"Visu varu tautai?"

Ginteram Ferhoigenam ir laime nelaimē. ES paplašināšanas komisārs sarkani zaļajai valdībai gan sagādāja lielāko politisko negadījumu pēdējos mēnešos, tomēr pārāk dusmīgi Šrēders, Fišers un Co nevarēja un negribēja būt. Viņi drīzāk spītīgi koncentrējās, lai apstiprinātu vācu Eiropas plānu stabilitāti un Ferhoigena izlēcienu vērtēja kā "neveiklu" un "neizdevīgā laikā" izdarītu. Attiecīgi maigs Ferhoigenam bija arī brāziens no valdības nometnes puses. Un tas, ka Ferhoigens no ārlietu ministra Fišera saņēma pārmetumus, ka viņa priekšlikums "nav akceptējams", kamēr Zaļo pārstāvis Reinhards Bitikofers steidzās Ferhoigenam palīgā, norāda, cik liels ir špagats, kādu sarkani zaļās valdības profesionāļi var atļauties starp pretenzijām un valdības ikdienu.

Patiesībā sarkani zaļajiem nevajadzēja protestēt. Jau gadiem viņu programmās ir ierakstīta pēc iespējas plašāka plebiscīto elementu ieviešana. 1998. gadā VSP vēlēšanu cīņas laikā paziņoja: "Mēs valsts līmenī gribam ieviest referendumu un plebiscītu." Vēlēšanu programmā tas bija atzīmēts kā "atbilde uz īgnuma pastiprināšanos pret politiku". Tikpat nepārprotami ir teikts arī sarkani zaļās valdības koalīcijas līgumā: lai nostiprinātu pilsoņu "demokrātiskās piedalīšanās tiesības", jaunā valdība jau 1998. gada oktobrī izteicās, ka šajā nolūkā vēlas izdarīt izmaiņas konstitūcijā.

Kopš tā laika šis sarkani zaļo projekts nekad nav bijis aizmirsts. Šā gada 2. aprīlī VSP paziņoja par referenduma ieviešanu jau šajā leģislatūras periodā. "Tas ir signāls, ka mēs ejam pareizajā virzienā," priecājās tie, kuri jau gadiem prasa vairāk plebiscitāru elementu. Tāpēc VSP ģenerālsekretārs Francs Minteferings vakar pamatīgi pāršķirstīja partijas dokumentus, pirms doties pie sabiedrības, lai atkārtoti paziņotu par partijas atbalstu referenduma un citu plebiscitāro elementu ieviešanai.

Tagad ir kļuvis skaidrs, ka Ferhoigens tikai pāragri un pārsteidzīgi ir nosaucis vārdā jau mēnešiem gatavoto sarkani zaļo projektu. Aicinājums pēc lielākas tiešās demokrātijas Vācijā esot "tradicionāla liberāļu un kreisā politiskā spārna prasība".

Zaļo priekšsēdētāja Renāte Kīnasta teica, ka viņa "smaidot" esot noraudzījusies, kā Ferhoigens ar savu priekšlikumu atkal izraisa debates par referendumu. Acīmredzot VSP, kas pēdējos mēnešos šajā jautājumā esot "bijusi ļoti atturīga", esot atkal iekustējusies.

Tagad sarkani zaļie atrodas sprukās: tirgū ir parādījusies viņu mūžsenā tēma par referendumu, taču nepareizajā sižetā un nepareizajā laikā. Ārlietu ministrs Fišers brīdināja paplašināšanās tēmu neizmantot 2002. gada Bundestāga vēlēšanu cīņā. Tā esot "nedroša vide", turpretī paplašināšana esot "lielais vēsturiskais uzdevums". Kīnastas kundze vakar iestājās, lai viens no otras tiktu atdalīti jautājumi par referendumu un ES paplašināšanu. Lai referendumu ieviestu valsts līmenī, nepieciešams arī citu frakciju atbalsts, jo ir vajadzīgs divu trešdaļu vairākums. Tas prasa "mierīgu procesu".

Acīmredzot šis process jau ir tālu pavirzījies uz priekšu. Sabiedrībai nemanot, Bundestāgā iezīmējas plašs atbalsts referenduma iekļaušanai pamatlikumā. Šādām izmaiņām konstitūcijā būtu nepieciešamas 466 deputātu balsis. Sarkani zaļajai koalīcijai kopā ar VSP parlamentā ir 381 vieta. Tātad līdz divu trešdaļu vairākumam trūkst 65 vietas. Pa šo laiku VBP vadību ir pārņēmis Gvido Vestervelle. Arī viņš aicina ieviest referendumu: "Tas nebūtu slikti reprezentatīvajai demokrātijai, ja vācu tauta sev svarīgos lēmumus visos līmeņos pieņemtu pati." Tāpēc referenduma atbalstītāji rēķinās arī ar 43 liberāļu balsīm. Tātad trūkst 22 — varbūt tas būs atrodamas KSS, kurai ir pieredze ar referendumiem Bavārijā?

Tomēr līdz šim vēl nav izveidota starpfrakciju darba grupa, kas saskaņotu atšķirīgās prasības un sāktu likumdošanas procesu. Acīmredzot VSP frakcija jau ir tam gatava. Tās tiesību politikas pārstāvis Dīters Vifelšpics cer, ka "mēs izstrādāsim detalizētu procesu, kurā būs precīzi noteikts, ar kādiem noteikumiem ir iespējams referendums."

Taču arī Tieslietu ministrijā jau tiek strādāts pie pirmajiem projektiem. Tas nav nekāds brīnums, jo Vācijas tieslietu ministre Herta Doiblere — Gmelina kopš 20. jūnija vada VSP komisiju, kam ir jāizstrādā pirmie likumprojektu priekšlikumi.

Vispār šī lieta pie Doibleres — Gmelinas ir īstajās rokās. Tieslietu ministre, tāpat kā viņas kolēģis Oto Šilijs, ir parakstījusi dokumentu ar "aicinājumu uz lielāku demokrātiju".

Savukārt KDS ģenerālsekretārs Ruprehts Polencs asi noraidīja Minteferinga priekšlikumu un pat pārmeta, ka viņš rada pamatu labējiem ekstrēmistiem.

Taču arī dažs labs referenduma pretinieks uzdod jautājumu, kāpēc gan tik daudzās valstīs jau eksistējošā iespēja rīkot referendumus un plebiscītus arī Vācijā nevarētu būt iespējama valsts līmenī. Augusta sākumā arī BDI prezidents Hanss Olafs Henkels aicināja "politisko lēmumu pieņemšanas procesā vairāk izmantot plebiscitāros elementus".

Daudzās federālajās valstīs jau tagad tiek rīkoti referendumi un plebiscīti.

"Die Welt"

— 2000.09.07.

Guido Heinens