ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.04.2005., Nr. 68 https://www.vestnesis.lv/ta/id/107112
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ārzemju presē
Vācu “Deutschlandfunk”: “Kara beigas 1945.gada maijā baltiešiem bija staļiniskās padomju diktatūras sākums. Slepkavošanai un deportācijām nebija gala. Mežos partizāni līdz pat 1956.gadam cīnījās pret Maskavas militārajām vienībām. Tāpēc uzaicinājums 9.maijā piedalīties kara beigu 60.gadadienas svinībās Maskavā Baltijas valstīs ir izraisījis intensīvas diskusijas.”
•
Austrijas “Die Presse”: “Kas notiks ar Eiropu, ja Francijā balsojums par ES konstitūciju būs negatīvs? Briselē un ES dalībvalstu galvaspilsētās pastiprinās nervozitāte ar katru nākamo aptauju, kas 29.maija referendumā sola negatīvu rezultātu.”
•
Vācu “Der Spiegel”: “Krievijas prezidents Putins kara beigu atceres 60.gadadienu ir ieplānojis kā agrākā diženuma jubileju. Taču Baltijas valstīm diena, kad tās atbrīvoja no nacisma, bija arī padomju okupācijas diena. Tāpēc Latvijas prezidente aicina skaidri izteikties arī par Staļina noziegumiem. Baltijas valstis bija vienīgie Hitlera uzbrukuma upuri, kuru valstiskums pēc 1945.gada netika pat daļēji atjaunots. No 1920.gada līdz 1940.gadam neatkarīgās republikas pilnībā pazuda un gandrīz 50 gadus atradās zem Padomju Savienības jumta. Jauno dalībvalstu spiediena rezultātā ES arvien vairāk pastiprinās pretestība Putina tieksmei godināt Padomju Savienības antifašistisko ieguldījumu, bet noklusēt tās noziegumus. Arī ASV prezidents Džordžs V. Bušs 6.maijā demonstratīvi dosies vizītē uz Latviju un tikai no turienes uz Maskavu.”
•
Angļu “The Financial Times”: “Agrākais Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi izteicis brīdinājumu, ka Francijas noraidījums ES konstitucionālajam līgumam nozīmētu “Eiropas sabrukumu”.”
•
Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: “Kāpēc ierīkot pieminekli Staļinam? Diktators aiz sevis jau tāpat ir atstājis pietiekami daudz pieminekļu. Patiesībā visa Kolima varētu kalpot kā piemineklis “lielā Staļina” noziegumiem, kurš beigās izrādījās noziedzīgs paranoiķis, un tikai Padomju Savienības uzvara “Lielajā Tēvijas karā” pret hitlerisko Vāciju viņu pasargāja no sava veida Nirnbergas prāvas. Nav šaubu, ka Staļins būtu pelnījis šādu prāvu. Tomēr daži spēki Krievijā grib izmantot Vācijas bezierunu kapitulācijas 60.gadadienu, lai reabilitētu sarkano diktatoru.”
Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem