ATSAUCĒ IETVERT:
Pamatizglītības reforma diskusiju krustugunīs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.04.2005., Nr. 67 https://www.vestnesis.lv/ta/id/106957
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Pamatizglītības reforma diskusiju krustugunīs
 UNESCO LNK ģenerālsekretārs Rolands Ozols un izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Lai sabiedrībā veicinātu izpratni
par pamatizglītības reformas būtību un skolu gatavību to
pilnvērtīgi īstenot, vakar Izglītības un zinātnes ministrijā
(IZM) notika diskusija “Vai skola māca dzīvot labāk?”. Diskusijas
dalībnieki mēģināja akcentēt iespējamos ieguvumus un apzināt
varbūtējos šķēršļus.
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) un IZM šo diskusiju
rīkoja starptautiskās nedēļas “Izglītība visiem” ietvaros, kuras
gaitā līdz 30.aprīlim notiek dažādi pasākumi. Šādi iecerēts
aktualizēt dialogu un sadarbību, lai nodrošinātu kvalitatīvas
izglītības pieejamību visiem iedzīvotājiem
Diskusiju ar uzrunu par prasmēm kā pamatizglītības kodolu atklāja
izglītības un zinātnes ministre prof. Ina Druviete. Viņa uzsvēra
skolas nozīmi bērna dzīvē, izsakot pārliecību, ka “skolai ir
jāmāca dzīvot labāk”. Savukārt UNESCO LNK ģenerālsekretārs
Rolands Ozols savā uzrunā pauda, ka “pati skola ir dzīve, nevis
kaut kas, kur mēs gatavojamies dzīvot pēc tam”.
Latvijas skolu pārstāvji pauda atbalstu pamatizglītības satura
reformai un izteica pārliecību, ka tās rezultātiem jābūt labiem.
Viņi neslēpa bažas par to, vai skolas, īpaši skolotāji, ir gatavi
šīm pārmaiņām. Tika norādīts uz problēmu, ka 20.gadsimta
skolotājiem savi skolēni jāgatavo 21.gadsimta dzīvei. Tas nozīmē,
ka arī pašiem skolotājiem nepārtraukti jāapgūst ļoti daudz jauna.
Arī Latvijas Vecāku apvienības priekšsēdētājs Kārlis Boldiševics
norādīja uz šo problēmu un aicināja vecākus, kuru paaudze
nemitīgi mainās, apzināties, ka skolotāji, kuri bieži vien
vecākiem un viņu bērniem ir vieni un tie paši, nespēj tik strauji
mainīties.
“LV” informācija