Izvērtē trūkumus un sasniegumus

Vakar preses konferencē ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš iepazīstināja ar Tautsaimniecības vienotās stratēģijas (TVS) īstenošanas līdzšinējo gaitu.

K.Kariņš pērn pieņemto TVS novērēja kā labi izstrādātu dokumentu, kura mērķu izpildei jānodrošina ilgtspējīga valsts ekonomikas attīstība. Ministrs ar gandarījumu norādīja uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu, kas atbilst plānotajiem izaugsmes tempiem. Valstī reģistrēto uzņēmumu skaits vēl aizvien ir nepietiekams, taču tas pieaug pat straujāk, nekā paredzēts. Nepieciešams lielāks valsts atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pirmām kārtām samazinot individuālo komersantu maksātā uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi. Uzņēmējdarbības attīstību kavē arī preču pavadzīmju izmantošanas nepieciešamība – ministrs norādīja, ka Finanšu ministrija vēl nav piekritusi pavadzīmju sistēmas galīgai izskaušanai. Kā būtisku kavēkli TVS mērķu izpildē K.Kariņš minēja infrastruktūras, proti, autoceļu, kvalitāti. Jākonstatē, ka šobrīd valsts nespēj pildīt dokumentā minētos ceļu tīkla attīstīšanas mērķus, būtiski atpaliekot no plānotajiem rādītājiem. Tāpēc, sacīja K. Kariņš, Satiksmes ministrijai nebūtu pretēji Eiropā valdošajām tendencēm jāslēdz dzelzceļa līnijas, satiksmes slodzi pārnesot uz autoceļiem, bet gan nāktos izstrādāt ceļu sakārtošanas modeli.
Bažas rada zemais augsto tehnoloģiju produkcijas eksporta līmenis – tam par iemeslu ir nepietiekamās investīcijas pētnieciskajā darbā, norādīja K.Kariņš. Negatīvi vērtējama arī augstākajā izglītībā vērojamā tendence – vairākums jauniešu izvēlas studēt humanitārās, nevis dabaszinātnes. Tāpēc ir būtiski investēt perspektīvajās studiju programmās, lai Latvija kļūtu par augsti kvalificēta darbaspēka valsti, kas ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību.
K.Kariņš pievērsa uzmanību arī pieaugošajai iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzībai kā neatliekami risināmai problēmai. Jāuzlabo arī reģionālās attīstības rādītāji. Vairāk ES struktūrfondu līdzekļu jāinvestē reģionos, sevišķi Latgalē.
Ziņojums par TVS izpildi būs viens no galvenajiem dokumentiem, kas tiks ņemti vērā, veidojot 2006. gada budžetu.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv

Tautsaimniecības galvenie mērķi

Avots: Ekonomikas ministrija