Sākušās Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kuru pasākumi risinās visos Latvijas novados

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Latvija sesto reizi piedalās Eiropas Kultūras mantojuma dienās, kuru mērķis ir tuvināt ikvienu cilvēku mūsu senču radītajām vērtībām. Par šīs tradīcijas aizsākumu uzskata 1984.gadā Francijā sarīkotās muzeju atvērto durvju dienas. Pēc Eiropas Padomes iniciatīvas 1991. gadā jau Eiropas mērogā notika Kultūras mantojuma dienas. Latvija tām pievienojās 1995. gadā. Šogad mantojuma dienās piedalās jau 47 valstis. To kopīgā devīze ir "Eiropa — kopīgs mantojums". Līdztekus katra valsts izvēlējusies arī savu tēmu. Mums tā ir — "Latvijas lauku kultūrvēsturiskā ainava".

Mantojuma dienas svinīgi tika atklātas Gulbenē 9.septembrī. Ceremonija notika pie dzelzceļa stacijas, jo šis pasākums sakrita ar bānīša svētkiem, turklāt Alūksnes–Gulbenes mazbānīša trase paver skatienam Beļavas, Stāmerienas, Annas un Alsviķu ainavas un ved gar Kalncempjiem, kur Otes ūdens dzirnavās Kultūras mantojuma dienas ievadīja ikgadējie Pļaujas svētki. (Par to norisi — mūsu laikraksta 13.septembra numurā.) Kā allaž, Mantojuma dienas ieskandēja Bēthovena "Oda priekam" un mastā uzvijās gaišzilais Eiropas Padomes karogs. Šis karogs ir viena no Mantojuma dienu zīmēm, kas paliek to dalībnieku īpašumā. Tā kā ik gadus mūsu valstī tiek izraudzīti simt Mantojuma dienu dalībnieki, tagad Latvijas novados plīvo jau 500 karogu.

Atklājot Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kultūras ministre Karina Pētersone novēlēja visām pašvaldībām drosmi, uzņēmību un rīcībspēju mūsu tautas kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, jo tieši tās vislabāk zina, kas cilvēkiem vajadzīgs, kas var viņus garīgi bagātināt.

Svētku viesus sveica Eiropas Padomes Kultūras mantojuma departamenta vadītājs Hosē Balesters, kas Latvijā ir biežs viesis — gan svētkos, gan kultūras pieminekļu aizsardzības ikdienas

Gulbenes stacija — viena no staltākajām Ziemeļvidzemē	Eiropas Kultūras mantojuma dienas atklāj Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone (centrā) un Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs     Foto: Uģis Grīnbergs
Bānītis dodas ceļā. Pirmā pietura — Stāmerienā. Galapunkts — Alūksnē
Ainaviski unikālā Jūrkalnes ainava	Ceraukstes pagasta Lejenieki — Viļa Plūdoņa dzimtās mājas

darbā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis savā uzrunā atzīmēja, ka Eiropā šī jaunā tradīcija izvēršas aizvien vērienīgāk. Pagājušajā gadā šo dienu pasākumos piedalījušies 20 miljoni cilvēku. Latvijā šīs akcijas pēdējos piecos gados pievērsušas uzmanību koka mantojumam, Latvijas pilīm, muižu centriem un pilskalniem, pirmās brīvvalsts laika arhitektūrai un baznīcām. Arī šogad izraudzītā tematika ir ļoti nozīmīga gan mums pašiem, gan Eiropai. Jūlijā Eiropas Padome pieņēma Eiropas ainavu konvenciju, kas oktobrī tiks atklāta parakstīšanai. Tādējādi Eiropa iegūs juridisku dokumentu ainavas aizsardzībai. Tas palīdzēs saglabāt tās kvalitātes, kas veidojušās gadu simteņos. Ainava nav kaut kas sastindzis. Cilvēks veido ainavu. Savukārt ainava, vide pēc tam veido cilvēku. Tas cilvēks, kas dzīvo sakārtotā vidē, arī savā domāšanā ir sakārtots. Visi grib dzīvot sakārtotā vidē, bet ikdienā bieži vien paejam garām dažādām neizdarībām, kas bojā vides kvalitāti. Mantojuma dienu uzdevums arī ir mudināt cilvēkus atvērt acis, lai ieraudzītu skaisto sev apkārt un saskatītu to, kam būtu jāpievērš lielāka vērība.

Arī Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis akcentēja Mantojuma dienu lielo audzinošo nozīmi. Tās aicina iet dabā, apmeklēt kultūrvēsturiskās vietas, saskatīt to, kas Latvijā ir patiesi vērtīgs un var kļūt par pamatu tālākai attīstībai.

Bānīša svētkus atklāja Lielbritānijas vēstnieka vietnieks Niks Kārters. Kopā ar viņu svētkos piedalījās Eiropas Muzeju un tūrisma dzelzceļa federācijas un Jaunās Eiropas dzelzceļa mantojuma fonda pārstāvji. Tika atklāta izstāde "Lielbritānijas šaursliežu dzelzceļi vakar un šodien".

Kā sarunā atzīmēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks Jānis Asaris, Mantojuma dienu galvenais ieguvums ir tas, ka neviena pašvaldība vairs nav īpaši jāpierunā tajās piedalīties. Iniciatīva nāk no skolām, no muzejiem un kultūras centriem. Cilvēki ir pārliecinājušies, ka šīs dienas palīdz pašiem vairāk uzzināt par savām kultūrvēsturiskajām vērtībām, māca saskatīt vērtīgo savā pagastā, novadā. Visvairāk iepriecina skolu lielā atsaucība. Notiek sacerējumu konkursi un zīmējumu izstādes, tiek veidotas izziņas takas. Pagājušajā gadā, kad uzmanības centrā bija baznīcas, izdevās sarīkot ļoti bagātīgu bērnu zīmējumu izstādi, kas apceļoja vairākas pilsētas. Ap 40 visveiksmīgāko darbu autoriem pēc tam tika sarīkota ekskursija uz Kurzemes baznīcām. Šogad bērni tiek aicināti uzzīmēt savu skaistāko ainavu. Labāko darbu autori dosies ekskursijā ar mazbānīti.

Kaut gan Mantojuma dienas oficiāli tika atklātas 9.septembrī un to nobeigums paredzēts 23.septembrī, pasākumu kalendārs krietni pārsniedz šīs robežas. Ar ekskursiju pa dabas un vēstures izziņas takām un dārza keramikas izstādi šīs dienas jau 2.septembrī tika ievadītas Aizkraukles rajonā. Sadarbībā ar Latvijas Kultūras fondu un vietējiem uzņēmējiem Pļaviņās notika Eiropas Padomes un Latvijas projekta "Daugavas ielejas kultūrvēsturiskā vide" padomes zinātniski praktiskā konference "Vide un cilvēks". Jēkabpils rajonā 3.septembrī notika Zasas ev.lut. baznīcas 250.gadadienas svinības. Ar svēto misi un kora mūzikas koncertu šie kultūras svētki tika ievadīti Balvu rajona Šķilbēnos. Ar dievkalpojumu Cesvaines luterāņu baznīcā Kultūras mantojuma dienas atnāca Madonas rajonā. Te 16.septembrī Eiropas Padomes karogi tiks pacelti Blaumaņa Brakos, brāļu Jurjānu Meņģeļos un Gaiziņkalna pakājē. Te notiks koru saiets un konference "Pulgošņa kultūrvides parka estētiskā un komerciālā vērtība".

Daudzviet Mantojuma dienas sākas ar parku un laukumu sakopšanas talkām. It visur šīs dienas kuplina dažādi kultūras pasākumi. Daudzveidīgi sarīkojumi aicina apmeklētājus uz rakstnieku un kultūras darbinieku muzejiem. Rēzeknes rajona Nautrēnos iekārtota Latgales atmodas darbinieka Pītera Miglinīka 150. dzimšanas dienai veltīta izstāde. Viļa Plūdoņa dzimtajās mājās Ceraukstes pagasta Lejeniekos 15.septembrī noslēgsies konkurss "Zemgales kultūrvēsturiskā vide". Friča Bārdas dzimtajās mājās Katvaru pagasta Rumbiņos 29.septembrī tiks atzīmēta dzejnieka 120.dzimšanas diena.

Preiļu rajonā paši nozīmīgākie notikumi risinājās Vārkavas vēsturiskajā centrā un Raiņa jaunībās zemē Jasmuižā.

Te notika konference par Raiņa muzeja attīstības perspektīvām un nākotnes vīziju. (Plašāk par to — kādā no nākamajiem numuriem.)

Šogad Kultūras mantojuma dienas Eiropas mērogā tika atklātas Bernē. Gan kā Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs, gan pašreizējais Eiropas Padomes Kultūras mantojuma komitejas priekšsēdis svinīgajā ceremonijā piedalījās arī Juris Dambis. Nākamgad Eiropas Kultūras mantojuma dienas paredzēts atklāt Rīgā. Vai esam tam gatavi? Juris Dambis atzīmē, ka ārzemju kolēģu vērtējumā attieksmes un smadzeņu potenciāla ziņā Latvija stāv līdzās Beļģijai, Francijai un citām valstīm, kas sasniegušas visaugstāko līmeni kultūras pieminekļu aizsardzībā un iepriekšējo paaudžu atstātā mantojuma saglabāšanā, taču mūsu ekonomiskās iespējas ir daudzkārt mazākas. Tālab augstu tiek vērtēts tas, ka mēs kultūras mantojuma saglabāšanas projektiem esam pratuši piesaistīt visvairāk Eiropas institūciju līdzekļu.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas ir gadskārtējo Kultūras mantojuma dienu rīkotāja, vēlas īpaši izcelt tās lauku teritorijas, kuru iedzīvotāji apzinās sakoptas kultūrvēsturiskās ainavas estētisko un arī komerciālo vērtību. Šīs dienas palīdzēs aktualizēt jaunu ainavisku kvalitāšu rašanos, pienācīgi novērtējot, saglabājot un kopjot Latvijas novadiem raksturīgo kultūrvēsturisko ainavu, kas ir būtiska mums un nozīmīga arī pārējai pasaulei. Kā saka filozofi — ainava ir ar Zemes garozu saistīts dvēseles notikums.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore