Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs Ē.Jēkabsons

Uz jaut.nr.63–dok.nr.4051

Par pabalstu izmaksu policijas darbiniekiem

Sakarā ar LR Saeimas Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu pieprasījumu Iekšlietu ministrija sniedz šādu informāciju:

1. Likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam” Iekšlietu ministrijai ir paredzēta atsevišķa budžeta programma 33.00.00 “Pabalsts specializētā valsts civildienesta ierēdnim bērna piedzimšanas gadījumā” (izdevumi – 668 989 lati), no kuras plānots segt pabalstu specializētā valsts civildienesta ierēdnim, ja bērns dzimis, sākot ar 2005.gada 1.janvāri. 2005.gada 4.februārī tika apstiprināti Iekšlietu ministrijas noteikumi Nr.9 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas tiešās pārvaldes iestādes specializētā valsts civildienesta ierēdnim piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā”. Saskaņā ar šo kārtību Iekšlietu ministrijā ir saņemti 20 iesniegumi (aprīļa mēnesī) par bērna piedzimšanas pabalsta izmaksu par 2005.gadā dzimušajiem bērniem. Šo pabalstu izmaksa 29 446 latu apmērā (pabalsts un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) tiks veikta 2005.gada maija mēnesī.
2. Par bērna piedzimšanas pabalstu izmaksāšanu par bērniem, kuri dzimuši pirms 2005.gada 1.janvāra, attiecīgās iestādes (Valsts policija, Drošības policija, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrs, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs) ir saņēmušas 1366 iesniegumus. Uz 2005.gada 1.aprīli saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglamentu (Ministru kabineta 1999.gada 7.septembra noteikumi Nr.317, Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumi Nr.598) pabalsts 85,4 tūkstoši latu apmērā izmaksāts 944 policijas darbiniekiem, bet saskaņā ar tiesas spriedumiem (lietas skatītas Civilprocesa likuma kārtībā pirms Administratīvā procesa likuma pieņemšanas) 16 policijas darbinikiem par 15,4 tūkstošiem latu. Izmaksas veiktas no attiecīgo iestāžu valsts budžeta līdzekļiem.
3.Iekšlietu ministrija nav saņēmusi iesniegumus par atvaļinājuma pabalstiem. Saskaņā ar 2004.gada 16.decembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par policiju” šī norma stājas spēkā tikai no 2006.gada 1.janvāra. Pašlaik tiek apkopota informācija par Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu prioritārajiem pasākumiem, kuriem nepieciešams papildu finansējums 2006.gadā, lai šī norma par atvaļinājuma pabalsta izmaksu varētu stāties spēkā.
4. Iekšlietu ministrija saskaņā ar Administratīvā procesa likuma normām izskata apstrīdētos Valsts policijas un Drošības policijas lēmumus par atteikumu piešķirt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā sešu mēnešalgu apmērā saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 25.pantu. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma normām Administratīvās rajona tiesas spriedumi apelācijas kārtībā tiek pārsūdzēti Administratīvajā apgabaltiesā, tādējādi pašreiz neviens Administratīvās rajona tiesas spriedums par Iekšlietu ministrijas izdoto administratīvo aktu nav stājies likumīgā spēkā. Savukārt Administratīvās apgabaltiesas spriedums var tikt pārskatīts kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.
5. Iekšlietu ministrijai var izveidoties pabalstu izmaksu parāds, ja Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot kasācijas kārtībā administratīvo lietu, atzīs, ka Valsts civildienesta likuma 25.pants ir attiecināms uz policijas darbiniekiem. Tad pabalsta bērna piedzimšanas gadījumā parāds būs apmēram 1,35 miljonu lati par laika periodu no 2001.līdz 2004.gadam attiecībā uz 1350 personām. Lai risinātu ar šī parāda izmaksu saistītos jautājumus, Iekšlietu ministrija iesniegs attiecīgus priekšlikumus grozījumiem attiecīgā gada valsts budžeta likumā un nākamā gada budžeta likumprojektam.
6. Lai no valsts budžeta saņemtu pabalstu izmaksām nepieciešamos līdzekļus, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 25. un 31.pantu, Iekšlietu ministrija ir regulāri pieprasījusi papildu līdzekļus šim mērķim.
Jautājums par bērna piedzimšanas pabalsta izmaksas problēmām ir saistīts ar Valsts civildienesta likuma pieņemšanu (pieņemts 2000.gada 7.septembrī). Saskaņā ar minētā likuma 3.panta otro daļu tika noteikts, ka ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas ierēdņa funkcijas veic Valsts policijā, Drošības policijā, Valsts robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
Valsts civildienesta likuma 2.panta trešajā daļā tika noteikts, kādi konkrēti minētā likuma panti attiecas uz specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, nenorādot, ka uz specializētā valsts civildienesta ierēdņiem attiektos panti, kuros ierēdņiem paredzēts pabalsts sakarā ar bērna piedzimšanu (25.pants) un atvaļinājuma pabalsts (31.panta trešā daļa). Tomēr minētais pants noteica, ka citas šā likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā nosaka tiktāl, ciktāl tās nenosaka speciālie likumi.
Likumā “Par policiju” tika noteikti pabalsti un citas sociālās garantijas, tomēr nebija paredzēts bērna piedzimšanas un atvaļinājuma pabalsts.
Saskaņā ar likumu “Par policiju” izdotais Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglaments (Ministru kabineta 1999.gada 7.septembra noteikumi Nr.317, Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumi Nr.598 un Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumi Nr.72) paredz, ka policijas darbinieki var saņemt pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, bet nenosaka šāda pabalsta apmēru.
Pamatojoties uz minēto reglamentu, Valsts policija, Drošības policija, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrs un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir maksājuši policijas darbiniekiem pabalstus sakarā ar bērna piedzimšanu tām apstiprinātā budžeta līdzekļu ietvaros.
Saistībā ar Valsts civildienesta likuma piemērošanu Iekšlietu ministrija nosūtīja vēstuli Valsts civildienesta pārvaldei, uz kuru tika saņemta atbilde, ka, ievērojot to, ka speciālajos likumos ir noteiktas sociālās garantijas un to piešķiršanas kārtība, Valsts civildienesta likuma normas, kas nosaka sociālās garantijas un to piešķiršanas kārtību, nav piemērojamas attiecībā uz specializētā valsts civildienesta ierēdņiem.
Pēc Valsts civildienesta likuma pieņemšanas, gatavojot priekšlikumus katra gada valsts budžeta likumam, Iekšlietu ministrija iesniedza priekšlikumu par papildu līdzekļu piešķiršanu lielāku bērna piedzimšanas pabalstu izmaksāšanai specializētā civildienesta ierēdņiem, bet šādi līdzekļi netika piešķirti.
Jau 2002.gada valsts budžeta pieprasījumā Iekšlietu ministrija iekļāva nepieciešamos līdzekļus bērna piedzimšanas pabalsta izmaksām, pamatojot to gan ar Valsts civildienesta likuma 25.pantu, gan ar nepieciešamību izdarīt grozījumus speciālajos likumos, lai pilnveidotu sociālo garantiju sistēmu specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, un arī viņiem tiktu piešķirts šis pabalsts. Līdzekļi tika pieprasīti arī visiem turpmākajiem gadiem, bet tie netika piešķirti un arī speciālie likumi netika grozīti, jo jauno normu izpildei finansējums netiktu nodrošināts.
Lai novērstu nevienlīdzību starp vispārējā valsts civildienesta ierēdņiem un atsevišķu iestāžu specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, Iekšlietu ministrija 2003.gadā sagatavoja grozījumu likumā “Par policiju” un Robežsardzes likumā projektus, kuros tika paredzēta bērna piedzimšanas pabalsta izmaksas sešu mēnešalgu apmērā, sākot no 2005.gada 1.janvāra, jo 2004.gada budžeta projektā līdzekļi tam nebija paredzēti. Šajā laikā jau bija sākušies tiesu procesi, un lielākajā skaitā gadījumu tiesas lēma par labu darbiniekiem, piespriežot iestādēm izmaksāt bērna piedzimšanas pabalstus.
Minētie likumprojekti netika akceptēti, un 2004.gada 19.janvārī Ministru kabineta komiteja uzdeva Tieslietu ministrijai kopīgi ar Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu apkopot informāciju par Valsts civildienesta likumā paredzēto pabalstu izmaksāšanu valsts civildienesta ierēdņiem un specializētā valsts civildienesta ierēdņiem un izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Valsts civildienesta likumā.
Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Informācija par pabalstiem vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdņiem” tika izskatīts Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta sēdē (protokols Nr.46 –12.§), kurā tika uzdots Valsts kancelejai mēneša laikā izstrādāt likumprojektu par grozījumiem Valsts civildienesta likumā, konkretizējot Valsts civildienesta likuma normu piemērošanu ierēdņiem specializētajā valsts civildienestā, bet Iekšlietu ministrijai – aktualizēt likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” izskatīšanu Ministri kabinetā, paredzot daļēju atvaļinājuma pabalsta samaksu, sākot ar 2006.gada 1.janvāri.
Vienlaikus tika nolemts jautājumu par bērna piedzimšanas pabalsta izmaksu un tā apmēru izskatīt mēneša laikā pēc tam, kad Ministru kabinetā izskatīts normatīvais regulējums, kas nepieciešams, lai īstenotu Koncepciju par valsts sociālo pabalstu palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas, uzdodot Valsts kancelejai kopīgi ar Finanšu ministriju attiecīgi aktualizēt Informatīvā ziņojuma sadaļu par bērna piedzimšanas pabalstiem.
Sagatavojot priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”, Iekšlietu ministrija bija iesniegusi priekšlikumu par papildu līdzekļu piešķiršanu bērna piedzimšanas un atvaļinājuma pabalstu izmaksāšanai specializēta civildienesta ierēdņiem. Šie līdzekļi netika piešķirti.
Apstiprinot 2005.gada budžetu, Iekšlietu ministrijai tika paredzēti papildu budžeta līdzekļi, līdz ar ko vienlaikus ar budžeta likuma pieņemšanu 2004.gada beigās tika izdarīti grozījumi likumā “Par policiju” (stājās spēkā ar 2005.gada 1.janvāri), kas paredz tiesības turpmāk policijas darbiniekiem, kuriem bērni piedzimuši pēc 2005.gada 1.janvāra, saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā sešu amatalgu apmērā.
Ņemot vērā to, ka līdz 2005.gada 1.janvārim nebija pietiekošs normatīvais pamats iepriekšminēto pabalstu samaksai policijas darbiniekiem, kā arī Valsts civildienesta pārvaldes viedokli par Valsts civildienesta likuma 25.panta neattiecināšanu uz specializētā valsts civildienesta ierēdņiem un budžeta līdzekļu trūkumu, nav iespējams apmierināt policijas darbinieku prasības samaksāt pabalstus sakarā ar bērna piedzimšanu sešu amatalgu apmērā par laika periodu no 2001.gada līdz 2004.gada 31.decembrim.
Sakarā ar policijas darbinieku iesniegtajiem pieteikumiem minētā jautājuma turpmāka atrisināšana valsts pārvaldes ietvaros varētu notikt, ja Administratīvās tiesas augstākā instance dotu viennozīmīgu tiesību normu piemērošanas traktējumu par policijas darbinieku tiesībām saņemt pabalstus sakarā ar bērna piedzimšanu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 25.pantu. Pašlaik šādi policijas darbinieku pietiekumi ir iesniegti tiesā, tomēr neviens Administratīvās tiesas augstākās instances spriedums nav pieņemts. Iekšlietu ministrija ir lūgusi tiesu paātrināt minētā jautājuma izlemšanu.

Pielikumā:

1. Valsts civildienesta pārvaldes 2001.gada 23.oktobra vēstules Nr.12.2128 kopija.
2. Valsts civildienesta pārvaldes 2004.gada 8.janvāra vēstules Nr.08/31 kopija.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

Pielikums

Par tiesību normu skaidrojumu

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram J.Rekšņam

1. Sakarā ar Ministru prezidenta lūgumu (Ministru prezidenta 18.12.2003. vēstule Nr.48/P-5689-kol) sniegt savstarpēji saskaņotu atbildi Nejēdzības novēršanas birojam par bērna piedzimšanas pabalsta izmaksāšanu sešu mēnešalgu apmērā specializētā civildienesta ierēdņiem – robežsargiem – paskaidrojam sekojošo.
1.1. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 2.panta trešo daļu uz specializētā valsts civildienesta (3.panta otrā daļa) ierēdņiem attiecas noteiktas šā likuma vispārīgās tiesības (izņemot tiesību normas, kas paredz sociālās garantijas). Citas šā likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā nosaka tiktāl, ciktāl tās nenosaka speciālie likumi. Ņemot vērā minēto, Valsts civildienesta likuma VI nodaļā paredzētās sociālās garantijas attiecas uz specializēto valsts civildienestu tikai tad, ja speciālajos likumos, kas nosaka tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā, sociālās garantijas nav noteiktas.
Ievērojot, ka Robežsardzes likumā (VIII nodaļa) un Ministru kabineta 28.10.2003. noteikumos Nr.598 “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglaments” (turpmāk – Dienesta reglaments) ir noteiktas specializētā valsts civildienesta ierēdņu sociālās garantijas un to piešķiršanas kārtība (VIII nodaļa) un tās bija noteiktas arī pirms Valsts civildienesta likuma spēkā stāšanās, Valsts civildienesta likuma normas, kas nosaka sociālās garantijas un to piešķiršanas kārtību, nav piemērojamas specializētā valsts civildienesta ierēdņiem robežsardzē. Līdz ar to atbilstoši Valsts civildienesta likuma 23. un 25.pantam ierēdņi robežsardzē nevar saņemt Valsts civildienesta likumā paredzēto pabalstu sešu mēnešalgu apmērā bērna piedzimšanas gadījumā.
1.2. Saskaņā ar Ministru kabineta 13.06.1995. noteikumu Nr.154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi” 10.punktu un Ministru kabineta 12.03.2002. noteikumu Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” 96.1.1., 98.1.1. un 100.1.1.punktu jebkuram likumpakļautam normatīvajam aktam ir jābūt izdotam, pamatojoties uz konkrētu likumā iekļautu tiesību normu, un ietvertās deleģējuma tiesības nedrīkst tikt paplašinātas vai sašaurinātas. Robežsardzes likuma VIII nodaļa aptver vairākus pabalstus un piemaksas, bet neparedz tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā. Dienesta reglaments ir izdots uz Robežsardzes likuma 21.panta pirmās daļas, 29.panta ceturtās daļas un 30.panta sestās daļas pamata, kas neparedz tiesības Ministru kabinetam izstrādāt normatīvo aktu, kas papildus reglamentētu bērna piedzimšanas pabalsta un citu Robežsardzes likumā nenoteiktu sociālo garantiju piešķiršanas tiesības un kārtību, līdz ar to, izstrādājot Dienesta reglamentu, varēja tikai precizēt Robežsardzes likumā noteikto sociālo garantiju piešķiršanas kārtību, nevis paredzēt jaunas sociālās garantijas (šajā gadījumā – pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā). Līdz ar to ir izvērtējama minētās normas (67.punkts) atbilstība likumam.
2. Ja Ministru kabinets nolemj, ka specializētā civildienesta ierēdņiem – robežsargiem (līdzīga situācija ir arī ar policijas darbiniekiem), pienākas bērna piedzimšanas pabalsts, tad atbilstoši ir jāizdara grozījumi normatīvajos aktos, konkrēti atrunājot, vai minētajiem ierēdņiem ir tiesības uz pabalstu vai nav šādu tiesību (ja ir, tad kādā apmērā), jo spēkā esošās normas praksē ir izrādījušās nepietiekami skaidras, kas, iespējams, ir pamats minēto tiesību normu pretrunīgai interpretācijai.

Rīgā 2004.gada 8.janvārī Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks M.Jaunozols

Par tiesību normu piemērošanu

Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta direktoram V.Jēkabsonam

Sakarā ar Jūsu lūgumu sniegt skaidrojumu par Valsts civildienesta likuma VI nodaļas piemērošanu specializētajā valsts civildienestā (policijā, robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā) paskaidrojam sekojošo.
Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma (07.09.2000.) 2.panta trešo daļu uz ierēdņiem specializētajā valsts civildienestā attiecas Valsts civildienesta likuma I nodaļa, IV nodaļā noteiktie vispārīgie pienākumi un 22.pantā noteiktās vispārīgās tiesības, bet citas Valsts civildienesta likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā nosaka tiktāl, ciktāl tās nenosaka speciālie likumi. Ņemot vērā minēto, Valsts civildienesta likuma VI nodaļā paredzētās sociālās garantijas attiecas uz specializēto valsts civildienestu tikai tad, ja speciālajos likumos, kas nosaka tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā, sociālās garantijas nav noteiktas.
Ievērojot, ka likumā “Par policiju” (V, VI nodaļa), Robežsardzes likumā (VIII nodaļa) un likumā “Par ugunsdrošību” (IV nodaļa) ir noteiktas sociālās garantijas un to piešķiršanas kārtība (tās bija noteiktas arī pirms Valsts civildienesta likuma spēkā stāšanās), Valsts civildienesta likuma normas, kas nosaka sociālās garantijas un to piešķiršanas kārtību, nav piemērojamas attiecībā uz minētajiem specializētajiem valsts civildienestiem.

2001.gada 23.oktobrī

Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks A.Kalniņš