Ārzemju presē

ES izdevums “EUObserver”: “Kas turpmāk notiks ar ES konstitucionālo līgumu, tas būs atkarīgs no referenduma Francijā un mazākā mērā – Nīderlandē. Pagaidām sabiedriskās domas aptaujas rāda drīzāk negatīva rezultāta iespēju. Negatīvs balsojums iznīcinātu konstitucionālo projektu. Kas attiecas uz sekām, tad ekonomisti prognozē saimniecisko “postu”. Pašreizējā ES operatīvā bāze ir 2000.gada Nicas līgums, kas turpinātu darboties vēl dažus gadus. (..) Eiropas Padomei būtu lietderīgāk sanākt kopā pirms negatīvā balsojuma, nevis pēc tā, jo lietderīgāk ir “noturēt kuģi virs ūdens nekā pēc tam organizēt glābšanas operāciju”. “

•

Vācu “Welt am Sonntag”: “Eiropas konstitucionālais līgums daudzos juristos no jaunajām ES dalībvalstīm rada bažas par nacionālajām tiesībām.”

•

Poļu “Rzeczpospolita”: “Referendumam par Eiropas līgumu nav jānotiek vienlaikus ar parlamenta un prezidenta vēlēšanām.”

•

Krievijas “Inosmi.ru”: “Nesenais somu deputātu strīds Eiropas Parlamentā par ES Ziemeļu dimensijas politiku un Baltijas stratēģiju liecina, ka šie divi Eiropas politikas faktori līdz šim nav apspriesti pietiekami pamatīgi. Jauni izaicinājumi “Ziemeļu dimensijai” parādījās līdz ar ES jauno kaimiņattiecību politiku un paplašinātās Eiropas politiskās līnijas izstrādāšanu. Projektu finansēšanas jautājumu izskatīšanā tiek izmantoti tādi jēdzieni kā “Austrumu dimensija” un “Dienvidu dimensija”. Šādos apstākļos būtu bīstami atteikties no “Ziemeļu dimensijas” un to aizvietot ar Baltijas stratēģiju. Konfliktu starp Baltijas stratēģiju un “Ziemeļu dimensiju” var nokārtot, skaidri sadalot lomas.”

•

ASV “The Washington Post”: “Putins savā uzrunā likumdevējiem, valdības amatpersonām un politiskajiem līderiem darīja zināmu, ka “PSRS sabrukums bijusi gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa”, kā arī centies pārliecināt investorus par Krievijas investīciju “klimatu”. Nodokļu inspektoriem vajadzētu pārtraukt “terorizēt uzņēmējus”. Rakstā minētas arī Baltijas valstis un Krievijas ierastās apsūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem, 9.maijs, kā arī tas, ka nav bijis tūlītējas šo valstu reakcijas uz Putina runu.”

•

Krievijas “The Moscow Times”: “Savā ikgada uzrunā Putins sniedza vien ļoti vispārīgu priekšstatu par to, kā valstij risināt savas problēmas un attīstīties. Viņš arī atbildēja Rietumos bieži izskanējušajai kritikai par Krievijas atkāpšanos no demokrātijas, runājot par Krievijas demokrātisko attīstību “atbilstoši savam ceļam”.”

•

Franču “Le Figaro”: “Putins PSRS sabrukumu uzskata par katastrofu, kritiski izsakās par vairākām sabiedrības daļām un piemin terorisma draudus, taču tic krievu demokrātijai (ja tā varēs attīstīties bez ārējas iejaukšanās).”

•

Zviedru “Dagens Nyheter”: “Vienīgā krieviski runājošā Latvijas parlamentāriete Eiropas Savienībā Tatjana Ždanoka ņem palīgā ES, lai “ar piespiešanos virzītu uz priekšu” reformas attiecībā uz valsts krieviski runājošajām minoritātēm.”

Pēc Ārlietu ministrijas Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem