"Fišers 2005.gadu nosauc kā paplašināšanas datumu"

Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera (VSP) un ārlietu ministra Joškas Fišera (Zaļie) izteikumi deva jaunu impulsu debatēm par Eiropas Savienības reformām un paplašināšanu. Šrēders vēstnieku konferencē Berlīnē pirmo reizi oficiāli prasīja, lai ES dalībvalstis nākamajā galotņu sanāksmē Nicā, kas notiks decembrī, pieņemtu saistošu lēmumu par nākamo Starpvaldību konferenci. Tai, sākot ar 2004. gadu, ir jāizstrādā Eiropas konstitūcija. Fišers 2005. gadu nosauca kā pirmo Vidusaustrumeiropas un Austrumeiropas valstu iestāšanās datumu.

Francijas ārlietu ministrs Ibērs Vedrīns, kas Berlīnē bija ieradies kā viesis, šķita pārsteigts par vācu puses priekšlikumiem. Viņš teica, ka "pieņem zināšanai" to, ka eksistē vēlēšanās sasaukt nākamo Starpvaldību konferenci. Austrumeiropas kandidātvalstu iestāšanās 2005. gadā esot "vācu cerību izpausme". Francijas valdība, kas pašreiz ir pārņēmusi ES prezidentūru, rūpēs par pašreizējo ES reformu panākumiem un iestāšanās sarunām, cenšas aizkavēt datuma noteikšanu. "Svarīgāk ir, lai sarunas būtu nopietnas," teica Vedrīns. ES gatavojas tam, lai 2003. gadā varētu uzņemt jaunus dalībniekus; kandidātvalstis vēlas iestāties pēc iespējas drīzāk.

Šrēders 200 vēstnieku priekšā prasīja, lai principiāli tiktu pārstrādāta ES struktūra. Jautājums par kompetencēm starp ES un dalībvalstīm, kā arī varas sadali starp Briseles institūcijām esot jāizskata no jauna. Viņš teica, ka jaunajā konstitūcijā ir jāiekļauj arī ES Pamattiesību harta.

Fišers cer, ka pirmā valstu grupa, "ieskaitot Poliju", Savienībā iestāsies, vēlākais, 2005. gada sākumā. Arī Šrēders izteicās par ātru ES paplašināšanu uz austrumiem. Vācija esot "ļoti ekonomiski ieinteresēta Austrumeiropas tirgus attīstībā".

Berliner Zeitung"

— 2000.09.05.

Ralfs Beste un Matiass Loke