1990.gada 22.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos –
Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Mums jāsāk savs darbs. Deputāti, kas pašlaik vēl saņem dokumentus, pienāks vēlāk, mums jāsāk darbs. Godājamie deputāti! Pagaidām, pirms atnāk pārējie deputāti, varbūt nereģistrēsimies. Mūsu šodienas darba kārtībā ir 1991.gada valsts budžeta projekta otrais lasījums. Tiek piedāvāta šāda apspriešanas kārtība: pirmais ziņotājs ir Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis. Viņš runās par cenu un tarifu sistēmu 1991.gadā. Otrais ziņotājs ir Latvijas Republikas Bankas prezidents Saksa kungs, kas runās par kredīta resursu plānu 1991.gadā. Par valsts budžeta projektu ziņos finansu ministra vietnieks Pupčenoka kungs. Pēc tam būs debates. Apvienotās budžeta komisijas slēdzienu mums sniegs komisijas priekšsēdētāja Zeiles kundze.

Tātad šodien ir paredzēta šāda darba kārtība. Vakar tika izteikts deputāta ierosinājums, ka šodien darba dienai jābeidzas pulksten 13.30, jo šajā dienā tiekot strādāts, vadoties pēc pirmdienas grafika. Taču par to jālemj deputātiem. Lūdzu, kādi ir ierosinājumi?

Lūdzu, vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Man ir priekšlikums – šodien jebkurā laikā, kad tas ir iespējams, sasaukt nelielu frakcijas sēdi, kaut uz 15 minūtēm. Man ir ļoti svarīgs kas sakāms.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

B.Salītis: Es nekādi nevaru saprast, kā mēs skatīsim budžeta projektu otrajā lasījumā, ja nupat mēs stāvējām rindā un saņēmām attiecīgo materiālu, ar kuru mēs neesam iepazinušies. Man liekas, tik nopietnu jautājumu tā skatīt nevar. Jau pietiek, ka mēs “izgrūdām” nodokļus, visus nopietni neizskatot.

Priekšsēdētājs: Man ziņo, ka vakar vēlu vakarā Ministru padome ir iesniegusi, tātad citas iespējas pavairot un izsniegt agrāk nebija. Taču 1991.gads sākas pēc nedēļas, tā ka mums par budžetu ir jāspriež un jālemj. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Saskaņā ar mūsu iepriekš apstiprināto plānu šodien mēs varējām izskatīt arī likumu par Rīgas pašvaldību.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, saskaņā ar mūsu iepriekš apstiprināto darba plānu plenārsēdes laikā no 19. līdz 22.decembrim kā trešais punkts ir paredzēts 1991.gada budžeta otrais lasījums, bet par Rīgas pašvaldību ir sestais punkts, tātad trīs punkti aiz budžeta. Mūsu vaina, ka mēs neesam pietiekami operatīvi strādājuši un agrāk izskatījuši jautājumus, kas ir pirms jautājuma par Rīgas pašvaldību. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Es tomēr ierosinātu 1991.gada budžeta projekta otro lasījumu šodien izskatīt, ņemot vērā to, ka mums līdz jaunam finansu gadam ir palikušas skaitītas dienas, un vēl priekšā ir trešais lasījums, kas dod iespējas mums praktiski vēl iestrādāt saņemtos priekšlikumus un apspriest Budžeta komisijā.

Priekšsēdētājs: Budžetam gan paredzēti divi lasījumi, bet varētu vēl. Lūdzu, vai vēl ir deputāti, kas vēlas izteikties? Nav. Kas attiecas uz deputāta Bojāra priekšlikumu, tad par to, vai frakcijas sēde ir iespējama vai nav iespējama, lemj frakcija. Tā kā frakcijas priekšsēdētāja vietas izpildītājs Kinnas kungs pašlaik ir ieradies sēžu zālē, tad viņš varbūt varētu izteikties šajā sakarībā. Taču iespējams, ka Kinnas kungs un Bojāra kungs un frakcijas vadība vispirms šo jautājumu izdiskutēs. Pēc tam frakcija iesniegs šādu ierosinājumu, par kuru mēs nobalsosim.

Lūdzu, deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Vai es pareizi sapratu, Krastiņa kungs, ka budžets tiks izskatīts tikai divos lasījumos? Tas ir, šodien pēdējais?/

Priekšsēdētājs: Tā mums ir paredzēts reglamentā.

A.Aleksejevs: */Tādā gadījumā es pievienojos deputātam, kas teica, ka šodien to izskatīt nevar, jo mēs tikai pirms pusstundas to saņēmām. Ja to izskatītu trijos lasījumos, kā es agrāk domāju, tad ir laiks, lai ar to iepazītos. Bet, ja tas ir pēdējais lasījums, tad šodien nopietna apspriešana nevar notikt./

Priekšsēdētājs: Nekur nav teikts, ka otrais lasījums noteikti jāizskata vienas plenārsēdes laikā. Otro lasījumu var izskatīt vairākās plenārsēdēs, kā jau daudzas reizes ar daudziem likumprojektiem mums jau ir bijis. Lūdzu, godājamie deputāti! Lūdzu, vārds Augstākās padomes priekšsēdētājam deputātam Gorbunovam.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Tiešām situācija laika ziņā ir ļoti saspringta un darba ziņā ir vēl jo vairāk saspringta. Varbūt tiešām pašlaik mums jāsāk izskatīt budžetu otrajā lasījumā. Pie mums ir atnākusi valdība. Premjerministrs ir gatavs ziņot par šo jautājumu. Kas attiecas uz lēmumu pieņemšanu, tas viss ir mūsu ziņā. Tiešām, kā teica mūsu sēdes vadītājs Krastiņa kungs, mums taču tūlīt nav jāpieņem galīgais lēmums. Sāksim apspriest un apspriešanas laikā arī redzēsim, kādā situācijā pašreiz šis variants ir un kādai vajadzētu būt mūsu attieksmei.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Kad mēs budžetu apspriedām pirmo reizi, mums tika apsolīts, ka uz to dienu, tas ir, uz šodienas lasījumu, mums tiks izsniegts valūtas budžets, kredīti un viss cits. Tas mums ir nepieciešams, lai budžetu varētu izvērtēt pilnīgāk. Kā es saprotu, nekas no tā dokumentam šodien pievienots nav. Izvirzās jautājums: kāda jēga ir izskatīt budžetu, ja nav visa tā, kas mums vajadzīgs? Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Albertiņa: Man būtu priekšlikums budžetu tomēr apspriest, jo vairāk tādēļ, ka kolēģu vidū, kuri ierosina šodien budžetu neapspriest, ir arī tādi, kuri vispār ļoti sen nav bijuši Augstākajā padomē. Tāpēc pilnīgi saprotamu iemeslu dēļ viņi atsakās šodien ar budžetu nodarboties. Es domāju, ka viņus īpaši klausīties diez vai mēs varētu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Zeile: Es ļoti gribētu atbildēt kolēģim Zatuliviteram, lai paskatās uzmanīgāk savus materiālus, kuriem klāt ir pielikts gan kredīta resursu plāns, gan arī kapitālās celtniecības titulsaraksta pilnais variants un arī attiecības ar vietējiem budžetiem, starprepublikas un vietējiem budžetiem. Uzmanīgi jāpaskatās, kas ielikts mapītēs.

Priekšsēdētājs: Pirms mēs balsojam par šodienas darba kārtību, varbūt kādu vārdu par iespējām izskatīt budžetu tādā veidā, kā mēs piedāvājam, vēlas teikt mūsu premjers Godmaņa kungs.

I.Godmanis: Es aicinātu izskatīt otrajā lasījumā. Mēs esam sagatavojušies izskatīt ar visiem papildinājumiem, ar visiem cenu tarifu grozījumiem. Jāsaka, ka vakar mēs sanācām kopā lielākoties Apvienotās budžeta komisijas pārstāvji un kopā ar valdības vadību apspriedām iespējamos variantus, kā mēs varētu budžetu stabilizēt. Mums ir izveidojies kopējs viedoklis, par ko mēs šodien varētu ziņot deputātiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie deputāti! Rezultāts: 115 deputāti reģistrējušies. Lūdzu, balsosim par piedāvāto darba kārtību – tātad par 1991.gada valsts budžeta projekta izskatīšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: par – 84, pret – 10, atturas – 7. Līdz ar to mēs darba kārtību esam apstiprinājuši.

Lūgsim Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāju deputātu Ivaru Godmani tribīnē ziņojuma sniegšanai par cenu un tarifu sistēmu 1991.gadā.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Kā redzams no šīsdienas darba kārtības, man vajadzētu ziņot par cenu un tarifu sistēmu, tālāk – par kapitālo ieguldījumu politiku. Āboltiņa kungs ir slims, bet ir ieradies viņa aizstājējs, un es lūgšu, lai viņš izstāsta, kāda tur ir situācija. Pārējie runātāji, cik es saprotu, īpaši finansu ministra vietnieka Pupčenoka uzstāšanās, raksturos kopējās budžeta izmaiņas salīdzinājumā ar pirmo lasījumu. Jāsaka, ka arī finansu ministrs ir slims. Šā iemesla dēļ viņš nav varējis ierasties, un tāpēc uzstāsies vietnieks.

Sākumā atļaujiet man raksturot tās problēmas, kuras parādījās tad, kad mēs bijām apskatījuši... jūs bijāt apskatījuši budžetu pirmajā lasījumā, un tos jautājumus, kas palika neatrisināti. Viens no principiāliem jautājumiem ir jautājums, kas saistīts ar tā sauktajiem kopējiem maksājumiem, par attiecībām ar citu valstu budžetiem. Tā sauktie kopējie maksājumi. Visus vairāk nekā desmit pagājušos gadus šos maksājumus viennozīmīgi noteica Maskava. Praktiski Maskavai mēs maksājām apmēram 1,3 miljardus, beidzamos desmit gadus – 1,3–1,4 miljardus. Tagad esam situācijā, ka uz Maskavu mēs esam aizsūtījuši savu ekonomiskās vienošanās projektu, tā saukto ekonomiskā nolīguma projektu 1991.gadam. Projektā mēs skaidri definējam, ka mēs neesam ar mieru no republikas budžeta vienkārši atskaitīt prom naudu. Republikas budžets veidojas patstāvīgi. Mēs esam ar mieru izskatīt tos jautājumus, kas var būt saistīti ar kopējiem maksājumiem attiecīgo programmu izstrādei. Tādas programmas varētu būt naftas ieguves programma, ogļu ieguves programma, iegūstošās programmas, kas ir stipri dotējamas un kas mums ir svarīgas. Tāpat ir iespējamas arī kopīgās programmas, kas būtu saistītas ar ekoloģiju un zinātni. Tā ir viena no tām problēmām, kas katrā ziņā šeit mums parādīsies un par ko mēs valdībā esam domājuši, kādā veidā šo jautājumu risināt.

Otra problēma, protams, ir problēma par algām sociālajai un kultūras sfērai. Tajā vidējās algas ir apmēram 180 rubļu. Tas ir stipri mazāk nekā vidējā alga vispār republikā, kas veido apmēram 280 rubļus, tātad, starpība ir gandrīz 100 rubļi. Tāpēc mums bija obligāti jāatrisina šis jautājums, īpaši tiem, kas strādā sociālajā un kultūras sfērā. Kā šo algu paaugstināt, ņemot vērā to, ka atšķirībā no tiem, kas strādā saimnieciskā aprēķina iestādēs, viņiem nav iespējas savas algas paaugstināt ne uz iekšējo izmaksu, ne uz cenu rēķina. Šīs problēmas atrisināšanai mums ir jāatrod budžetā līdzekļi apmēram 170–180 miljoni. Tas pirmām kārtām attiecas uz skolotājiem.

Trešā problēma, kas parādās budžetā, ir problēma, saistīta ar lauksaimniekiem. Kā zināms, ir tā sauktā mērķprogramma, kurai tika atvēlēts 361 miljons. Tā ir pietiekoši liela summa, un pirmajā budžeta projektā to mēs nevarējām atrast. Vakar, tiekoties ar Apvienotās budžeta komisijas pārstāvjiem, mēs atradām kompromisa variantu. Proti, 117 miljonus no šīs summas, ņemot vērā to, ka budžets darbosies dinamiskā režīmā, budžeta izpildes kārtībā šo summu atradīsim gada laikā un subsidēsim lauksaimniekus, īpaši graudu, cukurbiešu, linu audzēšanas programmās. Šim materiālam vajadzētu būt arī vienā no jūsu lēmuma projekta lappusēm.

Ceturtā problēma, kas parādās budžetā, ir problēma, kas saistīta ar Latvijas Bankas statutāro fondu. Kā zināms, Latvijas Bankai, neskatoties uz to, ka tā izveidota jau labu laiku atpakaļ, sava statutārā fonda nav, un tā darbojas ļoti nomināli. Pagaidām līdz brīdim, kad Latvijas Banka pārņems un kontrolēs visas specializētās bankas republikā, protams, paies zināms laiks, un acīmredzot būs līguma attiecības ar PSRS Valsts banku. Tomēr šīs līguma attiecības ir viena lieta. Otra lieta ir statutārais fonds. Tātad ir arī runa par summu, kas vienāda vai mazāka par 200 miljoniem. Kaut gan šis faktors varbūt ir ļoti svārstīgs, tātad no 50 līdz 200 miljoniem.

Piektā problēma ir jautājums, kas saistīts ar līdzekļu izdalīšanu ceļu vajadzībām. Tātad 260–300 miljoni, ja nemaldos, 260 miljoni, kas absolūti nepieciešami Latvijas ceļiem. Pirmajā budžeta projektā bija atvēlēti tikai 211 miljoni, taču, ietaupot uz ceļu rēķina, īpaši ņemot vērā, ka mums ir problēma sakarā ar lauku ceļiem, mēs absolūti pazaudējam, kā rāda attīstīto valstu pieredze. Tātad mēs praktiski pazaudējam trīskārt un vairākkārt visus pārējos ieguldījumus. Tas jautājums bija jāatrisina.

Vēl ir ļoti svarīgs jautājums, tas ir jautājums par enerģētiku. Tas ir jautājums par to, ka, sadārdzinoties enerģētiskajiem resursiem, tas ir, elektroenerģijai, īpaši kurināmajam, stāvoklis izveidojies tāds, ka ir nepieciešams vai nu paaugstināt tarifus, es šeit domāju gan elektroenerģijai, gan apkurei, vai atrast līdzekļus. Sakarā ar to, ka sadārdzinājums un īpaši cenas tiek celtas pārtikas produktiem, mēģināt šo apkures sezonu risināt bez apkures cenu pacelšanas. Tādā gadījumā mums uzreiz ir nepieciešamas dotācijas, kurām vajadzīgi apmēram 98 miljoni, kuri sastāda 15–20 miljonus dotācijām par malku, dotācijām par oglēm plus attiecīgi vēl arī apkurei, tas ir, šķidrajam kurināmajam.

Vēl bija problēma, kas jau iestrādāta, sakarā ar pārtikas cenu paaugstinājumu, proti, bija jāatrod 64 miljoni dotācijām sviestam un cīsiņiem.

Ir vēl vairākas sīkākas problēmas, kuras es šeit negribētu minēt. Katrā ziņā es runāju par lielākajām problēmām. Es domāju, ka finansu ministra vietnieks Pupčenoka kungs raksturos sīkāk un specializētāk, kā tas ir iestrādāts budžetā. Jūs varēsiet tam sekot līdzi.

Mans uzdevums ir jūs iepazīstināt ar divām lietām – ar jauniem tarifiem un jaunām cenām. Tātad, kā jums zināms, cienījamie deputāti, valdība ir publicējusi savu lēmuma projektu attiecībā uz pārtikas produktu cenām. Ir runa galvenokārt par trīs produktu veidiem – par gaļu, par pienu un maizi. Es ceru, ka ar šo publikāciju un tās apspriešanas rezultātiem visi vairāk vai mazāk ir iepazinušies. Es negribētu sīkāk pieskarties arī jautājumam par kompensācijas mehānismu. To mēs esam nopublicējuši, kā tas ir ieskaņots budžetā. Es tikai gribu teikt vienu, ka mēs ar šādu rīcību budžeta izdevumu daļā likvidējam faktiski dotāciju, kas mums visu laiku ir bijusi pēckara periodā, tas ir, šajā gadījumā mēs likvidējam apmēram miljardu 300 miljonus. Mēs paliekam tikai pie simboliskas dotācijas 65 miljonu apjomā, kas ir attiecībā uz sviesta cenu 10 rubļu apmērā un uz cīsiņiem un sardelēm kā uz produktiem, kas vairāk tiek lietoti arī bērnu uzturā un arī sabiedriskajā ēdināšanā. Sviesta, lauku sviesta, reālā izmaksa ir 12,80 rubļi, un, pārdodot to par 10 rubļiem, tas mums tūlīt maksās 49 miljonus. Tātad par to valdība lēmuma projektu ir publicējusi, un acīmredzot 27.decembrī mēs šādu lēmumu pieņemsim valdības sēdē.

Tālāk par jaunām cenām un izmaksām, kādas mūs gaida nākamajā gadā. Enerģētika, kā jau es teicu, mums ir tāda sfēra, kuru mēs paši minimāli varam kontrolēt tādā ziņā, ka viss pamatā, gan cenu politika, gan enerģētiskie resursi, no kuriem mēs iztiekam, atrodas ārpus republikas. Tā ka šajā ziņā mēs esam spiesti stipri piemēroties tai situācijai, kas veidojas tajos reģionos un tajās republikās, kur galvenokārt atrodas enerģētiskie resursi. Faktiski tas izvēršas tādā situācijā, ka mums mainās elektroenerģijas takse, tarifs, un, sākot ar jauno gadu, 4 kapeiku vietā mēs maksāsim 6 kapeikas. Šis tarifs tiek ieviests tūlīt, sākot ar 1.janvāri. Starp citu, tas attiecas arī uz ražotājiem, ne tikai, protams, lauksaimniecībā, kur tarifs ir 6 kapeikas, un rūpniecībā – 6,5 kapeikas. Faktiski notiek cenu izlīdzināšana. Lauksaimniecībā tas, šķiet, ir sāpīgāk, jo tur cenu kāpums ir daudz lielāks. Taču katrā ziņā cenas tiek pamazām izlīdzinātas gan individuālajiem patērētājiem, gan arī ražotājiem. Runājot par stāvokli, kāds patlaban izveidojies attiecībā uz apkuri, jāsaka, ka tas ir daudz smagāks. Ja ir runa par tarifiem, es gribēju jūs iepazīstināt ar to, ka Rīgā “Latvenergo” sistēmā ir vairākas tarifu atšķirības – atkarībā no tā, vai attiecīgā siltuma padeve notiek no “Latvijas siltuma” vai no “Latvenergo” sistēmas.

Rīgā par dzīvojamās platības kvadrātmetru tika maksātas 6 kapeikas, republikā, atskaitot Rīgu, citās pilsētās – 10 kapeikas, tas ir, ja tiek maksāts tarifs pēc “Latvenergo” sistēmas, un, ja pēc “Latvijas siltuma” sistēmas, tad – 15 kapeikas. Jaunajā izcenojumā, ņemot vērā sadārdzinājumu, visas šīs izmaksas ir 50 kapeikas par kvadrātmetru. Triviāli parēķinot, redzams, ka vienā gadījumā cenu kāpums ir astoņos līdz deviņas reizes. Izvērtējot vispārējo situāciju, valdība uzskata, ka mēs nevaram, sākot ar 1.janvāri, šos tarifus iedarbināt, jo, kā es teicu, mainās pirmās nepieciešamības produktu cenas. Tāpēc valdība ierosina, un mēs atradām arī zināmu atbalstu Budžeta komisijā, šajā apkures sezonā neieviest minētos tarifus. Taču tas automātiski nozīmē, ka mums enerģētika ir jādotē. Kā es teicu, tas maksā 98 miljonus, kas ir iestrādāti jaunajā budžeta projektā kā labojums.

Tālāk – jaunie tarifi, saistīti ar sakariem. Šie tarifi tiks ieviesti, sākot no 1.janvāra. Es negribētu ievadā minēt, kāpēc tas tiks darīts, jo tam ir pietiekoši profesionāls pamatojums, tas ir, ka mums ir jātelefonizē ne tikai Rīga, kurā ir 26 telefoni uz 100 cilvēkiem, kas nebūt nav sliktākais rādītājs. Tas ir labāks nekā Spānijā, Ķīnā, Vācijā, Korejā, Čehoslovākijā, Dienvidslāvijā, PSRS un Argentīnā. Tātad stāvoklis ir labāks nekā tajās valstīs, arī Vācijā, ieskaitot bijušo VDR teritoriju. Sakaru sistēma daudzās valstīs strādā ar peļņu. Taču šeit gadu desmitos ir izveidojusies tarifu nepareiza struktūra. Tādēļ valdība dod priekšlikumu mainīt tarifus visā sakaru sistēmā. Tas ir dalāms divās daļās: tas, kas attiecas uz telefonizāciju, un tas, kas attiecas uz pasta pakalpojumiem. Minēšu jums vienkārši starpību. Abonēšanas maksas tarifs gadā dzīvokļos patlaban ir 30 rubļi, jaunais tarifs – 90 rubļi gadā, iestādēs – pašreiz tarifs ir 50 rubļi gadā, jaunais tarifs – 270 rubļi. Mainās arī cena par paralēlā telefona uzstādīšanu un par paralēlā telefona lietošanu. Attiecībā uz vēstulēm, bandrolēm, pakām, naudas pārvedumiem tarifi arī mainās. Vidējais sadārdzinājums ir divas līdz trīs reizes. Tā, piemēram, pašreiz vienkāršās vēstules tarifs ir 5 kapeikas, paredzamais tarifs nākotnē ir 15 kapeikas. Pakām virs 8 kilogramiem patlaban esošā tarifa (kas ir 80 kapeikas) vietā būs jaunais tarifs – 1,5 rubļi. Tas faktiski nozīmē, ka sadārdzinājums ir divas līdz trīs reizes. Šajā situācijā mēs absolūti pārtraucam dotēt sakaru sistēmu. Mums jāņem vērā, ka tarifi, kas saistīti ar sakaru sistēmu, pēc kara nav mainījušies desmitiem gadu.

Vēl ir jautājumi, kas saistās ar braukšanas tarifiem transporta līdzekļos. Kā zināms, mēs pieņēmām lēmumu, ka vietējās padomes ir tiesīgas noteikt braukšanas maksu sev pakļautajās teritorijās. Vairākas vietējās padomes to jau ir izdarījušas, un principā sadārdzinājums šeit ir trīs reizes. Praktiski noteicošā cena braukšanai ar autobusu un ar citiem transporta līdzekļiem ir 15 kapeikas pašreiz esošās maksas – 5 kapeiku – vietā, jautājums ir tikai par starppilsētu un starprajonu satiksmi, kurā arī tiek mainīti tarifi. Te Satiksmes ministrija izstrādājusi un piedāvā šādus tarifus: vispārējā tipa autobusos par katru nobraukto kilometru starppilsētu satiksmē sadārdzinājums ir apmēram 2,6–2,7 reizes. Protams, ir 50 procentu atlaide attiecībā uz bērnu pārvadājumiem.

Beidzamais, ar ko es jūs gribēju iepazīstināt, tas ir stāvoklis dzelzceļā, bet tā nav mūsu jurisdikcija, pagaidām tā nav mūsu jurisdikcija, jo, kā raksta Rīgas ceļa, kas ir Baltijas dzelzceļa pārvaldes sastāvā, nodaļas priekšnieks, faktiski mainās stāvoklis ar mēnešbiļetēm un gada biļetēm. Pagaidām nemainās tarifi par vienreizējiem braucieniem, bet radikāli izmainās tarifi par mēneša un gada biļetēm. Cienījamie deputāti, ja jūs esat rēķinājuši, kāds bija iepriekšējais tarifs, tad, piemēram, gada biļete Sloka–Rīga vienam braucienam maksāja 3 kapeikas. Ir absolūti skaidrs, ka šāds tarifs nav reāls un tas nes tikai zaudējumus. Taču tas vairs nav republikas jurisdikcijas akts, to pamatā vēl ir noteikusi vissavienība.

Beidzamais moments, kas saistīts ar izmaksām, ir jautājums par celmu naudām. Par celmu naudām valdība pieņēma pagaidu lēmumu, kurā sadārdzinājums vidēji ir 4,5 reizes. Ja es minēšu, teiksim, pamatsummas par lietas koksni, ja mēs runājam par resno lietas koksni, tad priedei tās ir 50 rubļi, 55 rubļi par kubikmetru, eglei – 44 rubļi un mazākvērtīgai koksnei – apsei, baltalksnim, liepai – 20 rubļi. Visas šīs celmu naudas izmaiņas ienes republikas budžetā 90 miljonus, es atvainojos, ne 90, bet 70 miljonus, un sadalījums ir šāds: 30 procentus saņem vietējais budžets, 70 procentus saņem centralizētais budžets.

Tas īsumā ir tas, par ko gribēju jūs informēt jautājumā par tarifiem un cenām. Par to, kā tas tiek iestrādāts budžetā, ziņos Pupčenoka kungs. Es esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi premjeram? Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Tātad pasta izdevumi ir par markām. Vai mēs izlaidīsim savas markas? Ja mēs neizlaidīsim savas markas, kur aizies nauda, par kuru es nopirkšu to, kam virsū ir PSRS ģerbonis? Ļoti vienkāršs jautājums.

I.Godmanis: Precīzāku informāciju jūs varat iegūt pie sakaru ministra, kas šeit atrodas. Mēs izlaižam savas markas, un ir valstis, kurās šīs markas ir apstiprinātas.

Priekšsēdētājs: Tagad jautājumu uzdod Breša kungs, kas ir pierakstījies. Lūdzu arī pārējos pierakstīties sekretariātā, tad būs taisnīgāk. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Bresis: Man ir tāds lūgums – pagājušo reizi, kad mēs izskatījām republikas budžetu, aptuveni 20 deputāti parakstīja lūgumu, kurā lūdza šodien kādu no ministru kungiem tomēr informēt mūs par to, kā republikā kopumā izmainās ienākumu masa lauksaimniecībā. Es šeit gribētu pasvītrot, ka mēs neizvirzām jautājumu par budžetu. Tas būtu pat nekorekti, ja mēs prasītu no budžeta, bet mēs jautājam, kā mainās ienākumu masa kopumā. Cik es saprotu no Godmaņa kunga ziņojuma, šodien, šķiet, neviens mums tādu informāciju nav gatavs sniegt.

I.Godmanis: Nē, ir gatavs sniegt lauksaimniecības ministrs.

V.Bresis: Atļaujiet, es nobeigšu, ja drīkst. Šajā sakarībā man varbūt ir tāds papildjautājums – sakiet, lūdzu, ja izrādīsies, ka šie 100 miljoni rubļu, par kuriem jāsaka paldies, ka jūs atradāt kompromisu, – ja to ir par maz, kādus soļus tālāk spers valdība, ja totāli pastiprināsies lauku nabadzība? Kādus soļus jūs iesakāt tālāk spert: vai paaugstināt cenas vai atgriezties pie budžeta mehānisma, vai vēl kaut kādus citus pasākumus īstenot?

I.Godmanis: Es varu pateikt tikai to, ka es principiāli aizstāvu cenu politikas izmaiņu, un es domāju, ka mēs izskatīsim un pārskatīsim cenas. Lielākoties ir runas par atsevišķu produktu iepirkuma cenām. Lai stimulētu galvenokārt lauksaimniecības ražotājus tieši ar cenām, bet mazāk ar budžeta dotācijām. Tas ir mans personiskais viedoklis. Valdība pārsvarā atbalsta manu viedokli. Es domāju, ka jautājums par jaunām cenām noteikti izvirzīsies tad, kad tiks ievākta jaunā raža, ņemot vērā arī, protams, ienākumu indeksāciju. Es esmu pārliecināts, ka jau pēc ceturkšņa mums nāksies pārskatīt vienu otru iepirkuma cenu, tajā skaitā arī graudiem.

Priekšsēdētājs: Es varbūt deputātus un arī valdības locekļus lūgšu sarunāties tā mazliet klusāk. Ja ir ļoti steidzama saruna, tad jāiziet ārā no zāles. Ir ļoti grūti uztvert to, ko jautā, un arī to, ko atbild. Lūdzu, nākamais jautājumu uzdod deputāts Morozļi, gatavojas deputāts Dīmanis.

G.Morozļi: */Atkārtojiet, lūdzu, es nesapratu. Jūs stāstījāt par to, ka maksa par apkuri būs astoņas līdz deviņas reizes lielāka, bet ne šajā gadā. Bet šajā gadā tā paliks tāda pati vai celsies?/

I.Godmanis: */Šogad ... par apkuri. Paredzams, ka ne šogad. Pavisam negatavojamies mainīt. Bet mainīsies elektroenerģijas tarifi./

G.Morozļi: */Bet tas, ko jūs teicāt, tas par nākamo gadu?/

I.Godmanis: */Tas par nākamo apkures sezonu./

G.Morozļi: */Paldies./

I.Godmanis: */Lūdzu./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet sekretariātā ir saraksts. Lūdzu, pierakstieties! Deputāts Dīmanis uzdod jautājumu, gatavojas deputāts Kiršteins.

S.Dīmanis: Mani interesē jautājums par skaidrās naudas masu republikā. Ja agrāk mēs dotējām lauksaimniecību un citas nozares, mēs dotējām lielā mērā bezskaidrā naudā. Tagad šīs izmaksas tiks segtas ar mazumtirdzniecības apgrozījuma starpniecību. Tas nozīmē, ka būs vajadzīga skaidrā nauda, tas ir, būs jāapgroza praktiski tā pati preču masa par lielākām cenām. Es domāju, ka valdība šeit laikam pielaiž lielu kļūdu, domādama, ka tos ierakstus uzņēmumu kontos, kas liecina par bezskaidro naudu, kas ir viņu rīcībā, varēs tik viegli pārvērst skaidrā naudā, lai izmaksātu darba algas. Ko valdība domā darīt, jo es redzu, šeit ir ļoti liela problēma.

I.Godmanis: Es varu atbildēt to, ka vispirms, tā kā mēs lietojam vēl arvien rubļus, tad emisijas jautājums jārisina ar PSRS Valsts bankas atļauju. Šogad mēs esam izlaiduši vairāk nekā 400 miljonus. Tas ir citu gadu vietā, kad mēs neemitējām, bet vienkārši naudu izņēmām no apgrozības. Tas jautājums ir saistīts ar attiecībām ar PSRS Valsts banku. Es nedomāju, ka mums šīs attiecības radikāli pasliktinātos, kaut vai tāpēc vien, ka mēs esam centušies budžetu veidot bez liela deficīta. Praktiski, ja mums izdosies to izveidot tādu, kāds tas ir tagad, tad mums būs bezdeficīta budžets. Es domāju, līdz ar to līgumattiecības ar PSRS Valsts banku mums nebūs sliktākā stāvoklī, tāpēc es neredzu, kāpēc mums būtu speciāli ierobežojumi un mums šos līdzekļus neatļautu laist apgrozībā. Tas ir viens.

Otrs jautājums, ko jūs man uzdevāt, bija... Kāds bija otrs jautājums?

S.Dīmanis: Otrs jautājums – vai ar PSRS Valsts banku ir saskaņots tas, ka mūsu vajadzībām papildus tiks emitēti līdzekļi?

I.Godmanis: Saksa kungs šeit uzstāsies par kredīta resursiem. Sarunas ar Petrušenko notikušas, un šī situācija tomēr tiek kontrolēta. Mēs absolūti neejam uz tādu variantu, ka to darītu tikai voluntāri. Taču es gribu atbildēt vēl uz otru jautājumu, ko jūs man uzdevāt. Es tikai diemžēl momentāli aizmirsu, tas bija ļoti labs jautājums...

S.Dīmanis: Nē, nē, man liekas, ka tur bija tikai viens jautājums. Es atvainojos. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumu uzdod deputāts Kiršteins, gatavojas deputāts Aleksejevs.

A.Kiršteins: Šodien daudz runāja par sakaru attīstību, runāja par kabeļu televīziju, par pavadoņu sakariem un tamlīdzīgi. Vai nākamā gada budžetā nekas nav paredzēts? Es skatos budžetā, ka ir tik maza summa – 5 miljoni.

I.Godmanis: Jā, es domāju, ka precīzāku informāciju var iegūt no sakaru ministra. Viņš arī ir šeit, es tikai varētu pasvītrot, kāda ir globālā pieeja. Globālā pieeja ir tāda, ka tagad konkurences kārtībā tiek izskatītas vairākas, vairāk nekā sešas, ārzemju firmas par to, kā principiāli attīstīt sakaru sistēmu Latvijā. Tas ir viens punkts – ārzemju kapitāla piesaistīšana un, protams, arī īpašu fondu izveide, sakaru fondu izveide. Par to Videnieks var jums izstāstīt precīzāk. Tātad atsevišķs fonds; nevis budžeta līdzekļi, bet fonda izveidošana. Fonda līdzekļi budžetā netiek atzīmēti. Tas ir ārpus budžeta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumu uzdod deputāts Aleksejevs, un gatavojas deputāts Grūbe.

A.Aleksejevs: */Vislielākos ienākumus republika saņems no apgrozījuma nodokļa. Līdz šim bija tāda kārtība, ka apgrozījuma nodokli saņēma tā republika, kas attiecīgo produkciju ražoja. Es gribu uzdot jautājumu, vai izmainīsies šī nodokļa pārskaitīšanas kārtība? Ja tagad viss paliks republikā, tad par kādu summu tā palielināsies?/

I.Godmanis: */Praktiski var teikt, ka divu iemeslu dēļ šī summa nepalielināsies. Vai arī palielināšanās būs nenozīmīga./

Tātad ir divi iemesli. Pašreizējā ekonomiskajā stāvoklī, palielinoties cenām, acīmredzot ne tikai apjomam, bet cenām mainoties, mēs paredzam, ka ražošanas apjomi samazināsies. Līdz ar to nav viennozīmīgi, ka, samazinoties apgrozījuma apjomam, nodoklis samazinās. Palielinoties cenām, apgrozījuma nodoklis automātiski pieaug. Tātad kā šie procesi viens otru kompensēs? Mēs uzskatām, ka praktiski nekāda liela pieauguma nebūs un kompensācija varbūt būs pat uz mīnusa pusi.

Attiecībā uz to, cik lielā mērā, kādā veidā mēs turpināsim iepriekšējo praksi, kad mēs skaitījām pusotra miljarda prom, 47 procenti no apgrozījuma nodokļa mēs atskaitījām no Latvijas prom. Tagad mēs Maskavas valdībai esam iesnieguši savu ekonomiskā nolīguma projektu 1991.gadam. Tas ir tādā stadijā, ka acīmredzot pēc divām trijām dienām būs konkrēta saruna par to, kā mēs nolīgumu parakstīsim. Tur stāvoklis ir cits. Mēs esam par vienkanāla metodi. Tātad Latvijas Republikas valdībā mēs varam izskatīt tos jautājumus, kas būtu jāmaksā kopīgi. Es šeit jau teicu par naftu, es teicu arī par oglēm un, iespējams, arī par tādām izejvielām, kuru iegūšana ir dotējama. Princips absolūti mainās, mēs automātiski neko vairs nepārskaitām. Teikt, ka mums būtu kaut kāds speciāls ieguvums ar apgrozījuma nodokli, mēs nevaram. Tas nebūt nav lielāks apgrozījuma nodoklis, kāds bija līdz šim. Tagad mums plānots apgrozījuma nodoklis apmēram miljards 111 miljoni. Finansu ministrs jums paskaidros.

A.Aleksejevs: Bet vai tas neizsauks to, ka citas republikas tagad krasi pacels cenas precēm, kuras tās mums sūtīs, lai kompensētu to nodokli, kuru mēs netaisāmies tām...

I.Godmanis: Pirmkārt, minētās republikas lielākoties izejvielām šo cenu jau ir pacēlušas. Darbojas tā saucamais senčago padārdzinājums. Senčago cenu padārdzinājums ir tas padārdzinājums, ko Maskavas valdība pasludināja pagājušā gada jūnijā. Šis padārdzinājums jau ir tā uzkonstruēts, ka pamatpadārdzinājums ir iegūstošajā rūpniecībā, tas ir, par izejvielām. Tas ir viens. Otrs, papildus šim centrālajam padārdzinājumam ir tas, ka vairākās republikās padārdzinājumi jau izdarīti patstāvīgi. Tā, piemēram, Uzbekija ir padārdzinājusi atsevišķu šķiru kokvilnu sešas septiņas reizes. Šie izejvielu padārdzinājumi, kas nāk mūsu pārstrādājošajai rūpniecībai, jau darbojas. Tā ka, lai mūsu republikas uzņēmumi vairāk vai mazāk rentabli varētu strādāt, automātiski ir jādara divas lietas – ir jāceļ cenas un, neapšaubāmi, arī jāpalielina apgrozījuma nodoklis, jo viņi ar cenas starpniecību jau paņem to savu naudu. Tāda pašreiz ir situācija, kura principā mainās. Republikas, kuras iegūst izejvielas, vairs nav ar mieru atdot visu apgrozījuma nodokli republikām, kuras apstrādā izejvielas. Taču, tā kā ir grūti šo nodokli vienkārši tāpat paņemt nost, jo republikas, kas apstrādā, vairs nav ar mieru automātiski maksāt naudu centrālajam budžetam, tad situācija mainās tādā veidā, ka tās padārdzina izejvielas un ar cenām iegūst sev nepieciešamo peļņu.

A.Aleksejevs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Grūbe, gatavojas deputāts Freimanis.

G.Grūbe: Cienījamais Godmaņa kungs, man ir divi jautājumi. Pirmais. Es katrā gadījumā domāju, ka lauksaimniekiem nav jāprasa dotācijas, bet jāsaņem pieklājīga cena par savu produkciju. Taču, kāds būs šis cenu pārskaitīšanas mehānisms, jo brīvas cenas, kā jūs teicāt, neparedzat?

I.Godmanis: Cienījamais Grūbes kungs, situācija ir šāda. Apstākļos, kad cenu struktūra ir absolūti izgrozīta, mēs nevaram uzsākt ar brīvām cenām, to jau es teicu. Tad iznāk šausmīgs lēciens. Tātad, ja mēs realizējam šo cenu reformu, mēs cenas praktiski pietuvinām tai reālajai struktūrai, kādai vajadzētu būt. Pamatojoties uz šo struktūru, mēs varētu sākt domāt par brīvajām cenām. Taču mūs uztrauc viena situācija, proti, kamēr mums ir monopolizēta pārstrāde, kamēr mums ir monopolizēta tirdzniecība, tikmēr, palaižot brīvās cenas, mums nav nekādas garantijas, ka pārstrādājošā un tirdzniecības sfēra nediktēs ražotājam cenu un nepateiks, ka, piemēram, mēs iepērkam jūsu produkciju par 3 rubļiem un ne vairāk. Ja jūs mums par 3 rubļiem nedodat, tad mēs vispār jūsu produkciju neņemam. Tas ir viens arguments.

Otrs ir attiecībā uz cenu. Es jau atbildēju godājamam deputātam Breša kungam par to, ka mums ir tāds dziļš uzskats, ka mēs nerealizēsim vis budžeta dotācijas, bet mēs īstenosim cenu izmaiņas. Jāņem vērā, ka gadu desmitiem cenu struktūra nebija par labu lauksaimniekiem. Mēs speram šo pirmo soli, mēs spersim to tālāk, bet mums ir labi jāapzinās, ka jebkura iepirkuma cenu grozīšana uzreiz radīs izmaiņas arī tajās cenās, kuras maksās patērētājs. Tātad mums būs vieglāk, jo mēs varēsim jau pa procentiem iet uz priekšu, un te mēs varēsim iedarbināt indeksāciju, kuru grūti iedarbināt četras, piecas reizes, trīs reizes; tas ir sadārdzinājums, bet te ir runa par sadārdzinājumu, kā mēs ceram, vairs ne trīs un ne pusotras reizes, kad mēs mainījām iepirkuma cenas no trīs rubļiem uz četrarpus rubļiem, piemēram, dzīvsvara lopiem. Tālāk mums indeksāciju būs vienkāršāk iedarbināt, jo tā starpība nebūs tik milzīga. Tāda ir mana atbilde. Tātad mēs konsekventi tomēr aizstāvam cenu struktūras izmaiņas, nevis budžeta dotāciju. Es nezinu, tās ir grūti saukt par dotācijām, tas ir budžeta finansējums, tā varētu teikt.

G.Grūbe: Otrs jautājums – par zemnieku saimniecībām. Jūs zināt, ka šobrīd to ir vairāk nekā 7 tūkstoši, nākamajā gadā varbūt tas skaitlis nebūs daudz lielāks, bet tajā pašā laikā budžets palīdzībai zemnieku saimniecībām paredz 72 miljonus. Taču jautājums ir tāds: kādas būs iespējas zemniekiem saņemt kredītus, jo visvairāk zemnieki ir cietuši no tā, ka nav spējuši saņemt kredītus.

I.Godmanis: Jā, es varu atbildēt. Pirmkārt, tikko mēs pieņēmām lēmumu, ar kuru griezīsimies pie jums sakarā ar budžeta pārskatīšanu. Vismaz, cik man zināms, 3 miljoni atkal tiks doti zemnieku saimniecībām. Tas ir viens.

Otrkārt, mēs nupat pieņēmām lēmumu sakarā ar kredīta pārskatīšanu, jo, kā zināms, daudzi zemnieki noslēdza savus kredīta līgumus, tātad noslēdza savas vienošanās ar banku par vienu kredīta procentu likmi, un banka, paaugstinot likmi par 6 un 11 praktiski nostāda viņus tādā stāvoklī, kas nav risināms, ņemot vērā, ka iepriekšējā kredīta likme bija 0,7 procenti. Valdībā mēs izskatījām un jau pieņēmām lēmumu, ka mēs izskatīsim, kā šo situāciju varēsim nodzēst. Tas neies uz zemnieku rēķina. Aizņēmums varētu būt tātad apmēram par 3 un 3,5 procentiem. Kredīta likme ir lielāka, to mēs segsim.

Treškārt, mēs vēl aizvakar un vakar, pārskatot arī budžetu, kapitālieguldījumus, runājām par to, ka mēs, ja nemaldos, vēl varam novirzīt apmēram 30 miljonus zemnieku saimniecībām un dot papildu līdzekļus. Tas galvenokārt būs arī uz kredīta rēķina.

G.Grūbe: Paldies.

I.Godmanis: Tātad ir trīs tādi varianti. Mēs kredītu nomainīsim uz 3 procentiem, kas zemniekiem ir pieņemami.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumu uzdod deputāts Freimanis, gatavojas deputāts Šteins.

J.Freimanis: Godājamais Godmaņa kungs! Varbūt man tas paslīdēja garām, bet kāda ir situācija ar tā saucamo inflācijas piemaksu 66 rubļu apmērā? Tad, kad zinātnē, kultūrā un izglītībā tika plānoti budžeti, nezināja šos piemaksu lielumus, un, protams, šie 66 rubļi nav ielikti tāmēs un plānos. Var tikai teikt to, ka zinātnei, ja, teiksim, tai pašai tas ir jāfinansē, ir radies deficīts 7 miljonu apmērā. Kādā veidā valdība ir paredzējusi, no kādiem rezerves fondiem tiks izmaksātas dotācijas zinātnei, izglītībai un kultūrai? Kā kaut kādā veidā varētu palīdzēt, lai nebūtu galīga sagrāve?

I.Godmanis: Jā, pirmkārt, jāsaka, ka jau pagājušajā gadā 49 miljonu vietā tagad ir paredzēti 73 miljoni. Tas izskatās it kā daudz vairāk, bet ņemsim vērā 37 procentu nodokli, kas iet uz sociālo apdrošināšanu. Tas ir viens. Tomēr tas nav līdzekļu samazinājums attiecībā uz 1990.gada bāzi. Tas jau ir sasniegums, jo mūsu smagajā situācijā uzturēt zinātnes finansējumu tādā līmenī, kādā tas bija, ir ļoti grūti. Tāpat par padārdzinājumu, kas saistās ar 66 rubļiem. Atbilde man ir šāda: tātad mēs ļoti rūpīgi meklējam iespēju pacelt algas sociālās un kultūras sfēras darbiniekiem. Ir runa par skolotājiem, par bibliotekāriem, ir runa par tiem cilvēkiem, kas vairāk vai mazāk veido mūsu inteliģenci. Turklāt nevis elitāro, es atvainojos, nevis labi materiāli situēto inteliģenci, bet inteliģenci, kas saņem mazu algu – 60 līdz 70 rubļu apmērā. Es atvainojos – 90 līdz 100 rubļu apmērā.

Par zinātniekiem pateikšu atsevišķi. Mēs netaisāmies kompensēt neko. Kompensācija zinātnes kolektīviem ir veicama pašu spēkiem uz līgumu rēķina. Ir jāslēdz papildu līgumi, ir jārisina jautājums par štatu vietām. Mēs uzskatām, ka zinātnes kolektīvi, kas strādā saimnieciskajā aprēķinā, ir tādi paši kā jebkurš ražojošs uzņēmums. Tāda ir mūsu nostāja. Tā ka, neapšaubāmi, tas radīs problēmas. Tās būs jārisina šo zinātnisko iestāžu vadītājiem, tāpat kā šīs problēmas ir jārisina rūpniecības uzņēmumu vadītājiem. Mums šeit nekādu papildu līdzekļu nav.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Šteins, gatavojas deputāts Einiņš.

V.Šteins: Man ir jautājums par kopīgām mērķprogrammām ar Maskavu. Kas tās ir par programmām, un cik tas maksā, un kāds no tām labums?

I.Godmanis: Jā, jebkurā gadījumā stāvoklis nav vienkāršs. Ja es pilnīgi atklāti un godīgi runāju, man ir jāsaka, ka, protams, es neticu, ka mēs varēsim absolūti “nocirst” vienā gadā uz nulli, ja mēs visu laiku esam maksājuši pusotra un vairāk miljardus. Ir vairāki varianti. Mēs izskatījām maksimālo un minimālo variantu. Minimālais variants ir: vissavienības uzņēmumu peļņas daļa, ja ir 23 procenti, sastāda apmēram 140 miljonus. Tas ir viens variants, tas ir viens no iespējamiem maksājumiem. Otrs maksājums, uz ko mēs vairāk pastāvam, ir tāds, ka mēs nevis automātiski atskaitām kaut kādu daļu no vissavienības uzņēmumu peļņas, kamēr šie uzņēmumi vēl nav pārņemti de facto Latvijas jurisdikcijā, bet mēs izskatām kopēju maksājumu programmas.

Viena programma ir naftas ieguve. Ir tāda situācija, ka nākamgad PSRS paredzēts iegūt 580 miljonus tonnu naftas. Nākamgad naftas ieguve samazinās apmēram par 80 līdz 100 miljoniem. Tas ir saistīts ar divām lietām. Pirmkārt, nav pietiekoši valūtas atskaitījumi, jo vajag 50 procentu valūtas atskaitījumu naftiniekiem, jo viņi lieto tikai importa urbjmašīnas, importa iekārtas. Otrkārt, tas, ka viņiem netiek pietiekami kompensēts par strādāšanu ziemeļos un tā tālāk. Tā kā mēs to naftu lietosim un mēs no tās nekur netiksim vaļā, tad šeit es saskatu loģisku variantu – ja mēs naftu no turienes ņemam (un par cenu, kura nav augstāka, ne zemāka kā pasaules tirgū), tad mēs varētu zināmu summu iemaksāt no savas puses. Tas pats ir ar oglēm. Te ir zināma loģika. Es neredzu loģikas, ka mums, acis aizvērušiem, būtu vienkārši jāmaksā centram, piemēram, maksājumi armijai un kaut kādi citi maksājumi, piemēram, maksājumi militārajai rūpniecībai. Bet būs maksājumi par ekoloģiju. Tā, piemēram, ir tāda situācija: mums piesārņo Daugavu, un mēs te visi esam avārijas situācijā. Varbūt mēs varam izskatīt kaut kādu kopēju variantu, kas nosaka, ka Daugavas aizsardzība mums būtu vismaz kolektīva lieta. Tāds variants ir, bet tas ir problemātisks.

V.Šteins: Vai praktiski šobrīd ir tikai divas šīs programmas?

I.Godmanis: Pašreiz mēs esam izskatījuši divas, kaut gan mūsu nolīguma projekts ir Maskavā. Pēc divām trim dienām es braucu par to runāt. Viņiem ir mūsu projekts.

V.Šteins: Jā, bet mums būs nauda jādod?

I.Godmanis: Kā, lūdzu? Mēs jūs par to informēsim atsevišķi.

V.Šteins: Otrs jautājums: kad mums būs sava valūta, sava nauda?

I.Godmanis: Tas ir atsevišķs jautājums. Es varu pateikt tā, ka es aizstāvu pārejas periodu uz savu naudu, pārejas valūtas iespējamību. Es domāju, ka mans mērķis ir 1.martā laist apgrozībā “balto” naudu un tad no “baltās” naudas pāriet uz...

V.Šteins: Jā, paldies.

I.Godmanis: Tas ir mans mērķis – 1.martā laist apgrozībā “balto” naudu, lai pēc tam varētu pāriet jau uz latu, jo citādi mēs noslīksim dubļos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Einiņš uzdod jautājumu, gatavojas deputāts Zatuliviters.

V.Einiņš: Mans jautājums ir līdzīgs deputāta Šteina jautājumam, tas ir par to budžeta daļu, kas ir jāatskaita PSRS, tas ir, 1,4 miljardi. To jūs teicāt un daļēji jau atbildējāt. Es jūsu atbildē tomēr nesaklausīju, kādā veidā un kur mēs ņemsim 1,4 miljardus, jo ne budžetā, ne nodokļos mēs to kaut kā pagaidām nemanām.

I.Godmanis: Nav runa par 1,4 miljardiem. Šie miljardi bija tā naudas summa, ko, vadoties pēc vecās sistēmas, Latvija skaitīja prom uz centru. Tā bija maksa, vadoties pēc vecās sistēmas, kurai mēs vairs nekad nepiekritīsim. Ir runa par to, ka, veidojot tagad ekonomisko nolīgumu 1991.gadam, centrālā valdība, teiksim, Kremļa valdība, uzskata, ka mums vajadzētu piedalīties kopējos maksājumos, vadoties pēc principa – vissavienības uzņēmumi maksā to peļņas daļu, kas ir paredzēta nodokļu likumā, tas ir, 23,4 procenti no peļņas –, kas šeit mums iztaisa apmēram 150 miljonus. Vēl viņi grib 30 procentu apgrozījuma nodokli. Mēs noteikti nepiekritīsim, uzskatām, ka tas viss paliks šeit. Jo, to jau es atbildēju Aleksejeva kungam, sadārdzinājums iet ar izejvielu starpniecību. Ir mainījusies situācija.

Vēl ir runa par tā saucamajiem stabilizācijas fondiem. Par to es esmu runājis ar Rižkovu, es uzskatu, ka stabilizācijas fonds ir katras republikas personiskā lieta. Kā mēs stabilizējam ekonomiku šeit uz vietas, tā ir mūsu atbildība, mūsu lieta. Tā ka varu pateikt, ka šis jautājums tagad ir diskusijas stadijā. Mēs esam aizsūtījuši telegrammu, kurā sakām, ka mēs principā būtu ar mieru ekonomisko nolīgumu uz vienu gadu – uz 1991.gadu – noslēgt, bet ar nosacījumu, ka tiks ņemti vērā mūsu priekšlikumi. Mūsu priekšlikumi ir tādi, ka mēs veidojam patstāvīgu budžetu un pastāvīga budžeta veidošanas apstākļos izskatām iespējamos kopējos maksājumus. Neaizmirsīsim arī tādu situāciju, cienījamie deputāti, ka daudzām republikām ir ļoti liels budžeta deficīts. Mēs šeit esam salikuši budžetu uz nulli. Ja mums kaut kādā veidā, burtiski piespiestā veidā, mēģinās uztiept lielus maksājumus, tad tas nebūs nekas cits kā budžeta deficīts. Budžeta deficīts šajā ziņā izskatīsies tāds, ka to naudu, ko mums prasa, to pašu naudu mēs atgriezīsim atpakaļ.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumu uzdod deputāts Zatuliviters, gatavojas Rolands Repša.

V.Zatuliviters: */Man jums ir divi jautājumi. Neliela cenu un nodokļu sistēmas analīze dod iespēju secināt, ka uzņēmumiem nav nekādu citu perspektīvu, izņemot to, ka nu ādu mauks nost. Paredzams, ka tie sāks strādāt sliktāk. Sakiet, lūdzu, ar ko pamatota jūsu pārliecība, kas izskanēja jūsu runā, ka izdosies saglabāt bezdeficīta budžetu?/

I.Godmanis: */Nu paskatīsimies, kā 1990.gadā pildījās līgumsaistības un kā 1990.gadā samazinājās ražošanas apjoms. Novembra beigās līgumsaistības izpildītas par 98,7 procentiem, tātad šur tur tās nav izpildītas par vienu procentu. Ražošanas apjoms – 97–98 procenti. Varu jūs iepazīstināt ar statistiku. Tas nozīmē, ka Latvijas Republikā nejūtam to straujo ražošanas apjoma kritumu kā vairākās citās republikās, piemēram, 19 procenti Azerbaidžānā, 9 procenti Armēnijā, 10 procenti Gruzijā un tā tālāk. Tas pirmkārt.

Otrais. Mēs arī 1991.gadā šo kritumu neparedzam. Es, protams, nevaru absolūti prognozēt, kāda būs situācija, taču nedomāju, ka jaunā nodokļu sistēma, kas darbosies uzņēmumos, sevišķi peļņas nodoklis un apgrozījuma nodoklis, tik spēcīgi iedarbosies uz ražošanu. Vienīgais, kas mani satrauc: 37 procentu nodoklis. Mums Latvijā uz katriem diviem strādājošajiem ir viens pensionārs. Mēs taču nevaram šos ļaudis vienkārši ignorēt. Šinī ziņā gan mēs esam kritiskā stāvoklī. Uz diviem strādājošajiem viens pensionārs! 165 tūkstoši no viņiem strādā, taču vienalga situācija ir tāda, ka šiem cilvēkiem sevi ir kaut kā jāapgādā.

Domāju, ka vispār budžets strādās dinamiskā režīmā. Man ir liels lūgums budžetu apstiprināt tieši nulles variantā. Tāpēc, ka katrā gadījumā dinamisks budžets nozīmē, ka mēs par to jums ziņosim un varēsim pārskatīt katru ceturksni, katru mēnesi. Nu ir jauna nodokļu sistēma, jauna cenu sistēma, īpaši runa ir par jaunām cenām uzņēmumiem. Tās, protams, radīs lielas pārmaiņas. Kādas tās būs, to mēs redzēsim. Galu galā nekas taču nav mūžīgs. Ja mēs redzēsim, ka tās stimulē bīstamu kritumu lauksaimniecībā vai ražošanā, tad būs jāiet uz izmaiņām likumdošanas aktos tajā virzienā, kādu prasīs atbilstošie apstākļi./

V.Zatuliviters: */Man jums ir otrais jautājums. Tas loģiski izriet no pirmā. To man vakar uzdeva vēlētāji, ar kuriem bija tikšanās. Tur izskanēja viens jautājums: kas notiks ar mūsu labklājību? To mēs paši loģiski esam izraisījuši. Atbildiet, lūdzu, arī uz šo jautājumu vienlaikus mums un vēlētājiem./

I.Godmanis: */Es domāju, ka savu labklājību mēs novedīsim reālākā situācijā. Man ir tāda nojauta, ka tā labklājība, kas ir pašlaik, neatbilst reālajai situācijai. Var teikt, ka tās liela daļa balstās uz lielā apgrozījuma nodokļa rēķina. Daudz tika paņemts, taču tie 53 procenti, kas palika, tomēr bija summa. Izejvielas pašlaik ļoti sadārdzinās. Valsts līmenī mēs to ļoti jūtam. Ir laba atbilde uz šo jautājumu. Man ir daudz pazīstamu veikalu direktoru. Jautāju viņiem: “Kur jums ir prece?” Viņi man atbild: “Kad mēs saņemam preci, vienalga, vai tie ir trauki vai kaut kas cits, mēs piesakām miliciju, tāpēc ka bez milicijas mēs vairs neko pārdot nevaram. Milicija pie mums ierodas uz pusstundu, tā nedara neko citu, kā tikai uztur kārtību, kamēr mēs 10–15 minūtēs pārdodam atvesto preci. Bez milicijas mēs neko vairs pārdot nevaram.” Es domāju, ka tas rāda, ka naudas masa, kas ir iedzīvotāju rokās, ir bezvērtīga, bez preču seguma, mēs nevaram palikt kopā ar to. Es domāju, ka mums jāpāriet uz savu maksāšanas līdzekli. Un mēs nevaram sevi mierināt ar ideju, ka dzīvojam atbilstoši reālajai situācijai. Mēs ejam tādā virzienā, lai kaut sāpīgi, tomēr ietu uz to līmeni, lai dzīvotu atbilstoši saviem līdzekļiem, lai galu galā rēķinātos ar saviem līdzekļiem, skaitītu, cik mums ir un cik mēs varam izdalīt./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Repša, gatavojas deputāts Berklavs, pēc tam jautājumu uzdošanu beidzam.

R.Repša: Man vispārīgs jautājums par budžetu. Četras ministrijas bez Celtniecības ministrijas, tas ir, Satiksmes ministrija, Sakaru ministrija un Enerģētikas ministrija, salīdzinot ar pirmo budžeta lasījumu, ir piedzīvojušas nepatīkamas izmaiņas. Viņu izdevumi ir samazinājušies, pie tam krietni. Sakiet, lūdzu, vai valdībā tiek praktizēta šo budžeta projektu apspriešana kopīgā Ministru padomes sēdē? Es zinu, ka pirmais lasījums netika apspriests šādā sēdē. Vai arī šie skaitļi tiek nosūtīti ministrijām no augšas, no Finansu ministrijas, no Ekonomikas ministrijas? Parlamentā ir grūti to plāno deķīti raustīt uz visām pusēm, ja budžeta projekts netiek vienlaikus dots arī kā kopīgs valdības viedoklis.

I.Godmanis: Es nezinu, es uzskatu, ja mēs šeit esam klāt četri ministri, jūs varētu viņiem uzprasīt. Protams, mums valdības sēdes ir koleģiālas. Tās notiek reizi nedēļā. Budžetu mēs esam izskatījuši kopumā vismaz trīs reizes, visiem ministriem klātesot un viņiem visiem izsakot savas pretenzijas gan pret Finansu ministriju, gan pret Ekonomikas ministriju. Tas ir viens. Tā ka valdībā šis budžeta projekts ir ticis apspriests ļoti nopietni un vairākkārt. Jā, nevarēsim pacelt tarifus, un nāksies dotēt to. Jā, bija klāt, valdības sēdē mēs to skatījāmies, ka daudzām ministrijām vairs nav tik lieli maksājumi no budžeta. Tāpēc ka Finansu ministrija turējās pie idejas, ka vispār pēc iespējas mazāk vajadzētu būt ministriju līdzekļiem. Cienījamie deputāti, kā jūs redzat, mēs esam izmainījuši vienu principu, tas ir, ministrijas vairs netiek finansētas no apakšas. Visi ministriju izdevumi ir dotēti budžetu ietvaros, tā ir principiāli jauna pieeja. Agrāk ministrijas no apakšējiem uzņēmumiem vienkārši savāca zināmu, tā teikt, nodevu un no tās dzīvoja. Tagad ne Tirdzniecības ministrijai, ne Materiālo resursu ministrijai, ne minētajām ministrijām vienkārši šādu iespēju vairs nav. Mēs principā mainām lietu.

Un tas beidzamais, ko jūs teicāt... tūlīt atcerēšos... pirmkārt, es domāju, ka katra komisija ir noklausījusies ministra informāciju. Tas ir viens. Otrkārt, tomēr Apvienotā budžeta komisija ļoti aktīvi un daudz strādājusi pie budžeta. Vakardienas kopējā sēde mums arī daudz ko deva, meklējot papildu avotus un papildu iespējas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumu uzdošanu noslēdz deputāts Berklavs.

E.Berklavs: Mans jautājums attiecas uz katra Latvijas iedzīvotāja personīgo budžetu. Vai valdībai ir tādas salīdzinošas ziņas, kā balansējas, teiksim, palielinātās cenas, izdevumi par pasta pakalpojumiem, par dzīvokli, telefonu un visiem pārējiem cilvēku ikdienas izdevumiem? Un kā tas ir ar algu palielinājumu, pensiju palielinājumu sakarā ar paredzētajām piemaksām? Kādas ir šīs attiecības? Jo visiem cilvēkiem taču nebūs to dokumentu, kas mums ir par budžetu. Ja arī šie dokumenti būtu, tomēr katram ir grūti tikt skaidrībā. Tas ir viens jautājums.

Otrs jautājums – man īsti nav skaidrības, kas tas ir “ārpusbudžeta fonds”?

I.Godmanis: Uz pirmo jautājumu es varu atbildēt tā, ka, protams, lielāko vērību mēs esam pievērsuši tieši pārtikas produktu sadalei, īpaši ņemot vērā to, ka mēs gribējām simtprocentīgi kompensēt tām iedzīvotāju grupām, kas saņem sevišķi maz, tas ir, kuru minimālā alga ir 80 rubļi un kuriem ir arī minimālās pensijas. Tagad pie minimālās algas mēs dodam šos 66 rubļus, tas ir, 146 rubļi tagad ir arī minimālā pensija, faktiski nevis minimālā pensija, bet pensija plus piemaksa, tātad 100 rubļi pensija plus 46 rubļi piemaksa. Un 150 rubļi ir tā maģiskā zona, sākot ar kuru sāk ieturēt ienākuma nodokli. Tātad mums tomēr tas apmaksas līmenis ir būtiski izaudzis. Tiem cilvēkiem, kuri pašā apakšā, alga tomēr būtiski ir pielikta.

Mēs neesam kompensējuši vairākas lietas, ja mēs pilnīgi atklāti runājam. Tātad jautājums, kas attiecas uz elektroenerģiju. Bet tur kompensācijas iespējas ir ārkārtīgi minimālas sakarā ar to, ka ir izmaksas. Igauņi par kilovatstundu prasa 5 kapeikas, nekur nevaram sprukt. Mēs neesam kompensējuši par sakariem un arī par transportu. Es gan uzskatu, ka tās ir izmaksas, tā nav nekāda papildu nauda. Par īri un par apkuri es teicu. Mēs uzskatām, ka, ceļot cenas, apkures cenu mēs strauji nedrīkstam aiztikt. Nedrīkstam aiztikt tāpēc, ka sadārdzinājums būs par daudz liels. Mēs to atceļam uz nākamo apkures sezonu. Par malku. Mēs tomēr dotējam malku ar dotācijām vairāk nekā 10 miljonu apmērā, tas nozīmē, ka mazāk apmaksātiem cilvēkiem par malku būs jāmaksā mazāk, nekā reāli malka maksā.

Un pats beidzamais jautājums. Es šeit neteicu, bet mums ir gatavs projekts par jauno īres maksu. Man gan ir tāda personiska doma, ka jauno īres maksu mēs varēsim ieviest tad, kad mēs būsim uzsākuši privatizāciju dzīvokļu sfērā. Tad būs cilvēki, kas būs ar mieru savu dzīvokli pirkt, un būs cilvēki, kas būs ar mieru izskatīt jautājumu, piemēram, par kaut kādas minimālas naudas maksāšanu vairāk, nekā viņi maksā tagad.

Tā kā šis sadārdzinājums sākas no 1.janvāra, tad jāsāk darboties indeksācijas sistēmai. Šajā sestdienā ekonomikas ministram un darba grupai būs viena no pēdējām sēdēm. Indeksācija nav nekas cits kā tas, ka jauno cenu dala ar veco cenu, paņem koeficientu un paņem 10 vai 20 galvenās preces, kas nosaka dzīves pamatu, un pēc tam paņem jauno algu un dala ar veco algu. Šiem koeficientiem vairāk vai mazāk būtu jāatbilst. Un tāpēc to kopā darīs Labklājības departaments ar Cenu departamentu un Statistikas pārvaldi, kura fiksēs algu un cenu pieaugumu. Labklājības departaments abus šos pieaugumus apstrādās indeksācijas sistēmā. Tad, kad būs sadārdzinājums, tad mēs to naudu, ko iegūsim ar nodokli un cenu paaugstinājumu, varēsim cilvēkiem katru reizi, katru mēnesi piemaksāt. Vai mēs varēsim izdarīt katru mēnesi, es neticu, es domāju, ka vislabākā gadījumā to izdarīsim reizi ceturksnī. Sakrāsies par četriem mēnešiem, un tad iedosim to naudu papildus. Mēs ceram – trīs reizes, četras reizes, piecas reizes, ja nekas vairs nemainīsies. Vienīgi, kā es teicu, paliek apkure – 90 miljoni, paliek vēl arī īre. Tātad ir tāda situācija, ka dzīve mums paliek dārgāka.

Par otru jautājumu, kas ir ārpus budžeta fonda, piemēram, sociālās apdrošināšanas fonds, ko Sociālās nodrošināšanas ministrija ievāc ar 37 procentu nodokli, ko tagad atskaita no patēriņa fonda. Tas ir ārpus budžeta fonda, tas budžetā nav ierakstīts, tas ir tas pusotrs miljards, no kura izmaksā pensijas. Var izveidot kādu citu fondu, piemēram, transporta ministram bija tāds priekšlikums – budžetu neaiztikt, ceļu izdevumus, to ceļu nodokļa naudu paņemt tieši un definēt, ka tas ir ceļu fonds, kas ir ārpus budžeta. Starpība ir tāda, ka to valdība, tas ir, ministrijas, nedrīkst paņemt un kaut kur izdot citiem mērķiem. Viņiem tas fonds ir uz atsevišķa konta, uz atsevišķa rēķina. Šo fondu drīkst izdot tikai tai vajadzībai, kādu ir definējis parlaments. Vēl ir daudz dažādu fondu. Tā, piemēram, viens no fondiem bija tāds, ka padomju degvīnu pārdeva dārgāk, pārdeva dārgāk arī cigaretes – nolūkā veidot fondu ārpus budžeta, no kura tad paaugstināja algas bērnudārzu audzinātājiem un tā tālāk.

E.Berklavs: Man viens priekšlikums pirmā jautājuma sakarā. Man būtu lūgums, lai pie pirmās iespējas valdība tādu salīdzinošu tabulu tomēr nopublicētu.

I.Godmanis: Jā, to mēs izdarīsim.

E.Berklavs: Tas ir vajadzīgs politisku motīvu dēļ.

I.Godmanis: To mēs noteikti izdarīsim, nopublicēsim.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vadoties pēc saraksta, kuru man iesniedzis sekretariāts, jautājumu uzdošana ir beigusies, bet es skatos, Bukas kungs, lai gan nav pierakstījies, tomēr vēlas jautāt.

I.Godmanis: Es atbildēšu uz beidzamo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Cienījamais premjerministra kungs! Mani interesē, pirmkārt, uz kādu līdzekļu rēķina rūpniecības uzņēmumi kompensēs šos 66 rubļus, vai tas vispār atsauksies uz rūpniecisko ražošanu 1991.gadā un uz savstarpējām attiecībām ar citām republikām? Tas taču cels Latvijas Republikā ražotās produkcijas cenu. Un beidzot pēdējais. Cenu paaugstināšana taču dos zināmu ienākumu republikas budžetā, bet to kompensēs rūpniecības uzņēmumi. Kurp aizies šī starpība no vispārējās cenu paaugstināšanas un tās kompensācijas, kas tagad 47.pantā redzama kā 513 miljoni 756 tūkstoši rubļu, bet agrāk bija paredzēts vairāk, kur tā paliks?/

I.Godmanis: */Uz otro jautājumu man ir ļoti viegli atbildēt. Tā nauda aizies budžeta iestāžu kopējo izmaksu kompensēšanai bērniem, pensionāriem, tas sanāks, ja dārdzības pieaugums būs apmēram 2 miljardi, savi 100 miljoni. Budžeta organizācijām, skolām, pensionāriem mēs varēsim kompensēt nedaudz vairāk par miljardu, un mazāk par miljardu aizies pašu iestādēs, uzņēmumos strādājošajiem. Taču mums jāievēro, ka cenu sistēma, kas mums izveidojusies, bija tikai par labu rūpniecībai. Ja paraudzīties uz pusotru miljardu brīvās naudas un pavērtēt, cik no tās tiek rūpniekiem un lauksaimniekiem, tad redzam absolūtu nepareizību, jo cenu sistēma, cenu kāpums nācis par labu tikai rūpniecībai. Mēs cenšamies kaut kādā veidā situāciju izlabot. Tā ir atbilde uz otro jautājumu.

Nu uz pirmo jautājumu, dabiski, mēs labi apzināmies, ka būs lielas grūtības, lai kompensētu absolūti visus 66 rubļus, bet es uzskatu, ka uzņēmumi ir ekonomiski suverēni un paši var izlemt, tieši tā es domāju un tā atbildēju cienījamam Freimaņa kungam par zinātnes uzņēmumiem. Tieši tādā pašā stāvoklī būs arī ražojošie uzņēmumi. To administrācijām, ievērojot darba kolektīvu viedokli, būs jāizlemj, kam un kā kompensēt. Iespējams, ka nav obligāti jākompensē tiem, kas saņem lielas algas. Taču izvirzās jautājums: kāpēc visām budžeta organizācijām? Bet es varu vienkārši pierādīt, ka “aste” virs 300 rubļiem, tas ir, virs vidējās darba algas, kas ir apmēram 283–290 rubļi, tā “aste”, kas ir virs tiem, tas ir, to strādājošo skaits budžeta organizācijās, kas saņem vairāk nekā 300 rubļus, ir tik mazs, ka starpība maksāt vai nemaksāt šos 66 rubļus kopā ir ne vairāk kā 4 miljoni, ka tam nebūs nekādas nozīmes ražošanas kolektīvos, kuri strādā, ja tā var teikt, ar pašfinansēšanos./

S.Buka: */Bet es vēl uzdevumu jautājumu par to, kā tas atsauksies uz attiecībām ar citām republikām, vai palielināsies produkcijas paš­izmaksa?/

I.Godmanis: */Jā, atbilde ir šāda. Ja situācija būtu tāda, ka tikai mūsu republikā tādi soļi tiktu sperti, tad šāda nostādne būtu saprotama. Par nožēlu, šeit nav Cenu departamenta direktora, jo viņš ir absolūti lietas kursā, kāda situācija ir valstī. Mēs praktiski atrodamies situācijā, sevišķi no šīgada sākuma, nežēlīgā situācijā, kad sadārdzinājušies absolūti visi resursi un viss, tā teikt, kas vajadzīgs ražošanai, kas mums tiek piegādāts no citām republikām, no Austrumiem. Tas ir, mēs pirmie nokļuvām “zem preses”, izejvielām un resursiem sadārdzinoties piecas sešas un vairāk reizes. Tā ka var teikt, ka praktiski šis pasākums labākajā gadījumā ir tikai atbilde, ne vairāk./

S.Buka: */Bet tagad tas novedīs pie pretējā./

I.Godmanis: */Jā, mēs nonāksim tādā situācijā, ka sagriezīsies inflācija, bet, cienījamie deputāti, šeit mēs paredzējām kādu nodokli – nodokli no patērēšanas fonda. Jūs to noraidījāt, kādēļ – to es varu saprast, tāpēc ka 37 procenti – tas ir ļoti liels nodoklis, bet mēs paredzējām tādu pašu progresējošu nodokli no patērēšanas fonda, kāds darbojas Polijā. Ja mēs jutīsim, ka inflācija celsies ļoti straujos tempos un pāraugs hiper­inflācijā, mēs pie jums ar šo projektu griezīsimies no jauna. Ja inflācija sekos cenu izmaiņām un darba algu kāpumam, mēs domājam, ka tomēr būs jānosaka progresējošs nodoklis, ne tāds, kā trīsdesmitseptiņprocentīgais. Un tāpēc mums jāparedz, kurp mēs aiziesim, kādā situācijā nokļūsim, kad mums būs augstākas cenas, lielākas algas./

S.Buka: */Citu republiku valdības zina, ka cenu paaugstināšana izsauc darba algu celšanos, mēs taču daudzus līgumus jau esam noslēguši? Mani tas interesē./

I.Godmanis: */Viņi to zina, dabiski. Var rasties arbitrāžas jautājumi. Bet es runāju ar vairākiem uzņēmumu direktoriem, ar ievērojamu daļu no viņiem, katrs sev atstāj zināmu rezervi./

S.Buka: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums laikam ir jānolemj, jo mums bija ieplānots, ka notiks iepriekšēja pierakstīšanās sekretariātā. Godmaņa kungs arī orientējās uz to, un mēs nolēmām, ka pēdējais jautājumu uzdod deputāts Buka, kurš vispār nebija pierakstījies. Kurdjumova kungs, jūs esat debatēs pierakstījies, man ir saraksts.

