• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Gudrā Eiropas Savienība pēc sankcijām". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.09.2000., Nr. 321/322 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10687

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Īpašais viedoklis"

Vēl šajā numurā

14.09.2000., Nr. 321/322

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Gudrā Eiropas Savienība pēc sankcijām"

Pēc Eiropas Savienības "gudrajo" ziņojuma, kas atlaiž grēkus Austrijas valdībai, ES četrpadsmit valstīm neatliek nekas cits, kā atcelt februārī pieņemtās diplomātiskās sankcijas pret Austriju par populistiskās labējās Jerga Haidera partijas iesaistīšanu valdībā. Tomēr nav zināms, kad sankcijas tiks atceltas, lai gan viss norāda, ka šis solis tiks sperts tuvākajās dienās.

Šajā ziņā svarīgs ir 28.septembris, kad notiks Eiropas integrācijas nākotnei tik svarīgais referendums Dānijā par iestāšanos eiro zonā. Lai gan Dānijas valdība piekrita atbalstīt februārī sāktās "četrpadsmitnieka" akcijas pret Austriju, dāņi jau no paša sākuma sankcijas kritizēja. Valdībās pārstāvji atzina, ka sankciju turpināšana palielina eiroskeptiķu izredzes uzvarēt referendumā. "Nekavējoša sankciju atcelšana palīdzētu valdībai referenduma kampaņā par eiro," sestdien izteicās Dānijas ekonomikas ministre Marianna Jelveda.

ES prezidējošās valsts Francijas konsultācijas par pārējiem 13 ES partneriem sākās sestdien. Tāpat, kā pieņemot lēmumu par sankcijām, arī to atcelšanai pilnīgi pietiktu ar telefona sarunām starp valdību vadītājiem un valstu galvām. "Četrpadsmitniekam" nevajadzēs gaidīt līdz 18.septembrim, kad Briselē pulcēsies ES valstu ārlietu ministri, vai līdz tuvākajai galotņu konferencei, kas notiks 14.oktobrī Biaricā. "Mums sankcijas pret Austriju ir jāatceļ ātri," sestdien pārējos mēģināja pārliecināt Luksemburgas premjers Žans Klods Žunkērs. "Ātri nozīmē, ka mums nebūtu jāvilcinās trīs mēnešus."

Žunkērs brīdināja, ka tas tomēr esot tikai viņa personīgais viedoklis. Līdzīgu piesardzību izrādīja arī ES Komisijas prezidents Romano Prodi. "Es ar lielu interesi izlasīju ziņojumu un varu teikt, ka tas atspoguļo arī Komisijas viedokli, taču lēmuma pieņemšana nav manā kompetencē," izteicās Prodi. Komisija un tās vadītājs apmierinājumā berzē plaukstas, jo sankciju atcelšana un saticības atjaunošanās Kopienas ģimenē neapšaubāmi atvieglos vienošanās panākšanu par ES institūciju reformām. Savukārt reformas ir obligāts priekšnosacījums ES paplašināšanai austrumu virzienā, kuru Prodi Komisija par katru cenu vēlas ierakstīt savu lielāko sasniegumu sarakstā.

Kad pirmo vijoli spēlē Francija un tās prezidents Žaks Širaks, tad nevienam nerodas vēlēšanās izskriet orķestra priekšā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tieši Parīze, un jo īpaši Širaks, kur pašiem ir savas politiskās grūtības ar galēji labējiem Francijā, un kurus Jergs Haiders ne vienu reizi vien bija aizvainojis, jau no paša sākuma neatlaidīgi aicināja sodīt Austriju par "galēji labējo spēku leģitimizāciju".

Pats Haiders ziņojuma secinājumus uztvēra kā savu uzvaru un kārtējo reizi metās uzbrukumā ES un Francijai. Austrijas laikraksta "Format" nedēļas nogales izdevumā Haiders izteicās, ka ziņojums esot "Širaka Vaterlo kauja". Haiders atzinās, ka nenožēlojot savu kādreizējo izteikumu par Širaku kā par "kabatas Napoleonu" un ka "Napoleoniem vienmēr viss beidzas pie Vaterlo". Citi Austrijas politiķi neatbalsta Haidera lielīgo un triumfējošo toni.

Lai cik neapskaužamā situācijā arī neatrastos Širaks, tālāka sankciju turpināšana Eiropas Savienībai atnesīs vairāk posta nekā labuma. Sankcijas jau ir devušas gaidītos rezultātus — kaut arī tās nav novedušas pie pārējo dalībvalstu kritizētās valdības sabrukuma, tās tomēr ir zināmā mērā "civilizējušas" Brīvības partiju vai vismaz tos partijas pārstāvjus, kuri ietilpst valdībā. Sankciju spiediena rezultātā Austrijas varas iestādes labprātīgi ķērušās pie cīņas pret neiecietības un rasisma izpausmēm, bet austrieši paši sākuši iekšēji izvērtēt savu nacistisko pagātni.

Nav šaubu, ka galotņu konferencē Biaricā Eiropas Savienības līderi izvērtēs ziņojuma par Austriju autoru ierosinātās pārmaiņas Eiropas likumdošanā. Runa ir par atsevišķu ES dalībvalstu novērošanas mehānisma izveidošanu, lai pārliecinātos, kā tās ievēro eiropeiskās vērtības un cilvēktiesības. Likumdošanas izmaiņas varētu dot tiesisku pamatojumu to valstu valdību "sodīšanai", kuras, neņemot vērā brīdinājumus, turpinātu tādu politiku, kas neatbilst ES pamatprincipiem. Ar tāda mehānisma ieviešanu, "piecpadsmitnieks" laikus varētu novērst tāda bīstama populista kā Haiders nākšanu pie varas.

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.09.11.

Jaceks Pavļickis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!