Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/626-3050

Rīgā 2005.gada 18.aprīlī

Par protokolu partnerības un sadarbības nolīgumam

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Protokolu, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. (Noslēgts 30.04.2004.) Statuss: spēkā kopš 01.03.2005.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore E.Dumpe

 

PROTOKOLS, KURŠ PIEVIENOTS PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMAM, AR KO IZVEIDO PARTNERĪBU STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN GRUZIJU, NO OTRAS PUSES, UN AR KURU ŅEM VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk — “dalībvalstis”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopienas”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija,

no vienas puses,

un GRUZIJA,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.

1. pants

Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija ir Puses Partnerības un sadarbības nolīgumā, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (turpmāk — “Nolīgums”), un kas parakstīts Luksemburgā, 1996. gada 22. aprīlī, un attiecīgi tāpat kā citas Kopienas dalībvalstis pieņem un ņem vērā Nolīgumu un tam pievienoto dokumentu tekstus.

2. pants

Lai ņemtu vērā nesenās institucionālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, Puses vienojas, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma spēka zaudēšanas Nolīgumā ietvertos noteikumus, kas attiecas uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, uzskata par saistošiem Eiropas Kopienai, kura ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas tiesības un pienākumus, ko tā uzņēmusies.

3. pants

Šis Protokols ir Nolīguma sastāvdaļa.

4. pants

1. Kopienas, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Gruzija šo Protokolu apstiprina atbilstīgi savām procedūrām.

2. Puses viena otrai paziņo par attiecīgo iepriekšējā punktā minēto procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

5. pants

1. Šis Protokols stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā 2003. gada Pievienošanās līgums, ja visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti ir deponēti pirms minētās dienas.

2. Ja pirms minētās dienas nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šis Protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments.

3. Ja pirms 2004. gada 1. maija nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šo Protokolu provizoriski piemēro no 2004. gada 1. maija.

6. pants

Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu tekstu sastāda čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovaku, slovēņu un ungāru valodā.

Tekstus minētajās valodās pievieno šim Protokolam, un tie ir vienlīdz autentiski tekstiem citās valodās, kurās ir sastādīti Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu teksti.

7. pants

Šis Nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovaku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un gruzīnu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks.

 

PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS LĪGUMS

par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

— Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopiena”,

no vienas puses, un

GRUZIJA,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ saites, kas pastāv starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Gruziju, un to kopīgās vērtības,

ATZĪSTOT, ka Kopiena un Gruzija vēlas šīs saites stiprināt un izveidot partnerību un sadarbību, kas pastiprinātu un paplašinātu attiecības, kuras iedibinātas jau agrāk, jo īpaši ar Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas, un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Nolīgumu par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību, kas noslēgts 1989.gada 18.decembrī,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu, un Gruzijas apņemšanos stiprināt politiskās un ekonomiskās brīvības, kas ir partnerības pamats,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt starptautisko mieru un drošību, kā arī strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā, un šajā nolūkā sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un citos forumos,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu, un Gruzijas stingro apņemšanos pilnīgi īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Eiropas drošības un sadarbības konferences (EDSK) Nobeiguma aktā, sekojošo Madrides un Vīnes sanāks­mju noslēguma dokumentos, EDSK Bonnas konferences dokumentā par ekonomisko sadarbību, Parīzes Hartā jaunai Eiropai un 1992.gada EDSK Helsinku dokumentā — “pārmaiņu pārbaudījumi”, kā arī citos EDSO pamatdokumentos,

ATZĪSTOT šajā sakarā, ka atbalsts Gruzijas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai sekmēs miera un stabilitātes nodrošināšanu Eiropā,

PĀRLIECINĀTAS, ka liela nozīme ir tiesiskumam un cilvēktiesību, jo īpaši minoritāšu tiesību ievērošanai, kā arī daudzpartiju sistēmas izveidošanai ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām un ekonomikas liberalizācijai ar mērķi izveidot tirgus ekonomiku, un atzīstot Gruzijas centienus izveidot politiskās un ekonomiskās sistēmas, kas balstītas uz šiem principiem,

UZSKATOT, ka Partnerības un sadarbības Līguma pilnīga īstenošana būs gan atkarīga no Gruzijas politisko, ekonomisko un juridisko reformu turpināšanas un pabeigšanas, kā arī sadarbībai vajadzīgo faktoru ieviešanas, gan arī veicinās visu iepriekšminēto, jo īpaši, ņemot vērā EDSK Bonnas konferences secinājumus,

VĒLOTIES veicināt reģionālo sadarbību ar kaimiņvalstīm jomās, uz kurām attiecas šis Līgums, lai veicinātu reģiona labklājību un stabilitāti, un jo īpaši iniciatīvas, kuru mērķis ir sadarbības un savstarpējas uzticības rosināšana starp neatkarīgajām valstīm Transkaukāza reģionā un citām kaimiņvalstīm,

VĒLOTIES izveidot un attīstīt regulāru politisko dialogu par savstarpēji saistošajiem divpusējiem, reģionālajiem un starp­tautiskajiem jautājumiem,

ATZĪSTOT UN ATBALSTOT Gruzijas vēlmi izveidot ciešu sadarbību ar Eiropas iestādēm,

ņemot vērā nepieciešamību veicināt ieguldījumus Gruzijā, tostarp ieguldījumus enerģētikas nozarē, un šajā sakarā ņemot vērā īpašo nozīmi, ko Kopiena un tās dalībvalstis piešķir taisnīgiem tranzīta nosacījumiem energoproduktu eksportēšanā; apstiprinot Kopienas un to dalībvalstu, un Gruzijas dalību Eiropas Enerģētikas Hartā, kā arī Enerģētikas hartas nolīguma un Enerģētikas hartas protokola par energo­efektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem pilnīgā īstenošanā,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas gribu attiecīgā gadījumā nodrošināt ekonomisko sadarbību un sniegt tehnisku palīdzību,

PATUROT PRĀTĀ šā Nolīguma lietderību, lai sekmētu pakāpenisku Gruzijas tuvināšanos plašākai sadarbībai Eiropā un kaimiņreģionos, un Gruzijas pakāpenisku iekļaušanos atvērtā starptautiskajā sistēmā,

IEVĒROJOT Pušu apņemšanos liberalizēt tirdzniecību saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem,

APZINOTIES vajadzību uzlabot nosacījumus, kas skar uzņēmējdarbību un ieguldījumus, un nosacījumus tādās jomās kā uzņēmējsabiedrību dibināšana, darbaspēks, pakalpojumu sniegšana un kapitāla plūsma,

PĀRLIECINĀTAS, ka šis Līgums radīs jaunus apstākļus ekonomikas sakaros starp Pusēm, un jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu attīstībā, kas ir būtiski ekonomikas pārstrukturēšanai un tehnoloģiskai modernizācijai,

VĒLOTIES izveidot ciešu sadarbību vides aizsardzības jomā, ņemot vērā Pušu savstarpējo atkarību šajā jomā,

atzīstot to, ka sadarbība nelegālās imigrācijas novēršanā un kontrolē ir viens no šā Līguma pamatmērķiem,

VĒLOTIES veicināt sadarbību kultūras jomā un uzlabot informācijas plūsmu,

ir noslēgušas šo līgumu.

1.pants

Ar šo tiek izveidota partnerība starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses. Šīs partnerības mērķi ir:

— nodrošināt attiecīgu pamatu Pušu politiskajam dialogam, kas ļautu attīstīties politikas sakariem,

— atbalstīt Gruzijas centienus nostiprināt demokrātiju, attīstīt ekonomiku un pabeigt pāreju uz tirgus ekonomiku,

— veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, un saskaņotus ekonomikas sakarus starp Pusēm, lai tādējādi sekmētu to ilgtspējīgu ekonomikas attīstību,

— nodrošināt sadarbības pamatu likumdošanas, ekonomiskajā, sociālajā, finansiālajā, civilo zinātņu, tehnoloģiju un kultūras jomā.

I sadaļa

VISPĀRĪGI PRINCIPI

2. pants

Demokrātijas, starptautisko tiesību un cilvēktiesību principu ievērošana, kā īpaši noteikts ANO statūtos, Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā jaunai Eiropai, kā arī tirgus ekonomikas principu ievērošana, ietverot tos, kas formulēti EDSK Bonnas konferences dokumentos, liek pamatus Pušu iekšējai politikai un ārpolitikai un ir partnerības un šā Līguma būtiski elementi.

3. pants

Puses uzskata, ka to turpmākai labklājībai un stabilitātei ir būtiski, lai neatkarīgās valstis, kas radušās pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sairuma (še turpmāk — “neatkarīgās valstis”), saglabātu un attīstītu sadarbību savā starpā atbilstīgi Helsinku Nobeiguma akta principiem un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kā arī labu kaimiņattiecību garā, un visiem spēkiem rosinās šo procesu.

4. pants

Puses attiecīgi izskata mainošos apstākļus Gruzijā, jo īpaši ekonomiskos nosacījumus tajā un uz tirgu orientētās ekonomikas reformas īstenošanu. Sadarbības padome, ņemot vērā šos apstākļus, var sniegt ieteikumus Pusēm par jebkuras šā Līguma daļas pilnveidošanu.

II sadaļa

POLITISKAIS DIALOGS

5. pants

Starp Pusēm izveido regulāru politisko dialogu, ko tām ir nodoms attīstīt un pastiprināt. Tas pavada un nostiprina Eiropas Savienības un Gruzijas tuvināšanos, atbalsta politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas notiek minētajā valstī, un sekmē jaunu sadarbības veidu izveidi. Ar politisko dialogu:

— nostiprinās Gruzijas saites ar Kopienu un tās dalībvalstīm un tādējādi ar visu demokrātisko valstu kopienu kopumā. Ar šo Līgumu panāktā ekonomiskā konverģence radīs intensīvākas politiskās attiecības,

— radīs augošu konverģenci pozīcijās par savstarpēji saistošiem starptautiskajiem jautājumiem, tādējādi paaugstinot drošību un stabilitāti šajā reģionā un veicinot Transkaukāza neatkarīgo valstu turpmāku attīstību,

— paredz, ka Puses cenšas sadarboties jautājumos, kas attiecas uz Eiropas drošības un stabilitātes stiprināšanu, demo­krātijas principu ievērošanu, cilvēktiesību, jo īpaši minoritāšu tiesību ievērošanu un veicināšanu, un vajadzības gadījumā apspriežas par attiecīgiem jautājumiem.

šādu dialogu var risināt uz reģionāla pamata, lai veicinātu reģionālo konfliktu un saspīlējuma atrisināšanu.

6. pants

Ministru līmenī politisko dialogu risina Sadarbības padome, kas izveidota saskaņā ar 81.pantu, kā arī citos gadījumos pēc savstarpējas vienošanās.

7. pants

Puses izveido citas politiskā dialoga procedūras un mehānismus, jo īpaši šāda veida dialogu:

— regulāras tikšanās augstāko amatpersonu līmenī starp Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvjiem, no vienas puses, un Gruzijas pārstāvjiem, no otras puses,

— pilnīga diplomātisko kanālu izmantošana starp Pusēm, tostarp attiecīga saskare divpusējā un daudzpusējā jomā, kā, piemēram, ANO, EDSO sanāksmēs un citur,

— citādi līdzekļi, tostarp iespējamas ekspertu tikšanās, kas sekmētu šā dialoga nostiprināšanu un attīstīšanu.

8. pants

Parlamentārā līmenī politiskais dialogs norisinās Parlamentārās sadarbības komitejas struktūrā, kas izveidota saskaņā ar 86.pantu.

III sadaļa

PREČU TIRDZNIECĪBA

9. pants

1. Puses savā starpā vienojas par vislielākās labvēlības režīmu šādās jomās:

— muitas nodokļi un tarifi, kurus piemēro attiecībā uz importu un eksportu, tostarp šādu nodokļu un tarifu iekasēšanas veids,

— noteikumi attiecībā uz muitošanu, tranzītu, noliktavām un pārkraušanu,

— nodokļi un jebkura veida citi iekšējie maksājumi, kurus tieši vai netieši piemēro importētajām precēm,

— maksāšanas veidi un šādu maksājumu pārvedums,

— noteikumi attiecībā uz preču pārdošanu, pirkšanu, transportēšanu, izplatīšanu un izmantošanu iekšējā tirgū.

2. Šā panta 1.punkta noteikumi neattiecas uz:

a) priekšrocībām, kas piešķirtas ar nolūku izveidot muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu, vai saskaņā ar šādas savienības vai zonas izveidošanu;

b) atsevišķām valstīm piešķirtajām priekšrocībām saskaņā ar PTO noteikumiem un citiem starptautiskiem pasākumiem par labu jaunattīstības valstīm;

c) priekšrocībām, kas piešķirtas blakus esošajām valstīm, lai atvieglotu pierobežas pārvadājumus.

3. Pārejas laikā, kas beidzas datumā, kad Gruzija pievienojas PTO, vai 1998.gada 31.decembrī — atkarībā no tā, kas notiek ātrāk — 1.punktā paredzētie noteikumi neattiecas uz Ipielikumā noteiktajām priekšrocībām, ko Gruzija piešķīrusi citām valstīm, kas radušās pēc PSRS sairuma.

10. pants

1. Puses vienojas, ka brīva tranzīta princips ir šā Līguma mērķu sasniegšanas būtisks noteikums.

Šajā sakarā katra Puse nodrošina to preču neierobežotu tranzītu pāri savai teritorijai vai caur to, kuru izcelsme ir citas Puses muitas teritorijā vai kuras ir paredzētas citas Puses muitas teritorijai.

2. Puses savstarpēji piemēro VVTT Vpanta 2., 3., 4. un 5. punktā aprakstītos noteikumus.

3. Šajā pantā ietvertie noteikumi neskar nekādus īpašus noteikumus saistībā ar īpašām nozarēm, jo īpaši tādām kā trans­ports, vai tie produkti, par kuriem Puses ir vienojušās.

11. pants

Neskarot tiesības un pienākumus, kas izriet no savstarpēji saistošām starptautiskajām konvencijām par preču pagaidu ievešanu, katra Puse turklāt piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmaksājumiem un ievedmuitas nodokļiem par precēm, kuras ievestas uz laiku, tādos gadījumos un saskaņā ar tādām procedūrām, kas noteiktas jebkurā citā šai Pusei saistošā starptautiskajā konvencijā par šo jautājumu, saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Ņem vērā nosacījumus, saskaņā ar kuriem attiecīgā Puse ir pieņēmusi saistības, kas izriet no šādas konvencijas.

12. pants

1. Gruzijas izcelsmes preces ieved Kopienā bez daudzuma ierobežojumiem, neskarot šā Līguma 14., 17. un 18.panta noteikumus.

2. Kopienas izcelsmes preces ieved Gruzijā bez jebkādiem daudzuma ierobežojumiem vai pasākumiem ar līdzvērtīgu iedarbību, neskarot šā Līguma 14.panta noteikumus.

13. pants

Preces starp Pusēm tirgo par tirgus cenām.

14. pants

1. Ja kādu produktu ieved vienas Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt kaitējumu līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu vietējiem ražotājiem, Kopiena vai Gruzija, atkarībā no tā, kuru tas skar, var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar šādām procedūrām vai nosacījumiem.

2. Pirms jebkuru pasākumu veikšanas vai pēc iespējas drīz gadījumos, uz kuriem attiecas 4.punkts, Kopiena vai Gruzija, atkarībā no konkrētā gadījuma, iesniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu, kā paredzēts XIsadaļā.

3. Ja apspriežu rezultātā Puses nepanāk vienošanos 30 dienu laikā pēc tam, kad Sadarbības padomei paziņots par darbībām, lai izvairītos no šādas situācijas, Puse, kas pieprasījusi apspriedes, var brīvi ierobežot attiecīgo produktu importu vai noteikt citus atbilstīgus pasākumus tādā mērā un uz tik ilgu laiku, kāds nepieciešams, lai novērstu vai labotu šo kaitējumu.

4. Kritiskos apstākļos, ja kavēšanās izraisītu grūti labojamu kaitējumu, Puses var veikt pasākums pirms apspriedēm, ar nosacījumu, ka apspriedes tiks piedāvātas tūlīt pēc šīs darbības veikšanas.

5. Izvēloties pasākumus saskaņā ar šo pantu, Puses dod priekšroku tādiem pasākumiem, kas rada vismazākos traucējumus šā Līguma mērķu sasniegšanai.

6. Šā panta noteikumi nekādi neietekmē un neliedz kādai Pusei veikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar VVTT VIpantu, Līgumu par VVTT VIpanta īstenošanu, Līgumu par VVTT VI, XVIun XXIIIpanta interpretāciju un īstenošanu vai saskaņā ar attiecīgajiem iekšējiem tiesību aktiem.

15. pants

Puses apņemas apsvērt, ciktāl to ļauj apstākļi, šā Līguma noteikumu pilnveidošanu attiecībā uz preču savstarpējo tirdzniecību, tostarp situāciju, kas rodas sakarā ar Gruzijas pievienošanos PTO. Sadarbības padome var sniegt ieteikumus Pusēm par šādu pilnveidošanu, ko Puses varētu īstenot, ja to pieņem, atbilstīgi nolīgumam starp Pusēm un saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.

16. pants

Šis Līgums neizslēdz aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz importu, eksportu vai tranzītprecēm, kas pamatoti ar sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem; cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības un veselības aizsardzības apsvērumiem; dabas resursu aizsardzības apsvērumiem; valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas līdzekli vai kā slēptu tirdzniecības ierobežojumu.

17. pants

Šī sadaļa neattiecas uz to tekstilizstrādājumu tirdzniecību, kas ietverti kombinētās nomenklatūras 50.līdz 63.nodaļā. Šo izstrādājumu tirdzniecību reglamentē ar atsevišķu nolīgumu, kas parafēts 1995.gada 22.decembrī un provizoriski piemērots no 1996.gada 1.janvāra.

18. pants

1. Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā iekļauto produktu tirdzniecību reglamentē ar šīs sadaļas noteikumiem, izņemot 12.pantu.

2. Izveido kontaktgrupu ogļu un tērauda jautājumos, ko veido Kopienas pārstāvji, no vienas puses, un Gruzijas pārstāvji, no otras puses.

Kontaktgrupa regulāri apmainās ar informāciju par visiem jautājumiem attiecībā uz oglēm un tēraudu, kas interesē Puses.

19. pants

Kodolmateriālu tirdzniecība notiek saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma noteikumiem. Ja nepieciešams, uz kodolmateriālu tirdzniecību attiecas īpaša nolīguma noteikumi, ko noslēdz starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Gruziju.

IV sadaļa

NOTEIKUMI, KAS SKAR UZŅĒMĒJDARBĪBU UN IEGULDĪJUMUS

I nodaļa

DARBA NOSACĪJUMI

20. pants

1. Atbilstīgi katrā dalībvalstī piemērojamajiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Kopiena un tās dalībvalstis cenšas nodrošināt, lai režīms, kas piešķirts tiem Gruzijas pilsoņiem, kuri ir likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminētu pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar pašas dalībvalsts pilsoņiem.

2. Atbilstīgi Gruzijā piemērojamajiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Gruzija cenšas nodrošināt, lai režīms, kas piešķirts tiem kādas dalībvalsts pilsoņiem, kuri ir likumīgi nodarbināti Gruzijas teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminētu pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar Gruzijas pašas pilsoņiem.

21. pants

Sadarbības padome izskata, kādā veidā var uzlabot uzņēmēju darba apstākļus atbilstīgi Pušu starptautiskajām saistībām, ietverot tās, kas izklāstītas EDSK Bonnas konferences dokumentā.

22. pants

Sadarbības padome sniedz ieteikumus 20.un 21.panta īstenošanai.

II nodaļa

NOSACĪJUMI, KAS SKAR UZŅĒMĒJSABIEDRĪBU DIBINĀŠANU UN DARBĪBU

23. pants

1. Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Gruzijas uzņēmējsabiedrību dibināšanai, kā noteikts 25.panta d)apakšpunktā, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībām.

2. Neskarot IVpielikumā minētās atrunas, Kopiena un tās dalībvalstis piešķir to Gruzijas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem, kas dibināti to teritorijās, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkurai Kopienas uzņēmējsabiedrībai.

3. Kopiena un tās dalībvalstis piešķir to Gruzijas uzņēmējsabiedrību filiālēm, kas dibinātas to teritorijās, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrību filiālēm.

4. Neskarot atrunas, kas minētas Vpielikumā, un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, Gruzija piešķir Kopienas uzņēmējsabiedrību dibināšanai, kā noteikts 25.panta d)apakšpunktā, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts Gruzijas vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībām, atkarībā no tā, kāds ir labvēlīgāks, kā arī piešķir to Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas dibinātas to teritorijā, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts tās pašas uzņēmējsabiedrībām vai filiālēm, vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībai vai filiālei, atkarībā no tā, kāds ir labvēlīgāks.

24. pants

1. Neskarot 100.panta noteikumus, 23.panta noteikumi neattiecas uz gaisa transportu, iekšējo ūdensceļu transportu un jūras transportu.

2. Attiecībā uz turpmāk minētajām darbībām, ko veic kuģu aģentūras, lai sniegtu pakalpojumus starptautiskajam jūras trans­portam, ietverot vairākveidu trans­porta pārvadājumus, kas daļēji notiek pa jūru, katra Puse tomēr atļauj otras Puses uzņēmējsabiedrībām komerciāli darboties tās teritorijā meitasuzņēmumu vai filiāļu veidā, saskaņā ar tādiem dibināšanas un darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kas piešķirti Puses pašas uzņēmējsabiedrībām vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrības meitasuzņēmumiem vai filiālēm, atkarībā no tā, kuri ir labvēlīgāki, un saskaņā ar katrā Pusē piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem.

3. Šādas darbības ietver, bet ne tikai:

a)jūras transporta un saistīto pakalpojumu tirgdarbību un pārdošanu, izmantojot tiešu saskarsmi ar pircējiem, no kotēšanas līdz rēķina iesniegšanai, ja šos pakalpojumus veic vai piedāvā pats pakalpojumu sniedzējs vai tie pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem pakalpojumu pārdevējs izveidojis pastāvīgu tirdzniecības sadarbību;

b)jebkura transporta un saistīto pakalpojumu pirkšanu un izmantošanu savā vai pircēju vārdā (un atkalpārdošanu saviem pircējiem), ietverot jebkāda veida iekšzemes transporta pakalpojumus, jo īpaši iekšzemes ūdensceļu, autotransporta un dzelzceļa transporta pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai sniegtu integrētu pakalpojumu;

c) tās dokumentācijas sagatavošanu, kas saistīta ar pārvadājuma dokumentiem, muitas dokumentiem vai citu to dokumentiem, kas saistīti ar pārvadāto preču izcelsmi un raksturu;

d) darījuma informācijas sniegšanu, izmantojot visus līdzekļus, ietverot datorizētas informācijas sistēmas un elektronisku datu apmaiņu (kas pakļauta jebkuriem nediskriminējošiem ierobežojumiem saistībā ar telekomunikācijām);

e) jebkādu darījumu slēgšanu ar jebkuru vietējo kuģu aģentūru, ietverot līdzdalību uzņēmējsabiedrības kapitālā un pieņemto vietējo darbinieku iecelšanu amatā (vai, attiecībā uz ar ārvalstu darbiniekiem — saskaņā ar attiecīgajiem šā Līguma noteikumiem);

f) rīkošanos uzņēmējsabiedrību vārdā, inter alia organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu, ja vajadzīgs.

25. pants

Šajā Līgumā:

a)“Kopienas uzņēmējsabiedrība” vai, attiecīgi, “Gruzijas uzņēmējsabiedrība” ir uzņēmējsabiedrība, kura izveidota saskaņā ar dalībvalsts vai, attiecīgi, Gruzijas tiesību aktiem, un kuras juridiskā adrese vai tās centrālā administrācija, vai galvenā darījumu vieta atrodas Kopienas vai, attiecīgi, Gruzijas teritorijā. Tomēr, ja uzņēmējsabiedrībai, kura izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts vai, attiecīgi, Gruzijas tiesību aktiem, Kopienas vai, attiecīgi, Gruzijas teritorijā atrodas vienīgi tās juridiskā adrese, šo uzņēmējsabiedrību uzskata par Kopienas vai, attiecīgi, Gruzijas uzņēmējsabiedrību tikai tad, ja tās darbībai ir īsta un pastāvīga saikne ar kādas dalībvalsts vai, attiecīgi, Gruzijas ekonomiku;

b) uzņēmējsabiedrības “meitasuzņēmums” ir uzņēmējsabiedrība, kuru efektīvi kontrolē pirmā uzņēmējsabiedrība;

c)uzņēmējsabiedrības “filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta bez juridiskas personas statusa, kurai piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu uzņēmējdarbību ar trešām personām, lai šīm trešām personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic darījumi tieši ar šādu mātesuzņēmumu, bet gan tās var veikt darījumus atzara uzņēmējdarbības vietā;

d)“dibināšana” ir a)apakšpunktā minēto Kopienas vai Gruzijas uzņēmējsabiedrību tiesības uzsākt saimniecisko darbību, dibinot meitasuzņēmumus un filiāles Gruzijā vai, attiecīgi, Kopienā;

e)“darbība” ir saimniecisko darbību veikšana;

f)“saimnieciskās darbības” ir rūpnieciska, komerciāla un profesionāla rakstura darbības.

Attiecībā uz starptautisko jūras trans­portu, ietverot vairākveidu satiksmi, kas daļēji notiek pa jūru, šīs nodaļas un IIInodaļas noteikumus izmanto arī ārpus Kopienas vai, attiecīgi, ārpus Gruzijas dibinātie dalībvalstu vai Gruzijas piederīgie, kā arī ārpus Kopienas vai, attiecīgi, ārpus Gruzijas dibinātās kuģošanas sabiedrības, kuras kontrolē kādas dalībvalsts vai, attiecīgi, Gruzijas piederīgie, ja to kuģi ir reģistrēti minētajā dalībvalstī vai, attiecīgi, Gruzijā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem.

26. pants

1. Neatkarīgi no jebkuriem citiem šā Līguma noteikumiem, jebkuru Pusi nedrīkst kavēt veikt pasākumus piesardzības iemeslu dēļ, tostarp pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, noguldītājus, apdrošinājuma ņēmējus un personas, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, vai lai nodrošinātu finanšu sistēmas vienotību un stabilitāti. Ja šādi pasākumi neatbilst šā Līguma noteikumiem, tos nedrīkst izmantot kā līdzekli, lai apietu kādas Puses pienākumus saskaņā ar šo Līgumu.

2. Neko šajā Līgumā nedrīkst iztulkot kā prasību jebkurai Pusei atklāt informāciju, kas saistīta ar individuālu pircēju darījumiem vai kontiem, vai jebkādu konfidenciālu informāciju vai komercnoslēpumu, kas ir valsts iestāžu rīcībā.

3. šajā Līgumā, “finanšu pakalpojumi” ir III pielikumā aprakstītās darbības.

27. pants

Šā Līguma noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot jebkādus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu to, ka šā Līguma noteikumus izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts pieeju tās tirgum.

28. pants

1. Neatkarīgi no šīs sadaļas Inodaļas noteikumiem, jebkurai Kopienas uzņēmējsabiedrībai vai Gruzijas uzņēmējsabiedrībai, kas dibināta Gruzijā vai, attiecīgi, Kopienas teritorijā, saskaņā ar uzņēmuma reģistrācijas valsts spēkā esošajiem tiesību aktiem, ir tiesības Gruzijas vai, attiecīgi, Kopienas teritorijā pašai vai ar tās meitasuzņēmumu vai filiāļu starpniecību nodarbināt darbiniekus, kuri ir Kopienas dalībvalstu vai, attiecīgi, Gruzijas pilsoņi, ja vien šādi darbinieki ir pamatpersonāls, kā noteikts 2.punktā, un ja viņus nodarbina tikai šīs uzņēmējsabiedrības vai filiāles. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas tikai uz šādas nodarbinātības laikposmu.

2. Iepriekšminēto uzņēmējsabiedrību, še turpmāk — “organizāciju”, pamatpersonāls ir “darbinieki, kas pārcelti darbā citā šā uzņēmuma struktūrā”, kā noteikts c)punktā, kas iedalīti šādās kategorijās, ja vien šī organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas ir tajā strādājušas vai bijušas tās biedri (izņemot akciju kontrolpaketes īpašniekus):

a) personas, kas organizācijā ieņem vadošus amatus un kas pamatā pārvalda uzņēmuma vadību, un kuras, galvenokārt, vispārēji uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, ietverot:

— personas, kas vada uzņēmumu vai uzņēmuma nodaļu vai apakšnodaļu,

— personas, kas uzrauga un kontrolē citu administrācijas darbinieku, speciālistu vai vadītāju darbu,

— personas, kam ir pilnvaras personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba, vai ieteikt pieņemt darbā vai atlaist no darba, vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

b) personas, kas strādā organizācijā un kurām ir neikdienišķas zināšanas, kuras ir būtiskas sakarā ar uzņēmuma pakalpojumiem, pētījuma aparatūru, metodēm vai vadību. Šādu zināšanu novērtējumā var atspoguļot ne tikai zināšanas, kas ir specifiskas šim uzņēmumam, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba vai aroda veidu, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ietverot piederību akreditētai profesijai;

c) “darbinieks, kas pārcelts darbā citā šā uzņēmuma struktūrā” ir fiziska persona, kas strādā organizācijā kādas Puses teritorijā un kas saimniecisko darbību veikšanai uz laiku tiek pārcelta otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai uzņēmējdarbības vietai jāatrodas kādas Puses teritorijā un darbiniekam jābūt pārceltam uz tādu minētās organizācijas uzņēmumu (filiāli, meitasuzņēmumu), kas efektīvi veic līdzīgas saimnieciskas darbības otras Puses teritorijā.

29. pants

1. Puses visiem spēkiem cenšas izvairīties no jebkādiem tādiem pasākumiem vai darbībām, kas padara otras Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanas un darbības nosacījumus stingrāk ierobežotus nekā tie, kas ir spēkā dienā pirms šā Līguma parakstīšanas.

2. Šā panta noteikumi neskar 37.panta noteikumus; gadījumus, uz ko attiecas 37.pants, reglamentē tikai ar tā noteikumiem, izņemot jebkādus citus.

3. Rīkojoties partnerības un sadarbības garā un ievērojot 43.panta noteikumus, Gruzijas valdība informē Kopienu par saviem nodomiem iesniegt jaunus tiesību aktus vai pieņemt jaunus noteikumus, kas var padarīt nosacījumus par Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu dibināšanu vai darbību Gruzijā stingrāk ierobežotus nekā tie, kas ir spēkā dienā pirms šā Līguma parakstīšanas. Kopiena var lūgt Gruzijai darīt zināmus šo tiesību aktu vai noteikumu projektus un uzsākt apspriešanos par minētajiem projektiem.

4. Ja Gruzijā ieviestie jaunie tiesību akti vai noteikumi var padarīt stingrāk ierobežotus nosacījumus par Gruzijā nodibināto Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu darbību nekā tie, kas ir spēkā šā Līguma parakstīšanas dienā, šādi attiecīgie tiesību akti vai noteikumi trīs gadu laikā pēc attiecīgā akta stāšanās spēkā neattiecas uz tiem meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas jau ir nodibināti Gruzijā attiecīgā akta stāšanās spēkā laikā.

III nodaļa

PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU

SNIEGŠANA starp Kopienu un GRUZIJU

30. pants

1. Puses apņemas, saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, veikt nepieciešamus pasākumus, lai pakāpeniski ļautu sniegt pakalpojumus tām Kopienas vai Gruzijas uzņēmējsabiedrībām, kas ir nodibinātas citā Pusē, nekā tās personas Puse, kam šie pakalpojumi ir paredzēti, ņemot vērā pakalpojumu nozaru attīstību Pusēs.

2. Sadarbības padome sniedz ieteikumus 1.punkta īstenošanai.

31. pants

Puses sadarbojas ar mērķi attīstīt tirgus orientētu pakalpojumu nozari Gruzijā.

32. pants

1. Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju starptautiskajam jūras tirgum un satiksmei uz komerciāliem pamatiem:

a) iepriekšminētais noteikums neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu, kas piemērojama vienai vai otrai šā Līguma Pusei. Līnijpārvadātāji, kas nav konferences biedri, varēs brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr viņi ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem pamatiem.

b) Puses apstiprina savas saistības ievērot brīvas konkurences vidi, kam ir būtiska iezīme sauso un šķidro beztaras preču apgrozībā.

2. Piemērojot 1.punkta principus, Puses:

a) no šā Līguma spēkā stāšanās brīža nepiemēro nekādus jebkuras Kopienas dalībvalsts un bijušās Padomju Savienības divpusējo nolīgumu kravas dalīšanas noteikumus;

b) neievieš kravas dalīšanas noteikumus turpmākajos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, izņemot tādos ārkārtējos apstākļos, kad vienas vai otras šā Līguma Puses laineru kuģniecības sabiedrībām citādi nebūtu iespējams efektīvi uzturēt satiksmi uz attiecīgo trešo valsti un no tās;

c) aizliedz kravas dalīšanas nosacījumus turpmākajos divpusējos noslīgumos par sauso un šķidro beztaras preču apgrozību;

d) šim Līgumam stājoties spēkā, atceļ visus vienpusējus pasākumus, administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kuriem varētu būt ierobežojošas vai diskriminējošas sekas attiecībā uz brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā.

3. Katra Puse kuģiem, ko vada otrās Puses piederīgie vai uzņēmējsabiedrības, inter alia piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts Puses pašas kuģiem, attiecībā uz piekļuvi ostām, kuras atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanai, kā arī attiecībā uz saistītajām maksām un atlīdzību, muitas atvieglojumiem, piestātņu sadalījumam un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

4. Kopienas pilsoņi un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz starptautiskā jūras transporta pakalpojumus, var brīvi sniegt starp­tautiskos jūras un upes transporta pakalpojumus Gruzijas iekšējos ūdensceļos, un otrādi.

33. pants

Lai nodrošinātu koordinētu transporta attīstību starp Pusēm, kas ir pielāgota to komerciālajām vajadzībām, pēc šā Līguma stāšanās spēkā uz nosacījumiem par savstarpējo pieeju tirgum un pakalpojumu sniegšanu autotransporta, dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu jomā un, attiecīgā gadījumā, gaisa transporta jomā, var attiecināt īpašus nolīgumus, kurus Puses apspriež attiecīgā gadījumā.

IVnodaļa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

34. pants

1. Šīs sadaļas noteikumus piemēro ar ierobežojumiem, kas pamatoti ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem.

2. Tos nepiemēro attiecībā uz darbībām, kuras jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

35. pants

Attiecībā uz šo sadaļu nekas šajā Līgumā neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus un noteikumus par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba nosacījumiem un fizisko personu uzņēmējdarbības veikšanu un pakalpojumu sniegšanu, ja vien tās tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas ir paredzētas jebkurai Pusei saskaņā ar kādu konkrētu šā Līguma noteikumu. Iepriekšminētais noteikums neliedz piemērot 34.pantu.

36. pants

Šā Līguma II, IIIun IVnodaļas noteikumu priekšrocības attiecas arī uz tām uzņēmējsabiedrībām, ko kopīgi kontrolē un kas pilnīgi pieder Gruzijas un Kopienas uzņēmējsabiedrībām.

37. pants

Režīms, kuru viena Puse piešķīrusi otrai Pusei saskaņā ar šo Līgumu, attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, ko aptver VVPT, sākot ar vienu mēnesi pirms attiecīgo Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) saistību stāšanās spēkā nekādā gadījumā nevar būt labvēlīgāks par to, ko šī pirmā Puse piešķīrusi saskaņā ar VVPT noteikumiem, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem.

38. pants

Šā Līguma II, III un IV nodaļā neņem vērā režīmu, ko Kopiena, tās dalībvalstis vai Gruzija ir piešķīrusi saskaņā ar saistībām, kuras tās uzņēmušās atbilstīgi ekonomikas integrācijas nolīgumiem saskaņā ar VVPT V panta principiem.

39. pants

1. Vislielākās labvēlības režīms, kas piešķirts saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, neattiecas uz nodokļu priekšrocībām, ko Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz nolīgumiem par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citiem nodokļu noteikumiem.

2. Neko šajā sadaļā nedrīkst interpretēt kā tādu, kas Pusēm liegtu pieņemt vai īstenot jebkādus tādus pasākumus, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu nemaksāšanu, saskaņā ar noteikumiem nolīgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējos nodokļu likumos.

3. Neko šajā sadaļā nedrīkst interpretēt kā tādu, kas liedz dalībvalstīm vai Gruzijai, piemērojot attiecīgos savu nodokļu likumu noteikumus, noteikt atšķirības starp tiem nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīves vietu.

40. pants

Neskarot 28.panta noteikumus, nekādu II, IIIun IVnodaļas noteikumu nedrīkst interpretēt kā tādu, kas dotu tiesības:

— dalībvalstu vai, attiecīgi, Gruzijas pilsoņiem ieceļot vai uzturēties Gruzijas vai, attiecīgi, Kopienas teritorijā jebkādā statusā, jo īpaši kā uzņēmējsabiedrības daļas īpašniekam vai partnerim, tās vadītājam vai darbiniekam, vai pakalpojumu sniedzējam vai saņēmējam,

— Gruzijas uzņēmējsabiedrību meitas­uzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Kopienas teritorijā Gruzijas pilsoņus,

— Kopienas uzņēmējsabiedrību meitas­uzņēmumiem vai filiālēm Gruzijā nodarbināt vai likt Gruzijas teritorijā nodarbināt Kopienas pilsoņus,

— Gruzijas uzņēmējsabiedrībām vai Gruzijas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nogādāt Gruzijas personas, lai tās darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem,

— Kopienas uzņēmējsabiedrībām vai Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Gruzijā nogādāt darbiniekus, kas ir dalībvalstu pilsoņi saskaņā ar pagaidu darba līgumiem.

V nodaļa

KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLS

41. pants

1. Puses apņemas atļaut visus tos kārtējos maksājumus brīvi konvertējamā valūtā starp Kopienas un Gruzijas rezidentiem, kas saistīti ar preču, pakalpojumu vai personu kustību, kuri veikti saskaņā ar šā Līguma noteikumiem.

2. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā, pēc šā Līguma stāšanās spēkā nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar reģistrācijas valsts tiesību aktiem, un ieguldījumiem, kuri veikti saskaņā ar II nodaļas noteikumiem, un šo ieguldījumu un visas peļņas, ko rada šie ieguldījumi, likvidāciju vai repatriāciju.

3. Neskarot 2.vai 5.punktu, no šā Līguma stāšanās spēkā neievieš nekādus jaunus valūtas maiņas ierobežojumus kapitāla apritei un ar to saistītajiem kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Gruzijas rezidentiem, kā arī nepadara esošos noteikumus stingrākus.

4. Puses savstarpēji apspriežas, lai atvieglotu citu kapitāla veidu apriti, kas nav minēti 2.punktā, starp Kopienu un Gruziju, lai veicinātu šā Līguma mērķus.

5. Attiecībā uz šā panta noteikumiem līdz brīdim, kad Gruzijas valūta kļūs pilnīgi konvertējama Starptautiskā valūtas fonda (SVF) statūtu VIIIpanta nozīmē, ārkārtējos apstākļos Gruzija var piemērot valūtas maiņas ierobežojumus, kas saistīti ar īstermiņa un vidēja termiņa finanšu kredītu piešķiršanu vai saņemšanu, tādā mērā, kādā šie ierobežojumi ir uzlikti Gruzijai attiecībā uz šādu kredītu piešķiršanu un ir atļauti saskaņā ar Gruzijas statusu atbilstīgi SVF. Šos ierobežojumus Gruzija piemēro bez diskriminācijas. Tos piemēro tā, lai radītu vismazākos iespējamos traucējumus šim Līgumam. Gruzija tūlīt paziņo Sadarbības padomei par šādu pasākumu ieviešanu un par pārmaiņām, kas ar tiem saistītas.

6. Neskarot 1.un 2.punktu, ja ārkārtējos apstākļos kapitāla aprite starp Kopienu un Gruziju izraisa vai draud izraisīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Gruzijā, Kopiena un, attiecīgi, Gruzija var veikt drošības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti starp Kopienu un Gruziju uz termiņu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja šādi pasākumi ir noteikti nepieciešami.

VI nodaļa

INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA

42. pants

1. Saskaņā ar šā panta un III pielikuma noteikumiem Gruzija turpina uzlabot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai, līdz piektā gada beigām pēc šā Līguma stāšanās spēkā, tā nodrošinātu līdzīgu aizsardzības līmeni kā Kopienā, ietverot efektīvus līdzekļus šādu tiesību īstenošanai.

2. Līdz piektā gada beigām pēc šā Līguma stāšanās spēkā Gruzija pievienojas daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas II pielikuma 1.punktā, kuru puses ir dalībvalstis vai kuras dalībvalstis de facto piemēro, saskaņā ar šo konvenciju attiecīgajiem noteikumiem.

V sadaļa

SADARBĪBA LIKUMDOŠANAS JOMĀ

43. pants

1. Puses atzīst, ka svarīgs nosacījums ekonomisko saišu stiprināšanai starp Gruziju un Kopienu ir esošo un turpmāko Gruzijas tiesību aktu tuvināšana Kopienas tiesību aktiem. Gruzija cenšas nodrošināt, ka tās tiesību akti pakāpeniski tiks saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem.

2. Tiesību aktu tuvināšana jo īpaši attiecas uz šādām jomām: normatīvie akti attiecībā uz uzņēmējsabiedrību ieguldījumiem; muitas likums; uzņēmējdarbības tiesības; likumi par bankām; uzņēmējsabiedrību pārskati un nodokļi; intelektuālais īpašums; darbinieku aizsardzība darba vietā; finanšu pakalpojumi; konkurences noteikumi; publiskais iepirkums; cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzība; vide; patērētāju aizsardzība; netiešie nodokļi; tehniskie noteikumi un standarti; kodoltiesības un noteikumi kodoljomā; un transports.

3. Kopiena nodrošina Gruziju ar tehnisko palīdzību šo pasākumu īstenošanai, kurā inter alia var ietilpt:

— ekspertu apmaiņa,

— laicīgu informācijas sniegšana, jo īpaši par attiecīgajiem tiesību aktiem,

— semināru organizēšana,

— apmācības,

— atbalsts Kopienas tiesību aktu tulkošanā attiecīgajās nozarēs.

44. pants

1. Papildus 43.pantam Kopiena nodrošina Gruziju ar tehnisko palīdzību, kas attiecas uz konkurences tiesību aktu izstrādāšanu un ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz:

— tādu vienošanos un asociāciju starp uzņēmumiem, un to saskaņotu darbību, kas var izraisīt konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai izkropļojumus,

— uzņēmumu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tirgū,

— valsts atbalstu, kas izraisa konkurences kropļojumus,

— komerciālu valsts monopolu,

— publiskiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām,

— konkurences tiesību aktu piemērošanas, kā arī līdzekļu, lai nodrošinātu atbilstību tiem, pārskatīšanu un uzraudzīšanu.

2. Puses apņemas saskaņoti pārbaudīt to, ka tiek piemēroti attiecīgie konkurences tiesību akti gadījumos, ja ir traucēta tirdzniecība starp pusēm.

VI sadaļa

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

45. pants

1. Kopiena un Gruzija izveido ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir sekmēt Gruzijas ekonomiskās reformas un ekonomikas atjaunošanas procesu un Gruzijas ilgtspējīgu attīstību. Šāda sadarbība stiprina esošās ekonomiskās saites, kas nāk par labu abām Pusēm.

2. Politikas un citu pasākumu izstrādāšanas mērķis būs radīt ekonomiskās un sociālās reformas, kā arī Gruzijas ekonomiskās un tirdzniecības sistēmas pārstrukturēšanu, ņemot vērā ilgtspējības un saskaņotas sociālās attīstības prasības; tajos arī pilnīgi ietver vides apsvērumus.

3. Šajā nolūkā sadarbība tiks īpaši vērsta uz ekonomisko un sociālo attīstību, cilvēkresursu attīstību, uzņēmumu atbalstu (ietverot privatizāciju, ieguldījumus un finanšu pakalpojumu attīstību), lauksaimniecību un pārtikas nozari, enerģētiku, transportu, tūrismu, vides aizsardzību, reģionālo sadarbību un monetāro politiku.

4. Īpašu uzmanību velta pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību starp Transkaukāza reģiona neatkarīgajām valstīm un citām kaimiņvalstīm, lai veicinātu šā reģiona harmonisku attīstību.

5. Attiecīgā gadījumā Kopiena var sniegt tehnisku palīdzību ekonomiskai sadarbībai un citiem sadarbības veidiem, kas paredzēti šajā Līgumā, ņemot vērā Kopienas attiecīgo Padomes regulu, kas piemērojama tehniskai palīdzībai neatkarīgajās valstīs, kā arī saskaņotās prioritātes indikatīvajā programmā, kas saistīta ar Kopienas tehnisko palīdzību Gruzijai, un tās izveidotās koordinācijas un īstenošanas procedūras.

46. pants

sadarbība preču un pakalpojumu tirdzniecības jomā

Puses sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka Gruzijas starptautiskā tirdzniecība tiek veikta saskaņā ar PTO noteikumiem.

Šāda sadarbība ietver konkrētus jautājumus, kas tieši attiecas uz tirdzniecības veicināšanu, tostarp:

— tirdzniecības un ar tirdzniecību sais­tīto jautājumu politikas izstrādāšana, ietverot maksājumus un mijieskaita mehānismus,

— attiecīgu tiesību aktu projektu izstrādāšana,

— palīdzība, lai sagatavotos iespējamajai Gruzijas iestāšanās PTO.

47. pants

Rūpnieciskā sadarbība

1. Sadarbības mērķis ir īpaši veicināt:

— uzņēmējdarbības saišu attīstību starp abu Pušu komersantiem,

— Kopienas dalību Gruzijas centienos pārstrukturēt tās rūpniecību,

— pārvaldības uzlabošanu,

— attiecīgu komerciālu noteikumu un prakses pilnveidošanu,

— vides aizsardzību,

— militārrūpnieciskā kompleksa pārveidi.

2. Šā panta noteikumi neskar uzņēmumiem piemērojamo Kopienas konkurences noteikumu izpildi.

48. pants

Būvniecība

Puses sadarbojas būvniecības nozares jomā.

Šīs sadarbības mērķis inter alia ir Gruzijas būvniecības nozares modernizācija un pārstrukturēšana atbilstīgi tirgus ekonomikas principiem, pienācīgi ņemot vērā attiecīgos veselības, drošības un vides aspektus.

49. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Paturot prātā attiecīgās Kopienas un dalībvalstu pilnvaras un kompetenci, sadarbības mērķis ir izveidot gan vietējiem, gan ārvalstu ieguldījumiem labvēlīgu vidi, īpaši radot labākus nosacījumus ieguldījumu aizsardzībai, kapitāla nodošanai un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām.

2. Šīs sadarbības mērķi jo īpaši ir:

— attiecīgā gadījumā, noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Gruziju par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību,

— attiecīgā gadījumā, noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Gruziju par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu,

— radīt labvēlīgus apstākļus ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanai Gruzijas ekonomikā,

— izveidot stabilas un atbilstīgas komerctiesības un uzņēmējdarbības nosacījumus, kā arī apmainīties ar informāciju par tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvo praksi ieguldījumu jomā,

— apmainīties ar informāciju par ieguldījumu iespējām, inter alia izmantojot tirdzniecības izstādes, citas izstādes, tirdzniecības nedēļas un citus pasākumus.

50. pants

Publiskais iepirkums

Puses sadarbojas, lai izstrādātu nosacījumus atklātai un uz konkurenci balstītai līgumslēgšanas tiesību par precēm un pakalpojumiem piešķiršanai, jo īpaši izmantojot konkursa uzaicinājumus.

51. pants

Sadarbība standartu un atbilstības novērtēšanas jomā

1. Sadarbība starp Pusēm veicina pielīdzināšanu starptautiski pieņemtajiem kritērijiem, principiem un pamatnostādnēm kvalitātes jomā. Nepieciešamas darbības sekmēs virzību uz savstarpēju atzīšanu atbilstības novērtēšanas jomā, kā arī Gruzijas produktu kvalitātes uzlabošanu.

2. šajā nolūkā Puses cenšas sadarboties tādu tehniskas palīdzības projektu jomā, kuri:

— veicinās pienācīgu sadarbību ar organizācijām un iestādēm, kas specializējas šajās jomās,

— veicinās Kopienas tehnisko noteikumu izmantošanu un Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru piemērošanu,

— ļaus dalīties pieredzē un tehniskajā informācijā kvalitātes vadības jomā.

52. pants

Kalnrūpniecība un izejvielas

1. Pušu mērķis ir palielināt ieguldījumus un tirdzniecību kalnrūpniecības un izejvielu jomā.

2. Sadarbība ir īpaši vērsta uz šādām jomām:

— informācijas apmaiņa par kalnrūpniecības un krāsaino metālu nozares perspektīvām,

— sadarbības tiesiskā regulējuma izveide,

— tirdzniecības jautājumi,

— tiesību aktu vides jomā pieņemšana un īstenošana,

— apmācība,

— drošība kalnrūpniecībā.

53. pants

Sadarbība zinātnē un tehnoloģijā

1. Puses veicina sadarbību civilajā zinātniskajā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (PTA), pamatojoties uz savstarpēju labumu un ņemot vērā resursu pieejamību, atbilstīgu pieeju to attiecīgajām programmām, nodrošinot pienācīgu līmeni intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību (IĪT) efektīvajā aizsardzībā.

2. Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā ietver:

— zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņu,

— kopīgas PTA darbības,

— apmācību un mobilitātes programmas tiem zinātniekiem, pētniekiem un tehniķiem, kas abās pusēs nodarbojas ar PTA.

Ja šāda sadarbība izpaužas kā darbības, kas saistītas ar izglītību un/vai apmācību, to īsteno saskaņā ar 54.panta noteikumiem.

Puses, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, var iesaistīties cita veida zinātnes un tehnoloģijas sadarbībā.

Īstenojot šādus sadarbības pasākumus, īpašu uzmanību veltī to zinātnieku, inženieru, pētnieku un tehniķu pārcelšanai citā amatā, kuri ir vai ir bijuši iesaistīti masveida iznīcināšanas ieroču pētniecībā un/vai ražošanā.

3. Sadarbību, uz ko attiecas šis pants, īsteno saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, kurus izstrādā un slēdz saskaņā ar katras Puses pieņemtajām procedūrām, un kuros inter alia nosaka attiecīgus intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus.

54. pants

Izglītība un apmācība

1. Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības un profesionālo kvalifikāciju līmeni Gruzijā gan valsts, gan privātajā sektorā.

2. Sadarbība ir īpaši vērsta uz šādām jomām:

— augstākās izglītības un apmācības sistēmu atjaunināšana Gruzijā, ietverot augstākās izglītības iestāžu un augstākās izglītības diplomu akreditācijas sistēmu,

— sabiedriskā un privātā sektora vadošā personāla un valsts civildienesta ierēdņu apmācība prioritārajās jomās, kas vēl jānosaka,

— sadarbība izglītības iestāžu starpā un starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem,

— skolotāju, absolventu, administratoru, jauno zinātnieku un pētnieku, un jauniešu mobilitāte,

— mācību veicināšana Eiropas studiju jomā attiecīgajās iestādēs,

— Kopienas valodu mācīšana,

— konferenču tulku pēcdiploma apmācība,

— žurnālistu apmācība,

— instruktoru apmācība.

3. Iespējamu vienas Puses dalību otras Puses attiecīgajās programmās izglītības un apmācības jomā var izskatīt saskaņā ar Pušu attiecīgajām procedūrām; tad, attiecīgā gadījumā, izveido iestāžu sistēmu un sadarbības plānus, balstoties uz Gruzijas līdzdalību Kopienas programmā Tempus.

55. pants

Lauksaimniecība, un agrārās un pārtikas rūpniecības nozare

Sadarbības mērķis šajā jomā ir agrārās reformas izpilde, Gruzijas lauksaimniecības, agrārās un pārtikas rūpniecības un pakalpojumu nozares modernizācija, pārstrukturēšana un privatizācija, Gruzijas produktu vietējā un ārvalstu tirgus attīstība tādā veidā, kas nodrošina vides aizsardzību, ņemot vērā nepieciešamību uzlabot pārtikas piegādes drošību, kā arī agrārās un pārtikas rūpniecības nozares attīstību, un lauksaimniecības produktu pārstrādes un izplatīšanas uzlabošanu. Pušu mērķis ir arī pakāpeniski tuvināt Gruzijas standartus Kopienas tehniskajiem noteikumiem par rūpniecības un lauksaimniecības pārtikas produktiem, ietverot sanitārās un fitosanitārās normas.

56. pants

Enerģētika

1. Sadarbība notiek saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem un Eiropas Enerģētikas hartu, paturot prātā Enerģētikas hartas nolīgumu un Protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem un ņemot vērā Eiropas enerģijas tirgu pakāpenisku integrāciju.

2. Sadarbība cita starpā ietver šādas jomas:

— enerģētikas politikas izstrādāšanu un pilnveidošanu,

— enerģētikas nozares vadības un regulēšanas uzlabošanu atbilstīgi tirgus ekonomikai,

— energoapgādes uzlabošanu, ietverot elektroapgādes drošību, ekonomiskā un videi draudzīgā veidā,

— energotaupības un energoefektivitātes veicināšanu un Enerģētikas hartas protokola par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem īstenošanu,

— enerģētikas nozares infrastruktūras modernizāciju,

— energotehnoloģiju uzlabošanu attiecībā uz energoapgādi un tiešo patēriņu visos enerģijas veidos,

— vadību un tehnisko apmācību enerģētikas nozarē,

— energomateriālu un energoproduktu transportēšanu un tranzītu,

— institucionālu, juridisku, fiskālu un citu nosacījumu ieviešanu, kas nepieciešami, lai rosinātu izvērst tirdzniecību un ieguldījumus enerģētikas nozarē,

— ūdens enerģijas un citu reģeneratīvo energoresursu attīstību.

3. Puses apmainās ar attiecīgo informāciju par ieguldījumu projektiem enerģētikas nozarē, jo īpaši saistībā ar naftas un gāzes cauruļvadu vai citu energoproduktu transportēšanas līdzekļu būvēšanu un renovāciju. Tās sadarbojas ar nolūku īstenot pēc iespējas efektīvāk IVsadaļas un 49.panta noteikumus attiecībā uz ieguldījumiem enerģētikas nozarē.

57. pants

Vide

1. Paturot prātā Eiropas Enerģētikas hartu un 1993.gada Lucernas konferences deklarāciju, kā arī ņemot vērā Enerģētikas hartas nolīgumu, jo īpaši tā 19.pantu, un Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem, Puses attīsta un stiprina savstarpēju sadarbību vides un cilvēka veselības jomā.

2. Sadarbības mērķis ir vides apstākļu pasliktināšanās apkarošana un jo īpaši:

— efektīvs piesārņojuma līmeņa monitorings un vides novērtējums; informācijas sistēma par vides stāvokli,

— gaisa un ūdens vietēja, reģionāla un pārrobežu piesārņojuma apkarošana,

— ekoloģiskā sanācija,

— ilgtspējīga, efektīva un ekoloģiski efektīva enerģijas ražošana un izmantošana,

— rūpniecisko iekārtu drošība,

— ķīmisku vielu klasifikācija un droša rīkošanās ar tām,

— ūdens kvalitāte,

— atkritumu apjoma samazināšana, pārstrāde un droša apglabāšana, Bāzeles Konvencijas īstenošana,

— lauksaimniecības, augsnes erozijas un ķīmiskā piesārņojuma ietekme uz vidi,

— mežu aizsardzība,

— bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, aizsargātās platības un bioloģisko resursu ilgtspējīga izmantošana un apsaim­niekošana,

— zemes izmantošanas plānošana, ietverot būvniecību un pilsētplānošanu,

— ekonomisku un fiskālu instrumentu izmantošana,

— pasaules klimata pārmaiņas,

— izglītība un izpratnes veidošana par vidi,

— tehniska palīdzība radioaktivitātes skarto zonu sanācijai un attiecīgo veselības un sociālo problēmu risināšanai,

— Espoo konvencijas Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā īstenošana.

3. Sadarbību īsteno, jo īpaši izmantojot:

— plānošanu saistībā ar dabas katastrofām un citām ārkārtējām situācijām,

— informācijas un ekspertu apmaiņu, ietverot informāciju un ekspertus, kas sais­tīti ar tīro tehnoloģiju nodošanu un drošu un videi draudzīgu biotehnoloģiju izmantošanu,

— kopīgus pētniecības pasākumus,

— tiesību aktu uzlabošanu, tuvinot tos Kopienas standartiem,

— vides izglītību un attiecīgo iestāžu stiprināšanu,

— sadarbību reģionālā līmenī, ietverot sadarbību Eiropas Vides aģentūras struktūrā, un sadarbību starptautiskā līmenī,

— stratēģiju izveidi, jo īpaši saistībā ar globāliem vides un klimata jautājumiem, kā arī ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības sasniegšanu,

— pētījumus par ietekmi uz vidi.

58. pants

Transports

Puses attīsta un stiprina savstarpēju sadarbību transporta jomā.

Šīs sadarbības mērķis inter alia ir Gruzijas sistēmu un tīklu pārstrukturēšana un modernizācija, un, attiecīgā gadījumā, transporta sistēmu savietojamības attīstība un nodrošināšana plašākas transporta sistēmas izveides kontekstā. īpašu uzmanību pievērš tradicionālām sakaru saitēm starp neatkarīgajām valstīm Transkaukāza reģionā un citām kaimiņvalstīm.

Sadarbība inter alia ietver:

— autotransporta, dzelzceļu, ostu un lid­ostu vadības un darbības modernizēšanu,

— dzelzceļu, ūdensceļu, autoceļu, ostu, lidostu un aeronavigācijas infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ietverot lielāko vispārējas intereses maršrutu modernizāciju un Eiropas transporta tīkla sasaisti ar iepriekšminētajiem transporta veidiem, jo īpaši attiecībā uz projektu Traceca,

— kombinētā transporta veicināšanu un attīstību,

— kopīgu pētniecības un attīstības programmu veicināšanu,

— likumīga pamata un iestāžu sistēmas sagatavošanu politikas attīstībai un īstenošanai, ietverot transporta nozares privatizāciju.

59. pants

Pasta pakalpojumi un telekomunikācijas

Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses paplašina un stiprina sadarbību šādās jomās:

— telekomunikāciju nozares un pasta pakalpojumu attīstības politikas un pamatnostādņu izveide,

— tarifu politikas principu un tirgvedības pilnveidošana telekomunikāciju un pasta pakalpojumu nozarē,

— tehnoloģijas un zinātības (know-how) nodošana, ietverot Eiropas tehniskos standartus un sertifikācijas sistēmas,

— telekomunikāciju un pasta pakalpojumu projektu attīstības un ieguldījumu piesaistes veicināšana,

— telekomunikāciju un pasta pakalpojumu sniegšanas efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana, tostarp izmantojot apakšnozaru darbību liberalizāciju,

— progresīva telekomunikāciju izmantošana, jo īpaši elektroniskās naudas jomā,

— sakaru tīklu pārvaldība un to optimizācija,

— atbilstīgs likumdošanas pamats telekomunikāciju un pasta pakalpojumu sniegšanai un radiofrekvenču diapazona izmantošanai,

— apmācība telekomunikāciju un pasta pakalpojumu jomā darbībai tirgus apstākļos.

60. pants

Finanšu pakalpojumi

Īpašs sadarbības mērķis ir atvieglot Gruzijas iesaistīšanos vispārēji atzītās savstarpējo norēķinu sistēmās. Tehniska palīdzība tiek vērsta uz:

— banku un finanšu pakalpojumu pilnveidošanu, kopējā kredītresursu tirgus attīstību, Gruzijas iesaistīšanos vispārēji atzītā savstarpējo norēķinu sistēmā,

— fiskālās sistēmas un tās iestāžu attīstību Gruzijā, un pieredzes apmaiņu un personāla apmācību,

— apdrošināšanas pakalpojumu attīstību, kas inter alia radītu labvēlīgu pamatu Kopienas uzņēmējsabiedrību dalībai kopuzņēmumu dibināšanā apdrošināšanas nozarē Gruzijā, kā arī eksporta kredītapdrošināšanas attīstību.

šī sadarbība jo īpaši veicinās Gruzijas un dalībvalstu attiecību attīstību finanšu pakalpojumu nozarē.

61. pants

Reģionu attīstība

1. Puses stiprina sadarbību reģionu attīstības un teritorijas apsaimniekošanas jomā.

2. šajā sakarā Puses veicina informācijas apmaiņu starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm par reģionālo un teritorijas apsaimniekošanas politiku un par reģionālās politikas izstrādāšanas metodēm, īpaši uzsverot nelabvēlīgo apgabalu attīstību.

Tās arī rosina attiecīgo reģionu tiešu kontaktēšanos ar sabiedriskajām organizācijām, kas atbild par reģionālās attīstības plānošanu, ar nolūku inter alia apmainīties ar reģionālās attīstības sekmēšanas metodēm un veidiem.

62. pants

Sadarbība sociālajā jomā

1. Attiecībā uz veselību un drošību Puses attīsta savstarpēju sadarbību, lai uzlabotu veselības aizsardzības un darbinieku drošības līmeni.

Sadarbība jo īpaši ietver:

— izglītību un apmācību par veselības un drošības jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot augsta riska darbības nozarēm,

— preventīvo pasākumu pilnveidošanu un veicināšanu, lai novērstu arodslimības un citas ar darbu saistītas kaites,

— smaga negadījuma briesmu novēršanu un toksisku ķīmisku vielu apsaimniekošanu,

— pētījumus, kas pilnveido zināšanu bāzi saistībā ar darba vidi un darbinieku veselību un drošību.

2. Attiecībā uz nodarbinātību sadarbība jo īpaši ietver tehnisku palīdzību:

— darba tirgus optimizācijai,

— darbā iekārtošanas un konsultāciju pakalpojumu modernizācijai,

— pārstrukturēšanas programmu plānošanai un vadībai,

— vietējās nodarbinātības veicināšanai,

— informācijas apmaiņai par elastīgas nodarbinātības programmām, ietverot programmas, kas rosina pašnodarbinātību un veicina uzņēmējdarbību.

3. Puses īpašu uzmanību pievērš sadarbībai sociālās aizsardzības jomā, kas inter alia ietver sadarbību Gruzijas sociālās aizsardzības reformu plānošanā un īstenošanā.

Šo reformu mērķis ir attīstīt Gruzijā tādas aizsardzības metodes, kas raksturīgas tirgus ekonomikai, un tās ietver visus sociālās aizsardzības veidus.

63. pants

Tūrisms

Puses izvērš un attīsta savstarpēju sadarbību, kas ietver:

— tūrisma veicināšanu,

— informācijas plūsmas palielināšanu,

— zinātības (know-how) tālāknodošanu,

— kopīgu darbību iespēju izpēti,

— sadarbību starp valsts pilnvarotām tūrisma organizācijām,

— apmācību tūrisma attīstībai.

64. pants

Mazie un vidējie uzņēmumi

1. Pušu mērķis ir attīstīt un stiprināt mazos un vidējos uzņēmumus un to asociācijas, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu sadarbību Kopienā un Gruzijā.

2. Sadarbība ietver tehnisku palīdzību, jo īpaši šādās jomās:

— mazo un vidējo uzņēmumu tiesiskā regulējuma pilnveidošana,

— piemērotas infrastruktūras attīstība (aģentūra mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, sakari, palīdzība mazo un vidējo uzņēmumu fonda izveidē),

— tehnoloģisko parku izveide.

65. pants

Informācija un sakari

Puses atbalsta modernu informācijas apstrādes metožu pilnveidošanu, ietverot informācijas nesējus, un veicina efektīvu savstarpēju informācijas apmaiņu. Priekšroku dod programmām, kuru mērķis ir nodrošināt plašu sabiedrību ar pamatinformāciju par Kopienu un Gruziju, ietverot, ja iespējams, piekļuvi datubāzēm, pilnīgi ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības.

66. pants

Patērētāju aizsardzība

Puses uzsāks ciešu sadarbību, kuras mērķis ir panākt to patērētāju aizsardzības sistēmu atbilstību. Šī sadarbība var ietvert informācijas apmaiņu par likumdošanu un institucionālo reformu; pastāvīgu sistēmu izveidošanu ar savstarpēju informāciju par bīstamiem ražojumiem; patērētājiem sniedzamās informācijas uzlabošanu, jo īpaši par cenām, piedāvāto produktu un pakalpojumu īpašībām; apmaiņu pilnveidošanu starp patērētāju interešu pārstāvjiem; patērētāju aizsardzības politikas atbilstības palielināšanu; un semināru un apmācību organizēšanu.

67. pants

Muita

1. Sadarbības mērķis ir nodrošināt atbilstību visiem tiem noteikumiem, kurus plānots pieņemt saistībā ar tirdzniecību un godīgu tirdzniecību, un panākt Gruzijas muitas sistēmas tuvināšanu Kopienas muitas sistēmai.

2. Sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:

— informācijas apmaiņu,

— darba metožu uzlabošanu,

— kombinētās nomenklatūras un vienotā administratīvā dokumenta ieviešanu,

— Kopienas un Gruzijas tranzīta sistēmu savstarpēju sasaisti,

— pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem,

— atbalstu modernu muitas informācijas sistēmu ieviešanai,

— semināru un apmācību organizēšanu.

Vajadzības gadījumā tiek sniegta tehniska palīdzība.

3. Neskarot turpmāku sadarbību, kas paredzēta šajā Līgumā un jo īpaši 72.un 74.pantā, administratīvo iestāžu savstarpējā palīdzība muitas jautājumos notiek saskaņā ar šim Līgumam pievienotā protokola noteikumiem.

68. pants

Sadarbība statistikas jomā

Sadarbības mērķis šajā jomā ir efektīvas statistikas sistēmas attīstība, lai nodrošinātu ticamu statistiku, kas nepieciešama, lai atbalstītu un pārraudzītu ekonomikas reformas procesu un sekmētu privāto uzņēmumu attīstību Gruzijā.

Puses jo īpaši sadarbojas šādās jomās:

— Gruzijas statistikas sistēmas pielāgošana starptautiskajām metodēm, standartiem un klasifikācijai,

— statistikas informācijas apmaiņa,

— nepieciešamās makroekonomiskās un mikroekonomiskās statistikas informācijas sniegšana, lai īstenotu un vadītu ekonomikas reformas.

Kopiena sekmē šos mērķus, sniedzot tehnisku palīdzību Gruzijai.

69. pants

Ekonomika

Puses veicina ekonomikas reformas procesu un ekonomikas politikas koordinēšanu, sadarbojoties, lai uzlabotu attiecīgās ekonomikas pamatprincipu izpratni un ekonomikas politikas izstrādāšanu un īstenošanu tirgus ekonomikā. Šim nolūkam Puses apmainās ar informāciju par makroekonomiskajiem rezultātiem un perspektīvām.

Kopiena sniedz tehnisku palīdzību:

— lai palīdzētu Gruzijai ekonomikas reformas procesā, sniedzot ekspertu konsultācijas un tehnisku palīdzību,

— lai veicinātu sadarbību starp ekonomistiem, paātrinot zinātības (know-how) apmaiņu saistībā ar ekonomikas politikas izstrādāšanu un nodrošinot to pētījumu plašu izplatīšanu, kas saistīti ar šo politiku.

70. pants

Monetārā politika

Pēc Gruzijas iestāžu lūguma Kopiena sniedz tehnisku palīdzību, kuras mērķis ir atbalstīt Gruzijas centienus stiprināt tās monetāro sistēmu un panākt pilnībā konvertējamas valūtas ieviešanu.

Tajā ietvers tehnisku palīdzību Gruzijas monetārās politikas un kredītpolitikas izstrādāšanai un piemērošanai, pilnīgā saskaņā ar starptautiskajām finanšu iestādēm, darbinieku apmācībai un finanšu tirgu attīstībai, ietverot biržu. Tajā ietver arī neformālu viedokļu apmaiņu par Eiropas Monetārās sistēmas principiem un darbību un par Kopienas regulām attiecībā uz finanšu tirgiem un kapitāla apriti.

VII sadaļa

sadarbība demokrātijas un cilvēktiesību jautājumu jomā

71. pants

Puses sadarbojas visos jautājumos, kas attiecas uz demokrātisko iestāžu dibināšanu un pastiprināšanu, tostarp tajos, kas nepieciešami, lai stiprinātu tiesiskumu, un kas attiecas uz cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un EDSO principiem.

Šī sadarbība notiek tehniskas palīdzības programmu veidā, kas paredzētas, lai inter alia palīdzētu attiecīgo likumu un tiesību aktu izstrādāšanā un šādu tiesību aktu īstenošanā; tiesu iestāžu darbībā; valsts lomā tieslietu jautājumos; un vēlēšanu sistēmas darbībā. Attiecīgā gadījumā tajā var ietvert apmācību. Puses veicina saskari un apmaiņu savu valsts, reģionālo un tiesu iestāžu, parlamentāriešu un nevalstisko organizāciju starpā.

VIII sadaļa

sadarbība NELIKUMĪGU DARBĪBU NOVĒRŠANĀ un nelegālās imigrācijas novēršanas un kontroles JOMĀ

72. pants

Puses izveido sadarbību, kuras mērķis ir novērst tādas nelikumīgas darbības kā:

— nelikumīgas darbības ekonomikas jomā, ietverot korupciju,

— nelikumīgi darījumi ar dažādām precēm, ietverot rūpnieciskos atkritumus,

— viltošana.

Sadarbība iepriekšminētajās jomās balstīsies uz savstarpējo apspriešanos un ciešu mijiedarbību. Var sniegt tehnisku un administratīvo palīdzību, tostarp šādās jomās:

— valsts tiesību aktu projektu izstrādāšana nelikumīgu darbību novēršanas jomā,

— informācijas centru izveidošana,

— to iestāžu efektivitātes paaugstināšana, kas nodarbojas ar nelikumīgu darbību novēršanu,

— darbinieku apmācība un pētniecības infrastruktūras attīstība,

— tādu savstarpēji pieņemamu pasākumu izstrāde, kuru mērķis ir novērst nelikumīgas darbības.

73. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

1. Puses vienojas, ka jāpieliek pūles un jāsadarbojas, lai novērstu to, ka to finanšu sistēmas izmanto, lai legalizētu no noziedzīgām darbībām iegūtu peļņu vispār un jo īpaši no nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām.

2. Sadarbība šajā jomā ietver administratīvu un tehnisku palīdzību, lai izveidotu piemērotus standartus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas līdzvērtīgi tiem, kas pieņemti Kopienā un starptautiskajos forumos šajā jomā, ietverot finanšu darbības uzdevumu grupu naudas atmazgāšanas jautājumos (FATF).

74. pants

Narkotikas

Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses sadarbojas politikas un pasākumu lietderības un efektivitātes paaugstināšanā, lai apkarotu narkotiku un psihotropu vielu nelegālu ražošanu, piegādi un tirdzniecību, ietverot prekursoru plūsmas novirzīšanas novēršanu, kā arī narkotiku pieprasījuma novēršanā un samazināšanā. Sadarbība šajā jomā balstās uz savstarpēju apspriešanos un Pušu ciešu koordināciju attiecībā uz mērķiem un pasākumiem dažādās ar narkotikām saistītajās jomās.

75. pants

nelegālā imigrācija

1. Dalībvalstis un Gruzija vienojas sadarboties, lai novērstu un kontrolētu nelegālo imigrāciju. šajā sakarā:

— Gruzija piekrīt uzņemt atpakaļ jebkurus savus pilsoņus, kuri nelegāli atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, pēc šīs dalībvalsts lūguma un bez papildu formalitātēm, un

— katra dalībvalsts piekrīt uzņemt atpakaļ jebkurus savus valsts piederīgos, kā formulēts Kopienas vajadzībām, kuri nelegāli atrodas Gruzijas teritorijā, pēc Gruzijas lūguma un bez papildu formalitātēm.

Tāpat, dalībvalstis un Gruzija šādiem nolūkiem nodrošina savus valsts piederīgos ar attiecīgajiem personu apliecinošiem dokumentiem.

2. Gruzija piekrīt noslēgt tādus divpusējus nolīgumus ar tām dalībvalstīm, kas to lūdz, ar kuriem reglamentē īpašas atpakaļuzņemšanas saistības, tostarp tādu citu valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas saistības, kuri ir iebraukuši Gruzijas teritorijā no jebkuras šādas dalībvalsts.

3. Sadarbības padome izskata, kādas kopīgas pūles var veltīt, lai novērstu un kontrolētu nelegālu imigrāciju.

IX sadaļa

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

76. pants

Puses apņemas veicināt, rosināt un sekmēt sadarbību kultūras jomā. Attiecīgā gadījumā sadarbības priekšmets var būt Kopienas vai vienas vai vairāku dalībvalstu kultūras sadarbības programmas, un var attīstīt turpmākas darbības, kas interesē abas Puses.

Šī sadarbība var ietvert:

— informācijas un pieredzes apmaiņu pieminekļu, atradumu vietu (arhitektūras mantojums) un muzejisku vērtību saglabāšanas un aizsardzības jomā,

— kultūras apmaiņas starp iestādēm, māksliniekiem un citām personām, kas darbojas kultūras jomā,

— literāru darbu tulkošanu.

X sadaļa

finansiālā sadarbība tehniskas palīdzības jomā

77. pants

Lai sasniegtu šā Līguma mērķus un atbilstīgi 78., 79.un 80.pantam, Gruzija saņem pagaidu finansiālo palīdzību no Kopienas kā tehnisku palīdzību dotāciju veidā. Šīs palīdzības mērķis ir paātrināt Gruzijas ekonomikas pārveidi.

78. pants

Finansiālo palīdzību īsteno programmas Tacis struktūrā, kas paredzēts attiecīgajā Padomes regulā.

79. pants

Kopienas finansiālās palīdzības mērķus un jomas nosaka indikatīvajā programmā, kur atspoguļo prioritātes, par kurām abas Puses vienojas, ņemot vērā Gruzijas vajadzības, nozaru ietilpīgumu un reformas virzību. Puses par to informē Sadarbības padomi.

80. pants

Lai optimāli izmantotu pieejamos resursus, Puses nodrošina, ka Kopiena tehnisku palīdzību sniedz ciešā koordinācijā ar palīdzību no citiem avotiem, piemēram, dalībvalstīm, citām valstīm un tādām starptautiskām organizācijām kā Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

XI sadaļa

INSTITUCIONĀLIE, VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

81. pants

Ar šo tiek izveidota Sadarbības padome, kas pārrauga šā Līguma īstenošanu. Tā sanāk ministru līmenī vienu reizi gadā. Tā izskata visus būtiskos jautājumus, kas rodas šā Līguma struktūrā, un visus citus divpusējos vai starptautiskos jautājumus, kuri interesē abas Puses, lai sasniegtu šā Līguma mērķus. Sadarbības padome, abām Pusēm vienojoties, var sniegt arī attiecīgus ieteikumus.

82. pants

1. Sadarbības padomi veido Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas locekļi, no vienas puses, un Gruzijas valdības pārstāvji, no otras puses.

2. Sadarbības padome nosaka savu reglamentu.

3. Sadarbības padomes priekšsēdētāja posteni pārmaiņus ieņem Kopienas pārstāvis un Gruzijas valdības loceklis.

83. pants

1. Sadarbības padomei tās pienākumus pildīt palīdz Sadarbības komiteja, ko veido Eiropas Savienības Padomes locekļu un Eiropas Kopienu Komisijas locekļu pārstāvji, no vienas puses, un Gruzijas valdības pārstāvji, no otras puses, parasti augstāko civildienesta ierēdņu līmenī. Sadarbības padomes priekšsēdētāja posteni pārmaiņus ieņem Kopienas un Gruzijas pārstāvis.

Sadarbības padome savā reglamentā nosaka Sadarbības komitejas pienākumus, kas ietver Sadarbības padomes sanāksmju sagatavošanu, kā arī nosaka, kā komiteja darbojas.

2. Sadarbības padome var deleģēt jebkuras tās savas pilnvaras Sadarbības komitejai, kuras nodrošinās nepārtrauktību starp Sadarbības padomes sanāksmēm.

84. pants

Sadarbības padome var lemt par jebkādas citas īpašas komitejas vai struktūras izveidi, kas tai var palīdzēt tās pienākumu īstenošanā, un nosaka šādu komiteju vai struktūru sastāvu un pienākumus, un to, kā tās darbojas.

85. pants

Izskatot jebkuru jautājumu, kas rodas šā Līguma struktūrā saistībā ar noteikumu, kurā ir atsauce uz kādu VVTT/PTO pantu, Sadarbības padome cik vien iespējams ņem vērā interpretāciju, kādu attiecīgajam VVTT/PTO pantam parasti piešķir VVTTpuses.

86. pants

Ar šo izveido Parlamentāro sadarbības komiteju. Tā ir forums, kurā sanāk un apmainās ar viedokļiem Gruzijas parlamenta un Eiropas Parlamenta locekļi. Tā pati nosaka savu sanāksmju biežumu.

87. pants

1. Parlamentāro sadarbības komiteju veido Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un Gruzijas parlamenta locekļi, no otras puses.

2. Parlamentārā sadarbības komiteja nosaka savu reglamentu.

3. Parlamentāro sadarbības komiteju pēc kārtas vada, attiecīgi, Eiropas Parlamenta loceklis un Gruzijas parlamenta loceklis, saskaņā ar noteikumiem, kuri jānosaka tās reglamentā.

88. pants

Parlamentārā sadarbības komiteja var pieprasīt attiecīgu informāciju par šā Līguma īstenošanu no Sadarbības padomes, kura tad sniedz Komitejai pieprasīto informāciju.

Parlamentāro sadarbības komiteju informē par Sadarbības padomes ieteikumiem.

Parlamentārā sadarbības komiteja var sniegt ieteikumus Sadarbības padomei.

89. pants

1. Saskaņā ar šo Līgumu katra Puse apņemas nodrošināt, ka otras Puses fiziskām un juridiskām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar tās pašas pilsoņiem ir pieeja Pušu kompetentajām tiesām un administratīvajām struktūrām, lai aizstāvētu individuālās tiesības un īpašuma tiesības, ietverot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības.

2. Ievērojot savas attiecīgās pilnvaras un kompetences, Puses:

— sekmē šķīrējtiesas ieviešanu, lai izšķirtu strīdus, kas rodas komerciālajos un sadarbības darījumos, ko veic Kopienas un Gruzijas komersanti,

— vienojas, ka strīdā, kas nodots izskatīšanai šķīrējtiesā, katra strīda puse var, ja vien Pušu izraudzītās šķīrējtiesas noteikumi neparedz citādi, izvēlēties savu šķīrējtiesnesi neatkarīgi no viņa pilsonības, un ka trešais prezidējošais šķīrējtiesnesis vai vienīgais šķīrējtiesnesis var būt trešās valsts pilsonis,

— ieteiks to komersantiem izvēlēties, savstarpēji vienojoties, tiesību aktus, kuri attiecas uz to līgumiem,

— sekmē izmantot šķīrējtiesas noteikumus, ko izstrādājusi ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija (Uncitral), un izmantot jebkuru šķīrējtiesas centru valstī, kas parakstījusi 1958.gada 10.jūnijā Ņujorkā noslēgto Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu.

90. pants

Nekas šajā Līgumā neliedz jebkurai Pusei veikt jebkādus šādus pasākumus:

a) ko tā uzskata par nepieciešamiem, lai nepieļautu tādu datu izpaušanu, kas ir pretrunā ar tās drošības pamatinteresēm;

c) kas attiecas uz ieroču, munīcijas vai kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību vai uz aizsardzības nolūkiem nepieciešamu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ar noteikumu, ka šādi pasākumi netraucē konkurences nosacījumus attiecībā uz produktiem, kas nav konkrēti paredzēti militārām vajadzībām;

c) ko tā uzskata par būtiskiem tās drošībai — nopietnu iekšēju nemieru gadījumā, kas traucētu uzturēt likumību un kārtību; kara laikā vai nopietnas starptautiskas spriedzes laikā, kas rada kara draudus; vai lai pildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību;

d) tā uzskata par nepieciešamiem, lai ievērotu starptautiskās saistības un pienākumus divējāda lietojuma rūpniecības preču un tehnoloģiju kontrolē.

91. pants

1. Jomās, uz ko atticas šis Līgums, un neskarot nekādus īpašus noteikumus tajā,

— pasākumos, ko Gruzija piemēro attiecībā uz Kopienu, nedrīkst radīt nekāda veida diskrimināciju starp dalībvalstīm, to pilsoņiem vai to uzņēmējsabiedrībām vai uzņēmumiem,

— pasākumos, ko Kopiena piemēro attiecībā uz Gruziju, nedrīkst radīt nekāda veida diskrimināciju starp Gruzijas pilsoņiem vai to uzņēmējsabiedrībām, vai uzņēmumiem.

2. Šā panta 1.punkta noteikumi neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgos to nodokļu tiesību aktu noteikumus tiem nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī attiecībā uz viņu dzīvesvietu.

92. pants

1. Katra Puse var nodot izskatīšanai Sadarbības padomē jebkuru strīdu saistībā ar šā Līguma piemērošanu vai interpretāciju.

2. Sadarbības padome var strīdu izšķirt, sniedzot ieteikumu.

3. Ja strīdu nav iespējams izšķirt saskaņā ar 2.punktu, jebkura Puse var informēt otru Pusi par samierinātāja iecelšanu; otrai Pusei jāieceļ otrs šķīrējtiesnesis divu mēnešu laikā. Attiecībā uz šīs procedūras piemērošanu, Kopienu un tās dalībvalstis uzskata par vienu strīdā iesaistīto Pusi.

Sadarbības padome ieceļ trešo samierinātāju.

Samierinātāji pieņem ieteikumus ar balsu vairākumu. Šādi ieteikumi Pusēm nav saistoši.

4. Sadarbības padome var pieņemt strīda izšķiršanas reglamentu.

93. pants

Puses vienojas tūlīt konsultēties, izmantojot attiecīgus kanālus, pēc jebkuras Puses lūguma, lai apspriestu jebkuru jautājumu par šā Līguma interpretāciju vai īstenošanu un citiem attiecīgajiem aspektiem, kas skar Pušu attiecības.

Šā panta noteikumi nekādā veidā neietekmē un neskar 14., 92.un 98.pantu.

94. pants

Saskaņā ar šo Līgumu Gruzijai piešķirtais režīms nekādā gadījumā nedrīkst būt labvēlīgāks kā tas, ko dalībvalstis ir piešķīrušas cita citai.

95. pants

Šajā Līgumā termins “Puses” ir Gruzija, no vienas puses, un Kopiena vai tās dalībvalstis, vai Kopiena un tās dalībvalstis, saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no otras puses.

96. pants

Ciktāl uz jautājumiem, uz kuriem attiecas šis Līgums, attiecas Enerģētikas hartas nolīgums un tā protokoli, attiecībā uz šādiem jautājumiem piemēro Enerģētikas hartas nolīgumu un tā protokolus, tiem stājoties spēkā, bet tikai ciktāl šāda piemērošana ir tajos paredzēta.

97. pants

Šis Līgums sākumposmā ir noslēgts uz 10 gadiem. Šo Līgumu automātiski pārjauno gadu pēc gada, ja neviena no Pusēm sešus mēnešus pirms tā termiņa beigām neiesniedz otrai Pusei rakstisku paziņojumu par šā Līguma denonsēšanu.

98. pants

1. Puses veic visus nepieciešamos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu savas saistības atbilstīgi šim Līgumam. Puses nodrošina, lai tiktu sasniegti šajā Līgumā izklāstītie mērķi.

2. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi kādas saistības saskaņā ar šo Līgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Pirms tam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus, tā sniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama vispusīgai situācijas izpētei, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izvēloties šādus pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā Līguma darbību. Ja otra Puse to lūdz, par šiem pasākumiem tūlīt paziņo Sadarbības padomei.

99. pants

Līguma I, II, III, IVun Vpielikums kopā ar Protokolu ir šā Līguma neatņemama sastāvdaļa.

100. pants

Kamēr nav sasniegta tiesību vienlīdzība indivīdiem un komersantiem saskaņā ar šo Līgumu, šis Līgums neskar tiesības, kuras tiem piešķir spēkā esošie nolīgumi, kas ir saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruzijai, no otras puses, izņemot tādas jomas, kas ir Kopienas kompetencē, un neskarot tās dalībvalstu saistības, kas izriet no šā Nolīguma jomās, kuras ir to kompetencē.

101. pants

Šo Līgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti minētajos līgumos, un, no otras puses, Gruzijas teritorijā.

102. pants

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs ir šā Līguma depozitārs.

103. pants

Šā Līguma oriģinālu, kura teksts angļu, dāņu, franču, holandiešu, grieķu, itāļu, portugāļu, somu, spāņu, vācu, zviedru un gruzīnu valodā ir vienlīdz autentisks, deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

104. pants

Puses apstiprinās šo Līgumu saskaņā ar to pašu procedūrām.

Šis Līgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Puses paziņo Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, ka ir pabeigtas pirmajā daļā minētās procedūras.

Šis Līgums, tam stājoties spēkā un ciktāl tas attiecas uz Kopienas un Gruzijas attiecībām, aizstāj 1989.gada 18.decembrī Briselē parakstīto Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību par tirdzniecību un ekonomisko un komerciālo sadarbību.

105. pants

Gadījumā, ja līdz to procedūru pabeigšanai, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā, tiek īstenoti atsevišķi šā Līguma daļu noteikumi, izmantojot Pagaidu nolīgumu starp Kopienu un Gruziju, Puses vienojas, ka šādos apstākļos termins “Līguma spēkā stāšanās diena” ir diena, kad spēkā stājas Pagaidu nolīgums.

 

 

Pievienoto dokumentu saraksts

I pielikums	Indikatīvs priekšrocību saraksts, ko Gruzija ir piešķīrusi neatkarīgajām valstīm saskaņā ar 9.panta 3.punktu.
II pielikums	Konvencijas par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas 42.pantā.
III pielikums	Finanšu pakalpojumi, kas minēti 26.panta 3.punktā.
IV pielikums	Kopienas atrunas saskaņā ar 23.panta 2.punktu.
V pielikums	Gruzijas atrunas saskaņā ar 23.panta 4.punktu.

Protokols par administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos.

I pielikums

INDIKATĪVS PRIEKŠROCĪBU SARAKSTS, KO GRUZIJA IR PIEŠĶĪRUSI NEATKARĪGAJĀM VALSTĪM SASKAŅĀ AR 9.PANTA 3.PUNKTU

Visas neatkarīgās valstis:

1. Nepiemēro ievedmuitas nodokļus.

2. Importam nepiemēro ne PVN, ne akcīzes nodokļus.

3. Īpaša nekomerciālo darbību sistēma, ietverot maksājumus, kas izriet no šīm darbībām.

II pielikums

KONVENCIJAS PAR INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBĀM, KAS MINĒTAS 42.PANTĀ

1. Līguma 42.panta 2.punkts attiecas uz šādām daudzpusējām konvencijām:

— Starptautiskā konvencija par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Roma, 1961.),

— Protokols, kas attiecas uz Madrides Nolīgumu par atšķirības zīmju starptautisko reģistrāciju (Madride, 1989.),

— Nicas Nolīgums par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju atšķirības zīmju reģistrēšanai (pieņemts Ženēvā 1977.gadā, grozīts 1979.gadā),

— Budapeštas Līgums par mikroorganismu nosēdumu starptautisko atzīšanu patentēšanas vajadzībām (pieņemts 1977.gadā, grozīts 1980.gadā),

— Starptautiskā jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija (UPOV) (Ženēvas redakcija, 1991.).

2. Sadarbības padome var ieteikt 42.panta 2.punktu piemērot citām daudzpusējām konvencijām. Ja intelektuālā, rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma jomā rodas problēmas, kas ietekmē tirdzniecības nosacījumus, pēc jebkuras Puses lūguma rīko steidzamas apspriedes, lai rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus.

3. Puses apliecina, ka piešķir lielu nozīmi saistībām, kas izriet no šādām daudzpusējām konvencijām:

— Bernes Konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (Parīzes redakcija, 1971.),

— Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967.gada Stokholmas redakcijā ar 1979.gada grozījumiem),

— Madrides Nolīgums par atšķirības zīmju starptautisko reģistrāciju (1967.gada Stokholmas redakcijā ar 1979.gada grozījumiem),

— Līgums par sadarbību patentu jomā (pieņemts Vašingtonā 1970.gadā, grozīts 1979.un 1984.gadā).

4. No šā Līguma stāšanās spēkā dienas Gruzija attiecībā uz intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību atzīšanu un aizsardzību piešķir Kopienas uzņēmējsabiedrībām un pilsoņiem ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko tā piešķīrusi jebkurai trešai valstij saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

5. Šā pielikuma 4.punkta noteikumi neattiecas uz priekšrocībām, ko Gruzija piešķīrusi jebkurai trešai valstij uz faktiskā abpusīguma pamata, un uz priekšrocībām, ko Gruzija piešķīrusi kādai citai valstij no bijušās PSRS.

III pielikums

Finanšu pakalpojumi, kas minēti 26.panta 3.punktā

Finanšu pakalpojums ir jebkāds finansiāla rakstura pakalpojums, ko piedāvā kādas Puses finanšu pakalpojumu sniedzējs. Finanšu pakalpojumi ietver šādas darbības:

A.Visi apdrošināšanas un ar apdrošināšanu saistītie pakalpojumi

1. Tiešā apdrošināšana (ietverot kopapdrošināšanu)

(i) dzīvības apdrošināšana;

(ii) nedzīvības apdrošināšana.

2. Pārapdrošināšana un retrocesija.

3. Apdrošināšanas starpniecība, piemēram, apdrošināšanas brokeru un aģentu pakalpojumi.

4. Apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultācijas, aktuāra pakalpojumi, riska novērtēšanas un pretenziju izskatīšanas pakalpojumi.

B. Banku darbība un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

1. Noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no plašas sabiedrības.

2. Visa veida kreditēšana, inter alia ietverot patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un tirdzniecības darījumu finansēšanu.

3. Finanšu noma.

4. Visi maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumi, ietverot kredītkartes un debetkartes, ceļotāju čekus un bankas pārvedu vekseļus.

5. Garantijas un saistības.

6. Tirdzniecība savā vai klientu vārdā, vai nu biržā, vai ārpusbiržas tirgū, vai citādi, ar:

a) naudas tirgus instrumentiem (ietverot čekus, rēķinus, noguldījuma sertifikātus utt.);

b) ārvalstu valūtu;

c) atvasinātiem produktiem, ietverot, bet ne tikai, standartizētus nākotnes līgumus vai iespēju līgumus;

d) apmaiņas un procentu likmju instrumentiem, ietverot tādus produktus kā mijmaiņas darījumu līgumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi utt.;

e) vērtspapīriem;

f) citiem tirgojamiem instrumentiem un finanšu aktīviem, ietverot dārgmetālus.

7. Dalība visa veida vērtspapīru emisijā, ietverot riska parakstīšanu un izvietošanu, darbojoties kā aģentam (publiski vai privāti), un pakalpojumu sniegšana saistībā ar šādu emisiju.

8. Starpniecība naudas darījumos.

9. Aktīvu pārvaldīšana, ietverot skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldību, visa veida kolektīvo ieguldījumu pārvaldību, pensiju fondu pārvaldību, depozītu pārvaldīšanas un trasta pakalpojumus.

10. Finanšu aktīvu mijieskaits un starpbanku norēķini, ietverot vērtspapīrus, atvasinātos produktus un citus tirgojamus vērtspapīrus.

11. Konsultatīva starpniecība un citi finanšu palīgpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas 1.līdz 10.punktā, ietverot kredītu datu bāzi un kredītu analīzi; ieguldījumus un portfeļu analīzi, un attiecīgas konsultācijas; konsultācijas par pārņemšanu un par uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju.

12. Finanšu informācijas sniegšana un pārraide un finanšu datu apstrāde un ar to saistītā programmatūra no citu finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Finanšu pakalpojumu definīcija neattiecas uz šādām darbībām:

a) darbības, ko veic centrālās bankas vai jebkuras citas valsts iestādes saskaņā ar monetāro un valūtas maiņas politiku;

b) darbības, ko veic centrālās bankas, valsts aģentūras vai resori, vai valsts iestādes valdības labā vai ar valdības garantijām, izņemot gadījumus, kad šīs darbības var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar šādām valsts iestādēm;

c) darbības, kas ir sociālā nodrošinājuma vai valsts pensiju programmu tiesību aktos noteiktās sistēmas daļa, izņemot gadījumus, kad šīs darbības var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar valsts vai privātām iestādēm.

IV pielikums

KOPIENAS ATRUNAS SASKAŅĀ AR 23.PANTA 2.PUNKTU

Kalnrūpniecība

Dažās dalībvalstīs tām uzņēmējsabiedrībām, kuras nekontrolē Eiropas Kopiena, var būt nepieciešama koncesija kalnrūpniecības tiesībām un tiesībām iegūt izrakteņus.

Zveja

Pieeja tādiem bioloģiskajiem resursiem un zvejas vietām, kas atrodas Kopienas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos, kā arī to izmantošana, ir tikai tiem zvejas kuģiem, kas peld zem kādas Kopienas dalībvalsts karoga un ir reģistrēti Kopienas teritorijā, ja vien nav paredzēts citādi.

Nekustamā īpašuma iegāde

Dažās dalībvalstīs uz nekustamā īpašuma iegādi, ko izdara uzņēmējsabiedrības, kas nav EK uzņēmējsabiedrības, attiecas ierobežojumi.

Audiovizuālie pakalpojumi, ietverot radio

Valsts režīmu attiecībā uz ražošanu un izplatīšanu, ietverot radioapraidi un citus sabiedriskas apraides veidus, var rezervēt tiem audiovizuāliem darbiem, kas atbilst konkrētiem izcelsmes kritērijiem.

Telekomunikāciju pakalpojumi, ietverot mobilos un pavadoņsakaru pakalpojumus

Rezervētie pakalpojumi

Dažās dalībvalstīs ir ierobežota pieeja tirgum attiecībā uz papildu pakalpojumiem un infrastruktūru.

Profesionāli pakalpojumi

Pakalpojumi ir rezervēti fiziskām personām, kas ir dalībvalstu pilsoņi. Ar zināmiem nosacījumiem minētās personas var veidot uzņēmējsabiedrības.

Lauksaimniecība

Dažās dalībvalstīs valsts režīms neattiecas uz tām uzņēmējsabiedrībām, kuras nekontrolē Eiropas Kopiena un kuras vēlas uzsākt uzņēmējdarbību lauksaimniecībā. Uzņēmējsabiedrības, kuras nekontrolē Kopiena, var iegūt vīna dārzus, par to paziņojot vai, ja vajadzīgs, saņemot atļauju.

Ziņu aģentūru pakalpojumi

Dažās dalībvalstīs ir ierobežojumi ārvalstu dalībai izdevniecībās un raidsabiedrībās.

V pielikums

Gruzijas atrunas saskaņā ar 23.panta 4.punktu

1. Gruzijas spēkā esošajos tiesību aktos ir noteikts, ka ārvalstu uzņēmējsabiedrību ieguldījumiem un tādu Gruzijas uzņēmējsabiedrību ieguldījumiem, kuras nekontrolē valsts¹, ir nepieciešama kompetento Gruzijas iestāžu licence. Nosacījumi šādu licenču izsniegšanai nedrīkst radīt diskrimināciju starp privātajām Gruzijas un ārvalstu uzņēmējsabiedrībām, kā noteikts Gruzijas tiesību aktos.

Šādu licencēšanu nedrīkst izmantot, lai anulētu priekšrocības, kas piešķirtas Kopienas uzņēmējsabiedrībām saskaņā ar šā Līguma 23.panta 4.punktu, vai lai apietu kādus citus šā Līguma noteikumus. Jo īpaši to nedrīkst izmantot, lai kavētu Kopienas uzņēmējsabiedrību dibināšanu jebkurā saimnieciskās darbības jomā, izņemot tās, kas paredzētas turpmāk. Licences nedrīkst atcelt bez pienācīga pamatojuma, un šāda atcelšana var būt pārsūdzības un, ja vajadzīgs, strīda izšķiršanas objekts.

Vēlākais līdz 1998.gada 31.decembrim Gruzija nodrošina, ka tās tiesību akti attiecībā uz licencēšanu atbilst parastai starp­tautiskajai praksei un jo īpaši Kopienas tiesību aktiem. Kopiena sniedz tehnisku palīdzību šajā jomā. Šajā pārejas laikā Gruzija nedrīkst veikt nekādus pasākumus vai darbības, kas padarītu Kopienas uzņēmējsabiedrību dibināšanas un darbības nosacījumus stingrāk ierobežotus, nekā stāvoklis, kas ir dienā pirms šā Līguma parafēšanas.

2. Aizliedz ārvalstu ieguldījumus šādās jomās:

— Gruzijas aizsardzība un drošība,

— narkotiku un psihotropu vielu gatavošana un pārdošana,

— narkotikas un indīgas vielas saturošo augu audzēšana un pārdošana.

3. Jebkurai ārvalstu uzņēmējsabiedrībai ir nepieciešama Gruzijas kompetento iestāžu īpaša atļauja, ja tā vēlas veikt darbību 20km attālumā no Gruzijas robežām vai citās zonās, kas ir apzīmētas kā īpaši svarīgas valsts drošībai vai kas paredzētas Gruzijas vides aizsardzībai.

4. Gruzijas tiesību aktos ir paredzēts, ka šādās saimnieciskās darbības jomās uzņēmumos ar ārvalstu dalību valsts tur vismaz 51% daļu. Šo procentuālo sastāvu var samazināt, ja Gruzijas Parlaments tā nosaka:

— valsts nozīmes gāzes un naftas cauruļvadu, sakaru un energoapgādes līniju, siltumlīniju darbība un citas to darbībai nepieciešamās iekārtas,

— Gruzijas valsts nozīmes automaģistrāļu un dzelzceļu, lidostu un jūras ostu darbība,

— vērtspapīru, banknošu, monētu un pastmarku emisija,

— to pacientu ārstēšana, kas slimo ar īpaši bīstamām infekcijas slimībām, ietverot lipīgas ādas slimības un veneriskas slimības, un garīgus traucējumus,

— to dzīvnieku veterinārā ārstēšana, kas slimo ar bīstamām slimībām,

— jēlspirta ražošana.

5. Neskatoties uz to, ka Gruzijas tiesību aktos attiecībā uz zemes ilgtermiņa nomu nav diskriminācijas starp ārvalstu ieguldītājiem un Gruzijas nevalstiskiem uzņēmumiem, tiesību aktos pašreiz nav atļauts tiem iegādāties zemi vai dabas resursus.

6. Gruzijas valdības koncesija ir nepieciešama tām ārvalstu uzņēmējsabiedrībām, kas vēlas veikt minerāliegulu ģeoloģisko izpēti, vai iegūt un izmantot dabas resursus Gruzijā vai Gruzijas kontinentālajā šelfā.

Šajā pielikumā minēto atrunu piemērošana nekādā gadījumā nerada mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībām. Jebkurš šo ierobežojumu atvieglojums būs attiecināts arī uz Kopienas uzņēmējsabiedrībām, pamatojoties uz valsts režīmu vai vislielākās labvēlības režīmu, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks.

Gruzijas tiesību aktu ieguldījumu jomā turpmāka pilnveidošana notiks atbilstīgi šā Līguma noteikumiem un garam, jo īpaši ietverot vispārīgos principus, nosacījumus, kas skar uzņēmējsabiedrību dibināšanu un darbību, noteikumus attiecībā uz sadarbību likumdošanas jomā (I, IVun Vsadaļa), kā arī Vēstuļu apmaiņu starp Kopienu un Gruziju attiecībā uz uzņēmējsabiedrību dibināšanu.

¹ Kā noteikts šim Līgumam pievienotajā Kopīgajā deklarācijā par jēdzienu “kontrolēt”.

 

PROTOKOLS par administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a) “tiesību akti muitas jomā” ir jebkuri tiesību akti un reglamentējošie noteikumi, kas piemērojami Pušu teritorijā un ar ko reglamentē preču importu, eksportu, tranzītu un to pakļaušanu jebkurai citai muitas procedūrai, ietverot aizliegumu, ierobežojumu un kontroli;

b) “iesniedzēja iestāde” ir kompetenta administratīvā iestāde, kuru šādam mērķim iecēlusi kāda Puse un kura iesniedz lūgumu par palīdzību muitas jautājumos;

c) “lūguma saņēmēja iestāde” ir kompetenta administratīvā iestāde, kuru šādam mērķim iecēlusi Puse un kura saņem lūgumu par palīdzību muitas jautājumos;

d) “personas dati” ir visa informācija, kas attiecas uz identificēto vai identificējamo indivīdu.

2. pants

Darbības joma

1. Puses apņemas sniegt savstarpēju palīdzību saskaņā ar savu jurisdikciju, tādā veidā un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kas paredzēti šajā protokolā, lai novērstu, atklātu un izmeklētu darbības, kas ir pretrunā ar tiesību aktiem muitas jomā.

2. Šajā protokolā paredzētā palīdzība muitas jautājumos attiecas uz jebkuru tādu Pušu administratīvo iestādi, kas ir kompetenta šā Protokola piemērošanā. Tā neskar noteikumus, ar kuriem reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās. Tā arī neietver informāciju, kas iegūta saskaņā ar pilnvarām, kuras izmanto pēc tiesu iestādes pieprasījuma, ja vien minētās iestādes tam nepiekrīt.

3. pants

Palīdzības sniegšana pēc lūguma

1. Lūguma saņēmēja iestāde, pēc iesniedzējas iestādes lūguma, sniedz tai visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu to, ka tiesību akti muitas jomā tiek pareizi piemēroti, ietverot informāciju par paziņotajām vai plānotajām darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā ar šādiem tiesību aktiem.

2. Lūguma saņēmēja iestāde, pēc iesniedzējas iestādes lūguma, to informē par to, vai preces, kas izvestas no vienas Puses teritorijas, ir pienācīgi ievestas otras Puses teritorijā, attiecīgā gadījumā norādot šīm precēm piemērotās muitas procedūras.

3. Lūguma saņēmēja iestāde, pēc iesniedzējas iestādes lūguma un savu tiesību aktu struktūrā, veic nepieciešamus pasākumus, lai nodrošinātu uzraudzību:

a) fiziskām vai juridiskām personām, par kurām ir pamatots iemesls aizdomām, ka tās pārkāpj vai ir pārkāpušas tiesību aktus muitas jomā;

b) vietām, kur preces uzglabā tādā veidā, par ko ir iemesls aizdomām, ka tās paredzētas, lai piegādātu tām darbībām, kuras ir pretrunā tiesību aktiem muitas jomā;

c) novērotai preču pārvietošanai, kas varētu izraisīt tiesību aktu muitas jomā pārkāpšanu;

d) transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie ir izmantoti vai varētu tikt izmantoti darbībām, kas ir pretrunā tiesību aktiem muitas jomā.

4. pants

Spontāna palīdzība

Puses saskaņā ar saviem tiesību aktiem, noteikumiem un citiem juridiskiem aktiem sniedz cita citai palīdzību, nesaņemot iepriekšēju lūgumu, ja tās uzskata to par nepieciešamu pareizai tiesību aktu muitas jomā piemērošanai, jo īpaši, ja tās iegūst informāciju par:

— darbībām, kas ir vai var būt pretrunā šādiem tiesību aktiem un par ko var būt interese otrai Pusei,

— jauniem līdzekļiem vai metodēm, kuras pielieto šādu darbību veikšanā,

— precēm, par kurām zināms, ka tās ir saistītas ar tiesību aktu muitas jomā pārkāpšanu,

— fiziskām vai juridiskām personām, par kurām ir pamatots iemesls aizdomām, ka tās pārkāpj vai ir pārkāpušas tiesību aktus muitas jomā,

— transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie ir izmantoti vai varētu tikt izmantoti darbībām, kas ir pretrunā tiesību aktiem muitas jomā.

5. pants

Piegāde/Paziņošana

Lūguma saņēmēja iestāde, pēc iesniedzējas iestādes lūguma un saskaņā ar saviem tiesību aktiem, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai:

— piegādātu visus dokumentus,

— paziņotu visus lēmumus,

kuri ietilpst šā Protokola darbības jomā, tam adresātam, kas dzīvo vai ir reģistrēts tās teritorijā. Šādos gadījumos piemēro 6.panta 3.punktu, ciktāl tas attiecas uz pašu lūgumu.

6. pants

Palīdzības lūgumu forma un saturs

1. Lūgumi atbilstīgi šim Protokolam tiek sagatavoti rakstveidā. Tiem pievieno dokumentus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību lūgumam. Ja tas ir nepieciešams situācijas steidzamības dēļ, var pieņemt arī mutiskus lūgumus, tomēr tie tūlīt jāapstiprina rakstveidā.

2. Atbilstīgi šā panta 1.punktam iesniegtajos lūgumos ir šāda informācija:

a) iesniedzēja iestāde, kas lūdz palīdzību;

b) pasākums, kuru lūdz veikt;

c) lūguma mērķis un iemesli;

d) attiecīgie tiesību akti, noteikumi un citi juridiski elementi;

e) pēc iespējas precīzas un izsmeļošas norādes par fiziskajām un juridiskajām personām, kuras ir minētās izmeklēšanas mērķis;

f) kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un par jau veikto izmeklēšanu, izņemot 5.pantā minētos gadījumus.

3. Lūgumus iesniedz lūguma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai minētajai iestādei pieņemamā valodā.

4. Ja lūgums neatbilst oficiālajām prasībām, to var lūgt labot vai papildināt; tomēr var norīkot drošības pasākumus.

7. pants

Lūgumu izpilde

1. Lai izpildītu palīdzības lūgumu, lūguma saņēmēja iestāde darbojas savas kompetences un pieejamo resursu robežās tā, kā tā rīkotos pati vai pēc minētās Puses citu iestāžu lūguma, sniedzot jau pieejamu informāciju, veicot attiecīgu izmeklēšanu vai organizējot tās veikšanu. Minētais noteikums attiecas arī uz to administratīvo struktūrvienību, kurai lūguma saņēmēja iestāde ir adresējusi lūgumu, ja pēdējā nevar rīkoties pati.

2. Palīdzības lūgumus izpilda saskaņā ar lūguma saņēmējas Puses tiesību aktiem, noteikumiem un citiem juridiskajiem instrumentiem.

3. Puses attiecīgi pilnvarotās amatpersonas, ar otras iesaistītās Puses piekrišanu un saskaņā ar otras Puses nosacījumiem, var no lūguma saņēmējas iestādes vai no citas iestādes, par ko lūguma saņēmēja iestāde ir atbildīga, iegūt informāciju, kas attiecas uz darbībām, kas ir vai var būt pretrunā tiem muitas tiesību aktiem, kādi ir nepieciešami iesniedzējai iestādei šā Protokola vajadzībām.

4. Puses amatpersonas, ar otras iesaistītās Puses piekrišanu un saskaņā ar otras Puses nosacījumiem, var piedalīties izmeklēšanā, kuru veic otras Puses teritorijā.

8. pants

Informācijas paziņošanas veids

1. Lūguma saņēmēja iestāde ziņo iesniedzējai iestādei par izmeklēšanas rezultātiem dokumentu, apliecinātu dokumentu kopiju, ziņojumu un tamlīdzīgā veidā.

2. Šā panta 1.punktā paredzētos dokumentus var aizstāt ar šim pašam mērķim jebkurā veidā sagatavotu datorizētu informāciju.

9. pants

Izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt palīdzību

1. Puses var atteikties sniegt šajā Protokolā paredzēto palīdzību, ja tas:

a) varētu traucēt Gruzijas suverenitātei vai tās Kopienas dalībvalsts suverenitātei, kas lūgta sniegt palīdzību saskaņā ar šo Protokolu; vai

b) varētu traucēt sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses, jo īpaši 10.panta 2.punktā minētajos gadījumos; vai

c) saistīts ar valūtas vai nodokļu noteikumiem, kas nav tiesību akti muitas jomā; vai

d) izpauž rūpniecisku, komerciālu vai dienesta noslēpumu.

2. Ja iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja tai to lūgtu, tad savā lūgumā tā vērš uzmanību uz minēto faktu. Tad lūguma saņēmēja iestāde nolemj, kā atbildēt uz šādu lūgumu.

3. Ja palīdzību atsaka, tad šāds lēmums ar attiecīgu pamatojumu nekavējoties jāziņo iesniedzējai iestādei.

10. pants

Informācijas apmaiņa un konfidencialitāte

1. Jebkura informācija, kas jebkurā veidā paziņota atbilstīgi šim Protokolam, ir konfidenciāla vai pieejama ierobežotai lietošanai, atkarībā no katras Puses piemērojamajiem noteikumiem. Uz to attiecas saistība par dienesta noslēpumiem un to aizsardzību attiecina uz līdzvērtīgu informāciju saskaņā ar attiecīgajiem informācijas saņēmējas puses tiesību aktiem, kā arī ar attiecīgiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.

2. Ar personu datiem var apmainīties tikai gadījumos, ja informācijas saņēmēja puse apņemas aizsargāt šādus datus vismaz līdzvērtīgā veidā, kā šajā konkrētajā gadījumā to darītu informācijas piegādātāja puse.

3. Iegūto informāciju izmanto tikai šā Protokola vajadzībām. Ja viena Puse šādu informāciju lūdz izmantošanai citiem mērķiem, tā lūdz iepriekšēju rakstveida piekrišanu no iestādes, kas sniegusi informāciju. Uz minēto informāciju turklāt attiecas jebkuri minētās iestādes noteiktie ierobežojumi.

4. šā panta 3.punkts nekavē informācijas izmantošanu tiesvedībā vai administratīvajā tiesvedībā, kas vēlāk uzsākta par tiesību aktu muitas jomā neievērošanu. Par šādu izmantošanu ziņo kompetentajai iestādei, kas ir sniegusi minēto informāciju.

5. Puses drīkst izmantot atbilstīgi šā protokola noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus kā pierādījumu savos protokolos, ziņojumos un liecībās, kā arī tiesvedībā un izmeklēšanā.

11. pants

Eksperti un liecinieki

1. Lūguma saņēmējas iestādes amatpersonu, piešķirto pilnvaru robežās, var pilnvarot kā ekspertu vai liecinieku tiesvedībā vai administratīvajā tiesvedībā par šajā Protokolā ietvertajiem jautājumiem, otras Puses jurisdikcijā, un iesniegt attiecīgās lietas, dokumentus vai to apliecinātas kopijas, kas varētu būt nepieciešamas tiesvedībā. Uzaicinājumā uz tiesu konkrēti jānorāda, par kādiem jautājumiem un atbilstīgi kādam tās amatam vai kvalifikācijai šo amatpersonu iztaujās.

2. Uz pilnvaroto amatpersonu attiecas aizsardzība, ko iesniedzējas iestādes amatpersonām nodrošina spēkā esošie tiesību akti tās teritorijā.

12. pants

Ar palīdzību saistītie izdevumi

Puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atmaksāt izdevumus, kas radušies saistībā ar šo Protokolu, attiecīgā gadījumā izņemot tādus izdevumus, kas saistīti ar honorāriem ekspertiem un lieciniekiem, kā arī tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civildienestā.

13. pants

Piemērošana

1. Šā protokola piemērošanu uztic Gruzijas centrālām muitas iestādēm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu Komisijas kompetentajiem dienestiem un, attiecīgā gadījumā, dalībvalstu muitas iestādēm, no otras puses. Šīs iestādes lemj par visiem šā Protokola piemērošanai nepieciešamajiem praktiskajiem pasākumiem un kārtību, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus datu aizsardzības jomā. Tās var ieteikt kompetentajām iestādēm grozījumus, kurus, pēc to uzskatiem, jāizdara šajā Protokolā.

2. Puses savstarpēji apspriežas un tad informē cita citu par sīki izstrādātajiem īstenošanas noteikumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šā Protokola noteikumiem.

14. pants

Papildināmība

Neskarot 10.pantu, nekādi līgumi par savstarpēju palīdzību, kas noslēgti starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un Gruziju, neskar Kopienas noteikumus, ar kuriem reglamentē saskari starp Eiropas Kopienu Komisijas kompetentajiem dienestiem un dalībvalstu muitas iestādēm attiecībā uz jebkuru iegūto informāciju muitas jautājumos, kura varētu interesēt Kopienu.

 

NOBEIGUMA AKTS

Personas, kuras pilnvarojusi:

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

— EIROPAS KOPIENAS dibināšanas līguma, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENAS dibināšanas līguma un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk — “Kopiena”,

no vienas puses, un

persona, kuras pilnvarojusi Gruzija,

no otras puses,

tiekoties tūkstoš deviņsimt deviņdesmit sestā gada divdesmit otrajā aprīlī Luksemburgā, lai parakstītu Partnerības un sadarbības līgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, še turpmāk — “Līgums”, ir pieņēmušas šādus tekstus:

Līgumu ar pielikumiem un šādu protokolu —

Protokols par administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos.

Dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas un Gruzijas pilnvarotās personas ir pieņēmušas Kopīgo deklarāciju tekstus, kas ir minēti turpmāk un pievienoti šim Nobeiguma aktam:

Kopīgā deklarācija par Līguma 6.pantu

Kopīga deklarācija par Līguma 15.pantu

Kopīgā deklarācija par jēdzienu “kontrolēt” 25.panta b)punktā un 36.pantā

Kopīga deklarācija par Līguma 35.pantu

Kopīga deklarācija par Līguma 42.pantu

Kopīga deklarācija par Līguma 98.pantu

Dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas un Gruzijas pilnvarotās personas turklāt ir ņēmušas vērā šādu vēstuļu apmaiņu, kas pievienota šim Nobeiguma aktam:

Vēstuļu apmaiņa starp Kopienu un Gruziju attiecībā uz uzņēmējsabiedrību dibināšanu

Dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas un Gruzijas pilnvarotās personas tāpat ir ņēmušas vērā šādu Deklarāciju, kas pievienota šim Nobeiguma Aktam:

Francijas valdības deklarācija

Kopīgā deklarācija par 6.pantu

Ja Puses vienojas, ka apstākļi attaisno sanāksmes augstākajā līmenī, šādas sanāksmes var rīkot ad hoc.

Kopīgā deklarācija par 15.pantu

Līdz brīdim, kad Gruzija pievienojas PTO, Puses rīko apspriedes Sadarbības komitejā par ievedtarifa politiku, ietverot pārmaiņas tarifu aizsardzībā. Jo īpaši, šādas apspriedes risina pirms tarifu aizsardzības palielināšanas.

Kopīgā deklarācija par jēdzienu “kontrolēt” 25.panta b)punktā un 36.pantā

1. Puses apliecina savstarpēju izpratni par to, ka jautājums par kontroli ir atkarīgs no konkrētā gadījuma faktiskajiem apstākļiem.

2. Uzņēmējsabiedrību, piemēram, var uzskatīt par tādu, ko “kontrolē” cita uzņēmējsabiedrība, un tādējādi par šīs citas uzņēmējsabiedrības meitasuzņēmumu, ja:

— citai uzņēmējsabiedrībai tieši vai netieši ir balsstiesību vairākums vai

— citai uzņēmējsabiedrībai ir tiesības iecelt vai atlaist vairākumu administratīvās struktūras, vadības struktūras vai uzraudzības struktūras locekļu, un tā vienlaikus ir meitas­uzņēmuma daļas īpašniece vai locekle.

3. Abas Puses uzskata, ka 2.punkta kritēriji ir neizsmeļoši.

Kopīgā deklarācija par 35.pantu

To faktu vien, ka atsevišķu Pušu fiziskām personām ir nepieciešama vīza, un citu Pušu fiziskām personām tā nav vajadzīga, nedrīkst uzskatīt par priekšrocību atcelšanu vai pasliktināšanu saskaņā ar īpašu saistību.

Kopīgā deklarācija par 42.pantu

Puses vienojas, ka Līguma vajadzībām — intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums jo īpaši ietver autortiesības, ietverot autortiesības uz datorprogrammām, un blakustiesības, tiesības, kas saistītas ar paten­tiem, dizainparaugiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ietverot cilmes vietas nosaukumus, preču zīmēm un pakalpojumu zīmēm, integrālshēmu topogrāfiju, kā arī aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kas minēta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un neizpaužamas tehnoloģiskās informācijas aizsardzību 10.bis pantā.

Kopīgā deklarācija par 98.pantu

1. Puses vienojas, ka pareizas interpretācijas un praktiskas piemērošanas vajadzībām termins “īpašas steidzamības gadījumi”, kas iekļauts Līguma 98.pantā, nozīmē gadījumus, kad viena no Pusēm būtiski pārkāpj Līgumu. Būtisks šā Līguma pārkāpums ir:

a) atteikšanās no Līguma, kas nav saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem,

vai

b) Līguma 2.pantā izklāstīto būtisko elementu pārkāpšana.

2. Puses vienojas, ka “attiecīgi pasākumi”, kas minēti 98.pantā, ir pasākumi, ko veic saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ja Puse veic kādu pasākumu īpašas steidzamības gadījumā saskaņā ar 98.pantu, otra Puse drīkst izmantot savā labā procedūru, kas attiecas uz strīdu izšķiršanu.

 

VĒSTUĻU APMAIŅA

starp Kopienu un Gruziju attiecībā uz uzņēmējsabiedrību dibināšanu

A.Vēstule no Gruzijas valdības

Godātais kungs!

Es atsaucos uz 1995.gada 15.decembrī parafēto Partnerības un sadarbības līgumu.

Kā esmu uzsvēris sarunu laikā, Gruzija piešķir tām Kopienas uzņēmējsabiedrībām, kas dibinātas un darbojas Gruzijā, noteiktajā ziņā privileģētu režīmu. Es esmu paskaidrojis, ka tas atspoguļo Gruzijas politiku ar visiem līdzekļiem veicināt Kopienas uzņēmējsabiedrību dibināšanu Gruzijā.

Šo paturot prātā, es vēlos apliecināt, ka laikposmā starp šā Līguma parafēšanu un attiecīgo pantu par uzņēmējsabiedrību dibināšanu stāšanos spēkā Gruzija nenoteiks pasākumus un nepieņems noteikumus, kas ieviestu vai pastiprinātu Kopienas uzņēmējsabiedrību diskrimināciju salīdzinājumā ar Gruzijas uzņēmējsabiedrībām vai kādas trešās valsts uzņēmējsabiedrībām, salīdzinājumā ar stāvokli, kas pastāv šā Līguma parafēšanas dienā.

Es būtu pateicīgs saņemt Jūsu apstiprinājumu par šīs vēstules saņemšanu.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visaugstākās cieņas apliecinājumus!

Gruzijas valdības vārdā

B.Eiropas Kopienas vēstule

Godātais kungs!

Pateicos par Jūsu vēstuli ar šodienas datumu, kuras teksts ir šāds: “Es atsaucos uz 1995.gada 15.decembrī parafēto Partnerības un sadarbības līgumu.

Kā esmu uzsvēris sarunu laikā, Gruzija piešķir tām Kopienas uzņēmējsabiedrībām, kas dibinātas un darbojas Gruzijā, noteiktajā ziņā privileģētu režīmu. Es esmu paskaidrojis, ka tas atspoguļo Gruzijas politiku ar visiem līdzekļiem veicināt Kopienas uzņēmējsabiedrību dibināšanu Gruzijā.

Šo paturot prātā, es vēlos apliecināt, ka laikposmā starp šā Līguma parafēšanu un attiecīgo pantu par uzņēmējsabiedrību dibināšanu stāšanos spēkā Gruzija nenoteiks pasākumus un nepieņems noteikumus, kas ieviestu vai pastiprinātu Kopienas uzņēmējsabiedrību diskrimināciju salīdzinājumā ar Gruzijas uzņēmējsabiedrībām vai kādas trešās valsts uzņēmējsabiedrībām, salīdzinājumā ar stāvokli, kas pastāv šā Līguma parafēšanas dienā.

Es būtu pateicīgs saņemt Jūsu apstiprinājumu par šīs vēstules saņemšanu.”

Man ir tas gods apliecināt, ka esmu saņēmis Jūsu vēstuli.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visaugstākās cieņas apliecinājumus!

Eiropas Kopienas vārdā

Francijas valdības deklarācija

“Francijas Republika atzīmē, ka Partnerības un sadarbības Līgums ar Gruziju neattiecas uz tām aizjūras zemēm un teritorijām, kas asociētas ar Eiropas Kopienu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.”