L.Kurdjumovs: */Tā ir kļūda. Es pierakstījos, lai uzdotu jautājumu./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums ir jānolemj.

I.Godmanis: Es varu atbildēt uz šiem diviem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Labi, deputāts Kurdjumovs bija pirmais.

L.Kurdjumovs: */Ivar Teodorovič, es gribētu saņemt īsu atbildi. Uzņēmumu kompensāciju izmaksu palielināšana par 66 rubļiem, lai ko jūs te nestāstītu, diferencēta vai nediferencēta, patiesībā tomēr ir peļņas nodokļa palielināšana. Mēs pieņēmām likumu par peļņas nodokli, un šie 66 rubļi nav nekas cits kā peļņas nodokļa palielināšana. Vai nav tā?/

I.Godmanis: */ Es nesaskatu absolūti nekādu saistību starp šīm lietām. Šeit labākajā gadījumā jūs varat palielināt patēriņa fondu, ne vairāk./

L.Kurdjumovs: */Nē, jo man kaut kur šī nauda jāņem. Man uz nākamo gadu ir noslēgti līgumi, man šī nauda kaut kur jādabū./

I.Godmanis: */Es jums varu apgalvot tikai par divām lietām. Nu ko jūs darīsiet ar šo naudu? Es jums tūlīt pierādīšu... Nē, tā ir jūsu nauda, ja jūs uzņēmumā strādājat. Bet kur jūs to liksiet? Jūsu nauda saistīta gulēs.../

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Kurdjumova kungs, bet jūs taču debatējat, jo tad jūs būtu pareizi pierakstījies – debatēt. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Premjerministra kungs, man jautājums par tiem mītiskajiem pusotra miljarda rubļiem. Mums šeit izdota speciāla izziņa par Latvijas tautsaimniecības nozaru aktīviem. Lūk, es ņemu naudas līdzekļus. Šeit lasu, ka rūpniecībā 231 miljons un lauksaimniecībā 357 miljoni, tas ir, bilance pusotras reizes lielāka, daudz lielāka par labu.../

I.Godmanis: */Es baidos, ka jums ir nepareiza informācija par fondu atlikumu lielumiem, par visiem fondiem, kas uzņēmumiem bija 1989.gadā un uz 1990.gada 1.janvāri. Šis cipars ir ne vairāk un ne mazāk kā pusotra miljarda./

M.Gavrilovs: */Bet mums, lūk, tāda izziņa iedota. Lai diskutētu korekti, mums jādod pilnīga izziņa par banku aktīviem, lai saruna būtu priekšmetiska./

I.Godmanis: */Labi, mēs tādu dosim./

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdošanu esam beiguši. Debatēs pagaidām ir pierakstījušies seši deputāti, bet mums ir jāizlemj, vai debatēsim par katru ziņojumu vai par visiem trim ziņojumiem kopā?

No zāles, visi sauc: “Kopā!”

Priekšsēdētājs: Man arī liekas, ka jādiskutē par visiem ziņojumiem kopā, jo citādi būs liela atkārtošanās. Pagaidām debatēs ir pierakstījušies seši deputāti. Lūdzu, lai nebūtu pārpratumu, visiem piereģistrēties arī sekretariātā. Operatīvi jāievēro frakciju princips.

Godājamie deputāti! Līdz pārtraukumam ir palikušas piecas minūtes. Es domāju, ka nākamajam ziņotājam mēs nedosim vārdu. Mums laikam ir jāizlemj, un arī deputāts Freimanis to ierosina, ka jāapstiprina kaut kāds saprātīgs šīsdienas darba pagaidu reglaments. Mums būtu jānolemj, cik laika dosim jautājumu uzdošanai, jo tie var būt bezgalīgi. Cik laika dot debatēm? Jo mums ir jāapskata ļoti plašs jautājumu loks, un, ja mēs tā brīvi rīkosimies, vienkārši nepietiks laika. Dzirdu ierosinājumu, ka debatēs katram debatētājam vajadzētu atstāt laiku – piecas minūtes. Par šīm piecām minūtēm būs viens balsojums.

Un otrs – mums būtu jāizlemj, cik ilgu laiku mēs uzdosim jautājumus ziņotājam. Jo patlaban gandrīz stundu uzdevām jautājumus. Sekretariāts ierosina pusstundu veltīt jautājumiem. Nav citu variantu?

Cienītie kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies, pēc tam nobalsosim par šīsdienas pagaidu reglamentu, apspriežot budžetu. Rezultāts. 106 deputāti ir reģistrējušies. Tātad, lūdzu, pirmais balsojums par debašu laika saīsināšanu līdz piecas minūtēm. Rezultāts: par – 71, pret – 10 un atturas – 7. Tas ir vairākums. Tātad debatējam piecas minūtes.

Nākamais balsojums par to, lai jautājumu uzdošanu ziņotājam ierobežotu ar 30 minūtēm, nevis katram jautājumam, bet visiem jautātājiem kopā. Rezultāts: paldies, arī tas ir vairākums. Tātad jautājumus uzdodam ne ilgāk par 30 minūtēm.

Tātad tūlīt būs pārtraukums, bet pirms pārtraukuma Dobeļa kungs ziņos sekretariāta vārdā. Pēc pārtraukuma mēs klausīsimies finansu ministra vietnieku Pupčenoku. Lūdzu, Dobeļa kungs, vārds paziņojumam, pēc tam runās Bojāra kungs.

J.Bojārs: Man tomēr bija priekšlikums palikt frakcijai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs, ziņojiet, un pēc tam Bojāra kungs, ja vēl gribēs, tad varēs paziņot.

J.Dobelis: Cienījamā Tautas frontes frakcija! Lūdzu šajā pārtraukumā uz frakcijas sēdi, kura notiks šeit tikai pārtraukuma laikā.

Priekšsēdētājs: Tātad pārtraukums – 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamos deputātus lūdzu ieņemt savas vietas! Esat ieņēmuši savas vietas? Man būtu šāds paziņojums: tuvojas Ziemas­svētki, un Latvijas Kristīgā misija lūdz iespēju sveikt mūs šeit sakarā ar Ziemassvētkiem un arī pasniegt Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem Bībeli. Tā laikam ir tā grāmatu grāmata, kas ir pavadījusi cilvēci jau 2000 gadus. Es domāju, ka arī mēs no šīs grāmatas daudz varēsim smelties gan attiecībā uz sevi, gan attiecībā uz politiku un visu citu. Tagad, lūdzu, – vārds Latvijas Kristīgās misijas pārstāvjiem.

Cienījamie deputāti, varbūt apsēdīsimies.

(Latvijas Kristīgās misijas apsveikums. Deputātu vārdā par apsveikumu un dāvanām runā dep.J.Dobelis.)

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, ieņemsim vietas! Patlaban atkal ir jāstrādā. Godājamie kolēģi, turpinām apspriest mūsu darba kārtības jautājumu. Nākamajam es dodu vārdu finansu ministra vietniekam Pupčenoka kungam ziņojumam par 1991.gada valsts budžeta projektu. Deputātus lūdzu pierakstīties debatēs un jautājumu uzdošanai. Atgādinu – jautājumiem paredzētas 30 minūtes, visiem kopā, debatēm – piecas minūtes katram runātājam.

J.Pupčenoks, finansu ministra vietnieks: Godājamie deputāti! Apvienotā budžeta komisija kopā ar valdības pārstāvjiem pēdējās nedēļas laikā ļoti cītīgi strādāja, koriģēdama budžeta projektu, vadoties pēc jūsu ierosinājumiem, kas tika izteikti pirmā lasījuma apspriešanas laikā. Kādas tad budžeta projektā ir ieliktas būtiskas izmaiņas?

Vispirms attiecībā uz ieņēmumu daļu. Ja mēs to skatāmies, tad redzam šādas izmaiņas. Apgrozījuma nodoklis kopbudžetā kopā pieauga par 394 miljoniem, akcīzes nodoklis savukārt kritās par 341 miljonu, izejot no tā, ka no akcīzes nodokļa jūs izslēdzāt ceļu benzīna akcīzi. Nākamā tāda būtiska izmaiņa ir zemes nodoklis, kas kritās līdz 103 miljoniem rubļu. Bez tam nāca klāt celmu nodoklis vai celmu nauda, kas mums papildus deva ienākumus 60 miljonu rubļu apmērā. Ja mēs skatāmies kopbudžetu kopā, tad redzam, ka visi nodokļu veidi mums deva papildu ienākumus apmēram 140 miljonu rubļu apmērā.

Par izmaiņām izdevumu daļā. Vispirms es gribētu pateikt, ka šī daļa ir samazinājusies. Apvienotā budžeta komisija nolēma vispirms samazināt kapitālo ieguldījumu summu pavisam par 50 miljoniem rubļu. Šīs izmaiņas neskāra Lauksaimniecības ministriju. Tika nolemts, ka šai ministrijai paliek iepriekšējā kapitālo ieguldījumu summa, bet ar vienu noteikumu, ka no šīs summas līdz 35 miljoniem tiks novirzīti papildus zemnieku saimniecībām. Kopējā summa, kas veltīta zemnieku saimniecībām, varētu pārsniegt 100 miljonus.

Vēl viena tāda būtiska izmaiņa – tā ir izdevumu samazināšana pārvaldes aparātam. Kopā šie izdevumi samazinājās par 14 miljoniem, tajā skaitā bija arī noņemta rezerve pārvaldes aparātam, kas tika ieplānota 5 miljonu rubļu apmērā. Taču samazinājums neskāra šādas ministrijas un resorus: vispirms Prokuratūru, Tieslietu ministriju, Augstāko tiesu, Iekšlietu ministriju un Muitas departamentu. Tās ir visas tās ministrijas un resori, ar kurām saistīta mūsu valstiskuma nostiprināšana. Pārējās ministrijās vidējais pārvaldes aparāta samazinājums veidoja 13 procentus. No otras puses, tūlīt var rasties jautājums, jo, tieši otrādi, salīdzinot budžeta pirmo variantu ar otro variantu, par pārvaldes aparātu izdevumi it kā pieaug. Tas ir saistīts ar to, ka visām budžeta iestādēm ir paredzēta kompensācija sakarā ar cenu sadārdzinājumu. Kā jūs zināt, tas ir 66 rubļi uz vienu strādājošo. Tad iznāk, ka pārvaldes aparātam faktiski vajadzēs izmaksāt šo kompensāciju uz sava rēķina, tas ir, samazināt attiecīgi izdevumus sevis uzturēšanai.

Bez tam Budžeta komisijā bija nolemts par 30 procentiem samazināt izdevumus metodisko kabinetu un kursu uzturēšanai. Tas mums papildus deva vienu miljonu rubļu, kā saka, deva iespējas novirzīt šo miljonu citiem nolūkiem. Bez tam nolemts arī palielināt maksu par mācībām mūzikas, mākslas un sporta skolās. Komisijā ir izlemts, ka vecākiem, ja viņu bērni mācās šajās skolās, jāmaksā ne mazāk kā 20 procenti no šo skolu uzturēšanas izdevumiem. Tas dod mums budžeta līdzekļu ekonomiju 2–2,5 miljonu rubļu apjomā. Bez tam bija noņemti arī asignējumi, tā saucamie pārējie izdevumi, par kuriem jau kādreiz Siliņa kungam šeit bija uzdots jautājums, kas tie par līdzekļiem. Kā mēs runājām, šie līdzekļi principā ir VDK uzturēšanai. Tagad minētie līdzekļi tiek izmesti no budžeta.

Tātad visi šie pasākumi, kuri vispirms ļāva palielināt ieņēmumu daļu un savukārt – daļēji samazināt izdevumu daļu, deva iespēju atrisināt vairākus jautājumus. Vispirms – pacelt algas sociālās sfēras darbiniekiem. Taču es gribu pateikt to, ka vispirms tika paceltas algas cilvēkiem, kas ieņem amatus, kuros nepieciešama izglītība. Kā izskatās šis paaugstinājums? Visā sociālajā sfērā izdevumi algām un sakarā ar 37 procentu nodokli no algām pavisam paredzēti 416 miljoni rubļu. Kādi ir avoti šiem 416 miljoniem? Vispirms tā ir kompensācijas summa 66 rubļu apmērā katram strādājošajam. Tā deva mums no šiem 416 miljoniem 208 miljonus. Bez tam Budžeta komisija nolēma, ka izglītības, veselības un pārējām kultūras un sociālās sfēras iestādēm jāmeklē arī savas, iekšējās rezerves. Tika nolemts, ka veselības aizsardzības iestādēm un sociālās nodrošināšanas iestādēm vajadzēs sameklēt līdz 5 procentiem no šā algu paaugstinājuma, izglītības iestādēm – līdz 10 procentiem. Kopā tad iznāk, ka uz iekšējo rezervju rēķina jānosedz 32 miljoni.

Budžeta līdzekļi, kas aiziet algu paaugstinājumā, veido 177 miljonus rubļu. Ko šie līdzekļi atļauj? Vispirms noteikt minimālo algu – 300 rubļi – ārstam, skolotājam, skolotājam ar augstāko izglītību. Es uzsveru – ar augstāko izglītību. Kultūras iestāžu darbiniekiem tas nodrošinās minimālo algu 250 rubļu apjomā. Vispār minimālā alga šajā sfērā ir 150 rubļu apmērā. Papildus budžetā ir paredzēti 64 miljoni rubļu, tie ir dotācija Tirdzniecības ministrijai sakarā ar to, ka valdībā pēdējā brīdī tika nolemts – tomēr sviestam, cīsiņiem un sardelēm cenas nedrīkst tik krasi paaugstināt, un tās noturēs pieņemamos ietvaros. Sakarā ar to papildus ir ieplānoti 64 miljoni rubļu.

Kompensācija 66 rubļu apmērā katram strādājošam no sākuma bija paredzēta, ņemot vērā, ka sviesta un pārējo produktu cenas būs krietni augstākas.

Tādas ir būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar budžeta pirmo projekta variantu. Par tām problēmām, kas palika, Godmaņa kungs te ir teicis. Man būtu viss.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi? Deputāts Ēlerts pieteicās jautāt. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Sakiet, lūdzu, kā valsts budžetā ir parādījušies 22 miljoni no zemes nodokļa, ja zemes nodokli ieskaita pašvaldību zemākā līmeņa budžetos?

J.Pupčenoks: Ziniet, principā mēs tādu sadalījumu dabūjām no Lauksaimniecības ministrijas. Mums kopā ir aprēķināts zemes nodoklis 103 miljoni. Tas ir Boruka variants, un tā parādās tie 22 miljoni. Taču es domāju, ka šo grozījumu mēs varam ļoti viegli ieviest, attiecīgi novirzot, samazinot dotāciju summu rajonu un pilsētu pašvaldībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds deputātam Ozolam.

I.Ozols: Pupčenoka kungs, esiet tik laipns un dodiet, lūdzu, konkrētu atbildi, vai algu paaugstinājums sociālās sfēras darbiniekiem ietver arī kompensācijas 66 rubļu apmērā vai neietver? Kā to saprast?

J.Pupčenoks: Jā, patiešām, kā jau teicu, viens no algu paaugstinājuma avotiem ir kompensācijas izmaksas, un tie 66 rubļi iekļauti kopējā algas summā.

Priekšsēdētājs: Vairāk neviens jautāt nav pierakstījies. Lūdzu, jautā deputāts Kiršteins, pēc tam deputāts Aleksejevs.

A.Kiršteins: Sakiet, kā jūs domājat, vai mēs varam apstiprināt budžetu, ja mēs nezinām ārpusbudžeta fondu?

J.Pupčenoks: Ārpusbudžeta?

A.Kiršteins: Ja mēs nezinām tos ārpusbudžeta fondu lielumus, kas ir.

J.Pupčenoks: Es domāju, ka tāpēc jau tas ir ārpusbudžeta fonds.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Mēs tagad izskatām ienākumu pantus. Sakiet, lūdzu, kurš no šiem pantiem raksturo valdības ekonomiskās programmas efektivitāti?/

J.Pupčenoks: */Pirmais, kas to var raksturot? Ja mēs ņemsim, piemēram, lauksaimniecību, tad tomēr galvenā, gandrīz galvenā kapitālieguldījumu masa, kas ieplānota, paredzēta zemnieku saimniecību attīstībai, ar kuru mēs saistām turpmāko lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes celšanu. Tas ir viens no piemēriem./

A.Aleksejevs: */Piedodiet, iespējams, ka es neprecīzi pateicu. Mums ienākumi ir apmēram 3 miljardi rubļu. Kāda summa no šiem trim miljardiem raksturo valdības ekonomiskās programmas efektivitāti? Tas ir, kādu ienākumu summu mēs saņemsim, pateicoties mūsu valdības gudrai politikai?/

J.Pupčenoks: */Ziniet, tas ir jautājums zinātniekiem. Kad būs šis budžets izpildīts, tad to varēs izanalizēt un zinātnieki jums varēs atbildēt, cik viņš bija efektīvs un cik ne. Šodien, protams, mēs ceram, ka savu efektu tas dos./

Priekšsēdētājs: Deputāt Aleksejev, lūdzu, bez debatēm, uzdodiet tikai jautājumu.

A.Aleksejevs: */Tad es ar piemēru uzdošu jautājumu./

Priekšsēdētājs: Deputāti protestē, viens deputāts nevar visu laiku debatēt. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Morozļi: */Es, tiesa, neesmu redzējis Ministru padomes lēmumu par kompensācijām, es redzēju tikai tā projektu, kas bija publicēts avīzē, un tur bija rakstīts, ka nestrādājošiem invalīdiem, tas ir, nestrādājošiem vecuma pensionāriem, būs kompensācija, tiem, kam pensija piešķirta atbilstoši Latvijas Republikas likumam par pensijām. Man nav skaidrs, kas ar to domāts, vai kompensācija būs tikai vecuma pensionāriem – invalīdiem vai visiem. Un kā ar kompensāciju pensionāriem, kuri jau saņem pensiju ne pēc šī likuma, bet pēc agrākajiem likumiem?/

J.Pupčenoks: */Pensionāriem būs kompensācija./

G.Morozļi: */Visiem, ne tikai vecuma? Tur nav skaidrības./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Mums uz rokas ir Latvijas Bankas prezidenta parakstīts dokuments, un tajā arī ir minēts, ka kredīta resursi var nepalielināties. Tāpēc man jautājums: varbūt jūs varat precīzi pateikt, kādas un cik lielā apjomā būs iespējas saņemt kredītus zemnieku saimniecībām un lauksaimniecībai kopumā?

J.Pupčenoks: Atvainojiet, šis jautājums ir bankas pārvaldniekam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Sakiet, lūdzu, vai izdevumu daļā jūs ierēķināt samazinājumu sakarā ar apsolīto ienākuma nodokļa likmes samazinājumu jeb, tā sakot, visu pārrēķinu, kuru valdība ir apsolījusi?

J.Pupčenoks: Mums ir...

A.Kodoliņš: Jūs, cik es saprotu, apsolījāt likmes pārlikt uz minimālo un arī visu pārējo skalu.

J.Pupčenoks: Tāds, kāds tas ir ielikts, tāds arī paliek.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, ja jums ir vēlēšanās atbildēt, lūdzu, nāciet līdzās tribīnē, jo citādi nevar saprast, kurš atbild.

Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Drobots: */Man ir daži jautājumi par ienākumu daļu. Pirmais. Vai akcīzes nodoklis ieslēdz sevī arī nodokli par benzīnu?/

J.Pupčenoks: */Nē, neieslēdz./

J.Drobots: */Otrais jautājums. Par 6.pantu. “Ienākumi no dabas vides un darba resursu licencēšanas.” Ko nozīmē šie darba resursi? Tas viss taču agrāk ienāca vietējos budžetos. Kāpēc tie tagad atradušies valsts budžetā?/

J.Pupčenoks: */Es domāju, ka darba resursi nevar būt./

J.Drobots: */Bet man tā rakstīts./

J.Pupčenoks: */Tad tā ir drukas kļūda./

J.Drobots: */Nākamais jautājums. Ko nozīmē šis 51 miljons?/

J.Pupčenoks: */Celmu nauda. Nepareizi pārtulkots. Tā ir celmu nauda, izcērtot mežu./

J.Drobots: */Nauda pēc celmu skaita, ja? Tas nozīmē, ka tehniska kļūda. Nākamais jautājums par izdevumu daļu. Jautājumu par kompensācijām invalīdiem jau uzdeva Morozļi. Es nodaļā “Sociālās nodrošināšanas ministrija” neatrodu, ka būtu paredzētas kompensācijas. Uz kādu līdzekļu rēķina būs kompensācijas?/

J.Pupčenoks: */Visas kompensācijas pensionāriem būs no sociālā fonda./

J.Drobots: */Bet šeit to nav. Es saku, ka 17.nodaļā nekādu kompensāciju nav./

J.Pupčenoks: */Redziet, sociālais fonds nav budžeta sastāvā. Šeit ir tas, kas līdzās pieņemtajam pensiju likumam./

J.Drobots: */Tad rodas jautājums. Sociālais fonds mums bija paredzēts pensiju un pabalstu izmaksām. Kas ir atļāvis no sociālā fonda izmaksāt kompensācijas? Tas ir pilnīgā pretrunā ar likumu par sociālo nodokli./

J.Pupčenoks: */Pieņemot nodokli 37 procentu apjomā, jūs paredzējāt izmaksas, kas saistītas ar pensiju palielināšanu pensionāriem cenu paaugstināšanās gadījumā./

J.Drobots: */Es vēlreiz pasvītroju, ka tas būs pretrunā ar likuma 1.pantu, kur mums teikts, kā izmantojams sociālais nodoklis./

J.Pupčenoks: */Pagaidiet, šīs izmaksas.../

J.Drobots: */Sociālais nodoklis./

J.Pupčenoks: */Kompensācija sakarā ar cenu celšanos.../

J.Drobots: */Tur nav kompensāciju sakarā ar cenu celšanos./

J.Pupčenoks: */Piedodiet, šī ir pensiju palielināšana, vienkārša pensiju palielināšana./

Priekšsēdētājs: Cienījamo deputāt Drobot, jūs jau pārejat arī uz debatēm.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Man ir nākamais jautājums par izdevumu daļas 18.punktu. Televīzijas un radioraidījumu valsts komitejai – 43 miljoni rubļu. Tālāk – sociāli kulturālo pasākumu finansēšanai – 43 miljoni rubļu. Kā to saprast? Vai jūs to nevarētu atšifrēt?/

J.Pupčenoks: */Tūlīt pateikšu. Vienkārši televīzija un radioraidījumi pieskaitāmi pie sociāli kulturālajiem pasākumiem. Visa Televīzijas un radioraidījumu komiteja tiek finansēta kā sociāli kulturāls pasākums, tāpēc “tajā skaitā”./

S.Zaļetajevs: */Un nākamais punkts. Par “LITU”, tur tāds teksts “tautas saimniecības finansēšanai”. Arī tas man, godīgi sakot, nav īsti saprotams./

J.Pupčenoks: */Redziet, ir budžeta klasifikācija, kurā ir tā saucamā 100.nodaļa, tā ir tautas saimniecība. 200.nodaļa – izglītība, 203.nodaļa – veselības aizsardzība. Mums budžeta projekts sastādīts pēc šīs budžeta klasifikācijas./

S.Zaļetajevs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Lūk, pielikums Nr.2. Šeit runāts par subsīdijām, dotācijām, kas piešķirtas no valsts budžeta un rajonu budžetiem. Rīgai šeit paredzēti 40 miljoni rubļu. Bet pirmajā lasījumā mums deva sarakstu, kurā šī dotācija bija 66 miljoni rubļu. Kāpēc radās šāda starpība?/

J.Pupčenoks: */Pirmajā variantā 100 procenti no strādnieku un kalpotāju nodokļiem ienāca valsts budžetā, bet tagad 80 procenti no tā ienāk vietējos budžetos un 20 procenti valsts budžetā. Sakarā ar to arī summa mainās./

M.Gavrilovs: */Bet vai tas neatsaucas uz pilsētas budžeta kopējo summu?/

J.Pupčenoks: */Nē./

Priekšsēdētājs: Vairāk nav deputātu, kuri gribētu uzdot jautājumus. Paldies, Pupčenoka kungs! Mēs it kā varētu pāriet pie nākamā jautājuma, bet, tā kā mums ir ieplānots apmēram pusstundu ilgs ziņojums, tad mums vajadzētu konsultēties, kā turpmāk darīsim. Es domāju, ka ziņot varētu mazāk, bet vienalga.

Saksa kungs, cik laika jums vajag ziņojumam? Vai 15 minūtes? Tad mēs pēc tam konsultēsimies. Mums jādomā, ko darīsim pēcpusdienā. Lūdzu, nāciet!

P.Sakss, Latvijas Bankas prezidents: Godātie deputāti! Republikas naudas tirgū ir saspringta situācija. Tikai šā gada 11 mēnešos banku kasu izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus banku kasēs par 119 miljoniem rubļu jeb par 2,4 procentiem. Šogad kases saņēmušas 5 miljardus 61 miljonu. Tajā pašā laikā no banku kasēm izmaksāta skaidrā nauda 5 miljardi 181 miljons jeb par 23 procentiem vairāk nekā attiecīgā laika periodā pagājušajā gadā. Lai nodrošinātu normālu tautsaimniecības funkcionēšanu, no PSRS Valsts bankas centrālās naudas krātuves šogad mēs esam saņēmuši 200 miljonu rubļu skaidrās naudas. Latvijas banku fondos skaidrā nauda ir dažu mēnešu patēriņa segšanai.

Man bija saruna ar PSRS Valsts bankas valdes priekšsēdētāju Geraščenko, un viņš uzdeva pirmo jautājumu – vai mēs 1991.gadā laidīsim apgrozībā savus maksāšanas līdzekļus? Es atbildēju, ka nē. Tad viņš teica, ka mūsu attiecības turpmāk varētu tikt veidotas uz līguma pamata un republikai tādā gadījumā nevajadzētu būt grūtībām ar skaidrās naudas izmaksām. 1988.gadā mēs izņēmām no apgrozības 340 miljonus rubļu skaidrās naudas, 1989.gadā – tikai 7 miljonus, bet šogad mēs esam izlaiduši apgrozībā skaidro naudu, aptuveni lēšot, 270 miljonus. Nākamajā gadā šī summa sasniegs 550 miljonus. Tā ka Latvijas Bankai kopā ar valdību nākamajā gadā ir jāveic liels darbs, lai šīs nepieciešamās naudas summas, pirmkārt, mēs republikā akumulētu, otrkārt, nepieciešamās summas saņemtu no PSRS Valsts bankas centrālās naudas krātuves.

Kāds stāvoklis ir šobrīd bezskaidras naudas norēķinos? Jāsaka, ka kredīta ieguldījumi, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, republikā ir palielinājušies par 290 miljoniem, tajā skaitā īstermiņa – par 220 miljoniem, ilgtermiņa – par 70 miljoniem. Pasliktinājies saimniecisko organizāciju finansiālais stāvoklis. Parādi bankā, proti, nokavētie aizdevumi, kā arī nesavlaicīgi samaksātie rēķini par piegādāto produkciju un sniegtajiem pakalpojumiem ir trīsreiz lielāki, nekā tie bija attiecīgajā periodā pērn, un sastāda 173 miljonus rubļu.

Kāda ir resursu bilance tautsaimniecības kreditēšanai nākamajā gadā, un kādas ir atsevišķas problēmas šajā sakarā? Republikai trūkst kreditēšanas resursu par 1 miljardu 300 miljoniem. Tā ir izveidojies, ka kredītus vairāk esam izsnieguši un mazāk piesaistījuši līdzekļus. Viens no piesaistīto līdzekļu iztrūkumiem – tie ir banku fondi. Šobrīd banku fondi sasniedz 26,9 miljonus rubļu, tas ir kopā ar komercbankām un specializēto banku stimulēšanas un attīstības fondiem. Tātad, ja mēs gribam turpmāk ieguldīt tautsaimniecībā kredītu resursus, tad mums ir jādomā, kā šos kredītu resursus akumulēt fondu veidā. Iztrūkstošos kredīta resursus mēs esam nopirkuši no PSRS Valsts bankas. Taču sakarā ar to, ka tiek pildīts Gorbačova ukazs, PSRS Valsts banka šos kredīta resursus, sākot ar 1.novembri, Latvijas Republikai pārdod ne vairs par 2,8 procentiem, bet par 6 procentiem. Savukārt republikas Centrālā banka šos kredīta resursus ir pārdevusi specializētām bankām arī kā kredīta resursus, un Latvijas Centrālajai bankai jāmaksā ir par šiem lietotiem kredīta resursiem tas procents, ko pieprasa PSRS Valsts banka, tātad 6 procenti. Lai banku iestādes, kas atrodas republikas teritorijā, nebankrotētu, tās ir spiestas lietot šo kredīta procentu vidēji visām tautsaimniecības nozarēm. Savukārt, sākot ar 1.novembri, PSRS teritorijā, lai nodrošinātu iedzīvotāju noguldījumus un arī ieinteresētu viņus šos noguldījumus akumulēt krājbankās, ir noteikta paaugstināta procentu likme par depozītiem un noguldījumiem, sākot no 5 līdz 9 procentiem – atkarībā no glabāšanas termiņa. Sākot ar 1.novembri, Latvijas Republikas krājbankas šādus pārrēķinus veic un šos līgumus pārformē.

Kāds stāvoklis var izveidoties atsevišķās tautsaimniecības nozarēs sakarā ar jaunā procenta pielietošanu? Tikai lauksaimniecības kompleksā vien procentu pieaugums, procentu sadārdzinājums rēķināms 100 miljonu rubļu apmērā. Ja mēs rēķinām, ka jaunsaimniekiem, fermeriem šogad esam izdevuši aizņēmumu 43 miljonu rubļu vērtībā, tad nākamajā gadā mēs rēķinām, ka viņu prasības pēc kredītiem, kuras ir 80 miljonu rubļu apmērā, apmierināsim. Tad šis procentu sadārdzinājums ir aptuveni 8 miljoni rubļu. Lai realizētu valdības programmu par bezprocenta kredīta piešķiršanu fermeru saimniecībām, šie līdzekļi ir jāatrod, lai kompensētu procentu pieaugumu, proti, bankām un zemniekiem piešķirtu bezprocentu kredītu.

Analizējot šā kredīta izlietošanu visās tautsaimniecības nozarēs, jāsaka, ka tas tiek izlietots neefektīvi. Notiek spekulācija ar naudas resursiem, saimniecības aizņemas lētos kredīta resursus un pārdod tos komercbankām pat par trīs un četras reizes lielāku samaksu. Atsevišķi vieglās rūpniecības uzņēmumi ir paņēmuši bankās kredītus 40 līdz 70 miljonu rubļu apmērā par ļoti zemiem procentiem. Turklāt neapgūst ražošanas jaudas, neefektīvi izmanto savas rezerves, un līdz ar to šis procents nedod nepieciešamos rezultātus. Tāpēc Latvijas Bankas viedoklis ir tāds, ka nepieciešams lietot šo jaunievesto procentu likmi par noguldījumiem un kredītiem, bet par atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, kuras ir nepieciešams stimulēt, jāizstrādā mehānisms, kā kompensēt šo procentu pieaugumu bankā. Jo arī banku iestādēm, kuras šodien atrodas diezgan trūcīgā stāvoklī, nākamajā gadā ir jāmaksā šie sociālās apdrošināšanas maksājumu pieauguma 30 procenti, jāmaksā no saviem ienākumiem arī 66 rubļi katram bankas darbiniekam kā kompensācija par cenu sadārdzinājumu, kā arī jāattīsta materiāli tehniskā bāze. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā deputāts Šļakota, nākamais jautā deputāts Grūbe.

K.Šļakota: Es gribētu zināt, vai godājamais bankas prezidents ir lietas kursā par to, ka Latvijas Republikā atrodošās PSRS Agrorūpnieciskās bankas nodaļas pašreiz faktiski piespiež saimniecības no jauna slēgt vecos kreditēšanas līgumus ar jauniem kreditēšanas noteikumiem. Kā jūs skatāties uz tādu notikumu pavērsienu?

P.Sakss: Jā, es esmu lietas kursā par šādu akciju, bet es sākumā teicu, ka Latvijas Republikai pietrūkst kredītresursu 1,3 miljardu rubļu apmērā, kurus mums pārdod PSRS Valsts banka un kuri mums katru ceturksni ir godīgi jāmaksā. Ja mēs viņiem nemaksāsim, tad var būt divējādas sankcijas. Pirmais – mums nepiegādās skaidro naudu, otrais – anulēs starpfiliāļu apgrozījumu kontu un pārvedīs mūsu norēķinus caur korespondējošo kontu PSRS Valsts bankas operāciju pārvaldē. Tāda situācija republikā jau bija pēc tam, kad tika pieņemts lēmums Nr.120, kuru realizēja šā gada otrajā ceturksnī, kad norēķini aizkavējās divus līdz trīs mēnešus.

K.Šļakota: Es laikam neprecīzi izteicos. Es gribēju jautāt, vai par veciem kredītiem, uz kuriem attiecas iepriekšējie līgumi un iepriekšējās banku procentu likmes, var kārtot šādu līgumu slēgšanu no jauna. Pie tam PSRS prezidenta dekrēts uz to neattiecas. Kāpēc Latvijas Banka pēkšņi izrāda tādu iniciatīvu?

P.Sakss: Līgumā par kredīta piešķiršanu, ko bija izstrādājusi un akceptējusi PSRS Valsts banka, nav ierakstīts, ka kredīta līgumu var pārslēgt atkarībā no procentu likmju izmaiņām, tā ka saimniecības uz veco kredītu atlikumiem var arī nepārslēgt šos kreditēšanas līgumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Grūbe, nākamais – deputāts Aleksejevs.

G.Grūbe: Cienījamo referent! Vai es pareizi dzirdēju jūs sakām, ka nākamā gada zemnieku saimniecībām kredīta resursi ir 80 miljoni?

P.Sakss: Jā.

G.Grūbe: Tad man ir jautājums, vai jūs uzskatāt, ka pašreizējo cenu apstākļos zemnieku saimniecība normāli var sākt saimniekošanu, saņemot aizņēmumu 10 tūkstoši rubļu. Otrā jautājuma daļa: cik tad kredīta resursus saņems lauksaimniecība kopumā? Visbeidzot, vai patiešām arī tie kredīti, kurus saņēmušas zemnieku saimniecības, nav jākontrolē, kā praktiski šie kredīta resursi pašreiz tiek izmantoti?

P.Sakss: Atļausiet atbildēt uz pēdējo jautājumu. Jā, kredīta resursi, kurus izsniedz bankas, netiek pienācīgi kontrolēti. Tie ir jākontrolē, un pirmām kārtām kredītam jābūt mērķraksturam. Ja kādam noteiktam mērķim ir izsniegts kredīts, tad banku iestādēm ir jākontrolē, lai šis kredīts tiktu izsniegts tādam mērķim, kādam tas ir domāts. Agrorūpnieciskās banku iestādes pie šā jautājuma strādā, lai kredīti tiktu efektīvi izmantoti. Vai desmit tūkstoši ir pietiekami vai nepietiekami, tas ir atkarībā no apetītes, atkarībā no apjoma. Protams, normālai saimniecībai, ņemot vērā visas izmaksas gan ganāmpulku veidošanai, gan celtniecībai, tas ir krietni par maz. Taču es gribētu vērst uzmanību arī uz to, ka uzreiz nav jāņem visa jaunsaimniecības veidošanai iecerētā kredīta summa. Kredītu var noformēt, bet to var izņemt tādā apjomā, kādā tos līdzekļus var apgūt.

Priekšsēdētājs: Jums ir viss? Lūdzu – vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Kā es sapratu no jūsu ziņojuma, mūsu attiecības ar Savienības banku ir diezgan sarežģītas un mums, iespējams, neizdevīgas. Sakiet, lūdzu, vai ir kādi politiska vai cita rakstura apstākļi, kuros viņu nosacījumi varētu kļūt liberālāki? Vai tādi ir izvirzīti republikai?/

P.Sakss: */Esmu baņķieris un domāju, ka tad, kad mēs veidojam attiecības ar bankām, vispirms jābūt tirgum un tirgus attiecībām. Es politiskās attiecības.../ Es uzskatu, ka bankām politiskie jautājumi nav jārisina, bet visu laiku ir jāseko līdzi, kā šī situācija veidojas. Vispirms tirgus, un pēc tam karogs.

A.Aleksejevs: */Tas ir, jūs uzskatāt, ka priekšnosacījumi ir taisnīgi?/

P.Sakss: */Es negribētu atbildēt, vai tie ir taisnīgi vai netaisnīgi. Mēs pērkam resursus un par šiem resursiem mums ir jānorēķinās./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds deputātam Drobotam.

J.Drobots: */Divi jautājumi, ja drīkst. Pirmais jautājums. Pašlaik cirkulē daudz baumu par to, ka ekonomiskās stimulēšanas fondus, pareizāk, rūpnīcu ekonomiskās stimulēšanas fondu atlikumus, gada beigās no kontiem noņems. Kāds būs šo fondu liktenis, pēc jūsu domām? Vai jums ir tam apstiprinājums no bankas?/

P.Sakss: */Banka izpilda likumu. Nekādu likumu šajā jomā es redzējis neesmu un neesmu dzirdējis, ka tāds likums projektā būtu./

J.Drobots: */Paldies. Saprotams. Tas nozīmē, ka ļaudīm vēl ir cerības. Otrais jautājums attiecas uz 6.pantu par kredītu resursiem. Tie ir iedzīvotāju noguldījumi krājbankās. Tie samazinājušies par 100 miljoniem rubļu. Vispār tas ir nieks, salīdzinot ar iedzīvotāju kopējiem noguldījumiem krājbankās, kuri, kā liecina viens no mums izsniegtajiem dokumentiem, sasniedz 3,4 miljardus rubļu. Es saprotu tā: tik niecīga naudas samazināšanās iedzīvotāju personīgajos kontos liecina par to, ka praktiski privatizācija pie mums nenotiks, tas ir, īpašuma konversijas nebūs. Praktiski tā cenu politika, par kuru mums ziņoja Godmaņa kungs, manuprāt, neizsūks iedzīvotāju naudas līdzekļus, lai gan, manuprāt, tiek mērķtiecīgi uz to virzīta. Lai novērstu disproporciju starp preču segumu un naudas masu./

P.Sakss: */Izziņas materiāla 6.punktā – mīnuss 99,9. Tas rāda, ka šodien no krājkasēm tiek izņemts vairāk, nekā tajās noguldīts. Bet iedzīvotājiem šodien ir noguldījumi 3 miljardu 49 miljonu rubļu apmērā, par kuriem garantē PSRS valdība./

J.Drobots: */Es saprotu. Tieši šos skaitļus es nosaucu. Es jautāju: vai privatizācija netiek plānota, vai nebūs nekāda efekta cenu paaugstināšanai, par kuru Godmanis tikko ziņoja? Vai tāda mērķa nebija? Novērst disproporciju starp preču un naudas masu. Taču pēc izziņu materiāliem un jūsu sniegtās prognozes šis mērķis netiek sasniegts. Nauda paliek pie iedzīvotājiem./

Priekšsēdētājs: Deputāt Drobot, šis jautājums bija jāprasa Godmanim, jo tas vairs nav...

J.Drobots: */Jūs īsti nesaprotat jautājumu, ja?/

P.Sakss: */Piedodiet, es jautājuma būtību īsti nesaprotu./

Priekšsēdētājs: */Tas nav bankas prezidenta kompetencē./

Jautājumu vairs nav, bet mums tagad vajadzētu vienoties par turpmāko darba kārtību. Vēl vajadzētu ziņot Apvienotajai budžeta komisijai. Tas gan bija paredzēts pēc debatēm, bet situācija ir tāda, ka debatēs ir pieteikušies 16 cilvēki. Lai varētu turpināt debates, mums jāstrādā pretēji iepriekšējam lēmumam, ka pēcpusdiena būs brīva, tas ir, ka strādāsim līdz pusdienlaikam. Acīmredzot vajag nobalsot, vai strādājam pēcpusdienā vai nestrādājam, ņemot vērā, ka pulksten 14.00 ir arī Tautas frontes frakcijas sēde.

Saksa kungs, jūs pagaidām esat brīvs. Deputāti, izsakiet savu viedokli par turpmāko darbu. Vai strādājam pēcpusdienā vai ne?

Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Zeile: Cienītie deputāti, es apzinos, ka visiem gribas darīt kaut ko citu, bet saprotiet, ja šodien neizskatām līdz galam budžeta otro lasījumu, tad simtiem tūkstošu iestāžu, organizāciju vienkārši mūs nesapratīs. Jūs saprotat, tiek gaidīta finansējumu atvēršana, tādu vai citādu, bet finansējumu atvēršanu gaida visa republika. Tāpēc es aicinu šodien pasludināt ārkārtēju situāciju un strādāt tikai, lai izskatītu budžetu. Es ierosinu frakcijas sēdi pārcelt pēc tam, kad būs izskatīts budžets.

Priekšsēdētājs: Frakcijas sēde netraucētu, jo tā ir paredzēta pusdienlaikā. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Es aicinu strādāt un budžeta izskatīšanu pabeigt, ja mēs to spējam, un frakcijas sēde notiks tikai pusdienas pārtraukumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Bresis.

V.Bresis: Es domāju, ka varētu pieņemt priekšlikumu debatēt septiņas minūtes un...

Priekšsēdētājs: Jau ir nolemts – piecas minūtes.

V.Bresis: Jā, tātad piecas minūtes, un debates turpināt stundu, atlikt nedaudz pusdienas pārtraukumam un līdz ar to šā jautājuma izskatīšanu pabeigt.

Priekšsēdētājs: Ziniet, mēs nepabeigsim, ņemot pusdienas pārtraukumu, jo ir vēl ziņojumi Apvienotajai budžetu komisijai un arī frakcijas sēde ir ieplānota. Ja nav nekādu iebildumu un citu priekšlikumu, es domāju, ka mēs tad varam izziņot pārtraukumu un tikties pulksten 15.00, kad turpināsim debates.

(Pārtraukums)