"Žaks Širaks atkārto savus priekšlikumus"

Francijas ES prezidentūrā ir iestājies karsts posms. Oktobra vidū paredzētā pirmā neformālā sanāksme ļaus secināt, vai lielos vilcienos šīs prezidentūras sarunas par Eiropas institūciju funkciju reformu un Eiropas Tiesību hartas pieņemšanu ir progresējušas.

28.augustā Elizejas pilī, uzņemot Francijas vēstniekus pasaulē, kuri pulcējās uz savu tradicionālo konferenci vasaras beigās, Francijas prezidents Žaks Širaks no jauna apliecināja, ka visi Francijas politiskie spēki ir iesaistīti šajā cīņā, jo jautājums ir saistīts ar Eiropas nākotni.

Jūnija beigās atrazdamies vizītē Vācijā, Žaks Širaks uzņēmās iniciatīvu sākt Francijā diskusijas par paplašinātas Eiropas veidu nākotnē, reaģējot uz Vācijas ārlietu ministra Joškas Fišera izteiktajiem priekšlikumiem. Vēstnieku auditorijai Širaks no jauna izklāstīja galvenos priekšlikumus. Viņš uzskata, ka pēc Starpvaldību konferences beigām, kam ir jārisina sarunas par institūciju reformām, "vajadzētu nekavējoši izveidot pionieru valstu grupu". Viņš atkārtoja savu atbalstu, lai pēc Francijas prezidentūras beigām tiktu pieņemts dokuments, kas varētu kļūt par pirmo Eiropas konstitūciju."

Sarunas par Eiropas institūciju reformām ir sarežģītas. Gan prezidents, gan valdība apliecina, ka Francijas sanāksmes laikā Nicā, kas notiks decembrī, neapmierināsies ar šaura apjoma līgumu. Ārlietu ministrs Ibērs Vedrins, kas oficiāli atklāja vēstnieku sanāksmi, uzsvēra, ka "šo sarunu pamatmērķis ir tālejoša Eiropas nākotne."

Vedrins ir izteicies, kas pastiprinātas sadarbības metodei, kam jāļauj valstīm iet priekšgalā pārējām, negaidot pārējos partnerus, būtu dubulta nozīme: "pieļaujot klasisku pragmatisku sadarbību projektu pēc projekta ar tiem, kuri to vēlētos, taču vienlaikus arī ļautu tiem, kuri to izvēlētos, paātrināti virzīties uz federālismu."

Žaks Širaks paziņoja, ka "Francija ir ieinteresēta tādā diplomātijā, kas kalpo Eiropas celtniecībai; tādā diplomātijā, kas kalpo mūsu līdzpilsoņiem, kas kalpo mieram."

Uzsverot, ka ikdienas dzīve arvien vairāk un vairāk ir atkarīga no starptautiskajām normām, viņš izteicās, ka ANO sanāksmes laikā, kas notiks Ņujorkā, viņš ieteikšot piecas ANO rīcības asis: solījumu izpildi jautājumā par cīņu pret piesārņojumu; cīņu pret nelikumīgu sfēru izveidi, kas veicina augstu attīstītas tehnoloģijas un finansu noziegumus; starptautiskās tirdzniecības noteikumu veicināšanu, lai ņemtu vērā patērētāju instereses; pievēršanos ētiskajai jomai starptautiskajā apmaiņā.

"Le Monde"

– 2000.08.29.

Anrī de Bresons