Latvijas kultūra Eiropas kultūrpolitikā

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) vienas no galvenajām Latvijas cilvēku bažām bija saistītas ar to, vai izdosies saglabāt savu nacionālo identitāti un kultūru. ES tam, daudzuprāt, bija nopietns drauds. Ir pagājis gads, un par to, ko mūsu kultūras dzīvei devusi vai ņēmusi ES, “Latvijas Vēstnesim” stāsta Linda Truševska, Kultūras ministrijas Eiropas Savienības politikas nodaļas vadītāja.

Kultūra un ES iekšējais tirgus

– Kultūru ierasts uzskatīt par katras valsts nacionālu fenomenu. Vienlaikus tiek runāts par ES kultūrpolitiku. Kādas tad ir nacionālās un ES kultūrpolitikas attiecības? Vai un kā mūsu kultūras procesu iespaido dalība ES?

– Kultūras jomā katra dalībvalsts rīkojas atbilstoši savām nacionālajām interesēm, tā ir katras valsts kompetence. Taču kultūra ir saistīta arī ar ekonomiku un tieslietām (kultūras priekšmetu aprite, autortiesības, cīņa pret pirātismu, audiovizuālā nozare), un, lūk, šajās jomās ES kā vienota iekšējā tirgus uzraudzītājai ir sava teikšana. Piemēram, šobrīd atsevišķas regulas un direktīvas nosaka kultūras priekšmetu apriti un izvešanu no ES. Ir izstrādātas arī vairākas visām dalībvalstīm kopējas vadlīnijas un rekomendācijas, piemēram, audiovizuālajā, reklāmas un arhīvu jomā. Pašlaik tiek izstrādātas ES rekomendācijas par nepilngadīgu personu un cilvēka cieņas aizsardzību attiecībā uz audiovizuālās un tiešsaistes (interneta) informācijas pakalpojumiem. Īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka dalībvalstīs regulējums un situācija atšķiras, pašlaik šajā ziņā valda visai atšķirīgi uzskati, piemēram, ES dienvidu valstīs ir citāda pieeja nekā Skandināvijā. Tiek strādāts arī pie rekomendācijas par kinematogrāfiskā mantojuma saglabāšanu. Mērķis – kvalitatīvi saglabāt kinoarhīvus, tajā pašā laikā padarot tos pieejamus jebkuram ES pilsonim. Vēl var minēt arī topošo ES rekomendāciju par sadarbību arhīvu jomā.

– Ko Latvijas mākslas dzīvei varētu dot ES regulējums par kultūras priekšmetu apriti ES?

– Šāds regulējums noteikti palīdz nosargāt katras dalībvalsts nacionālās vērtības un vienkāršāk atgūt nelikumīgi izvestas mākslas, vēstures un arheoloģiskas vērtības. Izstrādājot atsevišķu ES rezolūciju, visas dalībvalstis ir vienojušās maksimāli atvieglot un veicināt personu un mākslas priekšmetu mobilitāti, ko traucē, piemēram, dubulta nodokļu aplikšana, sociāla rakstura jautājumi, informācijas trūkums. ES iniciatīvas noteikti varētu veicināt un darīt bagātāku izstāžu dzīvi Latvijā, tieši pašlaik aktuāla tēma ES ir kolekciju mobilitāte. Pie mums nemaz tik bieži netiek izstādītas Eiropas lielāko mākslas krātuvju kolekcijas.

– Vai, jūsuprāt, situācija varētu mainīties?

– Domāju, noteikti. ES ietvaros darbojas kultūras priekšmetu komiteja, kas regulāri izvērtē esošo situāciju un meklē risinājumus. Nule ir izveidota ES muzeju ekspertu komiteja, kas strādā tieši ar kolekciju un mākslas priekšmetu aprites/mobilitātes jautājumiem un apzina ES pastāvošos šķēršļus, piemēram, apdrošināšanu, licenču un nodokļu slogu atvieglojumus, līgumu slēgšanu, digitalizāciju u.c.. Viena no problēmām, uz kuru norādījuši eksperti, ir šo kolekciju apdrošināšanas kārtība, tām ceļojot pa ES. Arī ES Izglītības un jaunatnes un kultūras ministru padomes 23.maija sanāksmē, kurā piedalīsies arī Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova, plānots debatēt par kolekciju mobilitāti. Kā jau minēju, kultūra un radošā industrija ir cieši saistītas ar ekonomiku un finansēm, un tā var dot ieguldījumu valsts ekonomiskās un sociālās labklājības celšanā, piemēram, Lisabonas stratēģijas kontekstā. Šā gada janvārī notika liels mūzikas industrijas forums MIDEM, kurā piedalījās visu ES dalībvalstu kultūras ministri, lai spriestu par kultūras kā ekonomiskā un sociālā potenciāla veicinātājas tālāko attīstību, par šīs industrijas kopējo devumu ES tautsaimniecībā. Daudz ir debatēts arī par iespējām piemērot pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa likmi mūzikas ierakstiem, lai veicinātu tirgus apriti, pirātisma apkarošanu, kultūras daudzveidības izplatīšanos. Samazināt pievienotās vērtības nodokli mūzikas ierakstiem vēlas Francija, to atbalsta arī Latvijas kultūras ministre un finanšu ministrs.

Eiropas identitāte ir vienotība daudzveidībā

– Vai līdztekus šīm praktiskajām lietām ES kultūrpolitikā ir arī kādi konceptuāli uzstādījumi?

– ES ar savu kultūrpolitiku vēlas panākt vienotību daudzveidībā. Vienlaikus šobrīd notiek daudzas diskusijas, vai vispār ir iespējama kopēja Eiropas identitāte un vai tāda ir vajadzīga.

– Un kāds viedoklis dominē?

– Eiropas identitāte ir tās daudzveidība. Atsevišķas valstis ir ierosinājušas (un to arī dara) veidot īpašus visai Eiropai pieejamus televīzijas kanālus vai programmas, tādā veidā popularizējot katras valsts kultūras identitāti.

– Kā ES veicina un atbalsta šo kultūru daudzveidību, tajā pašā laikā neradot šķelšanos?

– Viens no tiešākajiem mehānismiem ir sadarbības programmas. Jau kopš 2001.gada Latvija piedalās ES atbalsta programmās “Kultūra 2000” un “Media”, tagad jau gatavojamies dalībai “Kultūra 2007” un “Media 2007”. Šīs sadarbības programmas ir unikālas ar to, ka tās ir visu dalībvalstu kopdarbs, kas paredzēts visu dalībvalstu kultūras izplatībai. Piemēram, daudz darīts, lai veicinātu sadarbību starp dažādu valstu kultūras operatoriem. Nākamā mediju programma no 2007. līdz 2013.gadam paredz arī veicināt filmu apriti Eiropā. Jo Latvijas kultūras cilvēki arvien vairāk interesējas par šīm sadarbības iespējām un vēlas tās izmantot. Te jāmin, ka Eiropas Komisija pagājušonedēļ ir nākusi klajā ar jaunu atbalsta programmas projektu, kas paredzēta tieši pilsoniskās apziņas celšanai ar kultūras daudzveidības palīdzību.

– Kādus veiksmīgākus Latvijas sadarbības projektus jūs varētu minēt programmas “Kultūra 2000” ietvaros?

– Piemēram, pagājušajā gadā notika Eiropas tēlniecības kvadriennāle “Eiropas telpa”, kurā piedalījās arī Latvija. Ļoti veiksmīgi Eiropas sadarbības programmās piedalās laikmetīgās mākslas centra grupa “RIX C”. 2001.gadā sadarbībā ar Spāniju un Čehiju tika īstenota Bauskas pilsdrupu konservācija. Mūsu kultūras cilvēki par šīm iespējām ir labi informēti, to pierāda tas, ka daudzi nemaz nevēršas mūsu valsts kultūras kontaktpunktā, bet uzreiz iesniedz projektus Eiropas Komisijai.

– Vai būs kas jauns un Latvijai būtisks programmā “Kultūra 2007”?

– Jā, tomēr pagaidām, papildus citam, Latvija “cīnās”, lai programmas ietvaros tiktu atbalstīti ne tikai nacisma totalitārā režīma laikā cietušo piemiņas vietu saglabāšanas projekti, bet lai arī padomju laika deportāciju piemiņas vietu saglabāšana gūtu atbalstu. Totalitāra režīma upuru piemiņa ir būtiska ne tikai mums, bet visai Austrumeiropai un pat Centrāleiropai.

– Vai arī ES struktūrfondu nauda ir paredzēta kultūrai?

– Jā, prioritāte ir kultūras un vēstures mantojuma efektīva izmantošana tūrisma attīstībā. Diemžēl šobrīd mums vēl nav skaidrs, kad varēs iesniegt projektus šajā jomā.

– No jūsu iepriekš teiktā noprotams, ka citu ES dalībvalstu kultūra aizvien vairāk varētu ienākt Latvijā – gan izstādes, gan viesizrādes, gan koncerti.

– Tā tam vajadzētu būt. Kaut vai, piemēram, ar kultūras sadarbības programmas palīdzību, kas paredz izveidot sava veida “jumtu” kultūras tīklam, izplatot to pa visu Eiropu. Starptautiska kultūras asociācija “Theorem” plāno nākamgad par savu galveno mītnes vietu izraudzīties Latviju. Tas, protams, pavērs plašas iespējas visu veidu sadarbībai. Daudz kas ir atkarīgs arī no tā, cik aktīvi būs mūsu vietējie kultūras operatori. Mūsu ministrijas mājas lapā www.km.gov.lv ir atrodama datu bāze ar potenciālajiem sadarbības partneriem.

– Runājot par Latvijas kultūras ieiešanu Eiropas kultūras telpā, Kultūras ministrijai tiek pārmests koncepcijas trūkums par to, kādos starptautiskos pasākumos Latvijas valsts piedalās, kādos ne. Faktiski pašlaik dalība starptautiskos pasākumos ir diezgan nekonsekventa un haotiska.

– Tieši tāpēc, lai noteiktu šīs prioritātes, esam izstrādājuši “Kultūras politikas vadlīnijas 2006.–2012. gadam”. Pēc tam taps stratēģija un konkrēti rīcības plāni.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv