Rīgā 2005.gada 26.aprīlī (prot. Nr.23 33.§)
2.1. uzrauga un kontrolē kartupeļu vēža izplatību un nosaka kartupeļu vēža izplatības ierobežošanas un apkarošanas pasākumus (turpmāk — fitosanitārie pasākumi);
2.2. laboratoriski diagnosticē kartupeļu vēzi.
5.1. nosaka par inficētu:
5.1.1. lauku, kurā auguši kartupeļi, un inficētā lauka robežas iezīmē plānā;
5.1.2. kartupeļu partiju, kurā konstatēts inficētais bumbulis;
5.2. nosaka buferzonu apkārt inficētajam laukam un iezīmē tā robežas plānā. Buferzonas lielumu nosaka, ņemot vērā augu karantīnas organisma bioloģiskās īpatnības, lai pasargātu apkārtējās teritorijas no inficēšanās iespējām;
5.3. uzdod inficētā lauka īpašniekam vai turētājam:
5.3.1. apstrādāt kartupeļu bumbuļus un lakstus, lai iznīcinātu kartupeļu vēža ierosinātāju;
5.3.2. dezinficēt lauksaimniecības tehniku un aprīkojumu katru reizi pēc to izmantošanas inficētajā laukā;
5.4. aizliedz inficētā lauka īpašniekam vai turētājam inficētajā laukā 20 gadus audzēt vai uzglabāt:
5.4.1. kartupeļus un citus Solonaceae dzimtas augus;
5.4.2. pārstādīšanai paredzētos augus.
8.1. lēmumā norāda fitosanitāro pasākumu izpildes termiņu;
8.2. veic noteikto fitosanitāro pasākumu izpildes uzraudzību un kontroli.
10.1. pagājuši vismaz 10 gadi pēc fitosanitāro pasākumu noteikšanas;
10.2. inficētais lauks 10 gadus ir kultivēts un tajā nav audzēti daudzgadīgie zālāji;
10.3. augsnes parauga bioloģiskās pārbaudes rezultāts ir negatīvs un tiešajā mikroskopēšanā vienā gramā augsnes konstatēti mazāk nekā pieci dzīvotspējīgi sporangiji.
13.1. pagājuši vismaz 20 gadi pēc fitosanitāro pasākumu noteikšanas;
13.2. lauks 20 gadus ir kultivēts un tajā nav audzēti daudzgadīgie zālāji;
13.3. augsnes parauga tiešajā mikroskopēšanā augsnes paraugos nav konstatēti dzīvotspējīgi sporangiji un bioloģiskajās pārbaudēs kartupeļiem nav konstatētas slimības pazīmes. Ja tiešajā mikroskopēšanā tiek konstatēti dzīvotspējīgi sporangiji, bioloģiskās pārbaudes var neveikt.
Zemkopības ministra vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš
Ministru kabineta
2005.gada 26.aprīļa noteikumiem Nr.296
Synchytrium endobioticum noteikšanai
1. Tiešā mikroskopēšana:
1.1. izžāvētus (gaissausus) 100 g augsnes paraugus 24 stundas suspendē 900 ml tekoša ūdens. Visas augsnes daļas pilnīgi sajauc;
1.2. suspensiju izsijā caur elektromagnētisko sietu kratītāju ar 500, 250, 125, 71, 40 un 25 µm sietiem;
1.3. frakcijas no 40 līdz 25 µm sietiem noskalo uz filtrpapīra, izžāvē un pārvieto 50 ml centrifūgas mēģenēs;
1.4. katrā mēģenē ielej hloroformu (15 ml) vai koncentrētu CaCl2 šķīdumu, sajauc un mēģenes centrifugē ar ātrumu 800 g 15 minūtēs;
1.5. šķīdumu virs nogulsnēm filtrē caur filtrpapīru. Skalošanu ar hloroformu vai CaCl2 atkārto vēl divas reizes vai kamēr vairs neuzpeld daļiņas;
1.6. uz filtrpapīra savākto daudzumu atšķaida ar 1 ml laktoglicerola (vai vairāk, ja nepieciešams) un veic S. endobioticum snaudsporangiju apskati mikroskopā;
1.7. sporangijus saskaita un aprēķina to skaitu vienā gramā augsnes;
1.8. sporangiji, kas pildīti ar pelēcīgu granulāru masu vai viegli noapaļotu citoplazmu (ja novērojama dīgšana), uzskatāmi par dzīvotspējīgiem, bet plazmolizētie vai ar neskaidru saturu uzskatāmi par nedzīviem. Daži dzīvotspējīgie sporangiji fluorescē zilā apgaismojumā.
2. Bioloģiskā pārbaude:
2.1. bioloģiskajai pārbaudei izmanto pret S. endobioticum rasēm ieņēmīgas kartupeļu šķirnes. Tāpēc ir svarīgi zināt dabīgās inficēšanās rasi, lai varētu izvēlēties piemērotas šķirnes. Ja dabīgās inficēšanās rase nav zināma, bioloģisko pārbaudi veic visām rasēm;
2.2. bioloģiskā pārbaude sastāv no pārbaudes podos un Potoceka tūbiņu testa;
2.3. pārbaude podos:
2.3.1. augsnes paraugus ievieto podos (divi–pieci litri), un katrā podā iestāda ieņēmīgas šķirnes bumbuli;
2.3.2. jābūt vismaz 10 podiem uz vienu hektāru pārbaudāmās platības;
2.3.3. podus var novietot ārā (pavasarī) vai siltumnīcā (ziemā) ar papildu apgaismojumu (16 stundas dienā), uzturot piemērotu augsnes mitrumu;
2.3.4. apmēram pēc 100 dienām, kad izveidojušies jaunie bumbuļi, augus izņem no augsnes un pārbauda kartupeļu vēža simptomus;
2.4. Potoceka tūbiņu tests:
2.4.1. katra augsnes parauga testēšanai izmanto 30 ieņēmīgas šķirnes bumbuļus ar dīgt sākušām acīm;
2.4.2. augsnes paraugus ievieto koniskās plastmasas tūbās (garums — 8 cm, diametrs augšējā galā — 3–4 cm, apakšējā galā — 3,5–4,5 cm). Tūbas piestiprina testējamo bumbuļu virsotnei ar vienkāršiem klipšiem vai elastīgām saitēm;
2.4.3. dzinumiem ļauj augt cauri augsnei piecas līdz septiņas nedēļas, atbilstoši laistot;
2.4.4. visus dzinumus, kas izauguši cauri augsnei, nogriež, lai stimulētu jaunu dzinumu veidošanos;
2.4.5. augsni nokrata, un bumbuļus ar dzinumiem trīs līdz četras nedēļas tur slēgtās plastmasas kastēs;
2.4.6. bumbuļiem pārbauda kartupeļu vēža izaugumus;
2.5. visās bioloģiskajās pārbaudēs iekļauj arī negatīvās kontroles ar neinficētu augsni un pozitīvās kontroles ar inficētu augsni.