Ko Eiropas Savienības konstitūcija dos Latvijai

Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks 22.aprīlī, atklājot konferenci “Ko Latvijai nozīmē Eiropas konstitūcija” Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.

Līgums par konstitūciju Eiropai nav ideāls dokuments, bet tas nepārprotami ir solis uz priekšu Eiropas attīstībā, secināja konferences “Ko Latvijai nozīmē Eiropas konstitūcija?” dalībnieki.

Līgums nav ideāls, bet...

“Jā, konstitucionālais līgums tiešām nav ideāls dokuments. Dzīve pati par sevi arī nav ideāla. Realitāte diktē nepieciešamību vienoties, panākt kompromisus. Lai gan konstitucionālais līgums nav ideāls dokuments, tas ir solis uz priekšu, jo tas ļaus mums kā mazai valstij iegūt lielāku ietekmi ne tikai Eiropas Savienībā (ES), bet arī pasaulē,” skaidroja ārlietu ministrs Artis Pabriks.
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesore Maija Kūle, lai gan teica, ka esot nepieciešams vairāk optimisma, tomēr raidīja pārmetumus konstitūcijas sagatavotāju virzienā. “Ja jāsaka godīgi, es savu kolēģu vidū nezinu daudzus, kuri šo dokumentu būtu spējuši izlasīt līdz galam, ja vien nespiež pienākums. Ir redzams, ka konstitūciju radījuši politiķi kopā ar juristiem. Esmu pārliecināta, ka daudzi neteiktu “nē” dokumentam, ja vien spētu ar to pamatīgāk iepazīties. Diemžēl katrs, kurš cenšas ar līgumu iepazīties, nonāk pie secinājuma, ka to ir grūti izdarīt dokumenta sarežģītības dēļ.”

Skaidri spēles noteikumi

Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš pārliecinoši teica, ka galvenais ieguvums Latvijai, tāpat kā citām mazām valstīm, ir skaidrā kompetenču sadale. “Līgums dod būtiskus uzlabojumus ES darbībai, un tas nāk par labu arī Latvijai. Pirmkārt, mums ir svarīgi, ka konstitūcijā skaidri definēti spēles noteikumi. Tas noteikti nāk par labu mazākam un vājākam spēlētājam, par kādu Latvija tiek dēvēta. Otrkārt, jau Rainis ir teicis, ka pastāvēs tas, kas pārmainīsies. Kas neattīstīsies, tas ir lemts iznīcībai. Ja mēs šo dokumentu pieņemam, mēs ejam līdzi laikam, attīstāmies, veidojam jaunu ES. Ir skaidrs, ka Eiropas valstu kopiena šodien izskatās citāda nekā tā, ko pirms pusgadsimta dibināja sešas valstis. Tāpēc arī nepieciešams, lai ES būtu atšķirīga no tās, kas dibināta pirms piecdesmit gadiem.”
Arī Tieslietu ministrijas Politikas plānošanas departamenta direktore Laila Medina uzsvēra, ka konstitūcija sniedz skaidru atbildi par ES tiesību vietu Latvijas tiesību normu hierarhijā. Šobrīd šo attiecību tiesiskais raksturojums atrodams Eiropas Kopienu tiesas praksē, kur tiesa, interpretējot Kopienu līgumu jēgu, būtību un mērķus, ir noteikusi, kādos gadījumos ES institūcijas ir kompetentas izdot tiesību aktus. Tiesu prakse ir pamazām attīstījusies un dabīgā veidā iekļāvusies “veco” dalībvalstu tiesību sistēmā, bet Latvijas tiesību sistēmā, kuras veidošanā tiesu prakse līdz šim netika ņemta vērā, pastāvēja neskaidrības par Kopienas tiesību vietu likumdošanas hierarhijā. Kā norādīja L.Medina, konstitūcija vieš skaidrību šajos jautājumos atbilstoši Latvijas tradicionālām tiesiskajām vērtībām un nosaka ES tiesību vietu Latvijas tiesību normu hierarhijā. Abas tiesību sistēmas darbojas blakus un nav skatāmas atrauti viena no otras.

Mums vajadzīga rīcībspējīga ES

Starptautiskās Eiropas kustības valdes loceklis Ainārs Dimants ir pārliecināts, ka jaunais konstitucionālais līgums nodrošinās, lai ES varētu darboties. “Mums ir vajadzīga rīcībspējīga ES. Atcerēsimies, kāpēc mēs iestājāmies ES. Ne jau tāpēc, lai pēc dažiem gadiem tā sabruktu, un ne tāpēc, lai mēs no tās izstātos. Līgums nodrošinās, lai ES varētu efektīvāk darboties.” Arī Latvijas Universitātes docents Jānis Vaivads ir pārliecināts, ka Latviju interesē, lai ES būtu stipra un darbotiesspējīga.

Referendums un Latvija

Konferences dalībniekiem bija iespējams uzdot arī jautājumus. Viens no būtiskākajiem un sabiedrībā daudz diskutētiem jautājumiem ir, kāpēc Latvijā netiek rīkots referendums par nozīmīgā dokumenta ratifikāciju. Ārlietu ministrs atzina, ka daudzās valstīs tiek rīkots referendums. “Viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc daudzviet tiek rīkota tautas nobalsošana, ir, lai sabiedrība par līgumu uzzinātu pēc iespējas vairāk. Tomēr ir redzams, ka bieži vien valstīs, kur gaidāms referendums, diskusija vairs nenotiek par konstitūciju, bet gan par kaut ko citu – vai mums patīk konkrētais politiķis, konkrētā valdība. Tiek aizmirsts par konstitūcijas jēgu. Lēmums tiek pieņemts, balstoties uz citiem argumentiem, un konstitucionālais līgums tiek padarīts par ķīlnieku.
A.Pabriks atzina, ka bažas raisa tas, ka pēdējā laikā ES lielākajās valstīs, piemēram, Francijā, diskusija arvien attālinās no līguma būtības. “Valstis, kas gadu desmitiem tika uzskatītas par ES dzinējspēkiem, demonstrē enerģijas trūkumu. Svarīgi panākt, lai vecajām ES valstīm nevajadzētu baidīties no mums un vēl vairāk – pašiem no sevis. Izskatās, ka dažam labam ES ir kļuvis bail no Eiropas, kļuvis bail no progresa, kļuvis bail no vitalitātes, ko mēs ienesam ES, no brīvo pakalpojumu direktīvas, no mūsu uzņēmējiem un strādniekiem.”

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv