Mūsu ceļš uz Eiropas Savienību

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar dzīvesbiedru un toreizējo Ministru prezidentu Induli Emsi gaida 2004.gada 1.maiju, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Pirms gada Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Bet sākās šis ceļš krietni agrāk. 1995.gada 27.oktobrī mūsu valdība iesniedza pieteikumu par valsts vēlmi iestāties ES. Un pēc nepilniem deviņiem gadiem Latvija jau varēja lepoties ar pilntiesīgas dalībvalsts statusu. Tik īsā laikā valstī bija jāveic milzīgs darba apjoms. Viens no iespaidīgākajiem raksturlielumiem – ne tikai jāizlasa, bet arī jāievieš Latvijas likumdošanā 80 000 ES normatīvo aktu lappuses. Ir valstis, kuru pievienošanās ES notikusi īsākā laikā, bet ir arī pretēji piemēri. Turcija ES kandidātvalsts statusā ir jau ilgāk nekā trīsdesmit gadu, un tikai pērn tika pieņemts lēmums sākt iestāšanās sarunas.
Desmit gadi, kas pagājuši, kopš Latvija apliecināja, ka grib atgriezties Eiropā, valsts dzīvē nav daudz. Tomēr cilvēkiem jau sāk piemirsties, kad kas noticis. Piedāvājam lasītajiem būtiskāko notikumu hronoloģiju, tā ļaus atcerēties, kāds bijis Latvijas ceļš uz Eiropas Savienību.

2004.gads

1.maijs
Latvija kļūst par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti.
Šajā gadā Latvija virza savus kandidātus amatiem Eiropas Komisijā, Eiropas Kopienu tiesā, Pirmās instances tiesā un Revīzijas palātā, kā arī pārstāvjus Eiropas Ekonomiskajā un sociālo lietu komitejā, Reģionu komitejā. Jūnijā Latvijas pilsoņi pirmo reizi piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. No Latvijas Eiropas Parlamentā ievēlē deviņus deputātus.

2003.gads

30.oktobris
Saeima ratificē Latvijas Pievienošanās līgumu ES.

20.septembris

Latvijas tauta referendumā atbalsta valsts iestāšanos ES – 66,97% nobalso par, 32,26% – pret iestāšanos ES.

20.jūnijs

ES pašreizējo un nākamo dalībvalstu līderi Tesalonikos, Grieķijā, pieņem no Eiropas konventa ES konstitucionālā līguma projektu un nolemj to nodot apstiprināšanai Starpvaldību konferencē.

1.maijs

Kandidātvalstis iegūst novērotāja statusu ES institūcijās – 9 Latvijas deputāti kļūst par novērotājiem Eiropas Parlamentā, valdības un ministriju pārstāvji novērotāja statusā sāk piedalīties ES Ministru padomes sanāksmēs un darba grupās.

16.aprīlis

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, premjerministrs Einars Repše, ārlietu ministre Sandra Kalniete un sarunu vadītājs Andris Ķesteris Atēnās Latvijas vārdā paraksta līgumu par pievienošanos ES.

2002.gads

13.decembris
ES Padomes Kopenhāgenas tikšanās laikā Latvija oficiāli pabeidz iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā.

24.–25.novembris

Ārkārtas ES Padome Briselē apstiprina ES apņemšanos pabeigt iestāšanās sarunas ar desmit ES kandidātvalstīm, t.sk. Latviju, Kopenhāgenas ES Padomē 12. un 13.decembrī un parakstīt iestāšanās līgumu 2003.gada aprīli.

18.novembris

Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome nolemj, ka jaunās ES dalībvalstis tiks uzņemtas 2004.gada 1.maijā.

9.oktobris

Eiropas Komisija publicē pēc kārtas sesto un pēdējo progresa ziņojumu, kurā rekomendē slēgt iestāšanās sarunas ar Latviju līdz 2002.gada beigām.

28.februāris

Briselē darbu sāk Eiropas Savienības konvents, lai apspriestu Savienības turpmākos jautājumus. Pirmo reizi ES nākotnei nozīmīgu lēmumu apspriešanā pilnā mērā iesaistīti gan Eiropas Savienības dalībvalstu un ES institūciju, gan arī kandidātvalstu pārstāvji.

2000.gads

18.decembris
ES Nicas Padomē tiek apstiprināts Eiropas Komisijas sagatavotais Paplašināšanās stratēģiskais dokuments.

15.februāris

Briselē oficiāli tiek atklāta Starpvaldību konference Latvijas dalībai Eiropas Savienībā (Latvijas iestāšanās ES sarunu atklāšana).

9.februāris

Saeima apstiprina Latvijas Republikas Stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā.

1999.gads

10.–11. decembris
Helsinkos ES Padome nolemj uzsākt iestāšanās sarunas ar t.s. otrās grupas kandidātvalstīm, t.sk. Latviju.

Pavasaris

Tiek uzsākts ES tiesību un pienākumu kopuma izzināšanas procesa (acquis screening – angl.) otrais posms.

1998.gads

11.–12. decembris
Vīnē ES Padome neizlemj par iestāšanās sarunu sākšanu ar t.s. otrās grupas valstīm.

20.oktobris

LR Ministru kabinets apstiprina Latvijas Stratēģiju integrācijai ES.

3.aprīlis

Briselē sarunu procesa ietvaros tiek uzsākts pirmais posms – ES tiesību un pienākumu kopuma izzināšanas process (acquis screening – angl.).

30.marts

ES Briselē oficiāli uzsāk sarunu procesu ar jaunajām kandidātvalstīm. Eiropas Komisija iesniedz kandidātvalstīm Pievienošanās partnerības dokumentu.

23.februāris

Briselē notiek pirmā Latvijas un ES asociācijas padomes sanāksme (izveidota saskaņā ar asociācijas līgumu).

1.februāris

Stājas spēkā Latvijas un ES asociācijas līgums (Eiropas līgums).

1997.gads

Decembris
LR Ministru kabinets izveido integrācijas procesa vadības un koordinācijas vienību – Vecāko amatpersonu sanāksmi.

12.decembris

ES Luksemburgas padome nolemj iekļaut visas 11 ES kandidātvalstis uzņemšanas procesā.

26.jūnijs

Eiropas Komisija publicē dokumentu “Agenda 2000 – viedokli par kandidātvalstu pieteikumiem iestāties ES”, kurā ietverti atzinumi par visām jaunajām kandidātvalstīm, tai skaitā Latviju, un rekomendācijas par pievienošanās sarunu uzsākšanu.

16.jūnijs

Darbu pabeidz starpvaldību konference, un ES Padome Amsterdamā pieņem jauno ES līgumu.

Aprīlis

Briselē tiek atklāta Latvijas pārstāvniecība ES, nodalot to no vēstniecības Beniluksa valstīs.

1996.gads

26.jūlijs
Latvija Eiropas Komisijas delegācijai Latvijā iesniedz atbildes uz vairāk nekā 2000 jautājumiem.

Aprīlis

Eiropas Komisija saskaņā ar ES Padomes lēmumu Madridē iesniedz Latvijai vairāk nekā 2000 jautājumu.

2.aprīlis

Rīgā notiek pirmā Latvijas un ES brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas sēde.

Februāris

LR Ministru kabinets izveido Eiropas integrācijas padomi.

Februāris

Latvijā darbu sāk Eiropas Komisijas delegācija.

1995.gads

Decembris

ES Madrides Padome uzdod Eiropas Komisijai sagatavot viedokli par visām jaunajām kandidātvalstīm un nolemj sasaukt starpvaldību konferenci ES līguma darbības izvērtēšanai.

Novembris

Saeimā tiek izveidota Eiropas lietu komisija.

27.oktobris

Latvijas valdība iesniedz ES prezidējošajai valstij Spānijai pieteikumu par Latvijas vēlēšanos iestāties ES.

13.oktobris

LR Valsts prezidente un Ministru prezidents paraksta Latvijas oficiālo lūgumu par uzņemšanu ES.

12.jūnijs

Tiek parakstīts Latvijas un ES asociācijas līgums (Eiropas līgums).

1.janvāris

Stājas spēka Latvijas un ES brīvās tirdzniecības līgums.

1994.gads

Decembris
ES Padome Esenē apstiprina jauno kandidātvalstu pirmsiestāšanās stratēģiju.

11.novembris

Ministru kabinets pieņem lēmumu par Eiropas integrācijas biroja izveidošanu.

18.jūlijs

Latvija paraksta brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību. Šis līgums stājas 1992.gada līguma starp LR un Eiropas ekonomisko kopienu par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību vietā.

1993.gads

Jūnijs
Eiropas Savienības Padome Kopenhāgenā apstiprina prasības jaunajām kandidātvalstīm, kas tām jāizpilda, lai varētu iestāties ES (Kopenhāgenas kritēriji):
• demokrātiju nodrošinošo institūciju stabilitāte, likuma vara, cilvēktiesību, t.sk. minoritāšu tiesību, ievērošana;
• funkcionējošas tirgus ekonomikas darbība, kā arī spējas izturēt konkurenci Savienībā;
• spējas uzņemties dalībvalsts pienākumus, t.sk. politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības uzdevumu realizēšanā.

1.februāris

Stājas spēkā līgums par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību starp Latviju un Eiropas Savienību.

1992.gads

1.janvāris
Baltijas valstis tiek iekļautas PHARE programmā.

1991.gads

27.augusts
Eiropas Komisija atzīst Baltijas valstu neatkarību.

Avots: Ārlietu ministrija

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”