Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas radio vakar, 14. septembrī

Intervija Latvijas radio 14.septembra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Raidījumu vada žurnālists Aidis Tomsons

— Labdien! Kā ik ceturtdienu, paldies visiem zvanītājiem, kas zvanīja! Es piesaku studijā Ministru prezidentu Andri Bērziņu. Labdien!

A.Bērziņš:

— Labdien!

— Paldies klausītājiem par jautājumiem. Pie tiem mēs pievērsīsimies mazliet vēlāk. Gribi vai negribi — šīs dienas aktualitāte ir un paliek politiskas lietas. Šīs dienas balsojums Saeimā kārtējo reizi liecināja par to, ka koalīcijā jeb valdošajās partijās ir nevienprātība un dažnedažādi viedokļi. Šoreiz, balsojot par Finansu un kapitāla tirgus komisijas vadītājiem, tika noraidīts faktiski šajā gadījumā Finansu ministrijas un arī Latvijas Bankas prezidenta izvirzītais kandidāts un kandidāti — jau pat daudzskaitlī. Mēs vēl varējām sekot vakar vakarā notikumiem, kas veidojās arī koalīcijas padomē, kad, kā es sapratu, pēc tēvzemiešu iniciatīvas tika sasaukta šī padome, kurā tika apspriests šis jautājums starp partijām, klāt esot arī jums, šī vienprātība netika gūta. Tas, jūsuprāt, ir bijis vai nav bijis svarīgi šodien?

A.Bērziņš:

— Jā, paldies, ļoti labs jautājums! Taču vispirms es gribētu teikt, ka šodien Saeimas darba kārtībā bija vairāk nekā 30 jautājumi un faktiski visi pārējie, tai skaitā ļoti daudzi Ministru kabineta iesniegti likumprojekti, kurus Saeimas valdošā koalīcija vienprātīgi atbalstīja un kur nebija nekādu problēmu. Šis jautājums, par kuru Saeima nobalsoja, protams, valdībai bija svarīgs. Bija svarīgi, lai šī institūcija, kurai ir jānodarbojas ar kapitāla un finansu tirgus uzraudzību, tik tiešām sāktu strādāt un funkcionēt. Un bija svarīgi, lai arī par viņu tiktu nobalsots, taču jāsaka, ka es to vairāk uzskatu nevis par, teiksim, kādu valdības koalīcijas sakāvi, bet es to vairāk uzskatu par "Tēvzemes un Brīvības"/LNNK, teiksim, izteikto neuzticību Eināram Repšem, Latvijas Bankas prezidentam, jo valdībai šeit nebija nekādas daļas, ja tā var izteikties, gar šo ierosinājumu. Tas bija Latvijas Bankas prezidenta ierosinājums, kas bija saskaņots ar finansu ministru atbilstoši tam, kā paši deputāti, šis pats sasaukums, ir nobalsojis — likumā.

— Tajā pašā laikā tēvzemiešu runās, kas šodien atskanēja Saeimā, neapšaubāmi bija šie teikumi vai šie izteicieni par to, ka, redz, tas ir Tautas partijas cilvēks un, ja tas ir Tautas partijas un "Latvijas ceļa" cilvēks, tad tēvzemieši ir pret to. Tas nozīmē, ka tomēr starp šīm trijām partijām ir kaut kāda dīvaina plaisa.

A.Bērziņš:

— Nu, jāsaka, ka tiešām ir jautājumi, kur viedokļi būtiski atšķiras, un mani satrauc nevis tas, ka šie viedokļi atšķiras, bet gan tas, ka nav pamatojuma — kāpēc, jo man liekas, ka Edmunds Krastiņš tiešām ir bijusi tikai un vienīgi Latvijas Bankas prezidenta Eināra Repšes izvēle, un par šo izvēli cilvēki jau zināja ļoti labu brīdi iepriekš — tā ir izdarīta sen pirms šīs valdības izveidošanas. Un man liekas, ka tieši Einārs Repše ir viens no labākajiem piemēriem tam, kā cilvēks, nonākot atbildīgā amatā, spēj norobežoties no jebkurām partejiskām ietekmēm, un es gribētu atgādināt radioklausītājiem, ka Einārs Repše bija viens no līderiem Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā, bet pēc tam, kad viņš aizgāja uz Latvijas Banku, viņš ļoti precīzi norobežojās no visām politiskajām kustībām, sāka nodarboties profesionāli ar savu lietu, ar ko viņš ir iekarojis ļoti augstu reitingu sabiedrībā un arī ļoti nopietnu starptautisku atzīšanu.

— Tajā pašā laikā ... arī viena klausītāja man zvanīja un teica: bet nu Krastiņš nevarēs nepakļauties Šķēlem — acīmredzot viņš, būdams cilvēks, neies pretrunā ar Šķēli.

A.Bērziņš:

— Ziniet, es Edmundu Krastiņu pazīstu jau labu brīdi, pirms vispār Šķēle bija valdībā, un man liekas, ka viņš ir ļoti godprātīgs un taisnprātīgs cilvēks, kā profesionālis viņš varētu būt tas, kurš, man liekas, augstāk par visu turētu valsts intereses un nevis partiju intereses. Pamēģiniet šodien Eināram Repšem iestāstīt, ka viņam būtu jāpilda tur vai tur, vai "Tēvzemes" vai Tautas partijas uzdevumi. Viņš teiktu: nē, es esmu amatā, kur man jārūpējas par valsti. Man liekas, ka Edmunds Krastiņš būtu bijis viens no tādiem, bet, nu, Saeima ir izteikusi savu attieksmi. Tas nozīmē, ka vienkārši process turpināsies.

— Turpināties tas turpināsies, tomēr šajā situācijā jūs sakāt, ka tā ir neuzticības izteikšana Eināram Repšem. Vismaz tēvzemieši to vairāk savos izteicienos ir teikuši, ka tā ir neuzticības izteikšana pirmām kārtām jau droši vien Tautas partijai, bet otrām kārtām tātad gan "Latvijas ceļam", gan Tautas partijai.

A.Bērziņš: — Redziet, mans kā valdības vadītāja pienākums ir faktiski norobežoties no šādiem strīdiem un kašķiem un domāt par valsts attīstību, domāt par budžeta pieņemšanu, par ļoti daudziem darbiem, kas valstī ir jādara. Un man, godīgi sakot, nemaz negribētos īpaši iedziļināties visās šajās lietās. Taču, man jāsaka, ka diezgan jocīgi tas reizēm ir, ka bez nopietnas argumentācijas, bez nopietna pamatojuma vienkārši tiek teikts: mums šis cilvēks nepatīk un tāpēc mēs par viņu nebalsosim.

— Bet kā šajā situācijā jūs vērtējat savas partijas vadītāja Andreja Panteļējeva sacīto, ka jums būtu jāsasauc koalīcijas padomes sēde un jāliek priekšā jautājums par šīs valdības spēju darboties tālāk?

A.Bērziņš:

— Neapšaubāmi, man kā valdības vadītājam ir tālāk jārīkojas, un es domāju, ka nākošajā nedēļā mēs vairākkārt droši vien tiksimies kādās divpusējās un trīspusējās tikšanās un mēģināsim situāciju analizēt, jo būtu jābūt vienprātībai ne tikai likumdošanas jautājumos, bet arī šādos visai valstij ļoti svarīgos jautājumos.

— Jūs sakāt — jums būs arī, piemēram, koalīcijas padomes... Ko jūs ierosināsit šajā tikšanās reizē skatīt?

A.Bērziņš:

— Pašlaik pēc procedūras ir tā lieta, ka es nevaru ierosināt skatīt kādu konkrētu kandidatūru — tā ir un paliek Latvijas Bankas prezidenta un finansu ministra prerogatīva — izvirzīt nākošo kandidātu. Tātad tanī brīdī, kad tiks izvirzīts nākamais kandidāts, mēs varam sākt apspriest viņa profesionālās īpašības, viņa kvalifikācijas un tā tālāk. Mēs varam runāt vispār par principiem, par to, kas mūs sagaida nākotnē. Teiksim, mums nākotnē ir ļoti nopietni jautājumi par vienotu regulatoru; mums ļoti nopietns ir likums par telekomunikācijām, ārkārtīgi nopietns likums par bankrota aģentūru, teiksim. Mums ir budžets priekšā un vēl vesela virkne dažādu to pavadošo normatīvo aktu. Tā ka šeit mums vienkārši ir ļoti nopietni jāvienojas par to, ko mēs gribam darīt, — vai gribam strādāt vai gribam, teiksim, kašķēties. Es nepieļauju domu, ka kādam varētu gribēties, teiksim, atkal kārtējās jukas valstī radīt un gāzt valdību.

