Ārzemju presē

Krievijas “Vremja”: “Latvija ir gatava Maskavā 10.maijā Krievijas un ES augstākā līmeņa tikšanās ietvaros noslēgt robežlīgumu ar Krieviju, ko parakstīs Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks.”

•

ASV “The Boston Globe”: “Polijas ārlietu ministrs Adams Rotfelds teica, ka viņš nepiekrīt Krievijas prezidenta Putina paziņojumam, ka PSRS sabrukums ir “gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa”: “Es paziņojuma autoru vietā teiktu, ka Padomju Savienības sabrukums ir lielākais 20.gadsimta notikums, kas pabeidza nāciju emancipācijas procesu.””

•

Vācu “Süddeutsche Zeitung”: “Krievijas prezidents Putins, vēršoties ar uzrunu pie tautas, esot vadījies pēc Kremlī nostiprinājušās tradīcijas valsts demokrātisko nākotni attēlot rožainā gaismā. Tāpat kā līdz šim, arī šoreiz prezidenta izteikumiem par demokrātiju esot bijis tikai viens trūkums – viņš par to pārsvarā esot runājis nākotnes formā.”

•

Šveices “Neue Zuercher Zeitung”: “Vladimirs Putins uzrunā tautai sacīja, ka pēc grūtā stabilizācijas procesa ir pienācis laiks diskutēt par principiālām lietām. Viņš aicināja turpmāk politikā galvenokārt orientēties pēc katra atsevišķa cilvēka brīvības un vienlīdzīgu izredžu principa. Taču galvenā esot brīvība, jo tikai brīvā sabiedrībā cilvēki varot koncentrēties uz naudas pelnīšanu un līdzekļu uzkrāšanu. Viņš paziņoja, ka atbalsta privātīpašumu un atvērtu ekonomiku. Tomēr daudzās kritiskās balsis liecina, ka starp nodomiem un reālo stāvokli ir bezdibenis.”

•

Britu “The Independent”: “Pasaulei vajadzētu arī turpmāk ar aizdomām izturēties pret Krievijas prezidenta Putina valdību. Joprojām neatbildēti paliek nopietni jautājumi par to, vai viņam piemīt politiskā griba un vara īstenot liberalizāciju, kas Krievijai nepieciešama.”

•

ASV “The Los Angeles Times”: “Polijā un citās postpadomju valstīs 9.maijs nav svētku diena, jo šeit Hitlera okupāciju nomainīja Staļina režīms. Polija tika iesaistīta Varšavas paktā, bet Baltijas valstis iekļautas Padomju Savienībā un neatkarību neatguva līdz pat tās sabrukumam. Pagātnes rūgtuma dēļ arī Igaunijas un Lietuvas prezidenti atteikušies piedalīties 9.maija svinībās Maskavā, kaut Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Polijas valsts galva Aleksandrs Kvasņevskis ielūgumus pieņēmuši.”

•

Vācu “Berliner Zeitung”: “Vācijas kanclers Gerhards Šrēders labprāt runā par pieaugošo Vācijas ietekmi pasaulē un to uzskata arī par personisku nopelnu. Kulminācijai jābūt Vācijas pastāvīgai vietai ANO Drošības padomē. Taču Vācijas kanclera pretenzijām uz lielāku ietekmi nav cerību piepildīties... Iestāšanos pretēji amerikāņu interesēm par ieroču embargo atcelšanu pret Ķīnu Vašingtonā nevērtēs kā spēka pazīmi, bet kā vājuma izpausmi. Vācijas ārpolitikai būtu lielāka autoritāte, ja tā nevis vēl vairāk saasinātu pretstatus, bet gan mēģinātu tos pārvarēt. Galvenokārt tieši šā iemesla dēļ daudzi eiropieši nevēlas, lai viņus ANO Drošības padomē pārstāvētu Vācija.”

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem