Preamble

The member States of the Council of Europe, and the other States signatory to this Protocol,

Desirous of facilitating the application of the Convention on the Transfer of Sentenced Persons opened for signature at Strasbourg on 21 March 1983 (hereinafter referred to as "the Convention") and, in particular, pursuing its acknowledged aims of furthering the ends of justice and the social rehabilitation of sentenced persons;

Aware that many States cannot extradite their own nationals;

Considering it desirable to supplement the Convention in certain respects,

Have agreed as follows:

Article 1 — General provisions

1. The words and expressions used in this Protocol shall be interpreted within the meaning of the Convention.

2. The provisions of the Convention shall apply to the extent that they are compatible with the provisions of this Protocol.

Article 2 — Persons having fled from the sentencing State

1. Where a national of a Party who is the subject of a sentence imposed in the territory of another Party as a part of a final judgment, seeks to avoid the execution or further execution of the sentence in the sentencing State by fleeing to the territory of the former Party before having served the sentence, the sentencing State may request the other Party to take over the execution of the sentence.

2. At the request of the sentencing State, the administering State may, prior to the arrival of the documents supporting the request, or prior to the decision on that request, arrest the sentenced person, or take any other measure to ensure that the sentenced person remains in its territory, pending a decision on the request. Requests for provisional measures shall include the information mentioned in paragraph 3 of Article 4 of the Convention. The penal position of the sentenced person shall not be aggravated as a result of any period spent in custody by reason of this paragraph.

3. The consent of the sentenced person shall not be required to the transfer of the execution of the sentence.

Article 3 — Sentenced persons subject to an expulsion or deportation order

1. Upon being requested by the sentencing State, the administering State may, subject to the provisions of this Article, agree to the transfer of a sentenced person without the consent of that person, where the sentence passed on the latter, or an administrative decision consequential to that sentence, includes an expulsion or deportation order or any other measure as the result of which that person will no longer be allowed to remain in the territory of the sentencing State once he or she is released from prison.

2. The administering State shall not give its agreement for the purposes of paragraph 1 before having taken into consideration the opinion of the sentenced person.

3. For the purposes of the application of this Article, the sentencing State shall furnish the administering State with:

a) a declaration containing the opinion of the sentenced person as to his or her proposed transfer, and

b) a copy of the expulsion or deportation order or any other order having the effect that the sentenced person will no longer be allowed to remain in the territory of the sentencing State once he or she is released from prison.

4. Any person transferred under the provisions of this Article shall not be proceeded against, sentenced or detained with a view to the carrying out of a sentence or detention order, for any offence committed prior to his or her transfer other than that for which the sentence to be enforced was imposed, nor shall he or she for any other reason be restricted in his or her personal freedom, except in the following cases:

a) when the sentencing State so authorises: a request for authorisation shall be submitted, accompanied by all relevant documents and a legal record of any statement made by the convicted person; authorisation shall be given when the offence for which it is requested would itself be subject to extradition under the law of the sentencing State or when extradition would be excluded only by reason of the amount of punishment;

b) when the sentenced person, having had an opportunity to leave the territory of the administering State, has not done so within 45 days of his or her final discharge, or if he or she has returned to that territory after leaving it.

5. Notwithstanding the provisions of paragraph 4, the administering State may take any measures necessary under its law, including proceedings in absentia, to prevent any legal effects of lapse of time.

6. Any contracting State may, by way of a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, indicate that it will not take over the execution of sentences under the circumstances described in this Article.

Article 4 — Signature and entry into force

1. This Protocol shall be open for signature by the member States of the Council of Europe and the other States signatory to the Convention. It shall be subject to ratification, acceptance or approval. A Signatory may not ratify, accept or approve this Protocol unless it has previously or simultaneously ratified, accepted or approved the Convention. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

2. This Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the deposit of the third instrument of ratification, acceptance or approval.

3. In respect of any signatory State which subsequently deposits its instrument of ratification, acceptance or approval, the Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of deposit.

Article 5 — Accession

1. Any non-member State which has acceded to the Convention may accede to this Protocol after it has entered into force.

2. In respect of any acceding State, the Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of the deposit of the instrument of accession.

Article 6 — Territorial application

1. Any State may at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories to which this Protocol shall apply.

2. Any Contracting State may, at any later date, by declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend the application of this Protocol to any other territory specified in the declaration. In respect of such territory the Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such declaration by the Secretary General.

3. Any declaration made under the two preceding paragraphs may, in respect of any territory specified in such declaration, be withdrawn by a notification addressed to the Secretary General. The withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such notification by the Secretary General.

Article 7 — Temporal application

This Protocol shall be applicable to the enforcement of sentences imposed either before or after its entry into force.

Article 8 — Denunciation

1. Any Contracting State may at any time denounce this Protocol by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

2. Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.

3. This Protocol shall, however, continue to apply to the enforcement of sentences of persons who have been transferred in conformity with the provisions of both the Convention and this Protocol before the date on which such denunciation takes effect.

4. Denunciation of the Convention automatically entails denunciation of this Protocol.

Article 9 — Notifications

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council of Europe, any Signatory, any Party and any other State which has been invited to accede to the Convention of:

a) any signature;

b) the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

c) any date of entry into force of this Protocol in accordance with Articles 4 or 5;

d) any other act, declaration, notification or communication relating to this Protocol.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Protocol.

Done at Strasbourg, this eighteenth day of December 1997, in English and in French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe, to the other States signatory to the Convention and to any State invited to accede to the Convention.

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis un citas valstis, kas parakstījušas šo protokolu,

Vēloties veicināt 1983.gada 21.martā Strasbūrā parakstīšanai atklātās Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai (turpmāk — Konvencija) piemērošanu, un, cita starpā, cenšoties nodrošināt sasniedzamos mērķus, īstenot taisnīgumu pret notiesātajām personām un panākt to sociālo rehabilitāciju;

Apzinoties, ka daudzas valstis nevar izdot savus pilsoņus;

Uzskatot par vēlamu papildināt Konvenciju noteiktos jautājumos,

Ir vienojušās par sekojošo:

1.pants. Vispārīgie noteikumi

1. Vārdi un izteicieni, kas lietoti šajā Protokolā, ir skaidrojami atbilstoši Konvencijā lietotajai nozīmei.

2. Konvencijā izklāstītie noteikumi ir piemērojami tiktāl, ciktāl tie saskan ar šī Protokola noteikumiem.

2.pants. Personas, kas aizbēgušas no notiesājušās valsts

1. Ja vienas dalībvalsts pilsonis, par kuru kādas citas dalībvalsts teritorijā taisīts notiesājošs spriedums kā daļa no galīgā sprieduma, cenšas izvairīties no soda izciešanas vai tālākas soda izciešanas tajā valstī, kas viņu notiesājusi, pārbēgot uz pirmās dalībvalsts teritoriju pirms pilnīgas soda izciešanas, tad tā valsts, kas sodu piespriedusi, var pieprasīt otrai dalībvalstij, lai tā nodrošinātu soda izpildi.

2. Pēc tās valsts pieprasījuma, kura personu notiesājusi, valsts, kurā sods tiks izciests, var, pirms pieprasījuma pavaddokumentu saņemšanas vai arī pirms lēmuma pieņemšanas par šo pieprasījumu, apcietināt notiesāto personu vai arī veikt jebkādus citus pasākumus, lai nodrošinātu notiesātās personas palikšanu tās teritorijā, kamēr tiek pieņemts lēmums par šo pieprasījumu. Pieprasījumos, kuros tiek lūgts piemērot drošības līdzekļus, ir nepieciešams ietvert informāciju, kas minēta konvencijas 4.panta 3.daļā. Notiesātās personas soda izciešanas apstākļus nedrīkst pasliktināt tā rezultātā, ka šī persona pavada kādu laika periodu apcietinājumā saskaņā ar minētās daļas noteikumiem.

3. Lai nodotu notiesāto personu soda izciešanai, šīs personas piekrišana nav nepieciešama.

3.pants. Notiesātās personas, kas pakļautas izraidīšanas vai deportācijas rīkojumam

1. Pēc tās valsts pieprasījuma, kurā persona notiesāta, valsts, kurā sods tiks izciests, var, ievērojot šī panta noteikumus, piekrist notiesātās personas nodošanai bez šīs personas piekrišanas, ja par šo personu taisītais spriedums vai arī šim spriedumam sekojošais administratīvais lēmums ietver rīkojumu par minētās personas izraidīšanu vai deportāciju vai arī par jebkādu citu pasākumu, kura rezultātā šai personai vairs netiek atļauts palikt tajā valstī, kurā persona notiesāta, pēc tam, kad šī persona tiek atbrīvota no cietuma.

2. Valsts, kurā sods tiks izciests, nedrīkst dot savu piekrišanu šī panta 1.daļā minētajā jautājumā, pirms tā nav uzklausījusi notiesātās personas viedokli.

3. Piemērojot šī panta noteikumus, tā valsts, kurā persona notiesāta, nodod valstij, kurā sods tiks izciests, sekojošos dokumentus:

a) deklarāciju, kurā ietverts notiesātās personas viedoklis par tās paredzamo nodošanu, un

b) izraidīšanas vai deportācijas rīkojuma kopiju, vai arī jebkura cita rīkojuma kopiju, ar kuru šai personai vairs netiek atļauts palikt tajā valstī, kurā tā notiesāta, pēc tam, kad šī persona tiek atbrīvota no cietuma.

4. Nevienu personu, kas nodota saskaņā ar šī panta noteikumiem, nedrīkst krimināli vajāt, tiesāt vai apcietināt sprieduma vai apcietinājuma atļaujas izpildes nolūkos par jebkuru pārkāpumu, kas izdarīts pirms šīs personas nodošanas, izņemot tos pārkāpumus, par kuriem tika taisīts notiesājošs spriedums, un tāpat arī citu iemeslu dēļ nedrīkst ierobežot šīs personas personisko brīvību, izņemot sekojošus gadījumus:

a) ja tam dod atļauju tā valsts, kurā persona notiesāta: ir jāpievieno pieprasījums atļaujas saņemšanai, kam klāt pievienojami visi attiecīgie dokumenti un tiesiskā informācija par visiem notiesātās personas paziņojumiem; atļauja dodama tad, ja pārkāpums, par ko tā tiek pieprasīta, ir tāds, ka par to varētu tikt noteikta attiecīgās personas izdošana saskaņā ar tās valsts likumiem, kurā persona notiesāta, vai arī, ja izdošana nebūtu paredzēta vienīgi soda lieluma dēļ;

b) ja notiesātā persona, pēc tam, kad tai ir bijusi iespēja atstāt valsts teritoriju, kurā sods izciests, nav to izdarījusi četrdesmit piecu dienu laikā pēc tās galīgās atbrīvošanas, vai arī, ja tā ir atgriezusies šajā teritorijā pēc izbraukšanas no tās.

5. Neraugoties uz šī panta 4.daļas noteikumiem, valsts, kurā sods izciests, var veikt jebkādus pasākumus, kas nepieciešami saskaņā ar tās likumiem, ieskaitot aizmuguriski veicamās procesuālās darbības, lai novērstu noilguma iestāšanās sekas.

6. Jebkurai dalībvalstij ir tiesības, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, norādīt, ka tā nepildīs notiesājošus spriedumus saskaņā ar šī panta noteikumiem.

4.pants. Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šis Protokols tiek atklāts parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm un citām Konvenciju parakstījušajām valstīm. Tas var tikt ratificēts, akceptēts vai pieņemts. Neviens parakstītājs nevar ratificēt, akceptēt vai pieņemt šo Protokolu, ja tas iepriekš vai vienlaicīgi nav ratificējis, akceptējis vai pieņēmis pašu Konvenciju. Ratifikācijas, akceptēšanas vai pieņemšanas apliecinošie dokumenti ir deponējami Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Šis Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kad ir pagājuši trīs mēneši pēc tam, kad deponēts trešais ratifikācijas, akceptēšanas vai pieņemšanas apliecinošais dokuments.

3. Attiecībā uz jebkādām parakstītājām valstīm, kas vēlāk deponē savu ratifikācijas, akceptēšanas vai pieņemšanas apliecinošo dokumentu, šis Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kad paiet trīs mēneši, kopš attiecīgā dokumenta deponēšanas datuma.

5.pants. Pievienošanās

1. Jebkura valsts, kas nav dalībvalsts un kas ir pievienojusies Konvencijai, var pievienoties arī šim Protokolam pēc tam, kad tas stājas spēkā.

2. Attiecībā uz visām valstīm, kas pievienojas Konvencijai, šis Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kad paiet trīs mēneši, kopš attiecīgā pievienošanos apliecinošā dokumenta deponēšanas datuma.

6.pants. Teritoriālā piemērošana

1. Jebkura valsts, parakstīšanas laikā vai deponējot savu ratifikācijas, akceptēšanas, pieņemšanas vai pievienošanās apliecinošo dokumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, uz kurām attiecas šis Protokols.

2. Jebkura dalībvalsts var jebkurā vēlākā laikā, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, attiecināt šo Protokolu uz jebkuru citu teritoriju, kas attiecīgi norādīta minētajā deklarācijā. Attiecībā uz šādām teritorijām šis Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kad paiet trīs mēneši, kopš Ģenerālsekretārs saņēmis šādu deklarāciju.

3. Jebkuru saskaņā ar divām iepriekšējām daļām iesniegtu deklarāciju var atsaukt, iesniedzot paziņojumu Ģenerālsekretāram. Atsaukums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kad paiet trīs mēneši, kopš Ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.

7.pants. Piemērošana laikā

Šis Protokols ir piemērojams tiem spriedumiem, kas pieņemti pirms vai pēc šī Protokola spēkā stāšanās.

8.pants. Denonsēšana

1. Jebkura dalībvalsts jebkurā laikā var denonsēt šo Protokolu, iesniedzot paziņojumu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Denonsēšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kad paiet trīs mēneši, kopš Ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.

3. Tomēr šī Protokola piemērošana tiek turpināta attiecībā uz spriedumu izpildi par tām personām, kas ir nodotas soda izciešanai saskaņā ar šī Protokola un Konvencijas noteikumiem pirms datuma, kad šāda denonsēšana stājas spēkā.

4. Konvencijas denonsēšana automātiski nozīmē šī Protokola denonsēšanu.

9.pants. Paziņojumi

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņo visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, visiem parakstītājiem, visām pusēm un jebkurai citai valstij, kura ir uzaicināta pievienoties Konvencijai, par:

a) jebkuru parakstīšanu;

b) jebkura ratifikācijas, akceptēšanas, pieņemšanas vai pievienošanās apliecinoša dokumenta deponēšanu;

c) jebkuru datumu, kad šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar 4. vai 5.panta noteikumiem;

d) par jebkuriem citiem aktiem, deklarācijām, paziņojumiem vai informāciju, kas attiecas uz šo Protokolu.

Apliecinot iepriekšminēto, apakšā parakstījušās, un pienācīgā kārtā pilnvarotas personas, ir parakstījušas šo Protokolu.

Parakstīts Strasbūrā, 1997.gada 18.decembrī, angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas nodots glabāšanai Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nosūta to apliecinātas kopijas visām Eiropas Padomes dalībvalstīm un citām valstīm, kas parakstījušas Konvenciju, kā arī valstīm, kas uzaicinātas tai pievienoties.