Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 21. aprīļa sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Atbildi, ko es šodien gribētu sniegt, var iedalīt divās daļās. Viena daļa ir par šīsdienas Saeima sēdi, bet otra – par mūsu frakcijas aktivitātēm ārpus Saeimas darba.
Šodien, protams, svarīgākais izskatāmais jautājums bija Kriminālprocesa likumprojekta pieņemšana galīgajā lasījumā, kad arī Zaļo un Zemnieku savienība balsoja par atbildīgās komisijas atbalstītajiem priekšlikumiem, par kuriem tika diskutēts jau vairākus gadus. Es ceru, ka līdz ar to Kriminālprocesa likums, ko gaidījuši gan juristi, gan arī visa sabiedrība, ir ieguvis jaunu elpu. Es domāju, ka likumā iestrādātās normas atbilst visas sabiedrības interesēm.
Bet mūs tomēr nedaudz uztrauc tas, ka izskatīšanai komisijās šodien netika nodoti grozījumi Zvejniecības likumā, kas skar pierobežas zvejniekus saistībā ar mencu nozvejas kvotām. Taču tas nenozīmē, ka šis jautājums atlikts pavisam, jo nākamnedēļ to atkal aktualizēsim. Zaļo un Zemnieku savienība visnotaļ iestājas par šiem mazajiem piekrastes zvejniekiem, kā arī par šo nozvejas kvotu palielināšanu, jo atbildīga par to ir mūsu partijas pārstāvētā Zemkopības ministrija. Mēs visi esam vienoti par to, ka šis jautājums jāskata vēlreiz, jo no tā ir atkarīgs šo cilvēku liktenis, viņu iztika.
Runājot par mūsu frakcijas darbību ārpus Saeimas, jāsaka, ka tā saistīta ar labklājības jomu, jo esam sašutuši un satraukušies par to, ka līdz galam nav atrisināts jautājums par mazajām pensijām un piemaksām tiem, kuri ir vissliktāk nodrošināti un vismazāk aizsargāti pret pieaugošo dzīves dārdzību. Šo jautājumu mēs esam aktualizējuši valdībā, runājot ar premjeru un Labklājības ministrijas atbildīgajām personām. Ir skaidrs, ka viens no mūsu darbības tālākajiem pamatprincipiem būs par šīm mazajām pensijām un piemaksām pie tām. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija sola, ka kopīgi ar Labklājības ministriju tiks risināts šis jautājums.
Vēl gribu atzīmēt, ka mūsu frakcijas deputāta Leopolda Ozoliņa vadītā deputātu grupa ir sagatavojusi deklarāciju par totalitārā komunisma seku novēršanu un izvērtēšanu. Es ceru, ka šī jautājuma tālākā izskatīšanā mēs gūsim arī pārējo koalīcijas partneru atbalstu. Īpaši svarīgi tas ir pēc vakardienas publikācijas “Latvijas Avīzē”, kurā ļoti sliktā situācijā tika nostādīta mūsu valsts un arī Valsts prezidente, par ko mēs paužam savu sašutumu.

V.Orlovs
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Viens no skandalozākajiem šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem bija apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas sagatavotie grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Mūsu deputāti laikam ir aizmirsuši, kur mēs pašlaik atrodamies, jo jau 1929.gadā tika pieņemts likums par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem. Tas ir svarīgāks nekā mūsu likums. Šis piedāvātais variants ir pretrunā ar šo likumu, tāpēc es nezinu, kā pozīcijas deputāti atrisinās šo situāciju. Es domāju: ja šie jaunie priekšlikumi tiks akceptēti, tad būs pretruna, kas vienalga pēc tam atkal tiks labota.
Un vēl es gribu vērsties pie strādājošajiem pirmspensijas vecumā ar Tautas saskaņas partijas iniciatīvu. Mēs vēršamies pie labklājības ministres Staķes kundzes ar lūgumu, kura būtība ir šāda: dažādos mūsu valsts reģionos, piemēram, Latgalē, kas ir visdepresīvākais rajons Latvijā, apmēram sešdesmit gadus veciem cilvēkiem ir ļoti grūti atrast darbu. Līdz 1.jūlijam šiem cilvēkiem ir iespēja aiziet pensijā, saņemot daļu no vecuma pensijas, bet no 1.jūlija šī norma tiks atcelta. Tāpēc mēs aicinām visus rakstīt vēstules labklājības ministrei Staķes kundzei vai arī aizpildīt anketu, kas tagad ir publicēta dažādos preses izdevumos, ar lūgumu mainīt šo normu. Mēs ceram, ka tas mums izdosies, taču viss būs atkarīgs no jūsu aktivitātes un mūsu pamatojuma, līdz mūsu valstī nemainīsies ekonomiskā situācija.

N.Kabanovs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Es atbalstu kolēģa Orlova teikto par to, ka grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā ir būtībā kaitnieciski attiecībā uz Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm.
Gribu uzsvērt to, ka tie pieņemti tieši šajā dienā, kad vizītē Latvijā ierodas Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas koordinators Havjers Solana. Man šķiet, ka tā ir apzināta provokācija, lai torpedētu Valsts prezidentes vizīti Maskavā, kuras laikā ir paredzēts parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Ja Latvijai un Krievijai nebūs robeža, bet būs kaut kāda mistiska demarkācijas līnija, tas nozīmē, ka veselam reģionam – Latgalei – nebūs normālas kaimiņattiecības ar Krieviju. Mums tagad vairs nav Latvijas Republikas robeža, bet ir Eiropas Savienības robeža. Tikai atbilstoši juridiski noformēta, iezīmēta un apsargāta valsts robeža dos mums iespēju iekļauties Šengenas telpā, respektīvi, saņemt bezvīzu režīmu ar visām Eiropas valstīm. Ja Latvija nebūs atrisinājusi savu robežstrīdu ar mūsu kaimiņiem, tad diez vai mums izdosies 2 līdz 3 gadu laikā pievienoties Šengenas līgumam.
Tāpēc mūsu robežstrīda risināšana ar Krievijas Federāciju ir ārkārtīgi svarīga. Bet diemžēl nacionālā vairākuma partijas atbalsta, man šķiet, provokatīvu TB/LNNK frakcijas likumprojektu. Man šķiet, ka TB/LNNK politiķi joprojām atrodas kara stāvoklī ar sarkano Krieviju un nav pamanījuši, ka Krievija vairs nav sarkana.
Es gribu pievērst uzmanību arī tam, ka 1920.gada miera līgumu nekādā gadījumā mēs nevaram uzskatīt par līdztiesīgu tāpēc, ka toreiz Krievijai draudēja poļu karaspēki, ģenerālis Vrangelis un robeža pie Pitalovas bija piespiedu kārtā uzzīmēta. Ģenerālis Pēteris Radziņš tolaik teica – ja mēs ar pamieru nebūtu steigušies un nebūtu to slēguši slepeni no mūsu sabiedrotās Polijas, tad Krievijai būtu jābaidās, ka mēs kopīgi varam turpināt uzbrukumu un ieņemt Pleskavu un Ostrovu.
Diemžēl mūsu politiķi negrib attīstīt Latgali, negrib dot darbu un maizi saviem cilvēkiem. Viņi tikai domā par provokācijām attiecībā uz Krieviju. Es gribu informēt, ka Pitalovas rajonā Pleskavas apgabalā vidējais bezdarba līmenis ir aptuveni 3%, bet Ludzas rajonā – gandrīz 30%. Man šķiet, vajag padomāt par šīm lietām, nevis kaitēt Latvijas ārpolitikai.

J.Solovjovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Mani kolēģi par likumprojektu “Grozījumi “Latvijas Republikas valsts robežas likumā”” jau visu pastāstīja. Mūsu frakcijas viedoklis arī ir tāds pats. Es domāju, ka šis jautājums būs ļoti svarīgs 9. vai 10.maijā, kad mums ar Krieviju būs jāparaksta savstarpējais līgums. Izdosies to parakstīt vai ne – tas ir liels, liels jautājums. Par šo jautājumu jau viss tika izteikts.
Šodien vēl tika nodots izskatīšanai komisijām likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā”. Šis likumprojekts paredz sakārtot un precizēt Valsts kontroles darbību, kā arī novērst finanšu disciplīnas pārkāpumus, informēt attiecīgās institūcijas, līdz ar to nodrošināt valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu pareizu un lietderīgu izmantošanu. Pēc mana uzskata, tas nodrošinās Valsts kontroles efektīvu rīcību, lai noskaidrotu, vai rīcība ar valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem ir tiesiska, ekonomiski pamatota un lietderīga.
Un vēl, ko es no frakcijas viedokļa gribēju pateikt par likumprojektiem, tas ir, par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, kuri paredz administratora pienākumu un atbildības precizēšanu, lai nepieļautu korupciju, veicot maksātnespējas uzņēmumu likvidāciju. Šo likumprojektu, man liekas, vajadzēja pieņemt kādus piecus sešus gadus agrāk, tāpēc ka liels un smags darbs šajā jomā bija no 1998. līdz 2000.gadam. Es pats strādāju par direktoru un zinu, ko nozīmē likvidācija rūpnīcā. Tas ir viss, par ko mēs šodien runājām.

E.Jaunups
(frakcija “Jaunais laiks”):

Saeimas sēdē visbūtiskākais jautājums šodien bija jaunā Kriminālprocesa likuma pieņemšana trešajā – galīgajā – lasījumā. Pēdējās nedēļas laikā pēkšņi, nevienam negaidot, grūti izskaidrojamu ieganstu, iemeslu vai citu apstākļu dēļ bija izvērsusies spraiga politiska diskusija par to, cik šis likumprojekts ir profesionāls, cik tajā iekļautās normas ir pieņemamas un atbalstāmas. Visi šie argumenti izskanēja, neskatoties uz to, ka pirms tam veselu gadu atbildīgā trešā lasījuma eksperti – Satversmes tiesas tiesneši, tiesu pārstāvji, prokuratūras pārstāvji, Latvijas Universitātes mācībspēki, advokāti un atbildīgā komisija – bija strādājuši pie šiem grozījumiem, sagatavojot trešajam lasījumam tādu likumprojektu, kas ir līdzsvarots, kurā ņemtas vērā visas trīs kriminālprocesā iesaistīto pušu – advokatūras vai aizstāvības, apsūdzētāja, prokuratūras un tiesas – intereses. Taču, kā jau mēs varējām sekot informācijai masu medijos, pagājušajā nedēļā Tautas partijas frakcija pirms balsojuma šīs debates atvēra it kā no nulles, vēloties balsot par virkni priekšlikumu savādāk nekā atbildīgā komisija. Jāsaka, ka debates šīs nedēļas laikā bijušas ļoti vērtīgas. Vēlos izteikt lielu paldies visiem ekspertiem, kas iesaistījās debatēs un pārliecināja kolēģus no Tautas partijas, ka priekšlikumu atbalstīšana, kuros saskatāms skaidrs lobijs no vienas puses, proti, no procesā iesaistītās advokatūras, ir nepieņemama. Daudzu šo priekšlikumu atbalstīšana faktiski pārsvītro tos mērķus, kuru vārdā Kriminālprocesa likums vispār tika uzsākts.
Šodien Saeima trešajā lasījumā pieņēma komisijas saskaņoto redakciju, tieši tādu redakciju, kuru vēl vakar tikšanās laikā atbalstīja frakcija “Jaunais laiks” un frakciju atbalstīt aicināja arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Šodien esam pie pagrieziena punkta mūsu valstī, pieņemot šo likumprojektu, pie kura kopējais darbs ir risinājies gandrīz piecpadsmit gadus. Šodien faktiski esam darbu izdarījuši, proti, iedevuši tiesai, prokuratūrai, izmeklētājiem, policijai rokās reālu instrumentu, kādā veidā cīnīties gan kvalitatīvi, gan efektīvi ar noziedzību. Veidu, kā varam novērst tās problēmas, kas bieži vien dažādu skaļu lietu izskatīšanā bijušas vērojamas pēdējās desmitgades laikā, kad ir iespējams nepamatoti novilcināt, bremzēt un citādi nesekmēt vai traucēt normālu lietu izskatīšanu, kad lietas tiek izskatītas turpat piecus vai desmit gadus tikai pirmajā instancē. Jaunais Kriminālprocesa likums visas šīs nepilnības, visus šos juridiskos āķus ir izlasījis no likuma. Šobrīd mēs tiešām esam nulles punktā, kad varam sākt darbu kriminālprocesa ietvaros ar jaunu, demokrātisku likumu.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien Saeima atbildīgajai komisijai izstrādāšanai nodeva tēvzemiešu iesniegto likumprojektu “Grozījumi “Latvijas Republikas valsts robežas likumā””, kas izsauca visai lielu kreiso deputātu interesi. Klausoties dažus no viņiem, likās, ka Krievijas intereses tiem rūp krietni vairāk nekā Latvijas intereses.
Mūsu priekšlikuma jēga ir samērā vienkārša – par demarkācijas līniju, kura nav jāievieš likumā, bet kura likumā pastāv jau vairāk nekā desmit gadus. Tātad, nosakot, ka tajās vietās, kur valsts robeža neatbilst līdz 1940.gada 16.jūnijam noslēgtajiem starpvalstu līgumiem, tā atzīstama par pagaidu demarkācijas līniju, nesaistot turpmāk ar jaunu robežlīguma slēgšanu, bet paredzēt, ka, no Latvijas puses skatoties, šāda līnija varētu tikt saglabāta. Protams, ar visām faktiskajām robežas pazīmēm arī pēc jauna robežlīguma noslēgšanas. Tas, ko šobrīd valdība sola – tuvākajā laikā līgums varētu tikt noslēgts un parakstīts. Tajā pašā laikā mūsu pozīcija nemainās. Jautājums nav tikai par Abrenes atdošanu vai samērā nelielu teritoriju – tas ir principa jautājums tādēļ, ka Latvija ir neatkarību atjaunojusi, nevis ir jauna valsts. Mēs nevaram izlikties, ka labprātīgi atteiksimies no tā, kas mums ir piederējis un kas mums ir nozagts.
Otrkārt, tas ir īpašuma tiesību aizstāvības jautājums. Šīs tiesības aizsargā Satversme. Ja Latvija no šīs teritorijas labprātīgi atsakās, tad tā ir Latvijas problēma, kā īpašniekiem kompensēt šos zaudētos īpašumus. Mūsu deputātu un ministru pozīcija šajā jautājumā 2005.gadā ir tāda pati kā 1996.gadā, kad Andra Šķēles valdības laikā divas reizes tika skatīts jautājums, par ko liecina Ministru kabineta sēdes protokoli par mandāta atdošanu Latvijas–Krievijas robežsarunām. Šis mandāts tika dots ar dalītām balsīm – daļa balsoja par, daļa balsoja pret. Mūsu ministri toreiz neatbalstīja par šo mandātu runāt, apejot Abrenes jautājumu. Diemžēl ar balsu vairākumu uzvarēja pretējais viedoklis.
Ar šo mērķi mēs pirmdien tikāmies arī ar ārlietu ministru un pārrunājām šos jautājumus, kas saistīti ar Latvijas–Krievijas robežlīgumu. Protams, mēs aicināsim parlamentu darīt to, kas ir parlamenta spēkos, lai vienpusīgi nepiekāptos. Tajā pašā laikā ir lietas, kas ir valdības rokās un kur valdība var padomāt, proti, par to, ka, mainoties starptautiskajai situācijai, Latvijai būtu izdevīgi, ja nebūtu labprātīgi atteikusies no šīs teritorijas, nesaņemot to atpakaļ vai nesaņemot pienācīgu jeb taisnīgu kompensāciju. Šāda situācija nākotnē var izveidoties.
Šobrīd diemžēl mums tādas iespējas nav, taču domāsim kā NATO un Eiropas Savienības valstis, kā 1996. un 1997.gadā, kad robežlīgums bija sagatavots un Latvijas starptautiskā situācija, protams, bija krietni drošāka, ko varbūt var izskaidrot arī ar to, kā tobrīd valdība lēma un sprieda.

K.Peters
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šodien Saeima nodeva izskatīšanai komisijām grozījumus Valsts kontroles likumā. Latvijas Pirmās partijas frakcija atbalsta šos grozījumus likumā. Tie sekmēs tautsaimniecības attīstību, jau laikus konstatējot prettiesisku vai nelietderīgu valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izmantošanu. Būs iespējams novērst finanšu disciplīnas pārkāpumus, kā arī informēt attiecīgās institūcijas, lai veiktu nepieciešamās izziņas un izmeklēšanas darbības, ar to nodrošinot budžeta līdzekļu pareizu un lietderīgu izmantošanu.
Šodien Saeima trešajā lasījumā pieņēma jauno Kriminālprocesa likumu. Darbs Saeimā tika aizsākts 2003.gada maijā, kad tika izveidota darba grupa, ko vadīja Latvijas Pirmās partijas deputāte Ingrīda Labucka. Kriminālprocesa likums aizstās Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, kas ir spēkā no 1961.gada un ir neglābjami novecojis. Kriminālprocesa likums, saprotams, nenovērsīs noziedzību, taču būtiski sakārtos sistēmu un ļaus izmantot pasaulē atzītu modernāku kriminālprocesa attiecību risinājumu.
Es vēlētos arī komentēt šo nepamatoto kritikas un nomelnošanas kampaņu, kura šobrīd ir uzsākta vai turpinās pret mūsu – Latvijas Pirmās partijas – pārstāvošo Satiksmes ministriju un satiksmes ministru Ainaru Šleseru. Otrdien valdībā tika apstiprināti tā sauktie trešā mobilā operatora licences izsoles rezultāti, kurā par uzvarētāju tika atzīta kompānija “Bite – GSM”. Uzņēmums līdz ar licences iegādi papildinās valsts budžetu gandrīz par septiņiem miljoniem latu. Šķiet, varētu sagaidīt pozitīvu reakciju, īpaši no medijiem, ņemot vērā iepriekšējās izsoles fiasko, kad neviens nevēlējās šo licenci iegādāties. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers uzņēmās risku un atbildību, sasniedza rezultātu, kas trīs reizes pārsniedza gaidīto, un tika nomelnots atsevišķos masu medijos. Galvenie pārmetumi bija par to, ka Satiksmes ministrija lūdz valdībai atlikt izsoles rezultātu apstiprināšanu uz nākamo sēdi ar ļoti vienkāršu un caurspīdīgu motivāciju – gan satiksmes ministrs, gan izsoles komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks bija devušies komandējumā. Šo lēmumu atbalstīja arī pirmdienas vakara koalīcijas padomē, taču jau nepilnu stundu pēc lēmuma pieņemšanas sākās nepamatota ažiotāža un kritika. Lai nepieļautu šo apmelojumu turpinājumu, licences rezultātus apstiprināja otrdien bez satiksmes ministra un izsoles priekšsēdētāja klātbūtnes.
Latvijas Pirmās partijas frakcijas vārdā es izsaku gandarījumu par izsoles rezultātiem. Gribu pateikt paldies par ieguldīto darbu Satiksmes ministrijai un izsoles komisijas locekļiem. Rezultāts mums visiem drīz būs jūtams. Līdz ar trešā mobilo telekomunikāciju operatora ienākšanu mūsu tirgū visiem drīz būs jūtamas sakaru izmaksas – jau šogad mobilajiem telefoniem tās samazināsies par piecdesmit procentiem.
Latvijas Pirmā partija turpina strādāt valdībā un Saeimā, un es domāju, ka darbi liecinās par mums labāk nekā tukši vārdi un manipulācijas ar sabiedrisko domu. Savējie sapratīs.

J.Lagzdiņš
(Tautas partijas frakcija):

Ļoti nozīmīgs likumprojekts pēdējā plenārsēdē bija Kriminālprocesa likums. Diemžēl pēdējā laikā mūsu koalīcijas partneri no “Jaunā laika” ap šo ļoti svarīgo likumu sacēla, manuprāt, nevajadzīgu ažiotāžu.
Pirmkārt, “Jaunā laika” partijas priekšsēdētājs Einars Repše pēkšņi negaidīti pirms nedēļas ierosināja atlikt šī likuma pieņemšanu trešajā lasījumā tikai tādēļ vien, ka Tautas partijas deputāti, kuri frakcijā bija nopietni izvērtējuši Kriminālprocesa likuma normas un iesniegtos priekšlikumus, tādu bija vairāk nekā tūkstotis, uz trešo lasījumu konstatēja, ka atsevišķas normas ir tādas, kuras ir ļoti diskutablas un praktiski ir pret iedzīvotāju interesēm.
Minēšu tikai divus piemērus. Par vienu no tiem deputāti debatēja sēdē arī šodien. Pirmkārt, likums paredz to, ka cietušajam, es uzsveru – cietušajam, nebūs tiesības pirmās instances tiesā pieaicināt aizstāvi. Mūsuprāt, tā ir nepamatota cietušā tiesības ierobežošana kriminālprocesā, jo ir ļoti nozīmīgi, lai tās personas, kuras kriminālnozieguma rezultātā atzītas par cietušajām, varētu saņemt advokāta palīdzību un, nezinot likumus, netiktu nostādītas bezpalīdzīgā stāvoklī.
Otrkārt, ir norma, par kuru debatēja šodien, proti, ka tās personas, kuras atrodas mājas arestā, faktiski ir izdevīgākā stāvoklī nekā tās, kuras atrodas apcietinājumā.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, piemēram, tādiem turīgiem tiesājamiem cilvēkiem kā Lavents, kuri ilgstoši, gadiem ilgi atrodas savos luksusa dzīvokļos mājas arestā, faktiski tiek ieskaitīts šis laiks – atrašanās mājas arestā – pēc daudz izdevīgākas formulas apcietinājuma laikā nekā tiem, kuri atrodas apcietinājumā.
Tautas partija vēlējās uzlabot Kriminālprocesa likuma normas. Diemžēl saceltās politiskās ažiotāžas dēļ tas mums pilnībā neizdevās. Mūsu pārstāvji Mareks Segliņš un Mihails Pietkevičs, darbojoties Juridiskajā komisijā, ir panākuši daudzu svarīgu uzlabojumu pieņemšanu, tomēr pilnībā likums nav sabalansēts. Likuma piemērošanas gaitā radīsies zināmas problēmas.
Mēs ļoti ceram, ka jaunais Kriminālprocesa likums, stājoties spēkā, paātrinās noziegumu izmeklēšanu, to personu saukšanu pie atbildības, kas ir izdarījuši it īpaši smagus noziegumus. Ja būs nepieciešami grozījumi, arī Tautas partija tādu saukšanu pie atbildības iesniegs, kad šis jautājums parlamentā tiks risināts vēlreiz.

Saeimas preses dienests