No projektiem līdz latiem un darbavietām

Pašvaldība ir nonākusi krustcelēs. Līdz šim nav īsti veicies. Pazīstamais attīstības indekss ir negatīvs. Kā būs turpmāk?
Krustojumā ir iedegts zaļais luksofors. Brauciet! Aiz krustojuma jūs gaida palīdzība. Bet pāri jātiek pašiem ar saviem spēkiem. Ja degvielas tvertne tukša vai vispār neprotat iedarbināt motoru, tad šoreiz palīdzība nekā nedos.

Jāsāk ar projektiem

Ja teritorijai (tās pašvaldībai) ir piešķirts īpaši atbalstāmās statuss – tā ir tā zaļā gaisma –, tad pie palīdzības var tikt, piesakot perspektīvus attīstības projektus. Tie noteiktā kārtībā pašvaldībai un uzņēmējiem (komersantiem) jāpiesaka Reģionālajam fondam, kur veic projektu ekspertīzi. Daļa projekta izdevumu būs jāsedz pieteicējam – uzņēmumam vai pašai pašvaldībai. Tad, ja vērtējums būs pozitīvs, projekta īstenošanā piedalīsies Reģionālais fonds.
Ir laiks paskatīties, cik projektu un kādā veidā konkrētas teritorijas ir saņēmušas atbalstu. No 1998. līdz 2004.gadam ir atbalstīti 1358 projekti ar kopējo atbalsta summu 6,4 miljoni latu. Lielākā daļa atbalsta ir izpaudusies kā kredīta procentu maksājumi. Vēl zināma loma ir pašvaldību un uzņēmēju kopprojektu līdzfinansējumiem un reģionālās attīstības infrastruktūras finansēšanai. Citu veidu projektu pieteikts pavisam maz.
89% projektu paredzēja kredīta procentu atmaksu, un šim mērķim tika novirzīti 93% no Reģionālā fonda līdzekļiem.
Pēc ekonomiskās darbības veida visvairāk atbalstāmo projektu ir bijis šādās nozarēs:
• tradicionālajā
lauksaimniecība – 503 (37%);
• pakalpojumu sfērā –
328 (24%);
• mežizstrādē un
kokapstrādē – 148 (11%);
• tūrismā – 105 (8%).
Pavisam maz bijis atbalstāmo projektu tirdzniecībā (10), sabiedriskajā ēdināšanā (10), zivsaimniecībā (8) un zvērsaimniecībā (3).

Atbalsts – daudziem, puse – Latgalei

1998.gadā īpaši atbalstāmā reģiona (teritorijas) statuss piešķirts 84 administratīvi teritoriālajām vienībām, 2001.gadā – 135 pašvaldībām, 2004.gadā – 337 pašvaldībām.
Pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras datiem, laikā no 1998. līdz 2004. gadam no Reģionālā fonda izmaksātajiem 6,4 miljoniem latu (skat. tabulu) vairāk nekā pusi (3,3 miljonus latu) ir saņēmis Latgales plānošanas reģions. No reģioniem vismazāk saņēmuši Kurzemes plānošanas reģions (302 tūkst. latu) un Rīgas plānošanas reģions (363 tūkst. latu). No rajoniem visvairāk Reģionālā fonda līdzekļu piešķirts Preiļu rajonam – 948 tūkst. latu, bet trīs rajoni – Rīgas, Ogres un Bauskas – nav saņēmuši neko. Rīgas un Ogres rajonā īpaši atbalstāmo teritoriju nav, bet Bauskas rajonā nav neviena atbalstīta projekta.
Atbalstīto projektu skaita (1358) sadalījums pēc teritorijām ir tieši saistīts ar saņemto finanšu apjomu. Latgales plānošanas reģionā atbalstu saņēmuši 735 projekti, otrajā vietā esošajā Vidzemes reģionā – 310 projekti jeb 2,4 reizes mazāk.
Preiļu rajonā atbalstāmo projektu skaits ir 1,8 reizes lielāks nekā Krāslavas rajonā, kas ieņem otro vietu.
Atšķirības starp teritorijām ir mazākas, ja aprēķinām no Reģionālā fonda izmaksāto līdzekļu apjomu uz vienu iedzīvotāju. Preiļu rajonā tas ir 1,2 reizes lielāks nekā otrajā vietā esošajā Krāslavas rajonā.

Vājāka attīstība – lielāks atbalsts

Ja salīdzinām no Reģionālā fonda izmaksāto līdzekļu apjomu uz vienu iedzīvotāju un teritorijas attīstības indeksu, tad redzam izteiktu kopsakarību: vairāk līdzekļu uz vienu iedzīvotāju ir izsniegts teritorijām, kurām attīstības indekss ir negatīvs, bet tās teritorijas, kurām indekss ir pozitīvs, saņem mazāku finansējumu. Iepriekšminētais liecina, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras politika ir pareiza, proti – sniegt lielāku valsts atbalstu sociāli ekonomiskajā ziņā mazāk attīstītām teritorijām un otrādi.
Spilgti piemēri ir Preiļu, Krāslavas, Madonas, Rēzeknes un Jēkabpils rajons. Šajos rajonos laikā no 1998. līdz 2004.gadam vidēji uz vienu iedzīvotāju no Reģionālā fonda izmaksāts vairāk nekā 10 latu. Visos citos rajonos – mazāk par 10 (tabulas 5.aile). Šīs pašas tabulas pēdējā ailē redzams, ka visu minēto rajonu attīstības indeksi ir samērā lieli negatīvi skaitļi.
Protams, tabulas tālākajā daļā var sameklēt arī izņēmumus no uzrādītās likumsakarības. Piešķirot atbalstu, ņem vērā ne vien matemātiski izskaitļoto teritoriju attīstības indeksu, kas ir vērtējuma pamatā, bet arī ekspertu domas par katras teritorijas īpatnībām un specifiskajām vajadzībām.
Bez tam, kā jau minējām raksta sākumā, teritorijas īpašā atbalsta statuss ir tikai “zaļā gaisma” atbalstu saņemšanai. Lai tas pārvērstos latos, ir jāizstrādā un jāpamato konkrēti attīstības projekti. Dažas pašvaldības un uzņēmēji uz to ir kūtri. Tādēļ tiesības uz atbalstu būtu, bet par reālu atbalstu kļūst tikai daļēji.

Būs darbs, būs lati un panākumi

Ļoti nozīmīgs, varbūt pat galvenais rādītājs īpaši atbalstāmo teritoriju panākumu izvērtēšanā ir jaunradītās, saglabātās un sezonālās darbavietas atbalstāmajos projektos. Periodā no 1998.gada līdz 2004.gadam īpaši atbalstāmajās teritorijās ir izveidotas 4600 jaunas pastāvīgas darbavietas, 4400 sezonālās un saglabātas 8400 darbavietas. Latgales plānošanas reģionā vien izveidots 2500 jaunu pastāvīgu darbavietu jeb 55% no visām jaunizveidotajām pastāvīgām darbavietām valstī. No rajoniem visvairāk jaunu pastāvīgu darbavietu ir izveidots Krāslavas rajonā – 746 – un Preiļu rajonā – 688.
Interesantu rādītāju iegūstam, attiecinot izveidoto jaunu pastāvīgu, sezonas un saglabāto darbavietu skaitu pret bezdarbnieku skaitu. Vidēji valstī šis rādītājs ir 19,1%, bet vislielākais tas ir Krāslavas rajonā – 90,2%, Madonas rajonā – 75,1%, Preiļu rajonā – 71,5%, Jēkabpils rajonā – 59,0%, Balvu rajonā – 58,0%. Visos šajos rajonos ir negatīvs teritorijas attīstības indekss.
Taču jaunizveidoto darbavietu attiecība pret bezdarbnieku kopskaitu jāvērtē diezgan piesardzīgi. Piemēram, Krāslavas rajonā pavisam izveidotas darbavietas 90% bezdarbnieku, bet bezdarba līmenis vēl joprojām ir augsts (3500 bezdarbnieku). Cēlonis meklējams tur, ka daļa darbspējīgo darbu atrod, bet cita daļa tajā pašā laikā zaudē. Darbaspēka kustība prasa vēl dziļāku statistisku analīzi.

Izlīdzināšana vēl nav panākta, bet turpināsies

Jāpievienojas izdevuma “Reģionu attīstība Latvijā” (2004) autoriem, ka īpašā atbalsta programma nav varējusi izlīdzināt ievērojamās nelabvēlīgās atšķirības starp teritorijām, ka programma nav bijusi pietiekami vērienīga, lai panāktu kardinālas izmaiņas teritoriju līdzsvarotai attīstībai.
Un tomēr nākotnē varam raudzīties cerīgi. Lai arī īpaši atbalstāmo teritoriju attīstības nacionālās programmas ietvaros jaunu projektu pieņemšana ir beigusies 2004.gadā (tikai turpinās iepriekš uzsāktie projekti), atbalsts atpalikušajām teritorijām būs daudz iespaidīgāks, jo tas būs saistīts ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izmantošanu, un to iespējas ir daudz lielākas.
Apsveicami, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un Valsts reģionālās attīstības aģentūra, veicot ES struktūrfondu līdzekļu sadali un īstenojot to izmantošanu, vadās no vērtībām un pieredzes, kas iegūta, īstenojot īpaša atbalsta programmas, un it sevišķi no teritoriju attīstības indeksa daudzpusīgas izmantošanas. Mūsuprāt, svarīgi panākt, lai arī pārējās ministrijas, izstrādājot savas attīstības stratēģiju un programmas, lielāku atbalstu paredzētu atpalikušajām teritorijām.
Jānodrošina, lai Nacionālais attīstības plāns 2007.– 2013.gadam un Valsts investīciju programma kā augstāko prioritāti paredzētu atbalstu atpalikušajām teritorijām. Tas nozīmē, ka jaunai īpaši atbalstāmo teritoriju attīstības programmai jābūt maksimāli integrētai ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda grantu shēmām, Nacionālo attīstības plānu, Valsts investīciju programmu, ministriju attīstības stratēģiju un citām programmām.
Būtiski samazināt reģionālās disproporcijas nevar viena atbildīgā ministrija un Valsts reģionālās attīstības aģentūra, neiesaistot reģionālās attīstības politikas īstenošanā arī citas ministrijas un institūcijas. Šobrīd valsts investīciju programma tiek īstenota sektorāli pa ministrijām. Parasti ministrijai vienkāršāk un drošāk ir ieguldīt līdzekļus attīstītākās teritorijās, nevis atpalikušās. Acīmredzot ir jāmaina investīciju prioritāte no sektorālās plānošanas uz teritoriālo un jāvadās no principa, ka sociāli ekonomiskajā ziņā vājākām teritorijām jāsaņem lielāks valsts atbalsts, tai skaitā investīcijas, nekā spēcīgākajām.

Aija Bauere, Oļģerts Krastiņš, Valentīna Locāne, Edvīns Vanags, Latvijas Statistikas institūts, Valsts reģionālās attīstības aģentūra

Reģionālā fonda darbība Latvijas plānošanas reģionos un rajonos no 1998. līdz 2004.gadam

Datu avots: Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Latvijas Statistikas institūta datu bāze