Par jaunās Eiropas Komisijas pirmo ES budžeta projektu

Jaunās Eiropas Komisijas pirmais Eiropas Savienības (ES) budžeta projekts skaidri atspoguļo priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu un viņa komandas jaunās prioritātes. 27.aprīlī pieņemtais budžeta projekts 2006.gadam paredz rekordlielu pieaugumu Eiropas pētniecības jomā un vienlīdz nodrošina ieguldījumu palielināšanu, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un radītu vairāk darba vietu, solidaritāti paplašinātajā Eiropas Savienībā, lielāku drošību iedzīvotājiem, turpmāku paplašināšanos un ES lomas pieaugumu globālā mērogā. Nākamā gada izdevumos Eiropas Komisija paredz 112,6 miljardus eiru. Tas atbilst 1,02% no Eiropas Savienības nacionālā kopienākuma (NKI) un ir par 6% vairāk nekā 2005.gada budžetā. Paredzētās budžeta saistības ir 121,3 miljardi eiru jeb 1,09% no ES NKI, kas nozīmē 4% pieaugumu. Vairāk nekā trešdaļa budžeta līdzekļu tiks piešķirta ekonomikas izaugsmes veicināšanai un vairāk labu darba vietu radīšanai.
Pēc budžeta projekta pieņemšanas finanšu plānošanas un budžeta komisāre Daļa Gribauskaite paziņoja: “Eiropa stāv krustcelēs. Vai nu mēs ieguldīsim uz zināšanām balstītā ekonomikā, kas atgriezīs Eiropas ekonomiku īstajā apritē, vai arī atkāpsimies un ļausim sāncenšiem aizsteigties priekšā.”
Kā apgalvo komisāre, Eiropas Komisijai izvēle ir vienkārša: “Eiropas Savienībai jātiecas pēc vadošām pozīcijām, un 2006.gada budžeta projekts ir solis šajā virzienā. Citādi mēs riskējam zaudēt savas pozīcijas globālajā sāncensībā par zināšanām, izaugsmi un darbavietām un nevarēsim cīnīties par mums vitāli svarīgām interesēm.”
Provizoriskais 2006.gada budžeta projekts ir pēdējais pašreizējā finanšu plāna ietvaros, kura termiņš beigsies nākamā gada beigās. Projektam ir divas daļas. Tas aptver līdzekļus, lai izpildītu politiskās un finanšu saistības, kādas noteiktas pašreizējā finanšu plāna ietvaros laika posmam no 2000. līdz 2006.gadam. Tajā tiek konkretizētas prioritātes, kas noteiktas Eiropas Komisijas piecu gadu stratēģiskajos mērķos laika posmam no 2005. līdz 2009.gadam – labklājība, solidaritāte, drošība, paplašināšanās un Eiropas Savienības lomas pieaugums globālā mērogā.
Tiecoties uz labklājību, par pamatu tiks izmantota pārskatītā Lisabonas programma, kuras mērķis ir veicināt ekonomikas izaugsmi un radīt darba vietas. Budžeta atbalsts jo īpaši tiks sniegts pētniecībai, izglītībai un apmācībai, palīdzībai maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un Eiropas tīkliem transporta un enerģētikas sektoros.
Solidaritātes pasākumi būs vērsti uz ekonomikas un sociālo kohēziju, vides aizsardzību, pamattiesību nodrošināšanu un aktīvas pilsonības veicināšanu, jo īpaši jauniešu vidū. 2006.gada budžets paredz arī desmit jauno dalībvalstu turpmāku finansiālo integrāciju kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), struktūrfondos un Kohēzijas fondā. Pakāpeniska kopējā lauksaimniecības politikas reformas īstenošana veicinās strauju lauku attīstību, jo šai jomai tiks piesaistīti resursi, kas iepriekš tikuši atvēlēti tradicionālajiem maksājumiem saimniecībām.
Iniciatīvas drošības jomā galvenokārt attieksies uz jautājumiem, kas satrauc Eiropas iedzīvotājus. No budžeta atbalstīs tādas politikas jomas kā cīņu pret terorismu, narkotiku kontrabandas apkarošanu, pārtikas drošību, transporta drošību un energoapgādes drošību.
Gatavošanās turpmākai paplašināšanai turpināsies saskaņā ar orientējošiem plāniem, par kādiem panākta vienošanās ar Bulgāriju un Rumāniju. Atbalstu no pirmspievienošanās stratēģijas līdzekļiem turpinās saņemt arī Turcija un Horvātija.
Attiecībā uz ārējiem pasākumiem Eiropas Komisijas 2006.gada projekta mērķis ir pievērsties jauniem izaicinājumiem, piemēram, atjaunošanas darbiem pēc cunami nodarītā posta, vienlaikus turpinot strādāt pie līdzšinējām prioritātēm, piemēram, attiecībā uz Eiropas Savienības tuvajām kaimiņvalstīm, Irāku un Afganistānu, kā arī attīstības un humānās palīdzības jomā.
Tālāk sniegts īss pārskats par provizoriskā 2006.gada budžeta projekta saturu.

Lauksaimniecība un lauku attīstība
Projekts atspoguļo pāreju no tradicionālajiem maksājumiem saimniecībām uz maksājumiem lauku attīstībai, ko 2003.gadā aizsāka kopējā lauksaimniecības politikas reforma. Tiešajam atbalstam un tirgus pasākumiem paredzētie līdzekļi pieaugs tikai nedaudz, sasniedzot 43 641 miljonus eiru (+2%). Toties lauku attīstības izdevumiem salīdzinājumā ar 2005.gada budžetu paredzēts straujš pieaugums 13,6% apmērā, sasniedzot 7,8 miljardus eiru budžeta saistībās (7,7 miljardi eiru maksājumu apropriācijās, +22,8%), kas saskaņā ar pārskatīto Lisabonas programmu ļaus dažādot ekonomiku un radīt laukos alternatīvus nodarbinātības veidus.
2006.gada budžetā pirmoreiz varēs sajust ietekmi, kuru radīs līdzekļu novirzīšana no tiešo maksājumu atbalsta uz maksājumiem lauku attīstībai, kas pazīstama ar nosaukumu “modulācija”. Turpināsies tiešā atbalsta pakāpeniska ieviešana jaunajās dalībvalstīs. Atbalsta attiecības palielināšana pārtrauks saikni ar ražošanas apjomu, kas atbilst Eiropas Komisijas mērķim novērst preču pārpalikumu un starptautiskās tirdzniecības kropļošanu.
Saistības: 55,817 miljardi eiru, +3,9%.
Maksājumi: 55,190 miljardi eiru, +5,2%.

Reģionālā politika
Daļēji saistībā ar Eiropas Savienības paplašināšanos līdz 25 dalībvalstīm pieaugs tās vismazāk attīstītajiem reģioniem pieejamo līdzekļu apjoms.
Dalībvalstīs, kuras Eiropas Savienībai pievienojās 2004.gadā, reģionālie maksājumi joprojām tiek ieviesti pakāpeniski, kā tika paredzēts šo valstu pievienošanās noteikumos. Turklāt krasi pieaug maksājumu apropriācijas, lai nosegtu iepriekšējā plānošanas perioda no 2000. līdz 2006.gadam nesamaksātās saistības.
Saistības: 28,629 miljardi eiru, +5,6%.
Maksājumi: 22,844 miljardi eiru, +9,2%.

Finansējums izaugsmei un darbavietām – Lisabonas stratēģija
2006.gada budžeta projektā ietvertas vairākas pozīcijas, kuru mērķis ir veicināt ES konkurētspēju, neraugoties uz nepieciešamību taupīt līdzekļus. Vairāk akcentēta pētniecība, enerģētika, transports un informācijas sabiedrība, attiecīgi palielinot izdevumu saistības šajās jomās.
Par svarīgām jomām joprojām tiek atzīta izglītība un kultūra, piešķirot vairāk līdzekļu izglītības projektiem, jo īpaši tādiem projektiem kā Socrates programma, kas paplašina izglītības iespējas.
Ieplānota palīdzība uzņēmumu programmu ietvaros, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) palielināt savu konkurētspēju.
Lisabonas stratēģijai atvēlētās budžeta saistības: 39 138 miljoni eiru, +7,1%.
Maksājumi: 33 417 miljoni eiru, +8,9%.

Drošība un solidaritāte
Arvien vairāk plašākas sabiedrības uzmanība tiek pievērsta drošībai un solidaritātei, tādēļ veicami pasākumi vairākās jomās.

Veselības un patērētāju aizsardzība
Lai aizsargātu Eiropas Savienības pilsoņus pret tādiem draudiem kā, piemēram, gripas epidēmijas uzliesmojums, smēķēšana vai aptaukošanās, paredzēts ievērojams veselības un patērētāju aizsardzībai atvēlēto līdzekļu pieaugums. Bērnu veselība, uzturs un garīgā veselība ir jomas, kurās Eiropas Komisija cer panākt ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus turpinot cīņu pret vecajām problēmām, piemēram, dzīvnieku slimībām.
Saistības: 558 miljoni eiru, +8,5%.
Maksājumi: 558 miljoni eiru, +7,9%.

Vide
Vairāk līdzekļu atvēlēts daudzajām ES vides programmām. Par prioritāti arī turpmāk tiks uzskatīta cīņa pret globālo sasilšanu, dabas un bioloģiskās daudzveidības, vides un dzīves kvalitātes (ieskaitot ūdens un gaisa kvalitāti, ķimikālijas un pilsētvidi) un dabas resursu saglabāšana (galveno uzmanību veltot ilgtspējīgai ražošanai, patēriņam, kā arī atkritumu apsaimniekošanai). Budžetā ietverta arī ES Civilās aizsardzības programma, kuras mērķis ir aizsargāt pilsoņus pret dabas katastrofām.
Saistības: 332 miljoni eiru, +2,1%.
Maksājumi: 299 miljoni eiru, –6,6%.

Brīvība, drošība un tiesiskums
Akūtas problēmas šajā jomā ir Eiropas Savienības pilsoņu pasargāšana no terorisma un organizētās noziedzības, migrācijas plūsmu pārvaldība Eiropas līmenī un sabiedrības pamattiesību un brīvību nodrošināšana.
Īpaši tiks akcentēta integrētas vīzu informācijas sistēmas (VIS), Šengenas II informācijas sistēmas izveide, kā arī kopīgas politikas izstrāde attiecībā uz imigrāciju, patvēruma meklēšanu un trešu valstu piederīgo integrāciju ES.
Saistības: 604 miljoni eiru, +1,3%.
Maksājumi: 587 miljoni eiru, +1%.

Paplašināšanās
Ievērojami pieaugs palīdzība Eiropas Savienības kandidātvalstīm, lai sagatavotos Bulgārijas un Rumānijas dalībai ES un palīdzētu Horvātijai un Turcijai panākt atbilstību ES noteiktajiem standartiem. Uz Turciju vien attiecināma aptuveni puse no vispārējā budžeta saistību pieauguma pozīcijā “Pirmspievienošanās stratēģija”.
Saistības: 2,194 miljardi eiru, +11%.
Maksājumi: 2,301 miljards eiru, –15,2%.

Ārējās attiecības
Liela ietekme uz Eiropas Savienību ir notikumiem ārpus tās robežām, un vienlaikus ES tiecas atbalstīt mieru, demokrātiju un labklājību visā pasaulē. Šajā pozīcijā pirmām kārtām iekļautas ārējo attiecību, attīstības un humānās palīdzības politikas jomas.
ES ir daudz ilglaicīgu apņemšanos, piemēram, palīdzēt atjaunošanas centienos Rietumbalkānos, sniegt palīdzību Ausrumeiropas, Kaukāza un Centrālāzijas republiku attīstībai vai atbalstīt Tuvo Austrumu miera procesu.
Irākas atjaunošana un palīdzība Āzijas cunami upuriem atgūties pēc katastrofas ir divas pozīcijas, kas palielinājušas izdevumus Āzijai. Pārējās jomās lielu izmaiņu nav. Jaunie izaicinājumi, piemēram, atjaunošanas darbi pēc cunami izraisītā posta, rada papildu spriedzi budžetā, tādēļ jāpielieto tā sauktais elastīguma fonds, kas ļauj ES pārsniegt finanšu plānā noteiktos apjomus, ja tas nepieciešams notikumu gaitas dēļ. Šajā budžeta projektā ārējām attiecībām papildus paredzēti 123,5 miljoni eiru virs finanšu plānā noteiktajiem griestiem.
Saistības: 5,140 miljardi eiru, +2,2%.
Maksājumi: 5,062 miljardi eiru, –1,1%.

Nākamais budžeta pieņemšanas procedūras posms būs pirmais lasījums Padomē 2005.gada jūlijā, kam sekos pirmais lasījums Parlamentā oktobrī. Otrie lasījumi būs novembrī un decembrī.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā