Ko Eiropas Savienības konstitūcija dos Latvijai
Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks 22.aprīlī, atklājot konferenci “Ko Latvijai nozīmē Eiropas konstitūcija” Foto: Toms Kalniņš, A.F.I. |
Līgums par konstitūciju Eiropai nav ideāls dokuments, bet tas nepārprotami ir solis uz priekšu Eiropas attīstībā, secināja konferences “Ko Latvijai nozīmē Eiropas konstitūcija?” dalībnieki.
Līgums nav ideāls, bet...
“Jā, konstitucionālais līgums
tiešām nav ideāls dokuments. Dzīve pati par sevi arī nav ideāla.
Realitāte diktē nepieciešamību vienoties, panākt kompromisus. Lai
gan konstitucionālais līgums nav ideāls dokuments, tas ir solis
uz priekšu, jo tas ļaus mums kā mazai valstij iegūt lielāku
ietekmi ne tikai Eiropas Savienībā (ES), bet arī pasaulē,”
skaidroja ārlietu ministrs Artis Pabriks.
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes
profesore Maija Kūle, lai gan teica, ka esot nepieciešams vairāk
optimisma, tomēr raidīja pārmetumus konstitūcijas sagatavotāju
virzienā. “Ja jāsaka godīgi, es savu kolēģu vidū nezinu daudzus,
kuri šo dokumentu būtu spējuši izlasīt līdz galam, ja vien
nespiež pienākums. Ir redzams, ka konstitūciju radījuši politiķi
kopā ar juristiem. Esmu pārliecināta, ka daudzi neteiktu “nē”
dokumentam, ja vien spētu ar to pamatīgāk iepazīties. Diemžēl
katrs, kurš cenšas ar līgumu iepazīties, nonāk pie secinājuma, ka
to ir grūti izdarīt dokumenta sarežģītības dēļ.”
Skaidri spēles noteikumi
Eiropas kustības Latvijā
prezidents Andris Gobiņš pārliecinoši teica, ka galvenais
ieguvums Latvijai, tāpat kā citām mazām valstīm, ir skaidrā
kompetenču sadale. “Līgums dod būtiskus uzlabojumus ES darbībai,
un tas nāk par labu arī Latvijai. Pirmkārt, mums ir svarīgi, ka
konstitūcijā skaidri definēti spēles noteikumi. Tas noteikti nāk
par labu mazākam un vājākam spēlētājam, par kādu Latvija tiek
dēvēta. Otrkārt, jau Rainis ir teicis, ka pastāvēs tas, kas
pārmainīsies. Kas neattīstīsies, tas ir lemts iznīcībai. Ja mēs
šo dokumentu pieņemam, mēs ejam līdzi laikam, attīstāmies,
veidojam jaunu ES. Ir skaidrs, ka Eiropas valstu kopiena šodien
izskatās citāda nekā tā, ko pirms pusgadsimta dibināja sešas
valstis. Tāpēc arī nepieciešams, lai ES būtu atšķirīga no tās,
kas dibināta pirms piecdesmit gadiem.”
Arī Tieslietu ministrijas Politikas plānošanas departamenta
direktore Laila Medina uzsvēra, ka konstitūcija sniedz skaidru
atbildi par ES tiesību vietu Latvijas tiesību normu hierarhijā.
Šobrīd šo attiecību tiesiskais raksturojums atrodams Eiropas
Kopienu tiesas praksē, kur tiesa, interpretējot Kopienu līgumu
jēgu, būtību un mērķus, ir noteikusi, kādos gadījumos ES
institūcijas ir kompetentas izdot tiesību aktus. Tiesu prakse ir
pamazām attīstījusies un dabīgā veidā iekļāvusies “veco”
dalībvalstu tiesību sistēmā, bet Latvijas tiesību sistēmā, kuras
veidošanā tiesu prakse līdz šim netika ņemta vērā, pastāvēja
neskaidrības par Kopienas tiesību vietu likumdošanas hierarhijā.
Kā norādīja L.Medina, konstitūcija vieš skaidrību šajos
jautājumos atbilstoši Latvijas tradicionālām tiesiskajām vērtībām
un nosaka ES tiesību vietu Latvijas tiesību normu hierarhijā.
Abas tiesību sistēmas darbojas blakus un nav skatāmas atrauti
viena no otras.
Mums vajadzīga rīcībspējīga ES
Starptautiskās Eiropas kustības valdes loceklis Ainārs Dimants ir pārliecināts, ka jaunais konstitucionālais līgums nodrošinās, lai ES varētu darboties. “Mums ir vajadzīga rīcībspējīga ES. Atcerēsimies, kāpēc mēs iestājāmies ES. Ne jau tāpēc, lai pēc dažiem gadiem tā sabruktu, un ne tāpēc, lai mēs no tās izstātos. Līgums nodrošinās, lai ES varētu efektīvāk darboties.” Arī Latvijas Universitātes docents Jānis Vaivads ir pārliecināts, ka Latviju interesē, lai ES būtu stipra un darbotiesspējīga.
Referendums un Latvija
Konferences dalībniekiem bija
iespējams uzdot arī jautājumus. Viens no būtiskākajiem un
sabiedrībā daudz diskutētiem jautājumiem ir, kāpēc Latvijā netiek
rīkots referendums par nozīmīgā dokumenta ratifikāciju. Ārlietu
ministrs atzina, ka daudzās valstīs tiek rīkots referendums.
“Viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc daudzviet tiek rīkota
tautas nobalsošana, ir, lai sabiedrība par līgumu uzzinātu pēc
iespējas vairāk. Tomēr ir redzams, ka bieži vien valstīs, kur
gaidāms referendums, diskusija vairs nenotiek par konstitūciju,
bet gan par kaut ko citu – vai mums patīk konkrētais politiķis,
konkrētā valdība. Tiek aizmirsts par konstitūcijas jēgu. Lēmums
tiek pieņemts, balstoties uz citiem argumentiem, un
konstitucionālais līgums tiek padarīts par ķīlnieku.
A.Pabriks atzina, ka bažas raisa tas, ka pēdējā laikā ES
lielākajās valstīs, piemēram, Francijā, diskusija arvien
attālinās no līguma būtības. “Valstis, kas gadu desmitiem tika
uzskatītas par ES dzinējspēkiem, demonstrē enerģijas trūkumu.
Svarīgi panākt, lai vecajām ES valstīm nevajadzētu baidīties no
mums un vēl vairāk – pašiem no sevis. Izskatās, ka dažam labam ES
ir kļuvis bail no Eiropas, kļuvis bail no progresa, kļuvis bail
no vitalitātes, ko mēs ienesam ES, no brīvo pakalpojumu
direktīvas, no mūsu uzņēmējiem un strādniekiem.”
Ilze Sedliņa,
“LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv