Laiks mācīties veiksmīgi noguldīt naudu

Agnese Zviedre Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Arī Latvijas iedzīvotāji ir sapratuši, ka naudu var noguldīt bankā un lielāku pirkumu veikšanai iespējams paņemt kredītu. Bet kā iemācīties noguldīt veiksmīgi, lai iekrājumi augtu un ļautu veidot saprātīgu mājsaimniecības ekonomiku? Lai palīdzētu spert šo soli, akciju sabiedrība “SEB Unibanka” veikusi pētījumu par investīciju produktu tirgu Latvijā, Baltijā un Eiropā.

Šobrīd mūsu valstī ir plašas iespējas noguldīt naudu ne vien depozītos, bet arī ieguldījumu fondos, akcijās, parādzīmēs un citos finanšu instrumentos. Tomēr, kā stāsta “SEB Unibanka” mārketinga projektu vadītāja Agnese Zviedre, atšķirībā no Rietumeiropas, kur cilvēki vairāk naudas iegulda dzīvības apdrošināšanā un dažādos pensiju fondos, Latvijā dominē depozīti, kas uzkrājumu tirgū veido 87%. Tajā pašā laikā iedzīvotāji aizvien lielākus līdzekļus iegulda arī vērtspapīros un dzīvības apdrošināšanā.
Kopumā noguldījumi katru gadu pieaug, un pašlaik to kopējais apjoms komercbankās pārsniedz piecus miljardus latu. Analītiķi novērojuši, ka sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā daudzi banku klienti sāk apsvērt, vai depozītu vietā neizvēlēties citu alternatīvu, kas nodrošinātu lielāku ienesīgumu.
Viena no šādām iespējām ir ieguldījumu fondi, kas pēdējā laikā iemanto aizvien lielāku popularitāti iedzīvotāju vidū. Par ieguldījumu fondu tirgus straujo izaugsmi liecina tas, ka pērn kopējie ieguldījumu fondu aktīvi salīdzinājumā ar 2003.gada beigām palielinājās par 37% un šā gada sākumā jau sasniedza 36,4 miljonus latu.
Pēdējā laikā strauji pieaug ieguldījumu pārvaldes sabiedrību skaits. Eksperti uzskata, ka šim tirgum ir liels potenciāls un šo sabiedrību skaits tuvākajā laikā varētu vēl palielināties. Statistikas dati par ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbību Latvijā liecina, ka pērnā gada beigās tika pārvaldīti 11 atklātie ieguldījumu fondi un četri slēgtie ieguldījumu fondi. Vēl viens ieguldījumu tirgus segments ir pensiju otrā līmeņa līdzekļu pārvaldīšana, kas arī uzrāda stabilu pieauguma tendenci. Pērnā gada nogalē Latvijas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārvaldīja 18 valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānus.
Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā un pasaulē, aktuāla ir uzkrājumu veidošana ar mērķi nodrošināt pārtikušas vecumdienas. Gandrīz visas Latvijas lielākās bankas piedāvā ne vien pensiju otrā, bet arī trešā līmeņa ieguldījumu plānus. Lai gan mūsu valstī lielai daļai sabiedrības ir visai rezervēta attieksme pret šiem piedāvājumiem, Eiropā un pasaulē par tiem izrāda aizvien lielāku interesi, jo tie dod reālu iespēju palielināt pensijas kapitālu. Latvijā privātajos pensiju fondos papildu pensiju krāj tikai 10% iedzīvotāju, kamēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs ir ievērojami augstāks – attiecīgi 23% un 16%.
Tomēr, ieguldot naudu kādā investīciju produktā, jāņem vērā, ka ienesīgums ir atkarīgs no riska pakāpes, atgādina ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “SEB Unifondi” izpilddirektors Normunds Igolnieks. Ja ieguldītājs vēlas augstāku ienesīgumu, viņam jābūt gatavam vairāk riskēt. Mazāk riskē tie, kas iegulda naudas tirgus fondos, savukārt ieguldīt akciju fondos tiek aicināti tie, kas gatavi lielākam riskam.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv