs nonācām pie kompromisa, un es ceru, ka Leonīds Alksnis neuzstās par balsošanu, jo mūsu piedāvātā redakcija ir aptverošāka nekā tā, ko piedāvā Leonīds Alksnis.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Leonīds Alksnis nepieprasa balsošanu? Un kāds cits deputāts? Deputātiem nav iebildumu par 3.pantu? Nav. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsot vajag, jo ir mainīta redakcija. Es atvainojos– mums pašlaik notiek balsošana. Tātad balsosim par 3.pantu jūsu piedāvātajā redakcijā. Paldies!. Rezultātu: 58 balsis– par, 6– pret, 5– atturas. 3.pants tiek pieņemts šādā redakcijā. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Cienījamais priekšsēdētāj! Vai tad mums nevajadzēja nobalsot arī par 2.pantu, jo tajā pantā ir vēl vairāk labojumu?

Priekšsēdētājs: Par 2.pantu tika nobalsots pirms tam.

G.Preinbergs: Atsevišķas daļas tika nobalsotas, bet kopumā netika nobalsots. Es atvainojos– ja deputātiem ir tāda prasība, lūdzu, labosim šo kļūdu un nobalsosim par 2.pantu arī kopumā, jo mēs balsojām tikai svītrojumus.

Priekšsēdētājs: Labi. Bija piedāvājums balsot par 2.pantu kopumā, lūdzu, nobalsosim. Rezultātu: 60 balsis– par. Līdz ar to 2.pants kopumā ir akceptēts. Paldies.

Lūdzu, par 4.pantu.

G.Grūbe: 4.pants. Tātad 1.punkts ir precizēts atbilstoši Raimonda Krūmiņa iesniegumam. 2.punkts ir labots redakcionāli, arī 3.punkts ir labots atbilstoši deputāta Krūmiņa ierosinājumam, bet šeit aiz vārda “komunālie” ir izlaisti vārdi “izglītības un kultūras”, un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kas sakāms? Lūdzu, trešais mikrofons.

G.Grūbe: Par “izglītības” ieslēgšanu, paldies.

E.Kide: Taču otrajā lasījumā mums šeit bija ne tikai pašvaldības, bet arī valsts īpašuma objekti. Es uzskatu: ja izglītības objekts pieder vai nu pašvaldībai, vai valstij, tad vajadzētu atstāt tā, kā bija otrajā lasījumā– “valstij un pašvaldībām piederošās dzīvojamās mājas, izglītības, kultūras objekti” un tā tālāk. Jo pašlaik izglītības un kultūras objekti sadalās gan valsts, gan pašvaldības finansētajos, bet starpības tur nekādas nav. Skola paliek skola. Man ir priekšlikums atstāt formulējumu otrā lasījuma variantā vai pielikt šeit klāt valsti.

G.Grūbe: Es atvainojos– “kuri pieder vietējām pašvaldībām”?

E.Kide: “Kuri pieder valstij un vietējām pašvaldībām”, un viss. Tā, kā tas bija otrajā lasījumā.

G.Grūbe: Mēs varētu piekrist, bet es redzu pārējo deputātu iebildumus vai priekšlikumus šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Man noteikti ir iebildums pret pierakstījumu “valsts”, jo šā nodokļa mērķis ir nonākt zemāko pašvaldību budžetā. Ja mēs neizsvītrojam “valsts”, tad var izveidoties tāda situācija, ka vietējai pašvaldībai, kurai šis budžets ir domāts, lai tā labiekārtotu, lai tā apbūvētu šos zemes gabalus, būvētu ielas un tā tālāk, šādā veidā tiks noņemts liels finansēšanas avots. Es kategoriski iebilstu pret “valsts” ierakstīšanu, jo šeit mēs tikai novēršam dubultu finansēšanu. Lai pati pašvaldība neieraksta savā budžetā iekšā naudu zemes nodoklim un tūlīt pat to nepaņem atpakaļ, mēs esam ierakstījuši vietējo pašvaldību, bet “valsts” noteikti šeit nav vajadzīga. Budžets tādā veidā atbilstoši zemes lielumiem vai objektu daudzumam sadala un pārdala šo naudu.

Priekšsēdētājs: Jā, varbūt noklausīsimies visu par šo 4.pantu... Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Man gribētos precizēt tulkojumu, jo krievu tekstā 3.punkts skan tā: “Zeme, uz kuras atrodas pašvaldības orgāniem piederošas celtnes, kā arī vietējai pašvaldībai piederošās dzīvojamās mājas, komunālie objekti, kultūras un veselības aizsardzības, sociālās nodrošināšanas, sporta objekti.” Es tikai tagad ar izbrīnu uzzināju, ka visi pēdējie objekti, tas ir, komunālie objekti, kultūras, veselības aizsardzības, sociālās nodrošināšanas, sporta objekti– ir tikai tie, kas pieder vietējai pašvaldībai. No krievu teksta izriet tikai tas, ka tās ir dzīvojamās mājas, kas pieder vietējai pašvaldībai. Tā ir ļoti svarīga lieta./

G.Grūbe: Es ļoti atvainojos par neprecīzo tulkojumu; šeit ir domāts: “viss, kas pieder vietējām pašvaldībām”. Tā ka es atvainojos par neprecīzo tulkojumu.

S.Zaļetajevs: */Tad es, dabīgi, pievienojos deputāta Kides priekšlikumam un papildus gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka likumā par izglītību, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, rakstīts, ka no maksas par zemi atbrīvotas visas mācību iestādes. To vajadzētu kaut kā saskaņot. Tāpēc es ierosinātu izslēgt no uzskaitījuma vietējai pašvaldībai piederošos veselības aizsardzības un izglītības objektus, tas ir, lai šajā uzskaitījumā ietilptu visi veselības aizsardzības un izglītības objekti neatkarīgi no tā, vai tie pieder komunālai pašvaldībai, vietējam, valsts vai cita veida valdījumam./

G.Grūbe: Es tikai gribēju kolēģiem atgādināt, ka otrajā lasījumā 3.punkts skanēja šādi: “Zemi, kuru aizņem pašvaldību institūcijas ēkas, kā arī pašvaldībām piederošās dzīvojamās mājas, izglītības, kultūras, sociālās nodrošināšanas un sporta objekti...” Tātad otrajā lasījumā ir precīzi formulēts tieši tādā pašā veidā, kā ir piedāvāts trešajā lasījumā, tikai palīgteikumi ir mainīti vietām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Gulbis: Ir priekšlikums svītrot 1.punkta beigu daļu, ja tās netiek nodotas tālāk citiem lietotājiem. Kāpēc? Tāpēc, ka no ekoloģijas viedokļa mēs labi zinām, kāda ir šī piejoslas daļa,– tā ir drausmīgi saindēta, un diez vai vajadzētu kādam likt maksāt...

G.Grūbe: Tas ir deputātu ziņā. Ja jūs ierosināt svītrot, mēs par to balsosim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es atbalstu deputāta Zaļetajeva piezīmi par šo jautājumu. Izglītības likumā mēs jau pirmajā lasījumā esam akceptējuši, ka izglītības objekti tiek atbrīvoti no nodokļiem. Un pie šiem izglītības objektiem pieder arī lauksaimniecības mācību iestāžu mācību saimniecības, kas visu laiku bija atbrīvotas, un tās nebūtu nepieciešams no valsts budžeta visu laiku dotēt, jo budžets mūsu valstī ir ļoti plāns.

G.Grūbe: Es varētu, Kides kungs, piekrist, bet zemes nodokļa apmēri, kas attiecas uz šīm iestādēm, ir tik ļoti minimāli. Es baidos, ka mēs varētu būtiski pasliktināt šo mācību iestāžu stāvokli, taču tajā pašā laikā mēs būtiski varam pasliktināt pašvaldības stāvokli. Tā ka šeit ir zināma pretruna.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Izglītības likumā tiešām tāda norāde ir. Mēs ar deputātu Kodoliņu šo jautājumu apspriedām, kurš nodoklis šeit ir vadošais. Ieraksts likumā par izglītību nedrīkst būt saistīts ar nodokļa jautājumu, tas ir jārisina tikai vienā likumā. Mēs tagad tā nevaram rīkoties. Es saprotu. Mēs nevaram, teiksim, jautājumu, kas attiecas uz nodokļiem, risināt konkrētajos likumos. Visi atvieglojumi ir jāieraksta nodokļa likumā. Tā ka jautājums par atvieglojumu izņemšanu ārā un tā risināšanu konkrētajos nodokļu likumos vēl radīsies. Es domāju, ka pirmais lasījums vēl nav galīgais lēmums. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

P.Krūgaļaužs: Es, cienījamie deputāti, ierosinu atbalstīt deputāta Muciņa un komisijas viedokli, bet neatbalstīt deputāta Kides un Zaļetajeva priekšlikumu par izglītības objektiem. Izglītība jau ir atbalstīta tajā daļā, kur ir rakstīts par pašvaldībām, ka pašvaldību un izglītību arī vajag atbrīvot no nodokļa. Taču nav vajadzības atbrīvot no nodokļa armijas mācību daļas un armijas skolas, un vēl kaut ko tamlīdzīgu. Un šāds ieraksts nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies! Līdz ar to mēs varam balsot. Tātad pēc kārtas. 4.pantā deputāts Gulbis piedāvāja svītrot pēdējo palīgteikumu– “ja tās tiek nodotas citiem lietotājiem”. Tātad šāds piedāvājums ir izteikts, un mums ir jāizlemj, kaut gan nav gluži skaidrs, kas ir ekoloģija.

G.Grūbe: Te ir tikai viena pretruna– ja šādā joslā uzbūvē restorānu, tad katrā ziņā no tā nodokļi nav jāņem. Šeit ir zināma pretruna. Tā ka katrā gadījumā deputāti paši to izvēlas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Albertiņa: Man ienāca prātā labs piemērs. Šajā sakarībā es patiešām šo joslu starp dzelzceļu un autoceļu, piemēram, Ogres rajonā, varētu nodot apvienībai “Degviela” kooperatīva vajadzībām. Tā ka mēs to tomēr svītrot laikam nevarēsim. Tādēļ man ir šāds priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Arī ekologi ir teikuši savu vārdu. Mums laikam patiešām ir jābalso par priekšlikumu, ka vajadzētu ņemt nodokli par tām būvēm, kas tiek būvētas pie ceļa, piemēram, no restorāna “Klidziņa”.

Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums ir par 4.panta 1.apakš­punktu– tas ir deputāta Gulbja priekšlikums svītrot pēdējo palīgteikumu. Rezultātu: par– 9, pret– 43, atturas– 19. Labojums nav pieņemts. Mums ir vēl otrs balsojums, un tas ir principiālāks, tas ir 3.apakšpunktā. Deputāts Kide un deputāts Zaļetajevs ierosina 3.apakš­punktā pievienot vārdu “valsts”, tātad “valsts un vietējām paš­valdībām”, un iekļaut tur iekšā visus valsts objektus, ka tie tiek atbrīvoti no nodokļiem.

G.Grūbe: Es tikai gribēju atgādināt, ka otrajā lasījumā bija tieši tāda pati redakcija.

Priekšsēdētājs: Mums šis papildinājums nav rakstiski iesniegts. Taču nu laikam darba grupai ir jāsaka, vai, ņemot vērā apspriešanas gaitā iesniegtos labojumus, mēs varam uzskatīt, ka šāds labojums bijis rakstiski iesniegts. Darba grupa pastāv, ka šāds labojums par “valsts” pievienošanu nav bijis rakstiski iesniegts. Deputāts Kide dodas pie mik­rofona. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Tieši “valsts” otrajā lasījumā tika pieņemta, ir “valsts un pašvaldības”. Un tad “valsts” pazuda.

G.Grūbe: Es vēlreiz nolasīšu tekstu cienījamajiem kolēģiem, lai visi redzētu, par kuru dokumentu ir runa. Tas ir dokuments Nr.226, un šeit 3.punktā ir skaidri ierakstīts: “Zemi, kuru aizņem pašvaldības institūcijas ēkas, kā arī pašvaldībām piederošās dzīvojamās mājas, izglītības, kultūras, sociālās nodrošināšanas un sporta objekti...” Nekā citādi te nekas nav saprotams. Es atvainojos, jums rokā ir galīgi cits dokuments. Dokuments Nr.226 tika skatīts otrajā lasījumā. Es nezinu, kurš dokuments ir jums, bet tas ir gluži cits.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tā kā... Es došu vārdu vēl deputātam Stroganovam.

F.Stroganovs: */Kolēģi! Paskatīsimies uzmanīgi! Ja mēs atbrīvojam valsts skolas, kā mēs sakām, no aplikšanas ar nodokli, kas no tā iegūs? Un kas zaudēs? Zaudēs vietējā pašvaldība. Jo nebūs valsts budžeta pārdalīšanas vietējās pašvaldības labā. Tātad mums šodien jānobalso par to, lai valsts maksātu par skolām un zemi, lai kam tās arī būtu nodotas. Uz šī rēķina pašvaldības kļūs bagātākas un dos skolām un citiem kultūras un veselības aizsardzības objektiem vairāk nekā tad, ja valsts būtu atbrīvota no maksas. Lūk, kāda jēga ir šeit! Tātad redakcijas komisija sagatavojusi pareizu variantu un par to jābalso tā, kā ierosinājusi komisija, nevis tā, kā ierosina šeit, domājot, ka dara skolām labu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Es gan uzskatu, ka šajā gadījumā 3.apakš­punkta balsojums nav iespējams, jo nav bijis iesniegts rakstisks priekšlikums, un tādējādi mēs tikai balsosim par visu kopumā. Citus labojumus un papildinājumus deputāti nav izteikuši. Par 1.apakšpunktu mēs esam nobalsojuši. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4.pantu kopumā ar šiem te... Rezultātu: 67– par, 5– pret, 5– atturas. 4.pants ir pieņemts šajā redakcijā.

Godājamie kolēģi! Mums līdz pārtraukumam ir palikušas piecas minūtes. Vārdu paziņojumam lūdza sekretariāta vadītājs Dobelis, taču viņa nav. Kamēr viņa nav, es domāju, mēs varētu pieņemt arī 5.pantu. Lūdzu.

G.Grūbe: 5.pants. Pirmā rindkopa ir precizēta un redakcionāli labota. Būtība nav mainīta, un arī pirmais pielikums nav mainīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izsakieties par 5.panta pirmo pielikumu! Kādas deputātiem ir pretenzijas? Nav. Balsošanas režīmu. Tātad balsosim par pirmo rindkopu un pirmo pielikumu. Lūdzu. Rezultātu: par– 69, pret nav neviena un atturas– 3. Par otro rindkopu.

G.Grūbe: Otrā rindkopa ir tapusi no jauna pēc deputāta Endeles iesnieguma, lai gan viņš šodien ir iesniedzis vēl arī citu variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Šodien iesniegtais ir ņemams vērā tikai tur, kur ir rakstīts, ka otro rindkopu vajag pabeigt, tikai tad tie pārējie...

Priekšsēdētājs: Deputāts Endele paskaidro, ka jāņem vērā tikai 360. dokumenta trešā rindkopa, tātad pirmās divas svītrosim...

J.Endele: Pēdējais priekšlikums jau tur ir iestrādāts, bet man ir jautājums par šo– tur bija minēti citi procenti, bet vēl tālāk sekoja teikums: “...no sākotnējās likmes...” Ar kādu mērķi tas ir atmests nost? Tātad– “palielināts par desmit procentiem no sākotnējās likmes”. Vai šādi te ir domāts?

G.Grūbe: Tā ir domāts.

Priekšsēdētājs: Tātad mums, runājot par otro rindkopu, praktiski ir jābalso par deputāta Endeles priekšlikumu par šādu papildinājumu otrajai rindkopai, šis papildinājums minēts 360.dokumentā.

G.Grūbe: Šis papildinājums, ko iesniedza deputāts Endele,– par lauksaimniecības vajadzībām lietojamās zemes neapsaimniekošanas nodokli. Nodoklis šajā gadījumā nav sods. Par to mēs runājām jau iepriekš, taču diskusija turpinās. Un katrā ziņā šis jautājums jāizšķir balsojot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz trešais mikrofons.

J.Endele: Manuprāt, ar šādu iestrādi mēs pašvaldībām palielinātu zināmu teikšanu, zināmu kontroli, un es to neuzskatu par sodu. Ja tur tiek aizaudzēts kāds hektārs lauksaimnieciski izmantojamas zemes ar krūmiem, tas tiek aplikts ar trīskārtīgu nodokli tikmēr, kamēr tie krūmi aug. Nodoklis uzliekams arī tad, ja kādā citā veidā tīši tiek bojāta lauksaimnieciski izmantojamā zeme. Tas radītu pašvaldībai ieinteresētību zemes saimnieciskā izmantošanā. Ar tādu mērķi tas tiek ierosināts. Ja gadījumā mēs to pieņemam, tad šī rindkopa būtu iestrādājama kā ceturtā.

Priekšsēdētājs: Jūs, lūdzu, pabeidziet rakstiski otro rindkopu...

J.Endele: To es atsaucu. Toreiz, tad, kad es iesniedzu, bija citāds izkārtojums.

Priekšsēdētājs: Mēs varam balsot par otro rindkopu? Paldies.

G.Grūbe: Es gribu teikt, ka tas ir zemes kodeksa jautājums, arī administratīvā atbildība un viss pārējais ir jāparedz zemes kodeksā, arī šī sodīšana ir zemes kodeksa jautājums.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Es domāju, ka mēs vispirms nobalsosim par šo redakcijas variantu un pēc tam varēsim, ja būs izteikta tāda vēlēšanās, papildināt šo deputāta Endeles priekšlikumu un ievietot to pantā vienalga kurā vietā. Lūdzu, balsosim par otro rindkopu. Balsošanas režīmu. Rezultāts: 64 balsis– par, pret– 2, atturas– 8. Otrā rindkopa tiek pieņemta. Paldies.

Tagad mazliet atpūtīsimies, bet pirms tam deputāts Dobelis sniegs paziņojumu. Lūdzu sapulcēties Sarkanajā zālē par ārlietām atbildīgos deputātus no katras komisijas. Lūdzu, vārds Dobelim!

J.Dobelis: Cienījamie deputāti! Grāmatu cienītāji! Šodien Augstākās padomes ēkā garderobes vestibilā darbosies Ziemassvētkiem veltīts grāmatu galds laikā no pulksten 13.30 līdz 14.30. Varēsit iegādāties ne tikai grāmatas, bet arī mēnešu pārliekamos kalendārus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums– 30 minūtes. Rindu, lūdzu, garderobē neaizņemt!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu godājamos deputātus ieņemt savas vietas! Turpināsim apspriest likumprojektu “Par zemes nodokli”. 5.panta trešā rindkopa.

G.Grūbe: Es atvainojos,– mums vēl ir jābalso par deputāta Endeles priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Bet deputāts Endele izteicās, ka viņam vajagot papildināt šo tekstu pie ceturtās rindkopas. Lūdzu, deputāts Endele varbūt paskaidros savu pozīciju šobrīd?

J.Endele: Ja runājam par šo jauno rindkopu, tad tā iederētos kā ceturtā rindkopa pēc trešās.

Priekšsēdētājs: Paldies.

G.Grūbe: Trešā rindkopa– par lauksaimniecībā izmantojamo zemi– praktiski nav mainīta, vienīgi palabota redakcionāli, un mēs varam par to balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret trešo rindkopu? Nav. Vispirms, lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. Reģistrējušies 94 deputāti. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5.panta trešo rindkopu. Rezultātu: par– 56, pret– 3, atturas– 13. Trešā rindkopa tiek pieņemta.

Tagad, godājamie kolēģi, mums ir jābalso par deputāta Endeles papildinājumu, kuru viņš lūdza ievietot kā ceturto rindkopu. Tā lasāma 360.dokumentā.

G.Grūbe: Tātad: “Vietējās pašvaldības var uz laiku palielināt zemes nodokli par 300 procentiem par lauksaimnieciskām vajadzībām nodotās lietojamās zemes neapsaimniekošanu.”

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas iebilstams? Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Šeit redakcionāli, protams, var precizēt, jo citos pantos ir runa nevis par procentiem, bet par kārtību.

Priekšsēdētājs: Paldies, tas pats vien ir.

J.Endele: Vēreiz atkārtoju– doma būtībā ir par ciešāku saišu izveidi starp zemes lietotāju un pašvaldību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Cienījamais Endeles kungs un pārējie! Es domāju, ka mēs līdz ar to ietversim likumā šādu slidenu normu: “...lauksaimnieciskām vajadzībām lietošanā nodotās zemes neapsaimniekošanu...”, jo vārds “neapsaimniekošana” mums nekur likumdošanā vēl nav paskaidrots. Es domāju, ka šāda vispārēja norma vispirms būtu lietojama zemes kodeksā, un tas ir tāpat kā ar jēdzieniem “racionāls” un “efektīvs” un tā tālāk. Tā ka šeit būs strīdus jautājums. Var rasties situācija, ka vietējās pašvaldības ļoti voluntāri pieies šiem jautājumiem. Es tiešām lūdzu padomāt. Manuprāt, tādu terminoloģiju mums nevajadzētu ieviest.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par Endeles kunga priekšlikumu. Balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Rezultātu: par 27, pret– 31 un atturas– 22. Tādā gadījumā šis labojums nav pieņemts. Lūdzu, izskatām tālāk. Par ceturto rindkopu.

G.Grūbe: Ceturtā rindkopa ir iekļauta no jauna pēc deputāta Endeles priekšlikuma: “iekšējie ūdeņi un mākslīgi applūdinātās zemes platības apliekamas saskaņā ar 1.pielikumu”, kas attiecināms uz visām lauksaimniecības zemēm.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Balsošanas režīmu. Balsosim par ceturto rindkopu un attiecīgi pirmo pielikumu. Lūdzu rezultātu. 61– par, 4– pret, 7– atturas. Ceturtā rindkopa līdz ar pirmo pielikumu tiek pieņemta.

Godājamie deputāti! Es, vērojot deputātu kustību šeit, zālē, aicinu tomēr vēlreiz reģistrēties, jo es vienkārši nespēju saskaitīt daudzās paceltās rokas. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultātu. Šobrīd reģistrējušies 99 deputāti. Jā, kopā ar mūsu ziņotāju– 100. Lūdzu, godājamie kolēģi, par piekto rindkopu!

G.Grūbe: Piektā rindkopa praktiski ir jaunā redakcijā sakarā ar to, ka iepriekš par nelauksaimnieciskām zemēm lauku apvidos mēs nebalsojām, jo bija iebildumi, ka vietējās pašvaldības šo likmi, kas dota pirmajā pielikumā, var desmitkārtīgi paaugstināt. Šeit pašreiz jums tiek piedāvāts variants, ka pamatlikmi nosaka divkāršā apmērā no 1.pielikumā noteiktās likmes un vietējā pašvaldība šo likmi var paaugstināt tikai trīskārtīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi deputātiem ir jautājumi vai iebildumi? Neredzu. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5.panta piekto rindkopu. Paldies. Rezultātu: 73– par, 2– pret, 10– atturas. Piektā rindkopa ir pieņemta. Lūdzu, par 5.panta pēdējo– sesto rindkopu.

G.Grūbe: Tātad beidzamā rindkopa– par meža zemes izmantošanu. Kā jūs atceraties, iepriekšējā lasījumā bija iebildumi pret to, ka šīs naudas apstiprina Ministru padome un arī sadala pa budžetiem. Šeit ir ieraksts, ka pēc Ministru padomes priekšlikuma šīs visas maksas apstiprina un arī sadala pa budžetiem Augstākā padome. Precizēts ir tas, ka šeit ir domāta ne tikai celmu nauda, bet arī summas, kas iegūtas par pārējiem iegūstamajiem resursiem. Tātad šis jautājums ir precizēts, un tas vēl ir papildināts arī lēmuma projektā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par sesto rindkopu. Rezultātu: 79– par, 1– pret, 3– atturas, līdz ar to sestā rindkopa ir pieņemta. Paldies. Tagad, lūdzu, balsosim par 5.pantu kopumā. Rezultātu: 78– par, 1– pret, 8– atturas. 5.pants tiek pieņemts.

Lūdzu, par 6.pantu.

G.Grūbe: 6.pants. Šeit patiešām ir pretruna. 6.pantu par zemes nodokļa likmēm mēs neapstiprinājām sakarā ar ierakstu, ka šīs nodokļa likmes var paaugstināt desmit reizes. Pašreiz redakcijas komisijas variantā tiek piedāvāts otrais pielikums, kur salīdzinājumā ar otro lasījumu šī pamatlikme ir pacelta dubultīgi, bet vietējām pašvaldībām ir iespēja šo likmi mainīt vai nu samazināšanas virzienā, vai paaugstināšanas virzienā, taču ne vairāk kā trīskārtīgi. Piemēram, Rīgas pilsētā šī likme var mainīties no 60 kapeikām līdz 6 rubļiem par kvadrātmetru. Iepriekšējā variantā, kuru mēs piedāvājām otrajā lasījumā un kuru deputāti praktiski arī nepieņēma, bija tā, ka tā varēja mainīties no 1 rubļa līdz 6 rubļiem, tas ir, līdz 10 rubļiem. Tātad augstākie griesti tiek samazināti, bet arī iespējamie apakšējie griesti ir samazināti.

Taču tajā pašā laikā ir Jūras lietu komisijas iebildumi pret šo jautājumu– ka mēs esam pacēluši šā otrā pielikuma likmi dubultā apmērā. Jūras lietu komisija, kā es sapratu, piedāvā atgriezties pie iepriekšējā otrā pielikuma vecajā redakcijā, dalot tagad šo pamatlikmi ar 2, tātad Rīgas pilsētā tā būtu apaļš rublis, bet atstājot to pašu daļu, ka likmi var mainīt gan pazemināšanas, gan paaugstināšanas virzienā. Tikai šeit es gribu iebilst– katrā ziņā vietējās pašvaldības daudz ko zaudēs. Taču tas ir deputātu ziņā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

B.Salītis: Es iebilstu komisijas vārdā, jo šīs likmes, kas ir paaugstinātas dubultīgi, ļoti stipri skar visas republikas zvejnieku kolhozus. Līdz šim zvejnieku kolhozi zināmā mērā tika pielīdzināti lauksaimniecības kolhoziem, turpretī tagad, izveidojot jauno nodokļu sistēmu, zvejnieku kolhozus skar visi nodokļi. Un šis zemes nodoklis skar it īpaši, jo šīs likmes ir ļoti augstas. Tāpēc man būtu lūgums likmes samazināt uz pusi un atstāt tās tādas, kādas bija otrajā lasījumā. Un vai nevarētu atstāt to redakciju, kāda ir šinī lasījumā– vietējās pašvaldības var palielināt ne vairāk kā trīskārtīgi. Tomēr arī tās ir ļoti milzīgas summas. Tā ka šeit būs ļoti grūti saimniekot, jo var jau pieņemt ļoti augstas likmes un 11 zvejnieku kolhozus vienkārši izputināt, un to nebūs. Bet vai tas būs labi, jo arī zvejnieku kolhozi ražo pārtikas produktus un lauksaimniecības produkciju, visi zvejnieku kolhozi nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Arī zvejnieku kolhozi principā ir dibināti pēc tādiem pašiem principiem kā lauksaimniecības kolhozi, jo visiem ir personiskā zeme, viņi vēl plus nodarbojas ar zvejniecību, bet apvienojoties izveidojās zvejnieku kolhozi. Tā ka šis apstāklis arī ir jāņem vērā, turklāt zeme, kas ir zvejnieku kolhozos, salīdzinājumā pēc ballēm ir daudz sliktāka nekā pārējos novados. Tāpēc es ļoti lūdzu ņemt vērā šo apstākli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Man būtu kas sakāms par 6.panta pirmo daļu, lai nevarētu dažādi tulkot otro un trešo pielikumu, to piemērošanu 6.un 7.pantā. Redakcionāli man būtu iesakāms labojums otrajā rindiņā. Tur frāzi “un ciematu administratīvajās robežās” varētu papildināt ar vārdiem “uzņēmējdarbības veikšanai”, tad būs skaidrs, ka 6.pants attiecas uz uzņēmējdarbību un 7.pants attiecas uz uzņēmējdarbību, turklāt 7.pants attiecas uz visu, kas saistīts ar individuālo zemes lietošanu.

Priekšsēdētājs: Jautājums jums, Caunes kungs,– vai jūs esat rakstiski iesniedzis priekšlikumu, un vai tas ir pavairots? Tas nav redakcionāls labojums. Paldies.

I.Caune: Es domāju, ka ir. Kā Grūbe uzskata? To varētu tulkot dažādi.

G.Grūbe: Komisija katrā ziņā varētu šādu jautājumu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Līdz šim mēs esam noraidījuši visus priekšlikumus, kuri nav bijuši iesniegti rakstiski. Ja komisija uzskata, ka varētu būt izņēmumi, tad tas ir cits jautājums. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Godājamie kolēģi! Runājot par 6.pantu, teikšu, ka visā pasaulē būtiski atšķiras nodokļi un nodevas pilsētā un laukos. Būtiski atšķiras principi, pēc kādiem tie tiek maksāti. Teiksim, pilsētas centrā zeme atšķiras no pilsētas nomales apmēram nevis trīs, bet simt reizes. Jā, un arī zemes cena. Es saprotu arī Jūras lietu komisiju– tur varētu būt dažādi atvieglojumi, taču zemes cena, kas šeit ir ielikta, ne zemes cena, bet nodoklis, kā pareizi Grūbes kungs teica, visā pasaulē atšķiras arī 100 un pat 1000 reižu. Tāpēc es ierosinātu kompromisu. Šodien varētu šo 6.pantu izslēgt un pieņemt Augstākās padomes lēmumu (tieši tādā redakcijā vai ar labojumiem) par pagaidu nodokli attiecībā uz pilsētas un ciemata zemi. Ja šo visu tekstu, kas lasāms 2.pielikumā, apstiprinātu ar lēmumu, tas darbotos līdz tam laikam, kamēr tiktu pieņemts likums par pilsētu un ciematu zemi. Tā būtu izeja, un likums darbotos. Mums ir darba grupa, ko vada deputāts Leonīds Alksnis. Iestrādes šajā likumā un pats likums būs gatavs janvārī, tāpēc vienu vai divus mēnešus mēs varbūt varētu padzīvot ar šo lēmumu un nezaudētu naudu par šo zemi. Taču– es vēlreiz atkārtoju– tur principiāli mainīsies šīs pieejas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēlreiz, lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Es atvainojos– mans priekšlikums ir iesniegts rakstiski.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es tomēr domāju, ka šeit uz balsošanu varētu likt tikai divus variantus. Šo variantu un iepriekšējo variantu, kas, manuprāt, ir pareizāks, tātad– iepriekšējā likme, kas ir uz pusi mazāka, un desmit reizes. Es nevaru piekrist deputāta Salīša argumentiem, jo tiešām zemes cena svārstās milzīgos apmēros un tāpēc arī nodokļu likmei jābūt ļoti diferencētai. Nevar tomēr no zvejnieku kolhozu pozīcijām skatīt šo problēmu kopumā, jo šeit galvenā problēma tiešām ir centra teritorijas, kurās nepamatoti atrodas dažādas noliktavas, dažādi rūpnieciski objekti, kam šeit nav jāatrodas. Tāpēc es izsaku priekšlikumu balsot par iepriekšējo variantu– tur ir zemāka likme un plašākas iespējas diferencēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā es sapratu, jūs esat par otrā lasījuma variantu? Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Man šoreiz ir tāda dīvaina situācija, jo es gribētu aizstāvēt Salīša viedokli, bet tikai ar citu argumentāciju, un vienlaikus arī kolēģi Kodoliņu. Un, proti, runa ir par Rīgas mazdārziņiem, kur strādā galvenokārt veci cilvēki– pensionāri. Šobrīd viņi uz šiem 100–120–150 kvadrātmetriem saražo sev dārzeņus un dažkārt pat tirgum. Diez vai šie cilvēki strādās šajos dārziņos, ja viņiem būs par katru kvadrātmetru jāmaksā 2 rubļi. Tā iznāk pēc šā aprēķina: 100 kvadrātmetru– 200 rubļu.

G.Grūbe: Kolēģi Preinberg, apskatieties, lūdzu, 7.pantu, tas attiecas uz mazdārziņiem. Un trešo pielikumu.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Es gribu pievērst jūsu uzmanību, ka tas patiešām ir ļoti nopietni. Pants, kas skar pilsētu iedzīvotāju intereses, zināmā mērā ir pretrunā vispārējai ekonomikas attīstības tendencei, mēs uzliekam papildu maksu iedzīvotājiem, kuri par savu mājokli samaksājuši personīgo naudu, tas ir, dzīvokļu celtniecības kooperatīvu dalībniekiem. Viņiem ar šo pantu tiek uzlikta papildu maksa tajā laikā, kad iedzīvotājus, kuri saņēmuši valsts dzīvokļus bez maksas, no šīs maksas atbrīvojam, tas ir, tiem, kas godprātīgi par visu ir samaksājuši, mēs uzliekam papildu nodokļus. Ņemot vērā šos apsvērumus, maksai par zemi jābūt, bet tai jābūt pietiekami mērenai, un es gribu atbalstīt deputāta Salīša priekšlikumu par to, lai mēs pielikumā Nr.2 atgrieztos tajā redakcijā, kāda bija otrajā lasījumā – tas ir vismērenākais variants. Šeit nav runa par mazdārziņiem, bet tieši par dzīvokļu celtniecības kooperatīviem, ne par dārzkopības kooperatīviem, bet par dzīvokļu celtniecības kooperatīviem. Runa ir par cilvēku mītnēm, par jumtu virs galvas.

Tālāk. Man ir šāds priekšlikums. Tā kā iepriekšējā apspriešana atklāja uzskatu pretrunīgumu par 6. un 7.pantu, tad man šai prob­lēmai ir nedaudz citāda pieeja nekā deputātam Caunem. Es iesaku no šā panta izsvītrot vārdu “fiziskām”, bet atstāt tikai “juridiskām” personām. Tad nebūs šaubu, uz kādiem objektiem attiecas 6. un 7.pants. Un visi strīdi, kuri jau daudzas reizes ir radušies, varēs tikt atrisināti finansu inspekcijās, droši vien līdz tiesām. Tādā veidā mēs visas šīs problēmas atrisināsim./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs, jums vārds apkopojumam. Un tad mēs sāksim balsot.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es vispirms gribēju runāt par deputāta Blažēviča priekšlikumu, kas vispār izslēdz 6.pantu, bet tajā pašā laikā es ļoti baidos, ka mēs vēl tik drīz nesagatavosim un nepieņemsim šo lēmuma projektu. Tas būtu pirmkārt.

Un otrkārt. Šā likumprojekta apspriešana par pilsētu zemi var aizkavēties, un tad praktiski nodoklis mums būs jāiekasē uz lēmuma pamata. Es katrā ziņā tomēr piedāvāju šodien pieņemt šo 6.pantu un arī pielikumus vienā vai otrā redakcijā, par kurām jūs balsosit. Bet tad, kad likums būs izstrādāts, tad šo 6.pantu no šā likuma vienkārši varēs izņemt ārā. Es domāju, ka šī tehnoloģija arī juristiem ir pieņemama.

Runājot par fiziskajām personām, ka tās varētu izņemt ārā, es katrā ziņā atturos no šādas izņemšanas, jo fiziskās personas arī vairāk vai mazāk var nodarboties ar uzņēmējdarbību, un tādā gadījumā tās automātiski tiks atbrīvotas no nodokļu maksāšanas un vispār nemaksās šo nodokli. Tātad te varētu būt vienīgi atsauce, ko es redakcionāli pieņemu, atsauce par izņēmumiem, kas, kā jūs zināt, attiecas uz 7.pantu. Tur, bez šaubām, juridiski pareizi būtu lietot atsauci uz šo 7.pantu, taču visu pārējo es katrā ziņā nevaru pieņemt. Vienīgi ir jautājums par šo pielikumu, kādā veidā to pieņemt. Vai pieņemt to tādu, kādu piedāvā pašreiz komisija, tas ir, otro pielikumu, vai pieņemt tādu, ka šā otrā pielikuma likme vienkārši jāizdala ar divi, vai pareizāk būtu pieņemt tādu, kāds tas bija pirmajā... otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies! Lūdzu, vēlreiz trešais mikrofons.

L.Muciņš: Es aicinu balsot par redakcijas komisijas piedāvāto variantu, jo fiziskās personas izsvītrošana, kā šeit piedāvāja deputāts Zaļetajevs, nekādā ziņā nav pieļaujama. Tad mums sagrūst visa koncepcija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēlreiz, lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Par balsošanas motīviem. Man ir tāds priekšlikums– es 6.pantu atrisinātu tomēr šādi: vienā punktā noteikt, ka tiks izstrādāts likums, piestrādāta redakcija, un iekļaut to lēmumā; tad par 6.pantu varētu balsot.

G.Grūbe: Lūdzu, šo lēmuma projekta punktu mēs katrā ziņā tūlīt izskatīsim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Es pilnīgi piekrītu Muciņam tajā ziņā, ka fiziskās personas ir jāatstāj, bet es ierosinu tekstu papildināt– “fiziskās personas, kuras nodarbojas ar uzņēmējdarbību”. Jo tas ir tieši tas, ko mēs gribam ielikt šajā likumā, citādi fiziskās personas nevar atšķirt. Tā uzņēmējdarbība ir tieši jāieliek.

Priekšsēdētājs: Deputāt Eglāj, vai jūs, lūdzu, rakstiski šādu priekšlikumu iesniedzāt? Paldies. Ir jau daudz par vēlu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Cienījamais Grūbes kungs! Man kolēģis Stroganovs teica, ka viņš esot rakstiski iesniedzis papildinājumu– 6.pantā ielikt iekšā “izņemot 7.pantā paredzētos gadījumus”, lai šo strīdīgo jautājumu likvidētu.

G.Grūbe: Jā, es jau atbildēju, ka to mēs pieņemam. Tātad tas ir tīri...

I.Briņķe: Bet tad jau tas jautājums tiek atrisināts? Tomēr es vēl gribētu kaut ko norādīt. Kolēģis Muciņš teica, lai mēs tomēr balsojot par redakcijas komisijas variantu, taču es gribētu iebilst, jo, pirmkārt, šajā komisijā, apspriežot likmes, nav bijis neviena no pilsētu deputātiem. Un, otrkārt, 6. un 7.pantam diemžēl ir arī pretrunas. Varbūt šos pantus vēl varētu pilnveidot? Vajadzētu sanākt uz pusstundu kopā un atstāt balsošanu līdz lēmuma pieņemšanai, jo cilvēki pašlaik nevar orientēties, kādi ir šie strīdīgie jautājumi.

G.Grūbe: Es atvainojos visiem pilsētas deputātiem, kuri patiešām nav varējuši izlasīt projektu laikā starp otro un trešo lasījumu... Es domāju, ka deputāts Salītis piedāvāja konkrētu likmi, kas ir otrajā lasījumā. Ceru, ka to visi ir izlasījuši. Un par to varētu balsot. Tātad tie, kuri nav izlasījuši līdz trešajam lasījumam šo likmi, es atvainojos, tad jūs balsosit pret? Tomēr pārtraukt un neizskatīt šo jautājumu– es tam neredzu pamata. Mums ir jāizšķiras– vai nu par šo likmi, kas attiecas uz Rīgas pilsētu, ka pamatlikme ir rublis par kvadrātmetru, vai arī tā būs divi rubļi, kā jau tika ierosināts. Es neredzu vajadzības apstādināt šā likuma izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Es esmu Liepājas pilsētas deputāts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Viens jautājums Grūbes kungam– vai deputāta Stroganova, lūk, šis priekšlikums bija iepriekš iesniegts izskatīšanai?

G.Grūbe: Tas mums bija ietverts, bet, pamatojoties uz juristu atrunu, ka atsauce nav vajadzīga, mēs to izņēmām. Bet tas ir tīri juridiski, ka vajadzīga vienkārši atsauce. Mēs piekrītam. Ja arī daļa juristu, kas šeit sēž, pieprasa šādu atsauci, tad tas nav pretrunā ar visa likuma būtību.

Priekšsēdētājs: Paldies! Tātad komisija šo deputāta Stroganova priekšlikumu jau ir pieņēmusi un diskutējusi par to. Tādā gadījumā mēs varam balsot. Pirmais variants ir redakcijas komisijas variants ar šo deputāta Stroganova redakcionālo piebildi. Otrs balsojums, par kuru saskan domas vairākām komisijām, ir atgriezties pie 6.panta un pie pielikuma noteikumiem, kādi tie bija otrajā lasījumā. Un vēl viens piedāvājums– 6.pantu vispār izslēgt no šā likumprojekta. Zālē gan nav vairs deputāta, kas to pieprasīja, bet šāds piedāvājums bija.

Tātad pirmais balsojums mums būs par redakcijas komisijas variantu ar deputāta Stroganova piebildi, kas mums ir izdalīta.

G.Grūbe: Piebilde– “izņemot 7.pantā apskatītos gadījumus”.

Priekšsēdētājs: Jā. Un pēc tam būs otrs balsojums. Pirmais laikam ir jābalso radikālākais– par 6.panta izslēgšanu, un trešais balsojums– par atgriešanos pie otrā lasījuma varianta. Citus es nesaskatīju...

G.Grūbe: Es atvainojos– atgriešanās pie otrā pielikuma.

Priekšsēdētājs: Jā, pie otrā pielikuma varianta otrajā lasījumā, kāds tas bija. Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmo balsosim redakcijas komisijas variantu. Rezultātu. Tātad 67– par, 4– pret, 12– atturas. Otrais, radikālākais no piedāvātajiem variantiem, ir šāds: vispār izslēgt 6.pantu no šā likuma. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu: 15– par, 46– pret, 18– atturas. Trešais balsojums būs par atgriešanos pie otrajā lasījumā ietvertajiem otrā pielikuma noteikumiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu: 35– par, 20– pret un 12– atturas. Līdz ar to trešais priekšlikums nav pieņemts. Relatīvu balsu vairākumu ir guvis pirmais variants, tātad 6.pants paliek redakcijas komisijas variantā ar šo deputāta Stroganova redakcionālo piebildi. Paldies. Līdz ar to 6.pants mums ir nobalsots pilnībā, un mēs pārejam pie 7.panta.

G.Grūbe: Par 7.pantu šeit ir lielas diskusijas. Mums bija vēl arī Edmunda Krastiņa priekšlikums, un šeit patiešām mēs viņam piekritām, ka “dārzkopības, sakņkopības vajadzībām”, ka vajadzētu svītrot no šā panta ierakstu “sabiedrība”, jo nav svarīgi, vai šī dārzkopības un sakņkopības vajadzībām izmantojamā zeme ir sabiedrības ietvaros vai tā ir ārpus šo sabiedrību ietvariem. Tāpēc mēs iesakām un piekrītam, ka šajā pantā vajadzētu svītrot vārdu “sabiedrība”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātam Edmundam Krastiņam vairs nav ko teikt? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Grūtups: Cienījamais Grūbes kungs, man tomēr ir priekšlikums nedaudz pārskatīt 7.panta piemērošanas nosacījumus...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, skaļāk!

A.Grūtups: Jā. Man ir lūgums tomēr pārskatīt 7.panta piemērošanas nosacījumus attiecībā uz apbūves gabaliem lauku apvidos. Tur praksē var veidoties ārkārtīgi lielas neskaidrības, jo starpība ir kolosāla, teiksim, ja apbūves gabals tiek aplikts saskaņā ar trešo pielikumu, tad par hektāru ir 600 rubļu, bet, ja tā ir piemājas saimniecība, teiksim, Rīgas rajonā,– tad 60 rubļu. Praksē var gadīties tā, ka vietējās pašvaldības vai finansu nodaļas vienkārši spiedīs cilvēkus attiecīgi rakstīt iesniegumus, lai varētu no viņiem paņemt naudu. Man ir priekšlikums attiecībā uz apbūves gabaliem šo 7.panta kārtību un trešo pielikumu attiecināt tikai uz pilsētām un ciematiem, bet neattiecināt uz lauku apvidiem. Man ir arī konkrēts teksts, jo lauku apvidū esošos var pilnīgi mierīgi skatīt pēc pirmā pielikuma, kur viss ir paredzēts,– gan lauksaimnieciskām, gan nelauksaimnieciskām vajadzībām. Te radīsies milzīgas neskaidrības, jo veidojas desmitkārtīga starpība. Man ir arī teksts, un es lūdzu tomēr šo jautājumu izskatīt. Es zinu, ka arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija par šo jautājumu ir domājusi.

Priekšsēdētājs: Man ir jautājums cienījamajam Grūtupa kungam, vai šis teksts bija iesniegts iepriekš? Paldies. Līdz ar to mums jāmeklē ar svītrošanas variantu laikam kaut kas...

G.Grūbe: Es gribēju tikai atbildēt: šis jautājums– vai piešķirt apbūves gabalus individuālajai celtniecībai vai personīgajai palīgsaimniecībai– katrā konkrētajā gadījumā katrā pagastā un arī katrā izpildkomitejā tiek skatīts, tieši kādām vajadzībām zeme tiek piešķirta. Un tieši nodokļu iekasētāji vadīsies no šā dokumenta, kādām vajadzībām zemes lietotājs ir saņēmis šo zemi. Tāpēc es šeit pašreiz pretrunu neredzu... Ja izvirzās jautājums, ka mums ir jāpārskata individuālās apbūves gabalu vai arī piemājas un palīgsaimniecību zemes piešķiršanas kārtība un arī šie normatīvi, tad tas jau ir cits jautājums. Bet attiecībā uz nodokļu iekasētājiem es šeit pretrunu neredzu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Grūtups: Kā tad nav pretrunas? Ja es pēc pirmā pielikuma “nelauksaimnieciskām vajadzībām” atceļu, tad man ir pavisam cita likme. Es maksāju 60 vai 120 rubļu par hektāru, bet tajā pašā laikā par māju es maksāšu desmitkārt vairāk. Ir taču pretruna! Turklāt laukos, redziet, būs arī tā, ka daļa zemes ir piešķirta kā apbūves gabals, bet daļa– kā piemājas zeme. Un tad radīsies šīs neskaidrības. Cik zemes ir kā apbūves gabali, un cik– kā piemājas zemes?

No zāles: Vai tiešām ir tāda nepieciešamība lauku apvidū dzīvojamās mājas iekļaut šajā paaugstinātajā likmē?

G.Grūbe: Jā, šāda vajadzība ir, jo šis nodoklis attiecas tieši uz pagastiem, tiem šobrīd jāattīra ielas, ir vajadzīgi arī komunālie pakalpojumi, to zemi izmanto arī šie individuālie būvētāji. Un ļoti būtiski, lai kaut niecīga summa ieplūstu pagasta budžetā. Taču dokumenti, es atvainojos, kolēģi juristi, dokumenti visiem jānokārto precīzi, un, ja kāds to neizdara, tas, bez šaubām, ir cits jautājums.

A.Grūtups: Tad es ierosinu kolēģiem deputātiem šo pantu trešajā lasījumā nepieņemt, jo tas radīs kolosālas jukas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seile: Es lūdzu dot vārdu īsam komentāram šā projekta autoram Boruka kungam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Labi. Deputātiem laikam nav pretenziju? Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Boruks, LLA lauks.zin. Dr.: Mums laukos ir jāatšķir apbūves gabals un piemājas saimniecība. Apbūves gabals, tāpat kā pilsētā, ir ar ierobežotu platību, tas ir apmēram 1000– 1200 kvadrātmetru un nesniedzas hektāros. Ja tā ir piemājas saimniecība, tātad uz to attiecas cita nodokļu likme. Taču apbūves gabali lauku apvidū ir daudzām personām, kas te nodarbojas,– skolotājiem, ārstiem, veikalos strādājošajiem un vēl ļoti daudziem citiem darbiniekiem. Tā ka šeit nevarētu būt runa par ļoti lielām summām, jo šīs platības nekad nav mērāmas hektāros. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Tātad mēs varam balsot... Pirms balsošanas es atvainojos deputātiem, jo trešajā pielikumā ir ieviesusies kļūda par Olaini. Tur ir domāts nevis vienkārši iekavās ielikt “Olaine”, bet uz Olaini attiecas 6,0, tātad 6 kapeikas attiecas tieši uz Olaini. Tur ir izlaists “6,0”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir divi 7.panta varianti. Pirmais– pieņemt 7.pantu redakcijas komisijas variantā un otrais– izslēgt 7.pantu no šā likuma. Lūdzu, vēlreiz trešais mikrofons.

A.Felss: Man būtu vēl trešais priekšlikums– šā panta pieņemšanu atlikt, nodot to vēlreiz ekspertīzei un balsot par to vēlāk, jo šeit tik tiešām ir domstarpības starp referentu un darba grupu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums ir trīs priekšlikumi. Pirmais– redakcijas komisijas variants, otrais– svītrot šo pantu un izslēgt no likumprojekta, trešais– nepieņemt, neakceptēt trešajā lasījumā, bet nodot ekspertīzei. Ja par to netiks nobalsots, tad tā arī notiks– nodos ekspertīzei.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 7.panta pirmo balsojumu– redakcijas komisijas variantu. Jā, svītrojot vārdu “sabiedrības”. Lūdzu rezultātu. 51– par, 15– pret un 13– atturas. Paldies.

Nākamais balsojums būs par deputāta Grūtupa priekšlikumu– svītrot, nepieņemt šo 7.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu: 12– par, 38– pret, 21– atturas. Paldies.

Un trešais balsojums– deputāta Felsa priekšlikums– nodot 7.pantu ekspertīzei. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Rezultātu: par– 45, pret– 21, atturas– 13. Līdz ar to ir pieņemts pirmais balsojums, jo tas ir bijis rezultatīvs. Tas nozīmē, ka mēs 7.pantam esam pieņēmuši redakcijas komisijas variantu. Paldies.

Lūdzu, par 8.pantu– “Atvieglojumi zemes nodokļa maksātājiem”.

G.Grūbe: Kolēģi! Es domāju, ka 8.pants ir jāizskata pa daļām. Un pirmais būtu jāizskata tas, ko vietējās pašvaldības atbrīvo no zemes nodokļa maksāšanas. Šeit vajadzētu skatīt 1.punktu un ceturto pielikumu. Un ceturtajā pielikumā, man ir ļoti jāatvainojas, vienam pagastam ir mainīts vai, pareizāk sakot, nepareizi iedrukāts nosaukums– tas ir Daugavpils rajona Naujenes pagasts. Šeit tas ir rakstīts kā Sandarišķu pagasts, bet tas ir Naujenes pagasts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu deputātus izteikties par 8.panta pirmās sadaļas 1.punktu un ceturto pielikumu. Kādi ir iebildumi? Nav. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu: 66– par, neviens nav pret, 3– atturas. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

G.Grūbe: Tālāk 2.punkts– “Zemnieku saimniecības atbilstoši saimniekošanas uzsākšanas apstākļu raksturojumam tiek atbrīvotas no nodokļa” (saskaņā ar piekto pielikumu). Šeit jāsaka, ka otrais kritērijs, kas minēts šajā punktā, būtu jāskata nevis kā 0,5 liellopi uz 1 ha, bet loģiski būtu, ka viens liellops uz 2 ha. Es domāju, ka kolēģiem nebūs iebildumu. Un tālāk es gribu paskaidrot šā piektā pielikuma jēgu. Bez šaubām, šeit runāt par saimniekošanas apstākļiem, ka nav liellopu, ka pusgada laikā visu to varētu iegūt, varbūt nav nopietni, bet tajā pašā laikā šī tabula vadās pēc tā, ka ņemti kopējie pieci gadi un tie sadalīti pēc svarīguma. Kādā veidā mēs varētu tos sasummēt, jo kopējais atbrīvojums ir kopā ar šiem visiem kritērijiem? Tādā veidā tas ir jāsaprot. Tā kā šeit nav domāts, ka vienkārši var uz pusgadu atbrīvot, bet šeit skatās kopumā un visus kritērijus summē, un tad, kā saka, tie nedrīkst pārsniegt kopējos piecus gadus, un arī Latgales daļai tie nedrīkst pārsniegt piecus gadus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu deputātus izteikties par otro apakšpunktu un piekto pielikumu. Nav. Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Ko mēs saucam par otro apakšpunktu? Vai arī tālākos divus teikumus?

Priekšsēdētājs: Nē, par tālākajiem mēs balsosim atsevišķi. Tātad otrais apakšpunkts un piektais pielikums beidzas tur, kur beidzas ar punktu aiz piektā pielikuma. Ierosinājumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par otro apakšpunktu un piekto pielikumu. Lūdzu rezultātu. 68– par, pret– nav, 3– atturas. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

G.Grūbe: Tālāk par nākamo teikumu, kas ir aiz otrā punkta. Šeit ir viena redakcionāla neprecizitāte– abus punktus summējot, noteiktie zemes nodokļa atvieglinājumi zemnieku saimniecībām nedrīkst pārsniegt piecus gadus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Muciņš arī šo problēmu priekš sevis ir atrisinājis. Vai citiem ir iebildumi?

G.Grūbe: Tālāk, runājot par šo otro teikumu, jāteic, ka šeit spēkā paliek nodokļa atvieglojumi zemnieku saimniecībām, kuri piešķirti līdz šā likuma pieņemšanas brīdim. Lai būtu skaidrs, ka tas ir attiecināms uz zemnieku saimniecībām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Iebildumus es neredzu. Lūdzu balsosim par pirmās sadaļas pēdējiem diviem teikumiem. Tie ir 4.lappusē. Lūdzu rezultātu. 60– par, 1– pret, 2– atturas. 8.panta pirmā sadaļa tiek pieņemta. Paldies. Otrā– par vietējām pašvaldībām.

G.Grūbe: Tātad otrā daļa attiecas uz to, ka vietējās pašvaldības pēc maksātāja motivēta lūguma uz laiku var samazināt nodokli vai atbrīvot no nodokļa maksāšanas. Šeit ļoti būtiski ir paplašināts tieši 3.apakšpunkts, te ietilpst pensionāri, invalīdi, kā arī daudzbērnu un maznodrošinātās, un jaunās ģimenes, lai šīm grupām būtu iespējas iesniegt motivētu lūgumu un arī, kā saka, saņemt nodokļa atvieglinājumus vai arī atbrīvojumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Man ir jautājums par 1.punktu. Tie ir ievērojami materiāli zaudējumi, ja tos nāksies traktēt. Un par trešo. Cik ilgi ir jaunās ģimenes?

G.Grūbe: Jaunās ģimenes ekonomiski traktē līdz 30 gadiem. Runājot par ievērojamiem materiāliem zaudējumiem, jāteic, ka to katrā gadījumā pēc motivēta lūguma izšķirs, vai tie ir ievērojami vai nav. Ja vietējās pašvaldības tieši tā atzīs, tad netiks piešķirts šis atvieglinājums.

I.Briņķe: Tas būtu baigi forši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Dzīvokļu tiesībās šis jēdziens ir noskaidrots, un es domāju, ka tas nav jāprecizē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, par šo otro sadaļu! Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Tādā gadījumā mēs varētu pieņemt kopumā, nevis pa šiem punktiem, te viss ir noskaidrots. Lūdzu, balsosim par 8.panta otro sadaļu. Balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 69– par, pret–nav, 4– atturas. 8.pants tiek pieņemts. Paldies.

Lūdzu, par 9.pantu.

G.Grūbe: Par 9.pantu. Ir pretruna 9.panta beidzamajā teikumā. Es ceru, ka deputāts Kodoliņš ir šeit un viņš izteiksies, jo ir iesniegts Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšlikums šo daļu tomēr no 9.panta svītrot, jo šo nodokļu indeksācijas jautājumu tomēr var apskatīt likumā “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kodoliņš izteiks savu attieksmi, lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Likumā par nodokļiem un nodevām mums ļoti daudz ko iesaka ielikt iekšā. Es uzskatu, ka šis likums– “jumta” likums tomēr nevar sastāvēt no tām normām, ko mēs nevaram ielikt citos konkrētos likumos. Tas ir likums, kā veidojas nodokļu sistēma. Tāpēc šis priekšlikums, ka tas varētu būt ielikts “jumta” likumā, ir galīgi nepieņemams. Cita runa, ja tas ielikts lēmuma projektā. Tādā gadījumā mēs šo jautājumu nododam Ministru padomei un atļaujam tai rakstiski aplikt ar nodokļiem. Es nezinu, vai tas ir pareizākais. Tā kā mans priekšlikums bija iesniegts, tad tomēr šeit vajadzētu ielikt šo normu par celmu naudām, gan arī pielikumā šīs likmes. Tieši un konkrēti šajā likumā, jo nekur citos nodokļu likumos šīs celmu naudas neparādās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad jūs atbalstāt redakcijas variantu?

G.Grūbe: Es atvainojos, Kodoliņa kungs! Šeit par celmu naudām nav runas. 9.pantā ir runa par nodokļu indeksāciju, kā es zinu. Tātad 9.panta beidzamā daļa ir jautājums par nodokļu indeksāciju. Un lūdzu jūs izteikties par tās atstāšanu šeit, nevis par celmu naudām. Celmu naudas ir galīgi cits jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu tomēr, Kodoliņa kungs. Vārds deputātam Caunem.

I.Caune: Grūbes kungs, sakiet, lūdzu, kā pirmajā rindkopā ir domāta tā ierādīšana dabā? Vai tā ir vienkārša parādīšana vai ierobežošana ar robežzīmēm?

G.Grūbe: Tas nozīmē– ierādīt dabā. Neuzskatiet, ka zemes ierīkotājs varētu uzspēt norobežot visas šīs platības, un tāpēc ir tieši tādā veidā ierakstīts, ka pēc zemes ierādīšanas dabā. Taču nekādā gadījumā to nevajadzētu pašreiz– it sevišķi zemes reformas laikā– saistīt ar norobežošanu, jo tas ir vismaz 3–5 gadi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es ļoti atvainojos, es patiešām sajaucu, par kuru panta normu pašlaik ir runa. Runājot par indeksāciju “jumta” likumā, jāteic, ka likmes naudas izteiksmē, nevis procentos, parādās jau zemes nodoklī, parādās dabas resursu nodoklī un, iespējams, parādīsies ceļu nodoklī. Katrā konkrētajā gadījumā ir sava problēma. Tāpēc “jumta” likumā iestrādāt vienotu principu acīmredzot neizdosies, jo ir viena lieta, ja mēs uzliekam zemes nodokli un indeksāciju, un pavisam cita lieta, ja mēs nodokli par dabas resursiem uzliekam pēc tāda paša principa. Tāpēc, manuprāt, pareizāk būtu šeit ielikt principu, ka vietējām padomēm ir tiesības izdarīt ievērojamas iepirkuma cenu izmaiņas, tātad šo likmi koriģēt atbilstoši zemes nodokļa likmei. Es uzskatu, ka pareizāk būtu šajā likumā to normu ietvert.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kurš pirmais nonāks pie mikrofona, tam dosim vārdu. Lūdzu, deputāt Biezais!

J.Biezais: Starp 9.panta pirmajām divām rindkopām ir loģiska pretruna. Tur ir teikts, ka “lietošanas”, bet otrajā rindkopā– “lietošanas pārtraukšana”, taču 1.pantā nav atrunāta lietošanas sākšana, jo var būt situācija, ka zemes gabalu gan iemēra, taču iepriekšējais lietotājs to nav atbrīvojis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

J.Biezais: Jūs laikam nesapratāt jautājumu?

G.Grūbe: Es sapratu jautājumu, bet es meklēju izeju no šā jautājuma.

Priekšsēdētājs: Varbūt tikmēr var uzstāties deputāts Drobots pie otrā mikrofona? Un mēs klausīsimies viņa priekšlikumu. Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Drobots: */Es gribu iebilst deputātam Kodoliņam par 9.panta pēdējo teikumu. Lieta tā, ka tad, kad apspriedām peļņas nodokli, mēs atteicāmies ar to aplikt zemnieku saimniecības. Šeit faktiski, es pasvītroju – faktiski, tiek uzlikts netiešs peļņas nodoklis. Es uzskatu, ka tas nav pieļaujams, jo tiek pārkāpta mūsu iepriekšējās apspriešanas loģika./

L.Muciņš: Mazliet sit pa nagiem. Šeit, kā es saprotu un kā tam vajadzētu būt, varbūt ir mazliet jānoslīpē redakcija, jo ir jau runa par tām pašvaldības tiesībām, kas tai ir dotas šā likuma robežās, ja tai dod kādas tiesības noteikt kaut kādus pārrēķinus ārpus šajā likumā noteiktajām likmēm. Es tā to saprotu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Jā.

L.Muciņš: Tad šeit nekādu problēmu nav. Tad vienkārši varbūt mazliet ir jāpieslīpē– nevis pie nodokļu noteikšanas, bet varbūt vajag pielikt divus vārdus– “šajā likumā noteikto normu robežās”. Lai nerastos kaut kādas domas, ka pašvaldības var pārrēķināt kaut ko absolūti ārpus šā nodokļa likmēm. Runa ir par tām tiesībām, kuras viņiem ir dotas paaugstināt likmes zināmas kārtības robežās. Ja viņi agrāk ir noteikuši viena apmēra nodokli, bet, ja mainās iepirkuma cenas vairāk nekā par 15 procentiem, tad arī viņiem ir tiesības pārrēķināt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vienīgi par 9.pantu, jo Grūbes kungs domā, kā iziet no deputāta Biezā minētās situācijas. Taču te jau ir izeja, te jau ir likuma tulkošanas iespēja, te ir rakstīts, ka, sākot ar nākamo pusgadu... Te jau nav teikts, kādos termiņos to vajag– pirmajā pusgada dienā vai arī pēdējā, vai vēl tālāk. Tā ka te jau ir likuma tulkošana.

G.Grūbe: Redziet, te jau ir zināma pretruna. Ja iepriekšējais zemes lietotājs nav pārtraucis, tad nākamajam arī praktiski nevarētu ierādīt. Te jau viss atrisinās praktiski. Es katrā ziņā neredzu vajadzību, ka te speciāli nepieciešams kaut ko paskaidrot. Taču par šo beidzamo teikumu, vai to svītrot vai atstāt, vai precizēt, kā iesaka deputāts Muciņš, tas katrā ziņā tomēr ir jāizšķir deputātiem, jo pagājušajā, tas ir, otrajā lasījumā, deputāti nobalsoja par šo priekšlikumu. Taču tajā pašā laikā, kā jūs redzat, ir Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšlikums– izņemt to no šejienes ārā. Tā ka tas ir jābalso, un es te neko nevaru par savas grupas viedokli vairāk pateikt. Jo mums to ielika iekšā, mēs nebijām to darba grupā paredzējuši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs varam sākumā balsot pirmo– redakcijas komisijas variantu, un otrais balsojums būs par pēdējā teikuma svītrošanu. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 9.panta redakcijas komisijas variantu. Lūdzu rezultātu. Par– 61, pret– 15, atturas– 3. Paldies.

Nākamais balsojums ir par pēdējā teikuma izslēgšanu no šā panta pēc Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas ierosinājuma. Lūdzu rezultātu. Tātad par– 51, pret– 14, atturas– 14. Priekšlikums pieņemts, tātad mēs svītrojam pēdējo teikumu no šā 9.panta. Paldies.

Lūdzu, par 10.pantu.

G.Grūbe: 10.pants. Pagājušajā reizē, ja jūs skatījāties projektā, otrajā lasījumā mēs to nepieņēmām. Tagad tas ir ietverts deputāta Kodoliņa redakcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Man ir iebildumi pret šā panta jauno redakciju. Es nesaprotu, kā var “pārkāpt pāri” nodoklim. Es domāju, ka nodokli var nemaksāt vai var pārkāpt nodokļa likumu. Tāpēc es ierosinātu atbildību vai nu par zemes nodokļa nemaksāšanu, vai atbildību par zemes nodokļa likuma pārkāpšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Es ieteiktu šo pantu svītrot, jo, dodot pēdējo slīpējumu šim likumprojektam, mūsu Juridiskajā pārvaldē to tik un tā izsvītros vienkārši tā iemesla dēļ, ka šeit ir atsauce uz likumu, kas vēl nav pieņemts. Tāpat bija arī likumā par uzņēmējdarbību, arī tur vienkārši izsvītroja ārā, kā iemeslu minot to, ka atsaukšanās uz nepieņemtiem likumiem nav korekta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Biezais: Tāpat bija nesen ar vienu citu likumu. Tad analogā situācijā man tika ieteikts iestrādāt, un tā arī palika teksts “Latvijas Republikas likumdošanas akti”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vēlreiz trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Jūs saprotiet– ja mēs pieņemsim likumu par nodokli, mums jāparedz arī atbildība par šā likuma pārkāpšanu. Šeit situāciju var arī vienkāršot, ierakstot– “saskaņā ar likumdošanu” vai “likumdošanā noteiktajā kārtībā”, jo, protams, vienlaikus ar šo likumu par nodokļiem un nodevām darbosies vēl arī administratīvais kodekss, civilkodekss un vēl citi likumdošanas akti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā komisija to vērtē? Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es piedāvātu kolēģiem varbūt šādu redakciju: “Atbildību par zemes nodokļa likuma pārkāpšanu nosaka likumdošanā noteiktajā kārtībā.”

Priekšsēdētājs: “Latvijas Republikas...”

G.Grūbe: “...Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.”

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi ir iebildumi? Nav. Balsosim par 10.pantu šādā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu: par– 75, pret– 1, atturas– 2. 10.pants tiek pieņemts šādā redakcijā.

Par 11.pantu, lūdzu!

G.Grūbe: 11.pants. Šeit ir pretruna– “Rīgas pilsētas rajona vai citas pašvaldības budžetā”. Es te gribu pateikt, ka patiešām mums bija paredzēts, ka šie nodokļi ienāk tieši Rīgas pilsētas rajona budžetā. Un nevienā citā. Un tāpēc mēs nevaram pieņemt tos priekšlikumus, kur bija ierosināts Rīgas pilsētai kā pilsētai paredzēt vienu likmi, bet rajonam iedalīt otru. Šeit mēs uzskatām, ka visam šim nodoklim, arī Rīgas pilsētas, jānonāk Rīgas pilsētas rajona ziņā un pārziņā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Lūdzu, pirmais mikrofons!

S.Zaļetajevs: */Es nevaru piekrist darba komisijas viedoklim. Gribu pievērst deputātu uzmanību smagajam, kritiskajam stāvoklim, kas ir radies Rīgā un kuram mūsu uzmanību nesekmīgi cenšas pievērst Inkuļa kungs. Es neceru uz lielu panākumu, tomēr būtu negodīgi neizmantot vismaz šo.

Sākumam es gribētu, lai jūs iedomātos, vismaz ieskatītos, ar kādiem ienākumiem paliek Centra rajons. Lielākā daļa peļņas nodokļa, kas tiek rajoniem, nāk no rūpniecības uzņēmumiem, Centra rajons paliek bez ienākuma. Centra rajonā ir dzīvojamie nami, no kuriem maksa par zemi netiks ņemta. Tajā pašā laikā liela daļa avārijas namu, ēku ar vēsturisku nozīmi prasa kapitālus restaurācijas darbus. Ja mēs pilsētas budžetu atstāsim bez naudas, kas gan šos darbus veiks? Vai kāds no mums par to domā? Tāpēc es tomēr lūdzu likt uz balsošanas priekšlikumu, ka 60 procenti šā nodokļa tiek ieskaitīti Rīgas rajonu budžetos, bet 40 procenti – Rīgas pilsētas budžetā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Es tomēr aicinātu atbalstīt redakcijas komisijas variantu un atbalstīt domu, ka Rīgas pilsētas rajoniem ir pietiekami liela patstāvība. Un, ja tie kaut ko gribēs finansēt pilsētas apmērā, tad to varēs izdarīt no saviem budžetiem pilsētas budžetā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums ir zināmi divi viedokļi. Lūdzu, darba grupa!

G.Grūbe: Mans viedoklis ir tāds– es katrā ziņā lūdzu kolēģus atbalstīt mūsu redakciju un paskaidroju, ka tad, ja patiešām būs šis 6.pants par pilsētas zemēm, ja kolēģi no Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas iesniegs likumprojektu vispār par pilsētas zemēm, tad arī tur šie jautājumi būs risināti. Taču pašreizējā momentā, es uzskatu, ir pāragri šādā veidā to iekļaut. Jo pilsētu deputāti intensīvāk strādās pie šā likumprojekta, jo ātrāk šis jautājums tiks atrisināts, bet, ja nestrādās, tāpat kā pie jautājuma par zemes reformu,– tad tas nebūs atrisināts.

Priekšsēdētājs: Varam balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums ir par 11.panta redakcijas variantu. Lūdzu rezultātu. Par– 62, pret– 18, atturas– 5. 11.pants ir pieņemts. Es neredzu otru rakstisku variantu, kuru mēs varētu labot. Rakstisku labojumu nav. Paldies.

Lūdzu, par 12.pantu.

G.Grūbe: 12.pantā varētu būt loģisks papildinājums– “Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā”. Paldies. Kādi ir citi ierosinājumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Par 12.pantu deputātam Zaļetajevam ir ierosinājums.

S.Zaļetajevs: */Es gribu izteikt protestu. Es rakstiski iesniedzu izmaiņas 11.pantā, bet izmaiņu 10.pantā rakstiski nebija. Tomēr izmaiņas 10.pantā mēs pat bez rakstiska iesnieguma nobalsojām, bet 11.pants, par nožēlu, netika balsots. Šajā sakarā es izsaku protestu./

Priekšsēdētājs: Paldies par protestu, bet 10.pantu mēs labojām redakcionāli, vienkārši nosaucot konkrētu likumdošanas aktu bez nosaukuma, tikai svītrojot šā likumdošanas akta nosaukumu. Tas vienkārši nosaukts par likumdošanas aktu. Paldies. Tātad 12.pantā šeit vienkārši ir papildinājums– “Latvijas Republikas”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 12.pantu, bet sekretariātu es lūdzu zvanīt skaļi un ilgi. Lūdzu rezultātu. Par– 75, pret– 8, neviens neatturas. Tādējādi 12.pants ir pieņemts. Tagad mums mirklītis būs jāpagaida, kamēr tie deputāti, kuri ir šajā ēkā, paspēs ienākt zālē. Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Drobots: */Kamēr mēs gaidām, iesaku redakcionālu labojumu, kas attiecas uz vienu no likumā izmantotajiem terminiem. Likumā mēs izmantojam terminu “vidējās likmes”. Man liekas, ka kāda vidējā lieluma nozīmi nosaka saskaitāmo summa, dalīta ar saskaitāmo skaitu. Man neliekas, ka šī darbība ir veikta, tādēļ precīzāks būtu termins “bāzes likme”, nevis “vidējā likme”, tāpēc ka neviens to neizskaitļos./

Priekšsēdētājs: Bet mēs esam nobalsojuši par visu pantu tekstiem. Lūdzu deputātus ieņemt savas vietas, lai mēs varētu reģistrēties un balsot par likumu “Par zemes nodokli”. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties tos deputātus, kuri vēl nav to paspējuši. Lūdzu reģistrēties deputātu Kidi. Paldies. Lūdzu, vienu mirklīti, vēl neslēdziet. Deputāti vēl reģistrēsies. Paldies. Lūdzu rezultātu. Ir reģistrējies 121 deputāts.

Godājamie deputāti! Es lūdzu visus palikt savās vietās, jo zvans skanēja ne jau tāpēc, lai reģistrētos, bet tāpēc, lai balsotu. Lūdzu, balsosim par Latvijas Republikas likumu “Par zemes nodokli” trešajā lasījumā kopumā. Lūdzu rezultātu. Par– 90, pret– 17, atturas– 7. Likums ir pieņemts.

Tālāk jāizskata lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību. Jautājums ir par lēmuma 2. un 3.punktu– kāpēc tie bija nepieciešami? 2.punkts ir nepieciešams tāpēc, ka atsevišķi ir kopsaimniecības un atsevišķi– valsts saimniecības, un šobrīd pašrocīgi tiek noteikti zināmi nodokļi, nomas maksas vai likmes par to zemi, ko izmanto to strādnieki, kolhoznieki, kalpotāji un citi. Un tāpēc šeit ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka šīs likmes var būt tikai tādas, kādas tās nosaka šis zemes nodoklis.

Un 3.punkts ir par to, ka Ministru padomei vēl līdz 30.decembrim jāiesniedz Augstākajai padomei apstiprināšanai celmu naudas, maksas apjomi par meža blakusproduktu izmantošanu vai iegūšanu un maksa par meža zemju izmantošanu medību un atpūtas vajadzībām un to sadales kārtību pa republikas un vietējo pašvaldību budžetiem, jo, cienījamie kolēģi, ļoti būtiski ir tas, lai šajā 3.punktā būtu noteikts, ka ar Augstākās padomes lēmumu noteikts, kāda ir šī sadale tieši pa budžetiem, jo Latvijas meži praktiski aizņem lielu daļu, gandrīz vai pusi no mūsu republikas, un šajā gadījumā vietējās pašvaldības tomēr ir ļoti ieinteresētas, lai arī daļa no šiem ienākumiem ienāktu pašvaldību budžetā. Jo, jāsaka atklāti, mežu apsaimniekotāji praktiski līdz šim vietējās pašvaldības vairāk vai mazāk pat ir ignorējuši. Un tāpēc būtu ļoti svarīgi, lai Ministru padome iesniegtu šādu materiālu un lai Augstākā padome to izskatītu un arī atzītu, kādas tiesības ir vietējām pašvaldībām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vai būtu deputātiem papildinājumi, labojumi un iebildumi lēmumā par likuma spēkā stāšanās kārtību? Nav. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu par kārtību, kādā stājas spēkā Latvijas Republikas likums “Par zemes nodokli”. Lūdzu rezultātu. 92– par, 7– pret, 15– atturas. Lēmums tiek pieņemts. Paldies.

G.Grūbe: Paldies visiem.

Priekšsēdētājs: Paldies deputātiem par darbu, vēl viens likums ir pieņemts.

Godājamie deputāti, mums vēl ir 14 minūtes laika. Es gan neredzu Laķa kungu, taču mēs varētu izskatīt vēl vienu jautājumu, ko viņš ļoti gribēja. Diemžēl cita nav. Mums tagad saskaņā ar apstiprināto darba kārtību būtu jāizskata likums “Par Latvijas Republikas valsts robežu” un pēc tam– “Par presi”. Vai mēs to varētu sākt izskatīt šajās 14 minūtēs? Deputāti izsakās, ka var.

Lūgsim deputātu Stepičevu tribīnē un sāksim trešajā lasījumā izskatīt likumu “Par Latvijas Republikas valsts robežu”.

M.Stepičevs: Cienījamie deputāti! Pēc otrā lasījuma ir notikuši tikai redakcionāli labojumi: tika labots jēdziens par “ienākšanu” un “iebraukšanu”, tātad turpmāk likumā visur ir paredzēts vārds “ienākšana”, “satiksmes līdzekļi” mainīti ar “peldošiem līdzekļiem”, kas vairāk atbilst šā likuma jēgai.

Vienīgais pants, par kura labošanu ir ienākuši ierosinājumi, ir 23.pants. Tā trešajā sadaļā deputāts Muciņš ierosina ierakstīt– “izmantot valsts iestādes, sabiedrisko organizāciju sakaru līdzekļus un transporta līdzekļus”. Un deputāts Muciņš ierosina ielikt “fiziskās personas”. Saprotiet, “fiziskā persona” jānoraida, jo “fiziskā persona” var būt arī ārvalsts pilsonis, jo tā ir robeža un ārvalstu pilsoni iesaistīt šajā darbībā nevar. Tā ka šoreiz tomēr būs jāatsakās no šā termina “fiziskā persona”, jo šeit tiek piesaistīts cilvēks, kurš nepakļaujas mūsu likumiem.

Vēl 23.panta 4.punktā ir runa par to, ka, pildot dienesta pienākumus, var nēsāt dienesta ieroci. Ja jūs uzmanīgi apskatīsities šo pantu, tad būs grūti saprotams, kā var lietot ieroci, ja tas nebūs klāt. Tā ka šis iestarpinājums diez vai būtu pieņemams, līdz ar to darba grupa grib tekstu atstāt tādā redakcijā, kādā tas ir. Vairāk labojumu un ierosinājumu nebija, tā ka es varu to piedāvāt tādā variantā, kādā tas jums ir izsniegts izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Godājamais Stepičeva kungs! Es izmantošu apstākli, ka vadu sēdi un nevaru būt pie mikrofona, bet arī es atbalstītu ierosinājumu nēsāt un lietot ieročus, jo ir paredzēta atbildība un noteikumi par ieroču nēsāšanu un lietošanu. Tā vienkārši ir juridiska kazuistika. Tāpēc šeit vajadzētu arī ielikt iekšā “nēsāšana”. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Ja mana atmiņa neviļ, par 23.panta 3.punktu man bija divi priekšlikumi. Viens bija– tātad “uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)”, jo tas neaptver valsts un sabiedrisko organizāciju transporta līdzekļus. Un otra lieta– “fiziskās personas”. Mēs varējām, protams, ierakstīt, ja jūs tā iebilstat pret ārzemju “fiziskajām personām”, teiksim, atrunu par diplomātiskiem transportlīdzekļiem, varējām arī rakstīt atrunu– “izņemot ārzemniekiem piederošās”, taču princips ir tas, ka šobrīd ir spēkā satiksmes noteikumi. Satiksmes noteikumos katram milicijas darbiniekam ir tiesības apturēt un attiecīgos gadījumos, likumā noteiktos gadījumos, satiksmes noteikumu noteiktos gadījumos, izmantot jebkuru transportlīdzekli. Šeit 23.panta sākumā ir runa tikai par pierobežas zonas teritoriju, tātad– ne jau par visu valsti, bet tikai par pierobežas zonu. Es neredzu šeit nekādu loģiku, ja jūs atļaujat robežsargiem izmantot valsts iestāžu transporta līdzekļus, bet neļaujat izmantot, teiksim, uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību vai fizisko personu transportlīdzekļus. Tad vēl es neredzu jēgu, kādēļ jūs ļaujat izmantot sabiedrisko organizāciju transportlīdzekļus. Es redzu jēgu tad, kad var izmantot visus transportlīdzekļus, kas pieder jebkuram. Ja jums ir iebildumi pret diplomātiskajiem, tad izslēgsim diplomātiskos, ja ir iebildumi pret ārzemnieku, tad izslēgsim ārzemniekus. Bet princips ir tāds– kādēļ milicim ir vairāk tiesību nekā robežsargam tikai savas robežzonas ietvaros? Neredzu jēgu.

M.Stepičevs: Runājot par uzņēmējsabiedrību, tas tiešām ir palaists garām. Es tagad skatos– jūsu priekšlikumā tiešām tas ir, to es neminēju. Jūs sakāt, ka satiksmes noteikumos ir paredzēts izmantot jebkuru transporta veidu. Es varu iebilst– tā tas tomēr nav, kā saka, tiek apietas tieši privātpersonu mašīnas. Taču, ja uzskatīs par vajadzīgu, tad šeit principā nekādu iebildumu nevar būt, tur būtībā tiek paplašinātas tiesības. Tas ir tīri juridisks jautājums. Ja to paredz iepriekšējie likumi, un to var ielikt iekšā, tad nav nekādu iebildumu. Tas ir jāliek uz balsošanu, kā deputāti nolems. Jo principā šeit punkta jēga no tā nemainās. Tikai tās pašas tiesības tiks paplašinātas. Taču, vai tas atbilst tiem likumiem, kuri pašreiz ir spēkā,– par to ir runa. Uzņēmējdarbība, protams, ir iesaistāma šeit, bet par fizisko personu tad te ir briesmīgi liela atrunāšana– kas tā fiziskā persona būs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt mēs, apspriežot pa pantiem, precīzi pie tā nonāksim, jo mums trešais lasījums ir jāapspriež pa pantiem. Un tad, kad mēs nonāksim atkal pie 23.panta, tad varbūt konkrēti tiks izteikti šie priekšlikumi. Atcerēsimies vienīgi trešā lasījuma noteikumus– kādi priekšlikumi tiek balsoti. Tātad, lūdzu, par Latvijas Republikas likuma “Par valsts robežu” pirmās sadaļas 1.pantu– “Latvijas Republikas valsts robeža”. Kā es redzu, komisijai vairs nekādi labojumi nav ienākuši. Lūdzu, deputāti! Vai nav kādu iebildumu? Varam nebalsot.

2.pants– “Latvijas Republikas valsts robežas noteikšana, tās aizsardzības nodrošināšana”.

M.Stepičevs: Labojumu nebija.

Priekšsēdētājs: Komisijā labojumu nav bijis. Lūdzu, deputāti, kādi pašreiz ir iebildumi? Nav.

3.pants– “Latvijas Republikas valsts robežas iezīmēšana”. Komisijai, kā es saprotu, iebildumu nav. Te ir viss izlabots. Un deputātiem? Arī vairs nav. Viss ir saskaņots, kā es saprotu.

4.pants– “Latvijas Republikas teritoriālie ūdeņi”. Komisijai iebildumu nav. Kā es saprotu, tad mūsu Jūras lietu komisijā tas ir saskaņots.

Lūdzu, par 6.pantu– “Valsts robežas režīms”. Es atvainojos, par 5.pantu– “Iekšējie ūdeņi”.

M.Stepičevs: Komisijai nav.

Priekšsēdētājs: Komisijai nav. Un deputātiem? Arī neredzu. 6.pants– “Valsts robežas režīms”.

M.Stepičevs: Komisijai nav.

Priekšsēdētājs: Un deputātiem? Arī neredzu, ka būtu.

7.pants– “Robežas josla”.

M.Stepičevs: Komisijai nav nekā.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī neredzu. 8.pants– “Pierobežas zona”. Nav. Paldies. 9.pants– “Pierobežas režīms”. Komisijai nav. Un deputātiem? Neredzu. 10.pants– “Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošana”. Nav. Paldies. 11.pants– “Gaisa satiksmes līdzekļu izlidošana un nolaišanās”.

M.Stepičevs: Nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī neredzu. 12.pants– nav. 13.pants– par kuģiem un ārvalstu... Neredzu. Paldies.

M.Stepičevs: Piedošanu, šeit ir viens tīri redakcionāls labojums. Deputātiem teksta ceturtajā sadaļā ir rakstīts– “ārvalstu zemūdenes Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos var atrasties tikai uz ūdens”. Šeit jāraksta– “virs ūdens”, jo “uz” varētu likt domāt, ka tās varētu atrasties gaisā, “virs ūdens” ir pareizāk domāts, tas ir jāpārlabo.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir tīri gramatisks labojums. Paldies. 14.pants– “Saimnieciskās darbības kārtība”. Lūdzu. Neredzu. 15.pants– nav arī deputātiem. Paldies. 16.pants– nav. 17.pants– nav, neredzu. 18.pants. Paldies. Nav. Lūdzu, deputāt Endziņ.

A.Endziņš: Tā kā mēs jau iepriekšējā projekta apspriešanā konsekventi ierosinājām lietot– “Latvijas Republikas likumdošanas akti”...

M.Stepičevs: Nesapratu jūs.

A.Endziņš: Tur ir rakstīts– “saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem”. Vajadzētu pielikt klāt, ka “Latvijas Republikas”.

M.Stepičevs: Ā, tik daudz– jā! Kurā pantā jūs to domājat?

Priekšsēdētājs: Tas ir jādara visos pantos, kur likumos ir runa par atbildību. Jā, godājamie deputāti, līdz pārtraukumam ir palikušas divas minūtes. Mēs esam nonākuši līdz trešajai sadaļai– “Latvijas Republikas valsts robežas apsardzība”, kur arī būs strīdīgi balsojumi. Es domāju, ka mēs varam apspriešanu pārtraukt.

Pirms pārtraukuma mūsu Ārlietu komisija lūdz paziņot, ka, pēc ārzemju raidstaciju ziņām, tikko ir atkāpies no amata PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševardnadze, un viņš savā atkāpšanās runā ir brīdinājis visus demokrātijas piekritējus no iespējamās diktatūras. Tāda ir ziņa pārdomām pusdienu pārtraukumā.

Pusdienu pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)