Saņemot vēstuli no Beļģijas premjerministra

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir saņēmusi Beļģijas premjerministra Gija Verhofstata vēstuli.
Vēstulē Beļģijas premjers raksta:
“Drīz mēs pulcēsimies Otrā pasaules kara beigu 60.gadadienas svinībās Maskavā. Tas neapšaubāmi ir svarīgs notikums, un pavisam noteikti tas ir brīdis, kas liek mums atskatīties pagātnē un priecāties par to, ka tika darīts gals nacistiskajam režīmam – vienam no visnežēlīgākajiem posmiem pasaules vēsturē. Man personīgi ir bijusi iespēja novērtēt līdzīgu piemiņas brīžu vēsturisko nozīmi, piedaloties atceres pasākumos Aramančā 2004.gada jūnijā, Bastoņā 2004.gada decembrī un pavisam nesen Aušvicā 2005.gada janvārī.
Atceroties mūsu sirsnīgo divpusējo tikšanos februāra beigās, es vēlos atbildēt uz Jūsu janvārī rakstīto vēstuli, konkrēti par Jūsu piedalīšanos šajās svinībās. Atļaujiet man vēlreiz uzsvērt, ka es sirsnīgi apsveicu Jūsu drosmīgo lēmumu piedalīties svinībās Maskavā. Tas patiešām ir spēcīgs apliecinājums Jūsu un Jūsu valsts gatavībai ieguldīt spēkus nākotnes veidošanā. Stabils miers Eiropā ir ticis balstīts uz izlīgumu un labām kaimiņvalstu attiecībām, īpaši ja attiecīgās valstis pagātnē ir bijušas savstarpēji ienaidnieki, iebrucēji vai pakļāvēji.
Šajā kontekstā es patiešām pilnībā saprotu izjūtas, ar kādām Baltijas valstis uztver svinības Maskavā. Laika posms starp Otrā pasaules kara beigām un Berlīnes mūra krišanu 1989.gadā Baltijas valstīm nekādi nenesa atgriešanos tādā sabiedrībā un politiskajā sistēmā, kuras centrā būtu brīvība. Jūs labi zināt, ka Beļģija nekad nav atzinusi Padomju Savienības veikto Baltijas valstu aneksiju un ka mēs priecājāmies kopā ar jums, kad Jūsu valsts beidzot ieraudzīja brīvības gaismu, noslēdzot šo drūmo posmu Jūsu valsts vēsturē.
Esmu gandarīts, ka beidzot mums ir kopējas Eiropas mājas, abām mūsu valstīm esot ES un citu Eiropas un transatlantisko organizāciju sastāvā. Esmu pārliecināts, ka līdz ar dalību šajās organizācijās Jūsu sarežģītās attiecības ar Krieviju attīstīsies pozitīvā virzienā. Beļģija priecātos redzēt konstruktīvu attīstību divpusējās attiecībās ar Krieviju. Mēs ceram, ka, atrodoties kopīgās partnerattiecībās ar Krieviju ES kontekstā, kā arī kopā ar Krieviju esot EDSO un Eiropas Padomes sastāvā, kopējās demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas vērtības ļaus visām Eiropas valstīm strādāt kopā izlīgumā un savstarpējā cieņā.
Nākamā Eiropas Padomes galotņu sanāksme, kas notiks Varšavā, kā arī Beļģijas prezidentūra EDSO 2006.gadā pavērs vēl jaunas iespējas mums darboties kopā šā mērķa vārdā.”

Valsts prezidenta preses dienests