Par Ārlietu komitejas ziņojumu par ES un Krievijas attiecībām

Otrdien, 26.aprīlī, Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas pieņemtais ziņojuma projekts aicina Eiropas Savienības dalībvalstis savās divpusējās attiecībās ar Krieviju ievērot kopējo ES politiku un vienotu nostāju, kā arī nodrošināt pārskatāmību un veikt savstarpējas iepriekšējas konsultācijas.
“Ārlietu komitejas noskaņojums liecina, ka Eiropas Parlamentā palielinās izpratne par nepieciešamību attiecībās ar Krieviju solidāri ievērot visu ES dalībvalstu intereses. Parlaments arvien labāk sāk izprast Baltijas valstu, tostarp Latvijas, vēsturisko problemātiku attiecībās ar Krieviju. Apsveicami, ka ziņojuma  projekts, kurā tika ņemti vērā arī vairāki Latvijas deputātu priekšlikumi, aicina Krieviju īpašu uzmanību pievērst civilizētiem un demokrātiskiem standartiem attiecībās ar visām Es dalībvalstīm,” uzsvēris Latvijas EP deputāts no Nāciju Eiropas grupas Ģirts Valdis Kristovskis.
Ziņojumā tiek paustas bažas par demokrātijas un likuma varas vājināšanos Krievijā, par Krievijas attālināšanos no tirgus ekonomikas principiem un preses brīvības nodrošināšanas. Ārlietu komiteja norādīja uz bīstamu tendenci Krievijā tiesu sistēmu izmantot politisku mērķu sasniegšanai.
Dokumenta projektā Ārlietu komiteja pievērsusi uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā un mazākumtautību diskriminācijas problēmai šajā valstī.
Ziņojumā tiek norādīts arī uz milzīgajām ciešanām un upuriem, kādus izraisījusi padomju okupācija. Īpaši pieminot Baltijas valstis, pieņemtais rezolūcijas projekts aicina Krieviju pilnībā atzīt šo okupācijas faktu un uz šī pamata veidot izlīgumu starp Krieviju un Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Mudinot ratificēt Latvijas un Krievijas un Igaunijas un Krievijas robežlīgumus, EP Ārlietu komiteja atbalstīja deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu, kurā tiek uzsvērts, ka robežjautājumi ar šīm ES dalībvalstīm risināmi godīgā un taisnīgā ceļā.
Ziņojuma tekstā arī tiek norādīts uz Gruzijas un Moldovas teritoriju integritāti, un Krievija tiek aicināta izvest savus militāros spēkus no šo valstu teritorijām, kā to pieprasa starptautiskās organizācijas un arī pašas suverēnās valstis.
Čečenijas konflikta sakarā Ārlietu komiteja asi nosodīja Čečenijas pēdējā likumīgā prezidenta Aslana Mashadova nogalināšanu. Ziņojumā pieprasīts Krievijai nodrošināt cilvēktiesību aizstāvju drošību, viņiem ierodoties Čečenijā, jo arvien biežāk tā ir apdraudēta, pret šiem cilvēkiem tiek organizēti uzbrukumi.
Ziņojums par ES un Krievijas attiecībām tiks pieņemts Eiropas Parlamenta jūnija plenārsesijā Strasbūrā.
Nāciju Eiropas grupa ir viena no septiņām politiskajām frakcijām, kurās apvienojušies Eiropas Parlamenta deputāti, un tā aizstāv Eiropas Savienību, kurā tiek respektēta nacionālā identitāte, saglabāts kultūras mantojums un nodrošināta valodu dažādība. No Latvijas EP Nāciju Eiropas grupā darbojas četri apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” deputāti: Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Inese Vaidere un Roberts Zīle.

Iveta Bojāre, preses administratore EP Nāciju Eiropas grupā