— Tajā pašā laikā, ja arī skatāmies uz šiem pašiem nākotnes priekšlikumiem, tie paši tēvzemieši ir teikuši, ka viņi jau gribētu pārskatīt valdības sagatavoto budžetu un tur sadalīt citas prioritātes, nekā tās ir šobrīd, piemēram, budžetā. Šī viedokļu dažādība paliek. Cik jūs spējat — stabili vai nestabili — strādāt šādā situācijā?

A.Bērziņš:

— Es gribētu teikt, ka tas, ka kādam gribas sadalīt budžetā prioritātes vai kaut ko pārdalīt — tā jau nav tikai šīs valdības problēma. Tas ir bijis vienmēr un visās reizēs, kad Saeimā komisijas sāk skatīt budžetu. Nupat valdībā mēs esam budžeta izskatīšanu faktiski pabeiguši. Pie šī budžeta ir strādājuši pilnīgi visi ministri no visām partijām, un es gribētu pat paslavēt "Tēvzemes un Brīvības"/LNNK ministrus — viņi ļoti godprātīgi un saprātīgi piegājuši budžeta risinājumiem, skaidri saprotot, ka šis budžets nav tāds, kas aplaimos pilnīgi visus un kas visiem visas problēmas atrisinās. Tas ir savdabīga kompromisa līmenis, kur mēs esam izdarījuši to, ko maksimāli varam izdarīt, pat zināmā mērā nedaudz atkāpjoties no saviem sākotnējiem solījumiem, bet vienkārši saprotot, ka valstī ir lietas, kas vienkārši ir jāizdara, un nav iespējams tām nedot līdzekļus.

— Man ir grūti pateikt, kas ir noticis tieši valdības sēdēs — tur žurnālists klāt netiek, bet, vērojot to, kas notiek Saeimā šobrīd, šie dažādie lēmumi, kuros valdošā koalīcija nav vienprātīga, to kļūst tomēr skaita ziņā arvien vairāk. Cik tālu šis plurālisms var iet tādā formā?

A.Bērziņš:

— Man gan jāsaka, ka vismaz šīs valdības funkcionēšanas laikā Saeimā nav bijis neviens valdības iesniegts lēmums, kur domas būtu dalījušās vai kurš nebūtu akceptēts — visi valdības iesniegtie likumprojekti ir pieņemti izskatīšanai. Ka likumprojektu izskatīšanas gaitā kāds pants tiek precizēts vai kaut kas tiek labots, ar to vienkārši ir jārēķinās, un ir vesela virkne likumu, kurus mēs, piemēram, pirms otrā lasījuma lūdzam atpakaļ uz valdību un skatāmies, kas tad no tās idejas, ko mēs sākotnēji esam ielikuši likumā, ir palicis pāri, bet šādu gadījumu vēl šīs valdības laikā nav bijis. Tā ka šeit es nesaskatu tās īpašās problēmas. Problēmas drīzāk ir tajos jautājumos, kuri ir kaut kādā veidā saistīti ar kādām aktivitātēm no ārpuses.

— Tas varētu būt tas, no kā jūs varētu norobežoties?

A.Bērziņš:

— Norobežoties no tā mēs nekādi nevaram, mums vienkārši jāatrod risinājumi arī šajos jautājumos. Šai institūcijai, teiksim, tādai kā finansu un kapitāla tirgus uzraudzībai, ir jāsāk darboties, tā ir nopietna institūcija, un vienkārši ir tagad jāsēžas pie galda, vēlreiz jāmeklē risinājums.

— Vai jūs pieļaujat, līdzīgi kā pieļauj dažu citu valdošo partiju pārstāvji, ka varētu izveidoties ar laiku mazākuma valdība?

A.Bērziņš:

— Nu, nevar izslēgt šai dzīvē neko, bet es gribētu teikt, ka mazākuma valdība nekādā veidā nevarētu nodrošināt pietiekami strauju Latvijas virzību uz priekšu. Valdība ir stabila un darboties spējīga tikai tad, ja tai ir vairākums, ja tā spēj šo savu varu realizēt. Pašlaik izskatās, ka ir tādi jautājumi, kuros, teiksim, ir pagrūti ar šīs varas realizāciju tāpēc, ka netiek precīzi nodefinētas tās robežas, kā kurš šo varu grib realizēt.

— Kas varētu nodefinēt tās robežas?

A.Bērziņš:

— Nu, tās robežas ir jānosauc kaut vai tiem pašiem politiskajiem spēkiem, kuri, piemēram, saka: man Krastiņš nepatīk. Tad ir jāpasaka, kāpēc tev viņš nepatīk un kurš tev patīk.

— Jūs šādā veidā varbūt to jautājumu arī stādīsit, ja jūs sakāt — nākošnedēļ jums būs divpusēja tikšanās droši vien arī ar tēvzemiešiem?

A.Bērziņš:

— Es lūgšu, lai varbūt Latvijas Bankas prezidents to tā pārrunā, jo ne jau es esmu tas, kurš izvirza to vai citu kandidātu. Tā ir, kā es vēlreiz gribētu uzsvērt, Latvijas Bankas prezidenta prerogatīva, bet, protams, es būtu ieinteresēts, lai tiktu panākts kompromiss arī šajos jautājumos.

— Ja, piemēram, kāda no partijām saka, ka tā iet prom un neizveidojas šis vairākums, vai jūs turpināsit strādāt mazākumvaldībā, vai jūs teiksit: nē, tādā gadījumā nav jēgas šādai valdībai eksistēt?

A.Bērziņš:

— Es gribētu teikt, ka pašreizējais koalīcijas līgums mums ir tā uzrakstīts, ka, kādai vienai partijai atstājot koalīciju, valdība negāžas. Protams, ir uzreiz jāskaita balsis un jādomā par to, kas notiks, ja, teiksim, tā partija, kas ir izgājusi no valdības, kopā ar opozīcijā esošajām partijām pēkšņi liek jautājumu par neuzticību valdībai. Bet, paldies Dievam, tāds laiks vēl nav pienācis, un es ceru, ka arī nepienāks. Man liekas, ka šobrīd koalīcijā esošām partijām vajadzētu saprast, ka uz spēles ir likta Latvijas nākotne un tas temps, ar kādu mēs, Latvija, ejam uz priekšu savā ekonomiskajā attīstībā un arī valsts politisko mērķu realizācijā. Kur mēs Latviju gribam dabūt — būt Eiropas valstu saimē vai kaut kā citādāk — mēģināt atgriezties atpakaļ vēsturē. Es domāju, tā ir tā lielā izvēle šobrīd.

— Jūs prognozējat, ka nākošnedēļ tās sarunas varētu būt sekmīgas? Jebkurā gadījumā jūs neprognozējat valdības krīzi?

A.Bērziņš: — Vismaz darbojoties vadībā, man nekas neliecina, ka tāda krīze ir iestājusies.

— Paldies! Mēs iesim arī citiem jautājumiem cauri, kas no klausītājiem nākuši. Man vairāki klausītāji šodien zvanīja un interesējās par vienu un to pašu jautājumu: vai būs pensiju indeksācija vai ne, un cik liela?

A.Bērziņš:

— Labklājības ministrija pašlaik pie šī jautājuma strādā. Es konkrētus skaitļus nevaru nosaukt, tur jāskatās, teiksim, kāda būs kopējā inflācija, kumulatīvā inflācija. Droši vien šo jautājumu vajadzētu pāradresēt labklājības ministram, un, ja jūs man to uzticēsit, es to izdarīšu, lai tad viņš sniedz kaut vai sākotnējus aprēķinus par to, kas tur ir izdarīts. Es negribētu tagad saukt kādu konkrētu skaitli.

— Labi, tad visiem jautājumiem par indeksāciju mēs droši vien pievērsīsimies nākošajā reizē. Jautājums ir par sertifikātiem: kāpēc nepagarina tomēr sertifikātus, jo izlietot tos nevar. Un te zvanīja kāda "Latvijas kuģniecības" darbiniece, viņa joprojām cer, ka varētu ielikt tos šādā privatizācijā.

A.Bērziņš:

— Es gribu visus tos, kas satraukušies par to, ka sertifikātu termiņš nav pagarināts, nomierināt un pateikt, ka sertifikātu termiņš tiks pagarināts. Mēs ļoti labi saprotam, ka cilvēkiem rokās vēl ir pietiekami daudz šo sertifikātu, un, ja reiz valdība savā laikā ir uzņēmusies saistības šos sertifikātus atprečot, tad tai ir jāizdara viss, lai šie sertifikāti tiktu atprečoti, ja tā var izteikties. Tas, ka valdība ir sagatavojusi un nosūtījusi uz Saeimu likumprojektu, kas attiecas tikai uz kompensācijas sertifikātiem, — tas ir izdarīts apzināti, mēs esam uzrakstījuši šādu likumprojektu atbilstoši valdības deklarācijai, bet mēs skaidri zinām, ka politiskās partijas ir izteikušas ļoti dažādus viedokļus attiecībā uz to, cik ilgi sertifikātiem būtu jābūt apgrozībā un kādam mērķim. Piemēram, mēs "Latvijas ceļa" frakcijā un valdē vakar par šo jautājumu spriedām un ierosinājām šādu lietu — ka būtu jānosaka tie konkrētie uzņēmumi, par kuriem ir solīts, ka tur būs, teiksim, privatizācijas daļa par sertifikātiem, tai skaitā, teiksim, "Latvijas kuģniecība", "Lattelekom". Jānosauc konkrēti uzņēmumi, nav jāliek laiks, bet jāpasaka, ka attiecībā uz šiem uzņēmumiem tie sertifikāti būs derīgi, iespējams, arī jāpasaka, ka sertifikāti vēl būs derīgi, teiksim, dzīvokļu privatizācijai, tās zemes privatizācijai, kas ir zem īpašniekiem piederošām mājām, ēkām un būvēm — tātad kaut kā ļoti precīzi nosakot laikus un konkrētus mērķus. Un stratēģija tagad ir tāda, ka visas Saeimas frakcijas iesniegs priekšlikumus, lai papildinātu šo valdības iesniegto priekšlikumu, un droši vien valdība tad uz otro lasījumu šo likumprojektu paņems atpakaļ, lai apskatītos un pēc tam koalīcijas padomē vienotos par to, kā tad konkrēti koalīcija balsos par šiem jautājumiem. Bet tur saprātīgs kompromiss ir jāatrod.

— Kāda klausītāja interesējas par jūsu preses konferencē teikto par iespējamo elektroenerģijas tarifu paaugstinājumu — 9 procenti.

A.Bērziņš:

— Es gribu visus nomierināt — es nekad un nevienam neesmu teicis, ka mēs paaugstināsim elektroenerģijas tarifu. Mēs darīsim visu, lai elektroenerģijas tarifi netiktu paaugstināti. Tas mans apgalvojums bija tāds, ka mēs Ministru kabinetā esam izskatījuši "Latvenergo" sagatavoto investīciju programmu, un es teicu: ja mēs pieņemam, ka visa šī investīciju programma tieši tādā apjomā ir jārealizē, ka tā atbilde, ko "Latvenergo" cilvēki teica, cik tas varētu maksāt vai kādam ir jābūt tam tarifu kāpuma procentam, tad tur tika nosaukts tieši šis procents. Un tad mēs uzdevām pārstrādāt visu šo investīciju programmu, izmest no turienes ārā visu lieko, samazināt visas pirtis, dušas, kas tur bija viņiem, atpūtas namu, peldbaseinu un tā tālāk — nodalīt visu to nost un sakārtot bilanci tā, lai iedzīvotāji neciestu, lai tarifi nebūtu jāceļ, bet lai arī uzņēmumā notiktu noteikta attīstība.

— Kāds namīpašnieks jautā — kad valdība atcels īres griestus — 14,8 santīmi?

A.Bērziņš:

— Ar šo jautājumu šim īpašniekam ir jāgriežas Rīgas domē pie domes priekšsēdētāja Andra Ārgaļa. Viņš ir tas, kas var likt šo jautājumu domei izskatīšanai.

— Vai valdībai vispār ir kaut kādi īres griesti noteikti?

A.Bērziņš:

— Likums ir noteicis, ka pašvaldība nosaka maksimālos īres griestus.

— Jautājums ir par jūsu saistību ar Tautas partiju, te viens klausītājs vienkārši zvanīja un jautāja, cik tad cieši jūs esot saistīts ar Tautas partiju, jo tāds novērojums no malas, ka jūs kā roka ar cimdu.

A.Bērziņš:

— Es gribētu teikt, ka man nav nekādas saistības ar Tautas partiju. Es respektēju viņus kā koalīcijas partnerus, kā lielāko partiju, kas ir Saeimā, bet ļoti daudzos jautājumos mums ir pilnīgi atšķirīgi viedokļi, un mēs šos viedokļus diezgan nopietni apspriežam. Tai pašā laikā es gribētu teikt, ka Tautas partijas ministri ļoti normāli Ministru kabinetā strādā un ļoti normāli respektē arī citu ministru, kas nav viņu partijas biedri, viedokļus.

— Un visbeidzot man viens jautājums: jūs dodaties nedēļas nogalē uz Zviedriju. Kad un kā?

A.Bērziņš:

— Nākamās nedēļas sākumā. Es svētdienas vakarā izbraucu, pirmdien visu dienu pavadu Zviedrijā, Malmē, un otrdienas rītā agri no rīta braucu atpakaļ. Tur tiek veidots tāds Baltijas jūras biznesa forums faktiski. Ufe Elemans Jensens mēģina noorganizēt to kā tādu savdabīgu prototipu Zalcburgas samitam, kur sanāk kopā gan politiķi, gan uzņēmēji, biznesa cilvēki un runā par vesela reģiona attīstības perspektīvām. Man tur ir jāuzstājas tādā atklāšanas paneļdiskusijā kopā ar Polijas premjeru, Lietuvas premjeru un pašu Ufi Elemanu Jensenu un jārunā par Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstu, par nākošo attīstību, kādu mēs redzam Baltijas jūras reģionā, par šī reģiona vietu un lomu kopējā jaunajā paplašinātajā Eiropā un vispār pasaules kontekstos. Tā ka, es domāju, tā varētu būt diezgan interesanta vieta, kur pārrunāt lietas, it īpaši ja ņemam vērā, ka Zviedrija būs nākošā Eiropas Savienības prezidējošā valsts un tas notiek Zviedrijas teritorijā. Tā ir tāda ļoti nozīmīga konference, tāpēc uz vienu dienu es uz turieni aizbraukšu.

— Un akcenti, kur jūs gribat likt Latvijas vietu tajā Eiropā?

A.Bērziņš:

— Nu, pats par sevi ir skaidrs, ka Latvija ir tur, kur tā ir, — Baltijas centrā, un ka Rīga ir lielākā Baltijas pilsēta. Latvija Baltijas centrā, un tā arī ir jābūt.

— Jūs cerat ieinteresēt tos biznesmeņus un investorus?

A.Bērziņš:

— Jā, tai skaitā! Es domāju, ka tur nav tāda tieša reakcija šādiem pasākumiem, vienkārši tu tur runā ar daudziem cilvēkiem, tu ar viņiem runā formāli, pēc tam tu ar viņiem vari aprunāties arī neformāli, un tad ir pavisam citi priekšstati gan par lietām, gan par cilvēkiem, gan par jautājumu uzstādījumiem, gan par pieejām. Tā ka tas tāds ilgtermiņa, tāds pagarš darbs, kurš vienkārši ir jāveic, un mēs ar Valsts prezidenti vienojāmies par to, ka viņa brauc uz Stokholmu, es braucu uz turieni.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— tiekoties ar Nīderlandes vēstnieku

Vakar, 14. septembrī, pie Ministru prezidenta Andra Bērziņa iepazīšanās vizītē ieradās Nīderlandes Karalistes vēstnieks Latvijā Nikolass Bētss. Ministru prezidents apsveica vēstnieku sakarā ar stāšanos amatā un novēlēja panākumus, pildot šo pienākumu. Ministru prezidents un vēstnieks izteica kopīgu atziņu, ka Latvijas un Nīderlandes attiecības ir draudzīgas, un abas amatpersonas ir pārliecinātas, ka tās turpinās veiksmīgi attīstīties.

Sarunas gaitā A.Bērziņš pateicās par Nīderlandes sniegto tehnisko palīdzību, īpaši sociālajā jomā un sabiedrības integrācijas projektu finansēšanā Apvienoto Nāciju Attīstības programmas ietvaros.

Ministru prezidents informēja vēstnieku par EDSO komisāra Maksa van der Stūla atzinumu par nesen pieņemtajiem grozījumiem likumā par valsts valodu.

Vēstnieks informēja, ka Nīderlandei ir pozitīva attieksme jautājumā par Eiropas Savienības paplašināšanos un tā atbalsta kandidātvalstu individuālo virzību iestāšanās sarunu procesā.

Sarunu gaitā Ministru prezidents un N.Bētss apsprieda A.Bērziņa plānoto vizīti Nīderlandē, kā arī Nīderlandes premjerministra Vima Koka ( Wim Kok ) iespējamo vizīti Latvijas Republikā 2001. gadā.

Valdības preses departaments